katrs riits man saakas ar nemiera sajuutu.Taa celas uz augsu liidz sirdij un saakas trauksme.Kaut kaa zeel,bail kautko pazaudeet.Raudu.Taadas izjuutas mani vajaa jau daudzus gadus.Siis sajuutas loti pastiprinaajaas kad aizgaaja no mums slepus prom cilveeks ko uzskatiijaam par draugu.par gimenes locekli.Daudzus gadus lietoju leksotanilu.Nu vairs neliidz.Tagad alprazolamu,ari neliidz.MAZLIET NOMIERINA klonazepamsVarbuut kaut viens cilveeks izjuut vai ir izjutis to pasu ?PALIIDZIET rast mierinaajumu.

Par ko Tev gribas no rītiem raudāt?
Zālēs nevar atrast mierinājumu pēc zaudēta tuva cilvēka aiziešanas.

gribas raudaat no taa ka vairs neesmu tik jauna un stipra,lai vareetu paliidzeet atrisinaat sev tuvo miiljo cilveeku probleemas.prom aizgaajusaa cilveeka vietaa ir palicis milziigs tuksums.to nav ar ko aizpildiit.taa nebija miilestiiba bet milziigs pieradums.vai tam ir zaales?lai aizmirstu nedomaatu.kaut gan taas tuvaa zaudeejuma sajuutas mani vajaa jau no 20 gadiem.kaut kaa zeel kaut kaa bail,gribas steigt kaut ko glaabt.taa ka uz vecuma nespeeku to nevar norakstiit.nomierina divas tabletes klonazepama.bet cik ilgi?

Viss iet un mainās. Paies laiks un būsi vēl vecāka. Bet nevajag par to daudz domāt un dzīvot šodienā. Rīt varbūt būs karš un atkal viss mainīsies. Bet milzīgo tukšumu vajag aktīvi piepildīt. Iepazīsties un veido nākamo milzīgo pieradumu. Kad tas aizies, tad atkal nākamo. U.t.t. Kamēr visa dzīve nodzīvota :) Tas taču ir lieliski :) Citādi būs tā, ka dzīve būs pa tukšo aizgājusi.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

To, kas pazaudēts, to vajag izsāpēt, izraudāt, nevis stiept līdzi 20 gadus.
Paņem brīvu dienu (vai divas, vai trīs), atrodi mierīgu vietu, kur neviens netraucē (lauku viesnīcā, vasarnīcā? Piemēram, Liepājā pie jūras ir labs, lēts hostelis "Pērlīte"- vienvietīga istaba 10 euro maksā), paņem papīru, pildspalvu. Varbūt paņem arī glāzi vīna. Sēdi, izraudies, uzraksti vai uzzīmē, ko esi pazaudējusi, kas ir aizgājis. Starplaikos aizej līdz jūrai, ezeram, mežam, izstaigājies, apdomājies, kas dzīvē noticis, kopš cilvēks aizgāja? Ļauj vienreiz savām sajūtām vaļu! Kad rakstīsi, zīmēsi- nepievērs uzmanību gramatikas kļūdām, stilam- Tu raksti tikai sev. Zīmējumiem nav jābūt mākslinieciski vērtīgiem- zīmē, visu, kas nāk prātā saistībā ar savu dzīvi! Bet- esi godīga un atklāta pret sevi!
Mēģini tikt skaidrībā, kas tieši Tevi visvairāk satrauc. Ja gribēsi, beigās savus pierakstus vari saplēst sīkos gabaliņos- tas viss ir aizgājis- i nafik!

Pēc tam varbūt būs tukšuma sajūta un vēlēšanās sakārtot domas-ļauj tam visam vaļu! Tāpēc saku, ka ar vienu dienu var nepietikt. Kādā brīdī vari sākt domāt, ko Tu darīsi dzīvē tālāk?

Varbūt to-galvas un emociju kārtošanu- vajadzēs pēc kāda laika atkārtot vēlreiz- izdari to! Tam vajadzētu palīdzēt. Ja pašai nav pieredzes "galvas lietu" sakārtošanā, to var palīdzēt un iemācīties pie psihologa, bet es nezinu, kāda Tev pret viņiem attieksme. kādas finanses. Tāpēc es iesaku bez psihologa, variantu.

Dzīve ir kā filmas kadri- viens kadrs seko nākošajam un atpakaļ neatgriežas. Tu nezin kāpēc esi iesprūdusi pie viena bēdīga filmas kadra?

Gadiem ilgi dēļ tā dzert klonazepāmu- nu i nafik?!? To tak var nokārtot, nolikt kā atmiņu fočenes uz skapjaugšas un dzīvot tālāk!



Edited 2 time(s). Last edit at 27.11.2016 13:35 by kachenite.

Kāpēc Tev jārisina tuvinieku problēmas, ja Tu pati savējās neproti risināt? Vai viens klibais palīdz otram klibajam skriet?

Ja tās ir emocionālas, garīgas problēmas- pirmkārt, katram pašam jāmācās tikt galā ar savu galvu un prātu! Lai viņi to paši risina, kā māk un spēj!
Otrkārt, kāmēr pati neesi tikusi galā ar savu galvu, Tu nespēsi kvalitatīvi palīdzēt citiem.
Psihologs, vai psihoterapeits Tev spēs palīdzēt daudz vairāk, kā klonazepāms & Co- tiešām iesaku Tev pamēģināt!



Edited 1 time(s). Last edit at 27.11.2016 13:30 by kachenite.

Trauksme norāda, ka ir lietas Tavā dzīvē, kurām Tu nepievērs vai baidies pievērsties. Tad nu viņas lien ārā kā putekļi no gultas apakšas- kā trauksme par nezin ko...
Par to arī vajag ar sevi aprunāties ar papīra un pildspalvas palīdzību. Beigās vajag sev pajautāt: KO ES VARU AR TO DARĪT TAGAD?



Edited 1 time(s). Last edit at 27.11.2016 13:40 by kachenite.

Trauksme ir dzivoshana nakotnee, depresija - dzivoshana pagatnee.

jenhguju Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Trauksme ir dzivoshana nakotnee, depresija -
> dzivoshana pagatnee.

Interesanta doma! Nebiju par to iedomājusies. Paldies par ideju!

Kas tad, ja depresija ir kopā ar trauksmi? :)



Edited 1 time(s). Last edit at 29.11.2016 00:06 by kachenite.