Depresijas ārstēšana bez nonākšanas "sarakstos"

Aizsāka Una35 

Šitā nevajag melot. Nekad nevajag iet ne pie viena psihiatra, ne privāta, ne neprivāta.
Man privātais psihiatrs man pašai neko neteica, bet visiem, kas zvanīja (tikai zvanīja) stāstīja par mani , ka es esmu pilnīgi slima un bez zālem nevaru iztikt. Tā nu es dzīvoju divus gadus "pilnīgi slima" un ne ar ko neārstējos, bet nevienam jau neiestāstīsi, ka esmu normāla, domā, ka es uz tabletītēm dzīvoju un redzu, ka nezin, vai ar mani vispār var un ir jēgas runāt, jo nevar jau zināt, vai nemurgoju ...
Re: Depresijas ārstēšana bez nonākšanas "sarakstos"
18.08.2017 17:04
Kas tad šim tā zvanīja?
Vai tas nav pretlikumīgi, ja dakteris izpauž konfidenciālu informāciju? Bet kā tu vari zināt, ka kāds zvanīja? Šaubos, ka ir tādi ārsti, kas pa telefonu tādas lietas stāsta.
Ir. Ir tādi gadījumi. Bet ne visur un vienmēr.. Esmu dzirdējusi, ka dažās slimnīcu nodaļās ar prieku tiek par pacientu izstāstīts viss ko prasa svešiem jautātājiem, jo neviens jau identitāti par radniecību nepārbauda. Tā gan bija dzemdību nodaļa. Bet reizēm, gaidot kādu izmeklējumu, ir gadījies dzirdēt to, ko nevajadzētu svešām ausīm dzirdēt. '
Atklāti sakot, domāju, realitātē tas konfidencialitātes jēdziens daudziem mediķiem ir pie pakaļas... Izņēmums varētu būt (tā šķiet) maksātspējīgs klients, kas to īpaši sarunas sākumā izrunā. Jo citādi- vienmēr jau var pateikt. ka pacients kaut ko pārpratis.

Un īpašajās slimnīcās nekāda pasargāšana nav. Viss notiek citu klātbūtnē, arī atnākot privātiem paziņām. Ar to jārēķinās. Kad man bija ļoti slikti, man tas jau bija vienalga, kaut kāda reputācija.Jo svarīgāk šķita, dabūt kādu risinājumu, nejusties tik šausmīgi. Un daudzi, arī privāti, tieši nesaistīti cilvēki ar medpersonālu (paziņas, draugi), redzēja, ka es tur esmu atnākusi.

bbb- neņem galvā vienkārši. Pamēģini pateikt- jā, esmu traka, ar to rēķinaties, ka varu dot arī pretim, vai tamlīdzīgi. Daži baidās, ja pasaka tiešiem vārdiem kaut ko. Man reiz piesējās uz ielas kaut kādi pushuligāniski ļautiņi. Vispirms mēģināju pa labam. Kad sekoja līdz auto un šķita jau, ka grābs kādas mantas no salona, pateicu, vai grib, lai policiju izsaucu? Šie- ''vai es traka''? Kļuvu sev neticami asprātīga tajā mirklī un atteicu- JĀAaaa, un ar to rēķinaties!!! :) Aiztinās momentā! :):) :) Tas no dzīves humorīgās puses.
patiesība par psihiatriem
Re: Depresijas ārstēšana bez nonākšanas "sarakstos"
29.08.2017 17:37
Nevajga te klausīties Runcenes stāstiņos, ka viss paliks privāti vai būs kāda anonimitāte. Nekā tāda!
Man darbā bija problēmas, naktī nevarēju gulēt, gribēju "privāti" dabūt antidepresantus. Pirmajā reizē sīki iztaujāju visu - kas tiks pie info un vai tiks utt., viņa visu izstāstīja. Tālāk tikai bija sarunas par problēmām darbā un ar finansēm. Biju pie viņas tikai 3 reizes uz īsām vizītēm. Man viņa neko neteica - padzeriet antidepresantus un viss.
Rezultāts - pēc gada bijušam vīram rokā ir atzinums no šīs "privātās" psihoterapeites, ka man ir paranojāls sindroms, kas ir diezgan nopietna psihiska kaite, esmu uzskaitē (man nezinot), nekad mūžā vairs nevarēšu strādāt atbildīgos amatos vai tādos, kas saistīti ar drošību, kaut gan mana profesija un pieredze to ļauj, ieroču atļaujas man nekad nebūs. Nemaz jau nerunājot par to, kā viņš šo papīru izmanto tagad pret mani jautājumos par bērniem un visiem izdala šī papīra kopijas. Visur kur konsultējos, man pateica, ka faktiski es neko nevaru izdarīt, jo pie šīs ārstes esmu bijusi un viņai tāpēc tiesības uzstādīt diagnozi un ielikt mani uzskaitē.
Psihiatre atzinumā ir uzrakstījusi, ka es pirmajā vizītē esmu izrādījusi ārkārtīgu aizdomīgumu un murgus. Tā kā jautājumus par kur un kam nonāks informācija no psihiatra psihiatrs uzskatīs par smagas garīgas slimības pazīmi.
Nekad neejiet pie psihiatra, ne "privāta", ne "neprivāta", ja nu vienīgi tas ir dzīvības vai nāves jautājums. Nedomāju, ka tādi ir visi psihiatri, bet nekad nevar zināt, uz kāda var uzrauties.
Re: Depresijas ārstēšana bez nonākšanas "sarakstos"
29.08.2017 21:02
Pie privāta psihiatra 100% anonimitāte nevar būt, jo tiek izrakstīta recepte ar personas kodu.

Ir arī dzirdēts, ka daži privātie psihiatri "ieliek sarakstos".

Šajā gadījumā vienīgi ir jautājums, kā vīrs uzzināja par psihiatri. Daudzi gadiem iet pie psihiatra vai psihoterapeita, un ģimenē neviens par to nezina.

Ja ir konflikti laulības dzīvē, tad jebkas var uzpeldēt, jo cilvēki meklēt viens pret otru visu iespējamo. To var atrast kaut vai telefonā.
patiesība par psihiatriem
Re: Depresijas ārstēšana bez nonākšanas "sarakstos"
29.08.2017 21:27
Nu ko, tātad pati vainīga, nav ko līst pie psihiatra, ja ir šķirts vīrs, kas labprāt ieriebj? Vispār, ja ir vīrs, tad pie psihiatra nevar iet, jo 50% pāri šķiras, un lielākoties šķiršanās nenorit miermīlīgi. Šausmīgi loģiski.
Un nav jautājums, kā uzzināja bijušais. Es, ja gribu varu arī visiem klāstīt, ka eju pie psihiatra. Tikai ir jautājums, vai psihiatrs drīkst visiem stāstīt, ka es pie viņa eju, man neteikt nevienu diagnozi, bet nelabvēļiem izsniegt izziņas, ka es esmu garīgi slima, turklāt pēc gada pēc pēdējās vizītes.
patiesība par psihiatriem
Re: Depresijas ārstēšana bez nonākšanas "sarakstos"
29.08.2017 22:39
Vispretīgākais bija tas, ko psihiatre bija sarakstījusi atzinumā. Vemt gribējās kad to lasīju, sapratu, ka arī bijušais šo to viņai pastāstījis:
- prasu ārstei, kam viņa dos info un vai nenonākšu kādos sarakstos - man esot ārkārtīgs aizdomīgums,
- bija reāla darīšana ar korumpētiem policistiem pluss baigais šoks un stress par to - ārste uzraksta, ka visas varas iestādes es uzskatu par korumpētām, kas mani izseko;
- man nav svara problēmas - ārste uzraksta, ka man ir 50 kg (patiesībā ap 60), ar vienu vārdu sakot, problēmas ar ēšanu un bailes, ka mani indē,
- šo to pērku tiešajā tirdzniecībā no audzētājiem - tas tiek pasniegts, ka man liekas, ka ēdiens lielveikalos saindēts,
- cenšos nepirkt un nedot bērniem produktus, kas pārbāzti ar Evielām, jo viņiem pēc tādiem ēdieniem ir pumpas - tiek pasniegts, ka es uzskatu, ka pārtikas produktiem liek indi;
- nepatika ārste, kas bērnam visu laiku izrakstīja antibiotikas - uzskatu, ka ārsti kaitē manam bērnam un grib viņu nozāļot,
- uztraucos par bērniem, kad viņi ir pie tēva - man esot paranojālas idejas par tēva kaitniecību pret bērniem un murgi,
- nav naudas un laika, lai daudz brauktu ciemos - izvairos un baidos no radiniekiem un draugiem.

Ļoti, ļoti vajag padomāt, pirms ejat pie psihiatra. Viņiem ir ļoti liela vara, lielas iespējas sačakarēt dzīvi, un pret viņiem neko, pilnīgi neko nevar iesākt. Es drausmīg nožēloju, ka aizgāju. Diemžēl pirms tam es neko no šīs sfēras nezināju, būtu zinājusi, kas tas ir par vājprātu, nekad nebūtu tur kāju spērusi. Tagad dzeru antidepresantus (izrādās, ka tos var izrakstīt arī ģimenes ārsts), un šobrīd ne jau vairs darba dēļ, bet gan psihiatra radītā murga dēļ, jo ir drausmīgi pretīga un bezpalīdzīga sajūta, ka tu esi uztaisīts par nenormālu, un neko tur nevari izdarīt. Es varu stāstīt cik gribu, ka mani neindē, ārsta atzinumā ir melns uz balta - es esot teikusi, ka mani indē. Ir mani vārdi pret ārsta atzinumu. Jo visi trakie, kas tiešam ir traki, ir ļoti pārliecināti, ka viņi ir normāli.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 9 pieskaita 7?
Ziņa: