Reizi gadā uznāk lēkme. Tā sākas ar trauksmi, nepatīkamu sajūtu, ka paliek slikti, panika, visbeidzot bezsamaņa un krampji. Ir bijušas reizes kad sakožu mēli, kas varētu liecināt par epilepsiju, taču citas reizes nekas tāds nav novērots. Nofilmēta lēkme nav, jo parasti kad sākas panika, cenšos kautkur nolīsties. Pēc tuvinieku stāstītā, minūtes 10 pirms krampjiem palieku jocīgs, skatos vienā punktā, stāstu, ka man ir nelabi, redzams satraukums (es gan to visu neatceros), tad zaudēju samaņu, krītu un aptuveni 3īs minūtes raustos krampjos. Ja neesmu kritis un sasities, pats atjēdzos tā kā nekas nebūtu bijis un jau pēc īsa mirkļa esmu pieskaitāms, runāju, strādāju.
Varbūt kādam ir līdzīga pieredze ?! Ko darīt, kā rīkoties. Paldies.

Vēlams iet pie neirologs un taisīt elektroencefalogrammu, ir arī citi izmeklējumi.

Tā ļoti izskatās pēc epilepsijas, un tad mēle obligāti nav jāsakož.