Murgi terapijā

Aizsāka izmisums1 

Re: Murgi terapijā
12.10.2017 07:54
Lai nu Tev veicas, paldies par paldies, bet man tas nav nekāds slogs, nav grūti dalīties pieredzē, ja vien ir laiks.

Bet daudzas lietas un jautājumi, kas rodas terapijā, turpat ar terapeitu arī ir vērts izrunāt, jo, caur vairākām mutēm un ausēm ejot, šis tas pazūd vai mainās. Neviens cits jau tur nav klāt, it sevišķi tas attiecas uz brīžiem, kad apziņā ataust kaut kas ne tik patīkams, kas tomēr piesakās un prasa, lai tam pievērstu uzmanību.
Re: Murgi terapijā
12.10.2017 08:02
P.S. Ņemot vērā iepriekšējo dienu un nedēļu karstumus, kāds aizvainotais vēl varbūt pieteiksies savā īpatnējā veidā, jo daži agrie putniņi te jau bija. Nu ko, cienīsim citu tēmas, un, ja forums nelīdz, tad ir dakteri -- gan runājamie, gan zāļu. Vīzēšanās pašam rakstītājam neko nedos, un ar citu cilvēku vecajiem nikiem nav smuki izcelties.
Fiordaliso
Re: Murgi terapijā
12.10.2017 11:15
(Ja kādam gribas, lai ver kašķu tēmu, varētu saukties "cīņas lauks" vai "plēstiņš", vai "es jums iemācīšu mīlēt/nīst psihoterapiju" utml.:D:D:D)

Ja par tēmu, tad no pieredzes varu teikt, ka psihoterapeiti ir dažādi. Reiz biju pie terapeites, kura stāstīja, kas man "jādara". Pēc pirmās vizītes sapratu, ka otras nebūs. Bet laimīgā kārtā terapeitu piedāvājums ir gana plašs, lai atrastu kādu, ar ko veidojas laba sadarbība.

Jā, emu dzirdējusi pieredzi, kad pēc grupas terapijas sesijām pasliktinās cilvēka veselības stāvoklis, līdz tam, ka vajadzīga slimnīca, esmu arī dzirdējusi, ka terapijas gaitā pacientam kļūst sliktāk un tad terapeits godīgi pasaka, ka neuzņemas turpināt darbu un lūdz apmeklēt kādu spēcīgāku kolēģi. No šī aspekta raugoties, labāk varbūt izvēlēties speciālistu, kam ir arī ārsta kvalifikācija.Bet atkal jau - psihoterapija ir darbs ar, ja tā var teikt, smalkajām matērijām un dažkārt veiksmīga iznākuma ķīla ir vienkārši labs cilvēciskais kontakts un uzticēšanās.

Droši vien ilvēciskais faktors ir spēkā arī psihoterapijā - man šķiet, nav tomēr iespējams vienmēr 100% precīzi paredzēt klienta reakciju. Jā, tas ir jautājums par profesionalitāti, bet tā gadās arī augsti kvalificētiem terapeitiem. Domāju, svarīgi apzināties, ka neviens no tiem nevēl pacientam ļaunu, un ticu, ka nav laimīgs par to, ja kaut kas aizgājis greizi. Bet tāda ir dzīve. Neviens nav perfekts:) Visbeidzot - nenovērtēsim par zemu savas iespējas mainīt terapeitu un galu galā - savu dzīvi.
zive
Re: Murgi terapijā
12.10.2017 15:32
Nav nekādas vēlmes kasīties, bet par dakteri tomēr viedoklis man izmainījās ne uz to labāko pusi, bet..., BET, var jau būt, ka savu dakterīti vnk biju IDEALIZĒJUSI. ;)
Lai jaukas visiem sarunas! ;)
utt.
Re: Murgi terapijā
13.10.2017 19:08
Žēl tikai, ka terapeiti nevar/ negrib būt kā mamma vai vēl labāk - kā jauka vecmāmiņa, kas neko neprasa, visu piedod, samīļo un pasaka - redz, kāda slikta tā pasaule, tu gan esi malacītis :) ja tā būtu, noteikti būtu vairāk klientu, bet iespējams tā vairs nebūs psihoterapija.
Re: Murgi terapijā
13.10.2017 19:24
Nebūs gan :)

Bet psihoterapeits nemoralizē. tas tomēr ir svarīgi. Un parasti pieņem lielum lielo daļu no tā, ko klients ir sadarījis, lai sačakarētu savu dzīvi. :)

Tāpat, ja esi gatavs pārmaiņām un cīņai, tad vari būt drošs, ka tur ir emocionāls atbalsts.
utt.
Re: Murgi terapijā
13.10.2017 19:46
Un vēl dīvaini, ka parasti ieteikums ir visu to, kas nepatīk pārrunāt ar terapeitu. Lai gan ir situācijas, kad tas vispār nedarbojas un šķiet neiespējami - man tā ir bieži.
Vēl viena dīvainība - sākumā šķiet, ka risini vienu problēmu, bet visam virzoties tālāk, izrādās, ka pamazām terapeits kļūst par tuvāko cilvēku, tādā nozīmē, ka ļoti daudz uzzina un pie tā ir grūti pierast.
Re: Murgi terapijā
13.10.2017 20:16
Jā, tāds ieteikums ir, jo neviens cits tur nav klāt. Turklāt cilvēki atstāstot bieži kaut ko nepasaka, apzināti vai neapzināti samelojas...:)

Un kļūst par tuvāko (it kā), jā, tā arī ir. Tikai tā var izrunāt grūtas lietas. Var arī veidoties atkarība un vēlēšanās iesēsties viņam klēpītī, bet terapeits tad palīdzēs tikt laukā. :) Mērķis ir, lai tev viņu vienā brīdī vairs nevajag.

Negribu daudz teikt priekšā, pa īstam ir tad, ja tā ir Tava pašas pieredze.

Es te kaut ko sarakstīšu, un tad Tu dienām domāsi, kā nu tas ir vai būs. Tam nav jēgas, nav ko mocīties ap nezināmo.

Un ir jau arī zināmas atšķirības, cilvēki ir tik dažādi.

Man te bieži nezinātāji pārmet, ka man ir kaut kāds viens viedoklis. Bulšits, ir daudz cilvēku, daudz terapeitu, un katra terapija ir atšķirīga. Tāda kā Tava terapija un Tava sadarbība ar terapeitu, neviena cita nebūs.
Re: Murgi terapijā
13.10.2017 21:15
Black list adreses neies cauri. Nav ko līst gar mežu... :D P.S. Kas zina, tas sapratīs, tas nav par psihoterapiju.



Edited 1 time(s). Last edit at 13.10.2017 21:19 by Runcene.
utt.
Re: Murgi terapijā
13.10.2017 21:20
Nesapratu :)

Bet nu skaidrs, man tā cīņa turpināsies.

Tā vēlme lai pasaka priekšā ir tik tāpēc, lai viss būtu paredzams un tādā veidā varētu izvairīties no kaut kā nepatīkama, kas varētu gadīties. Bet labi, vari neko neteikt par to kas vēl varētu būt...

Nez, īstenībā nevienu brīdi nenožēloju, ka turpināju. Un atskatoties uz to laiku šķiet, ka tik briesmīgi jau nebija, lai gan tajā brīdī bija TIK daudz emocijas, ka likās neizturēšu, dažādas dīvainas lietas sanāca sadarīt.
Re: Murgi terapijā
13.10.2017 21:27
Nekas nepatīkams Tevi tur nenogalinās. Ne visas atklāsmes par sevi ir glaimojošas, bet tās ir vajadzīgas, lai notiek tā slavenā domāšanas maiņa, kas forumā bieži ir pieminēta un kas parasti pie psihoterapeita arī aizved.

-- "Nez, īstenībā nevienu brīdi nenožēloju, ka turpināju. Un atskatoties uz to laiku šķiet, ka tik briesmīgi jau nebija, lai gan tajā brīdī bija TIK daudz emocijas, ka likās neizturēšu, dažādas dīvainas lietas sanāca sadarīt." (c) Utt. --

Tā notiek daudziem, Tu neesi ar šito viena.
utt.
Re: Murgi terapijā
14.10.2017 09:48
Kādas domas par psihoanalīzi, ir mēģināta?
Re: Murgi terapijā
14.10.2017 10:46
Efektīva personību attīstoša metode, dziļa, ilga, līdz ar to dārga.
zive
Re: Murgi terapijā
14.10.2017 22:49
Psihoanalīzei ir arī padaudz mīnusi, jo:
1. laiks un dzīve nestāv uz vietas
2. sabiedrība, kurā jādzīvo, no psiholoģiskās puses aizvien ir samērā psiholoģiski naizglītota (teiksim tā, ja psiholoģijas mācības pamati aizvien nav iekļauta vidusskolās kā obligāta mācība, tad nav ko cerēt, ka no tās psihoanalīzes būs liela jēga kontaktos ar citiem cilvēkiem,
3. domāju, ka LV aizvien nav pietiekami kvalificētu speciālistu, kuri paši izgājuši dzīļu psihoterapiju, lai drīkstētu ar to praktizēt, neiejaucot otrā, t.i., citā cilvēkā paši savus subjektīvos uzskatus
4. efektivitāte, dzīļu psihoterapijai, proporcionāli patērētajiem līdzekļiem un dzīves laikam (no pacienta puses) samērā niecīga...

Tikai pers. subj. viedoklis
utt.
Re: Murgi terapijā
15.10.2017 09:56
Par speciālistiem piekrītu, vismaz par spēcīgiem LV nekas nav dzirdēts.
Un grūti iztēloties, kā tas praktiski notiek. Tikšanās 4-5x nedēļā, tas ir kā - pēc darba? tad ir vismazākā vēlme runāt par sevi :) Tik domāju, vai ar to nevarētu aizstāt parasto terapiju, nu ja piem uz terapiju ir jāiet aptuveni reizi nedēļā, tad desmit psihoanalīzes nedēļās varētu iespiest to gadu psihoterapijā.
Jo nu nav vēlēšanās iet terapijā gadiem, man gads liekas daudz.
Re: Murgi terapijā
15.10.2017 12:34
Nez vai cilvēki, kas iet uz psihoanalīzi, to ļoti afišē.

Mums ir 6 psihoanalītiķi un 5 kandidāti, šeit neviens no viņiem nav mācījies (nav jau tādu iespēju), visi ārpus Latvijas ar tām pašām prasībām, kas jebkuram citam psihoanalītiķim pasaulē.

Mana psihoterapeite ir arī psihoanalītiķe, viņai psihoanalīzes klienti bija.
zive
Re: Murgi terapijā
15.10.2017 17:14
Es arī nevaru iedomāties, kas ir tie cilvēki, kas var atļauties kaut vai 3x ned. doties pie psihoanalītiķiem uz psihoanalīzi.
Tur jābūt kādai sevišķai motivācijai vai vnk ļoti turīgu vecāku pēctečiem, kas var atļauties sev tādu hobbiju. Nezinu.
Kas attiecas uz parasto psihoterapiju, mēģini atturēties sevi "programmēt", ka noteikti paies ilgs laiks... To, cik ilgs laiks paies, to nevar prognozēt. Tas, tiešam, individuāli.
Ļoti labi cilvēki paši sev var palīdzēt, praktizējot relaksācijas vai meditācijas. Tas ir tas, ko pati esmu pārbaudījusi. Sākt var meditēt kaut vai ar 5 min. dienā un tad pakāpeniski pagarināt to laiku meditācijā. Vēl var rakstīt dienasgrāmatas. Tas nekas, ja tur būs visādas garām skrienošas domas... Tikai Tu pati izlemsi, ko ar dienasgramatā rakstīto darīt un / vai pie kuras no domām ir vai būtu vērts pakavēties, papētīt... Kur fantāzija, kur iedoma, kur domas, kas izraisa kaut ko negatīvu (bailes, uztraukumus)...
Šis viss, ko ierakstīju, arī nav nekāds konkrēts ceļvedis. Tikai viens no veidiem, ko cilvēks pats var darīt savā labā...
Domāju, ka ar terapija 1x ned. jābūt pilnībā pietiekami. Visam nemaz brīvā laika neatradīsi, ja vēl sadomāsi palasīt kādas pašpalīdzības grāmatas...
Ne velti saka : lēnāk brauksi, tālāk tiksi... ;)
Liela slodze un liela steiga rada tikai stresu, bet stress, kā zināms, izraisa tikai spriedzi un nervozitāti... Nē, nu reizēm jau vajag iespringt, piem. pie fiziskām slodzēm, ja cilvēks dodas rīta vai vakara skrējienā, vasarā izbraukumos ar riteni un / vai peldoties, telpu uzkopšanā (manā gad. remonts, pa daļai saviem spēkiem) vai vnk, ja cilvēks kaut kur kavējās... Nu, dzīve... katram savādāka... bet ikdienas solis visiem mums līdzīgs... ;)
Re: Murgi terapijā
15.10.2017 17:41
Piekrītu zivei, dienasgrāmata tiešām ir labs pašpalīdzības līdzeklis, un nevajag sevi programmēt, dažiem pietiek tikai ar dažām sesijām.

