Es tā darītu ja to ieteiktu tik daudzi cilvēki kā Tev.

Bet Tu nedari pareizi kad ignorēt tik daudzu cilvēku viedokli.

Tie cilvēki mani nepazīst. Ko viņi izlasa - tas ir viņu ziņā, bet tavas, Ivariņ, šizīgās fantāzijas ar nazīšiem dara uzmanīgu kā pert bīstamu mentālu slimnieku, kādu tevi atceros - muldoņa Nr 1. Nr 2 - dobelniece.
A es - nezinite... biju. Nu vairs ne.

Nē, zive, Tavi teksti dod patiesu priekstatu par Tavu veselību, un tā bija jau sen..tas ko cilvēks raksta ir radītājs.

Tūlīt bus mans viens no pirmajiem tekstiem virtuālā vidē, kas atspoguļo pietiekami.... Tad redzēsim, kas ir kas. Mirklīti.

Nē , viens teksts neko neatspoguļo bet rakstīšāna vismaz vienas dienas garumā.

Nevaru tik ātri atrast, bet, es atradīšu. Teksts bija par bitēm ar daudz, daudz, daudz smaidiem un kaudzi pozitīvām emocijām.
Tas bija pirms rakstīšanas virtuālā vidē.

Tāpat, man ir kaudze ar burvigām, pozitīvam fotogrāfijām. Es zinu, kāda esmu un zinu savu kļūdu - centienus uzlabot komunikācijas kultūru un līmeni. Vienīgais, kāpēc aizķēros virtuālā vidē, bija divi jautājumi: kur man likt to svešo ļaužu agresiju, kreisās projekcijas un provokācijas.

Jo, es ticu visam labajam. Starp citu, dienās pamanīju rakstu par šo dīvaino fenomenu, kā augsto agresijas līmeni virtuālā telpā.
Tātad, esmu bijusi uz pareizā ceļa. Ar to man pilnīgi pietiek.

Tev visi cilvēki saka ka tavi teksti liecina - fiksi pie psihiatra jāiet.

Jā, un otrs jautājums bija: kāpēc vispār rakstīju, ja iekšējā balss teica, nevajag. LV virtuālās vides kultūrai vēl nav pienācis tas labākais laiks.

Nekāda nozīme tur nav tam kam tici...