Labdien,
sekoju līdzi Jūsu diskusijām, meklējot man interesējošas tēmas. Gribētu šeit veidot un aicināt diskutēt, cik liela ietekme ir neiroloģijai psihiatrijā? Mana pamatslimība ir agrīns CNS bojājums, bet epizodiski man jāapmeklē arī psihiatrs. cik liela sadarbība notiek starp šīm divām medicīnas nozarēm, lai pacients iegūtu pēc iespējas kvalitatīvāku ārstēšanos.

Tāpat vien var runāt gadiem bez jēgas un satura.

Svarīgi ir, kas notiek ar konkrētu pacientu.

Tāpat man nešķiet nopietni, ja agrīnās traumas pirms psihiatra nav aplūkotas arī pie psihoterapeita, jo tām vienmēr ir kāda psiholoģiska ietekme. Būtu svarīgi zināt, kā tas ir konkrētam cilvēkam, ne jau visiem kaut kā aptuveni kopumā.

Katram cilvēkam ir savs bojājums, sava neiroloģiskā problēma, sava izpratne un spēja ar to visu sadzīvot. Psihiatrs arī var būt vajadzīgs, neko nesaku, bet domāju, ka pie mums tā ir katra cilvēka iniciatīva. Senlaikos Tvaika ielā pieņēma arī neirologs, bet nu tie laiki ir beigušies -- katrs kuļas, kā nu prot.

Kas konkrēti ir tas, par ko gribi runāt?

Tevi kaut kas neapmierina?

Gribētu kaut ko citādi?

Varbūt kādas citas domas?

Ir sadarbība gan ar psihiatru, gan ar neirologu, gan bijusi psihoterapija, bet pašlaik jautājums ir, vai cilvēks, kas slimo ar neiroloģisko slimību būtu jāapmeklē psihiatrs kā galvenais ārsts?
Psihiatriskā slimnīcā ir gan neirologs, gan specifiskie neiroloģiskie izmeklējumi

Tas atkarīgs no vajadzības. Katram pašam, konsultējoties ar ārstiem, jāizdomā, kas viņam svarīgāk, tur citi nav nekādi lēmēji (kur nu vēl interneta forumā).

Ir pat cilvēki ar šizofrēniju, kas neapmeklē psihiatru. Nu un? Tā ir viņu darīšana, lai gan 99 psihiatri no 100 teiktu, ka viņam noteikti pie tiem jānāk.

Tāpēc es jautāju, kāda problēma satrauc. Vajadzētu kaut ko konkretizēt, te nav jēgas abstraktai runāšanai par idejām.