Es esmu citāds gadījums nedaudz citu iemeslu dēļ, jo mamma un vecmamma bija ļoti reliģiozas, padomju laikā daudz apgrozījos tikai ļoti konservatīvā baznīcas vidē, daudzi ticīgie dzīvoja kā kopienās lauku mājās bez sevišķām lemšanas tiesībām par to, ko ēst, ko precēt, kur strādāt, bija apģērba un ēšanas noteikumi. Mēs dzīvojām mazliet brīvāk, bet sava ietekme bija. Kad tomēr nolēmām dzīvot laicīgāku dzīvi un no tā aiziet, man bija zināmas adaptācijas grūtības. Citus parasti meklēja rokā, viņiem zvanīja, sauca atpakaļ, ne nu tieši draudēja, bet brīdināja par Dieva sodu utt., bet man veicās ar vīru, jo viņš tam bija pretī ar savu "tiešo runu", mēs aizgājām kopā, kaut tur iepazināmies. Tā nav slimība, bet diezgan savdabīga dzīvesveida maiņa, ko cilvēki reti izdara. Mana psihoterapeita arī teica, ka no sektām nemaz tik bieži neaiziet.

Pārējās lietas tiešām varēja būt pāris gadu jautājums.

Tie, kam psihoterapija ir ilga, vai nu sāk to ļoti vēlu (vecākam cilvēkam grūtāk mainīties), ir psihiski diezgan slimi vai ir kādi citi pastiprinoši faktori.

Arī grāmatu veikali tagad piedāvā lielu izvēli, pastaigā gar plauktiem, paskaties, kas Tevi uzrunā.



Edited 1 time(s). Last edit at 15.10.2017 17:47 by Runcene.
utt.
Re: Murgi terapijā
15.10.2017 21:08
Mjā, nu man ir tā sajūta, ka visu laiku maļos pa vienu un to pašu, tas pats izmisums atkal un atkal liek par sevi manīt. Un kaut arī tā ir tikai sajūta (vismaz cenšos sevi par to pārliecināt), tāpat šķiet, ka tas velkas pārāk ilgi. Un vēl nāk prātā domas par to, ka varbūt nav ko tik daudz par sevi domāt, citiem viss vēl sliktāk, kaut vai Āfrikas bērniem, kas ir parastais piemērs... Meditācijas un dienasgrāmatas rakstīšana gan palīdz, vismaz ir iespēja koncentrēties uz sevi.

Man vispār ir grūti nodalīt savas emocijas no svešām. Tā kā labi citus jūtu, reizēm gadās būt par mājas dīvāna psihologu un risināt ne savas problēmas un tas galīgi nav labi, jums arī neiesaku to darīt. Nē nu palīdzēt vajag, tikai savu iespēju robežās, kas man parasti nesanāk. Man ir viens draugs, diezgan depresīvs, kurš pēc ilgāka laika atzinās, ka esmu izglābusi viņu no pašnāvības. Tas labi, tikai mani pašu tas gandrīz pazudināja. Nesaprotu, kāpēc pievelku izmisušus cilvēkus, lai gan īstenībā man nav ne tādas izglītības, ne arī īsti tādu iemācītu zināšanu, kā palīdzēt. Un tāpēc dažreiz nevaru saprast, vai problēma, kuru pārdzīvoju ir mana vai tomēr nē :) nedaudz dīvaini :)
zive
Re: Murgi terapijā
15.10.2017 22:53
Gan jau, ka tā nav TIKAI sajūta..., tikai mēs, šajpus ekrana, nevaram zināt, ar ko Tev tā saistās, vai tas saistīts ar kādu iekšēju konfliktu, vai vnk apspiestas/neizpaustas kādas domas vai emocijas, vai kāda neapmierinātība... te jau ir katra cilvēka atšķirīgie, individuālie momenti... Nemaz nevajag visus cilvēkus sapludināt vienā tēlā... Cilvekiem ir jābūt atšķirīgiem, kaut vai tāpēc, ka intereses cilvēkiem ir atšķirīgas...Trakāk būtu, ja visi cilvēki būtu vienādi, kā roboti... ;) Kas saistīts ar negācijām un/vai dusmām, tās gan jāprot izpaust, it īpaši, ja tās ir nokavētas reakcijas, lai nav darīšana ar tā sauktajām novirzītajām dusmām... Bet, agresija, kā enerģija, ir vajadzīga lieta... Tajā ari ir spēks... ;)
Nē, nu dažas sadauzītas krūzītes - tās gan pupu mizas... ;) Pamēģini... ;)
Fiordaliso
Re: Murgi terapijā
16.10.2017 18:21
Tā kā ikdienā darbojos vienā pašpalīdzības grupā, tad varu padalīties ar novērojumiem. Pirmkārt, cilvēki ļoti cieš no vientulības. Daudzi ir vieni un tajā tik dziļi iestiguši, ka vairs pat nemēģina iesaistīties attiecībās. Otrkārt, cilvēkiem pietrūkst elementāra fiziska kontakta - apskāvienu. Pietrūkst tā, ka kāds viņos klausās. Pat nevajag, lai kāds risinātu viņa problēmas - ja aktīvi klausāmies un uzdodam jautājumus, cilvēki bieži vien paši ierauga sevī resursus.

Var jau teikt, ka pašam par sevi jārūpējas, bet tajā brīdī, kad cilvēks ir nomākts, sērās, pazaudējis ticību sev un tam, ka dzīvot ir labi, viņam vienkārši vajag, lai kāds ir ar viņu un kaut brīdi, kaut mazliet parūpējas - un tur nevajag neko lielu, der kaut vai tējas izgatavošana un pasniegšana otram.

Ja mēs varam veidot šādas mazas kopienas, kur satiekas cilvēki ar līdzīgām problēmām un vajadzībām, tas var būt ļoti dziedinoši, ne mazāk vērtīgi kā terapija, ko daudzi nemaz nevar atļauties. Reize nedēļā vai reize mēnesī kopā - tas tomēr ir vairāk nekā nekas. Vienlaikus grupā jābūt kādam, kurš spēj iedvesmot un dot cerības, ka ir iespējama citādāka dzīve. Lai cik daudz mēs par to runātu, visvairāk pārliecina darbi. Kaut vai tā tējas krūze, ko pasniedz otram.

Man reizēm šķiet, ka cilvēki dzīvo drausmīgā mīlestības badā un tas viņus padara slimus, ievaino, daudzus arī salauž.
utt.
Re: Murgi terapijā
16.10.2017 21:31
Nu ja, dzīvo mīlestības badā un ir pārliecināti, ka tas ir normāli. Vēl, cik manīts, grūti mēdz būt vīriešiem, jo viņi nav ļoti aktīvi uz savu jūtu izpaušanu un runāšanos. Atceros, ka toreiz ieteicu, lai aiziet pie psihologa / psihoterapeita parunāties. Viņš aizgāja vienu-divas reizes, cik nu varēja atļauties, un terapeits ieteica palasīt labas grāmatas un daudz pastaigāties svaigā gaisā... ieteikums diezgan nederīgs. Toreiz cepu pankūkas, mēģināju novērst uzmanību uz citām lietām un kaut kā tika galā. Terapijai liels mīnuss ir tas, ka ne visi var atļauties, lai gan vajadzētu un ne visiem uzreiz vajag to iedziļināšanos pagātnē, sākumā jāatrod kaut kas labs šeit un tagad.
utt.
Re: Murgi terapijā
16.10.2017 21:35
zive, paldies, padomu sapratu, kādā brīdī sadauzīšu dažas krūzes :))
nezinu?
Re: Murgi terapijā
17.10.2017 11:52
Fiordaliso Rakstīja:
-------------------------------------------------------
-----------------
> Daudzi ir vieni un tajā tik dziļi iestiguši, ka
> vairs pat nemēģina iesaistīties attiecībās.
> Otrkārt, cilvēkiem pietrūkst elementāra
> fiziska kontakta - apskāvienu. Pietrūkst tā, ka
> kāds viņos klausās. Pat nevajag, lai kāds
> risinātu viņa problēmas - ja aktīvi
> klausāmies un uzdodam jautājumus, cilvēki
> bieži vien paši ierauga sevī resursus.
>
> Var jau teikt, ka pašam par sevi jārūpējas,
> bet tajā brīdī, kad cilvēks ir nomākts,
> sērās, pazaudējis ticību sev un tam, ka
> dzīvot ir labi, viņam vienkārši vajag, lai
> kāds ir ar viņu-------------

-------
> Man reizēm šķiet, ka cilvēki dzīvo
> drausmīgā mīlestības badā un tas viņus
> padara slimus, ievaino, daudzus arī salauž.

Manuprāt- ļoti labs vērojums. Labi teikts. Man, kamēr nebiju iekritusi tik dziļi savās problēmās, arī šķita, ka būtu pieticis ar ko tādu. Bet, ja runājamais tik uzkrājas un vienas lietas uzslāņojas citām, tā ir beigas. Vienīgi, es laikam nevarētu ļaut apskaut sevi jebkuram, justos neērti... Tā arī ir kāda nenormālība? Lasīju, ka ja cilvēkam nepatīk pieskaršanās, tad ir šizofrēnija. Man ir pāris cilvēki, kuru pieskārieni patīk vai patiktu (nebūtu iebildumu). Bet tie nav ne vecāki, ne bērna tēvs... Ja ir bijusi kāda nelāga situācija ar cilvēku, man nepatīk, ka man pieskaras. Vai arī kaimiņi, ar ko maz runāju, reti satieku, izrāda pārlieku familiritāti. Tas tad arī ir nenormāli no manas puses? :(
utt.
Re: Murgi terapijā
18.10.2017 07:19
Par to šizofrēniju grūti pateikt, tur jājautā ārstiem, tā droši vien ir normāla reakcija uztraukties par savu veselību. Tādos tumšākos dzīves brīžos palasot dažādu slimību aprakstus, tā vien šķiet, ka varētu sev arī šo to piešūt.

Par to, kas ir normāli vai nav grūti atbildēt, varbūt nav vērts sevi apgrūtināt, pārāk daudz domājot par to, kā būt normālam.. Tik jautājums, vai pašai netraucē
utt.
Re: Murgi terapijā
19.10.2017 22:39
Runcene, uzrakstīšu Tev privāti kādā brīdī, tomēr kaut kā līdz galam netieku galā ar savu murgu.
Apelsine
Re: Murgi terapijā
23.10.2017 16:03
Fiordaliso Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tā kā ikdienā darbojos vienā pašpalīdzības
> grupā,

Vai kaa terapeite? Vai daliibnieks? Ja nav noslepums, kuraa pilseetaa? Cik daliibnieku tur nodarbojas? Maksas vai briivpraatiigaa veidaa? Paldies, ja atbildeesiet.
Līnnna
Re: Murgi terapijā
10.11.2019 08:54
Sākotnēji, kad devos pie psihoterapeites neatcerējos neko daudz un pat noliedzu pagātnes notikumus, bet tad sākās murgi un neizturēju un devos atkārtoti pie terapeites. Izvilka visu laukā, tas bija smagi, toties palika nesalīdzināmi labāk un beidzot saprotu, ka tā nebija mana vaina. Šobrīd paralēli lietoju zāles un jūtu, ka ir palicis nesalīdzināmi labāk un ir vēlme iziet no mājas laukā un sarunāties ar cilvēkiem. Bet kaut kā ļoti netaisnīgi...tie cilvēki kas kaut ko izdara īpaši nesatraucās par izdarīto, bet tiem kam izdara pāri-cieš.
Autors:

Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 10 pieskaita 11?
Ziņa: