Esmu 15 gadus atkarīga no trankviļiem-lexotanīla,clonezopāma,fenazepāma.Šis kokteilis man palīdz mazināt trauksmi.Pirms 2 gadiem apmeklēju psihiatru un man tika izrakstīts rexetin.Palīdzēja,bet teauksmi nenońēma un turpināju lietot trankviļus,ko izrakstīja neiroloğe.Gadu esmu Anglijā.Šeit sākās milzīga trauksme.Sajūta,ka sajukśu prātā.Pat līdzatvestie trankviļi vairs īsti nelīdzēja.Dēļ trauksmes negribējās vairs dzīvot.Pirms 5 mēnešiem apmeklēju ārstu šeit un man uzstādīja diagnizi-ğeneratīvā traukme.Lietoju pregabalin.Esmu daudz mierīgāka,paśpārliecinātāka un atgriezies dzīvesprieks.Tikai baidos no brīža,kad tiks noņemts pregabalìns.Baidos no atkārtotas,nekontrolējamas trauksmes.Pregabalīns tik tiešām man palīdz.Vai no tā nerodas atkarība?No trankviļu atkarības gan esmu gandrīz tikusi vaļā,pateicoties pregabalìnam.

NHS nepiešķir kādu nebūt psihologu uz cik tur reizēm? Ņem vērā, ka mēs te visi pilnīgi neko ar Tavu trauksmi vai bailēm iesākt nevaram.

15 gadi, un pa to laiku neradās interese, no kā tas īsti Tev ir?

Ja radosies tikai ar zālēm, drīz vajadzēs citas, rumpis pie visa pierod. Atkarīgai personībai no visām zālēm rodas atkarība. Jāmaina personība.

Generalized anxiety disorder nav nekas tāāāāds, ko nevarētu ietekmēt psihoterapeits (protams, labāk nekā psihologs). Īstenībā Tev ir bailes no bailēm.

Īstenībā gaidīju ziņu tieši no Tevis.Jau kādu laiku lasu forumu un sapratu,ka esi profesionāle.Tev taiznība.Man ir bailes no bailēm.Mocos jau no 20 gadu vecuma.Šobrīd man ir 45.Psihiatrs papildus antidepresantam ieteica lietot balderiāņus un tieši kā Tu,psihoterapiju.Laidu to gar ausīm.Bet nu laikam tā tas arī ir.Jāizpēta pašai sevi.No kā man ir tik liela trauksme.Bailes nosarkt bailes būt uzmanības centrā,bailes no roku trīces.Visur bailes.Cik nopratu,psihiatrs mani īsti par savu pacienti neuzskata.Tad varbūt nemaz tik traki ar mani nav.Šobrīd nomierinājos un arī noskaņojums uzlabojās.Nez kā īsti darbojas pregabalīns un ik ilgi to var lietot? Esmu izpētījusi informāciju netā,bet ne pietiekoši skaidri saprotami.Paldies Tev,Runcen!

Ak jā NHS...Laikam vieglāk būtu apmeklēt psihologu ar kuru varētu sarunāties dzimtajā valodā.Vispār jau doma apmeklēt jogas nodarbības.Kontrolēt savas domas,elpośanu.

Latvijā ir psihoterapeiti, kas strādā ar Skype.

Pregabalīns savā būtībā ir pretepilepsijas līdzeklis, kas mazākās devās palīdz arī tiem nervozajiem ļaudīm, kam ir briesmīgi bail. Ne visiem, ne vienādi labi, bet Tev tātad palīdz. Var lietot kaut visu mūžu -- epilepsijas pacienti taču lieto, bet par to nav briesmīgi jālauza galva. Spraud citu mērķi, un tad varbūt zāles atkritīs pašas no sevis. Bet tagad nebaidies no zālēm, nav nekāds pasaules gals.

Pašlaik es visas cerības liktu uz psihoterapiju, kas arī nebūs īsa, jo esi ilgi dzīvojusi šajā nervozās meitenes ādā, bet ar katru reizi būs jaunas atklāsmes, būs apskaidrība, briedums. Zāles var atkrist pašas no sevis, nemanot. Citiem Tavā situācijā palīdz antidepresanti vai neiroleptiķi mazās devās -- kas nu kuram, un katram ir savs stāsts ar zālēm. Citi ar laiku var lietot ļoti mazu devu, bet citi var atteikties pavisam.

Esmu tieśām nolēmusi atrast psihoterapeitu.Mīļš paldies,Runcēn!Tu pat iedomāties nevari,cik ļoti Tu man esi šobrīd palīdzējusi :)

Vēlreiz Runcenei, kas jūs esat, liekas esat zinoša dažādās jomās, man patīk kā jūs rakstat.

Ak, esmu pilnīgi tāds pats cilvēks kā Jūs te visi, tikai ar zināmu pieredzi. :)

Izglītības ziņā man ir mazlietots (strādāju ļoti īsu laiku) feldšera diploms, pārējais -- no pašas meklējumiem.

Ikdienas dzīvē tagad cita izglītība -- strādāju ar visādiem tekstiem. Mana dziļā mīlestība pret labām grāmatām ir ļāvusi atrast daudz lietu, kuras te ierakstu atkarībā no tā, ko cilvēks ir jautājis.

Paņemiet to, kas der, un bez bažām uzreiz aizmirstiet visu, kas neder. :)

Vienas taisnības nav -- katram tā citāda, bet svarīgi ir nepadoties, to meklējot.

Vai jūs draugos vai facebook var atrast? Interesanti būtu. Mani facebook var atrast Juris Zematis Mani gan sauc Juris Žemaitis

Es tā uz fikso FB neiepazīstos un draugos neaicinu, ir man FB draugi no foruma, bet tie ir iepazīti gadu gaitā, ar kuriem esmu tikusies arī dzīvē, ar kuriem ir runāts par un ap dzīvi un ar kuriem man ir kopīgas intereses. Un es šo to zinu arī par viņiem, ne tikai viņi par mani.

Lūdzu neņemt ļaunā, bet, ja tiešām gribas iepazīties, tad tas jādara pa īstam. Vienīgi jāzina, ka esmu precēts pusmūža babsis. :D