Vai esat redzējuši 2013.gada filmu Hotell? Man radās doma sameklēt cilvēkus, kuriem ir problēmas dzīvē- tādas kā trauskme, depresija, utml. Mēs varētu sanākt kopā un uztaisīt paši savu psihoterapijas seansu. Arī es šobrīd vairs nezinu, kā tālāk...tāpēc radās šī foršā doma. Parunāties, un bonusā varbūt vēl iegūt labus draugus. Idejas lūdzu uz e-pastu.

E-pasts te:
Jasminalv@inbox.lv

neesmu redzējis filmu...bet Jūsu domu līdz galam nesapratu....Jūs domājat,ka sanāks bars cilvēku,kas nespēj tikt galā ar savu dzīvi(depresīvie,neirotiķi,histēriķi,atkarīgie utt) un taisīs viens otram psihoterapiju?Man šķiet,ka tāda pažēlošanās,parunāšanās vien sanāks...vienīgais,ja to visu pasākumu vada kāds pieredzējis terapeits,tad varbūt jā....

Ja Jūs nezinat,kā tālāk-meklējiet kompetentu speciālistu,kas palīdzēs ...

Filja- Es pēc padoma neprasīju.Tas, kā es tieku galā ar savām lietām, ir mana problēma. Šis ir piedāvājums tādiem, kas domā tāpat, kā es.

Šis ir piedāvājums tādiem, kas domā tāpat, kā es. -ļoti jauki,varbūt,patiesībā es arī domāju tieši tāpat kā Jūs...tikai traucē tas ,ka Jūs neesat neko īpaši aprakstījusi...tikai atsauce uz kautkādu filmu....tagad sanāk,lai es saprastu par ko Jūs domājat man ir jānoskatās filma...vai arī Jūsu bariņš ir domāts tiem ,kas filmu jau ir redzējuši un jautājumus neuzdod....?
vai arī īsti idejas Jums nav un Jūs to gribat dabūt šeit?

P.s ņemu savus padomus atpakaļ....

Filja- uzraksti man uz e-pastu, izstāstīšu.

Jums ir kautkas slēpjams?
Rakstat publiski-ja atradīsies vēl kādi 10 -15 gribētāji...tad visiem visa informācija būs pieejama!

Psihoterapija ir psihoterapija, un vienādu problēmu māktu cilvēku kopāsanākšana ir tuss. Tusēt var, kāpēc nē, ja tikai bērnišķīgi kasiņi nesabojās attiecības, bet psihoterapijas gan tur nebūs.

Forumā jau šis tas ir mēģināts.

Es neteiktu, ka šobrīd jūtos atstumta vai nevajadzīga, bet man tā ir bijis, es varu padalīties, kā man ir gājis, ko esmu darījusi, lai būtu citādi. Varbūt citi arī var izdomāt, ko labu spētu ienest šādā kopienā. Tur ļoti jāuzmanās neuzmesties par priekšnieku un arī nenākt tikai ar cerību, ka kāds kaut ko iedos.

Tādas grupiņas gan jau ir veidotas agrāk, bet kaut kā nav ilgi noturējušās. Domāju, ka filja pareizi ir uzminējis. Vājo bariņš uzreiz nevar kļūt par spēku.

"Jasmīna
piedāvājums tiem, kas jūtas atstumti..."

"Jasmīna
Es pēc padoma neprasīju."


Atvainojos par iejaukšanos, taču kāreiz agresīva padomu noraidīšana reizēm var saasināt atstumtību. Tas ir - cilvēki varbūt vēlas sniegt padomu no savas pieredzes tikai tāpēc, lai uzsāktu sarunu, sameklējot saskares punktus, taču pārāk asa reakcija var izraisīt papildus sapīkumu un sajūtu, ka tu ar saviem padomiem nevienam neesi vajadzīgs. Varbūt ne šīs foruma diskusijas kontekstā, bet vispār dzīvē.

Jāmācās uzklausīt un klusām norīt porciju "liekas informācijas", lai sadzirdētu kaut ko lietderīgu un arī to, ko cilvēks varbūt baidās vai neprot precīzi izteikt. Atļaušos pat apgalvot, ka ja neizdodas iegūt lietderīgu informāciju no tā, ko kāds saka, tad tā biežāk ir nevis runātāja, bet klausītāja problēma.

Tā kā pats esmu bieži juties atstumts un nevajadzīgs, tad esmu racies pa šo tēmu un nonācis pie secinājuma, ka problēmas sakne bieži vien ir egocentrismā - esmu bieži tik ļoti iegrimis sevī un pārdomās par savu liekumu un nevajadzīgumu, ka nepamanu situācijas, kurās varēju kļūt neatstumts un vajadzīgs. Skarbi novienkāršojot - jo lielāks egoists, jo lielākas ciešanas, kuras pats sev arī pārsvarā sagādā vai iedomājas. Taču kaut ko tādu drīkst atklāt un teikt tikai katrs pats sev. Ja teiksi citam, tad vari izprovocēt uz kādu lēkmi vai arī dabūt pa mizu :D

Bet tas tā, atkal neprasīts padoms. Atvainojos par filozofēšanu. Priecīgus svētkus.