Varbūt kāds man var palīdzēt.
Man ļoti vientuļi. Un savu vientulī un mīlestības trūkumu aizpildu ar ēdienu līdz nelabumam.
Esmu biju pie psihologa, psihiatra(arī tvaika ielā), zāles nekādas nelietoju, jo dzīves notikumi pamato manu rīcību. Bet es vēlos atlabt. Jau šorīt savu brīvo laiku pavadīju wc, tāpat kā to daru katru vakaru pēc darba.
Lūdzu, varbūt kāds var palīdzēt izrauties no šī dzīvesstila, kurš man jau ir padsmit gadus.

Kāpēc Tev ir vientuļi? Nav neviena cilvēka blakus vai ir, bet vienalga jūties vientuļi? Lai vai kā, bet jānonāk līdz tam, ka spēsi justies labi arī ar sevi vienatnē esot, nemeklējot to laimi no apkārtējiem. Un, ja līdz tam nonāksi, tad nebūs jāmeklē bauda un laika aizpildījums ēdienā. Man ir problēmas ar nekontrolētu ēšanu (bet tā nav bulīmija) stresa dēļ, konkrēti uz saldumiem. Bet kā stresa nav, tas pāriet.

Man ir vientuļi, jo esmu viena. nemāku draudzētie, jo esmu aizrāvusies ar savām problēmām, es nerodu lauku draugiem, izklaidei, sarunām. es vienkārši ēdu daudz un tad vemju, un pati ar sev netieku galā.
un man vajag cilvēku, kurš man palīdzētu tikt no šīs bedres ārā. ļoti līdzīgi alkoholismam, kad dzerts gadiem un vairs nezini kā piecelties.

Vai cilvēki Tevi nepieņem vai arī Tev pašai viņi nepatīk?

Varbūt Tu uzskati, ka neesi cienīga tā, ka kāds Tevi mīlētu? Vai bērnībā juties tāpat? Man šķiet, ka psihologs ir par švaku un zāles neko daudz nemainīs, ja viss šis ilgst jau vairāk kā 10 gadus. Te nu gan, manuprāt, derētu interpersonālā psihoterapija, jo problēma ir tīri psiholoģiska un dziļa.



Edited 1 time(s). Last edit at 13.08.2016 23:29 by crucial333.

Izskatās, ka Tu gaidi, ka atnāks kāds "rūķītis" un palīdzēs Tavu bēdu atrisināt. Lai cik bēdīgi arī tas neizklausītos, bet nav pasaulē neviena citas, kas spēj Tev labāk palīdzēt, nekā Tu pati. Jo nav neviena, kas ikdienā staigās Tev pakaļ un teiks: "Vientuļā, neēd tagad!"

Ja pati nespēj sevi nobremzēt, jāmeklē psihoterapeita atbalstu.

Lai būtu mazāk vientuļa, jāatrod kāds vaļasprieks un domubiedri. Vienalga, vai Tev interesē rokdarbu pulciņš, suņu mīļotāju klubs (nopērc sev mājdzīvnieku, par ko rūpēties- suņi un kaķi spēj saimnieku arī samīļot!), vai koris- teātris, veloceļotāji, vai Mežaparka nūjotāji. Sāc kautkur tusēt- būs mazāk laika domāt, cik Tu vientuļa un kā (ne)vajag pierīties.
Facebook un draugos ir daudz domubiedru, kas internetā apmainās ar idejām un tiekas kopīgos pasākumos.



Edited 1 time(s). Last edit at 16.08.2016 14:52 by kachenite.

Šajā sabiedrībā nav atbalsta traumētām dvēselēm. Tapēc jau tik daudz mums alkoholisma, noziedzības, bezpajumtības un pašnāvību. Sociālās organizācijas ir garīgi aprobežota bērna līmenī. Par psihiatriju labāk nemaz neizteikšos.

Šajā sabiedrībā: http://dabasdati.lv/lv/kameras2016
vispār nav atbalsta ievainotām dvēselēm. Izdzīvo stiprākais. Cilvēks arī ir mugurkaulinieks un bioloģiska būtne- būtiskas atšķirības nav. Ja kādam gribas žēloties par atbalsta trūkumu, lai ieslēdz tiešsaistes kameru un paskatās, kā dzīvo putni ligzdās. Tur nav brīvdienu, nav slimības lapas, nav pensijas un sociālās palīdzības. Izdzīvo stiprākais.

Pērn ornitologs- putnu gredzenotājs ierāpās ligzdā, apgredzenoja cāli un norāpās lejā. Bet jūras ērgļa mātīte pārbijās un neielidoja savā ligzdā 13 dienas. Jūras ērgļa tēvs baidījās 3dienas, tad saņēmās un bērnu pabaroja. Daudz netrūka, ka ērglēns aizietu bojā no bada. Tur nebija sociālā dienesta tantes, kas iet un ar vecākiem parunājas, ka bērni taču ir jābaro... Nebija arī psihologa, kas kliedē bailes pārbiedētiem vecākiem.

Papildināšu, palabošu- te no youtube ieraksts :https://www.youtube.com/watch?v=trW7OlOD16o



Edited 2 time(s). Last edit at 19.08.2016 12:52 by kachenite.

Kachenit, vienīgā atšķirība, ka cilvēkam ir daudzas citas svarīgākas vajadzības (Maslova piramīda). Var jau arī dzīvot kā putns un domāt tikai par fizioloģiskajām vajadzībām, bet laimīgs tu nebūsi.

Bērns, kas uzaugs trūcīgā ģimenē, bet jutīs mīlestību noteikti izaugs veselāks par cilvēku, kurš no saviem vecākiem saņems tikai materiālas vērtības. Cilvēkam noteikti ir svarīgi just atbalstu, būt novērtētam un pieņemtam.



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2016 14:21 by crucial333.

Mēs esam sociāli dzīvnieki, kas simtiem tūkstošu gadu dzīvojuši ģintīs, grupās maksimums līdz 150 indivīdu. Mēs neesam putni, grauzēji, vai lapsas mežā. Mūsu izdzīvošana vienmēr bijusi atkarīga no sociālās tuvības.

Tagad, industriālās urbanizācijas laikmetā, mēs dzīvojam kā insekti. Konglomerēti milzīgos pūžņos, kur neviens nevienu nepazīst, tikai katru dienu kaut kur dodās un pilda savu funkciju. Atnāk mājās un pielīp pie sava ekrāna. Masu mēdiji skalo smadzenes.

kachenite, tas nav mūsu dabiskais protokols- "dog eat dog", bet caur masu mēdijiem viņi mums to veiksmīgi iemāca.

Johan, nu ko Tu ņemies...Tagad ir pāris mediji, kur darbojas pieauguši cilvēki. Pārējie ir bērnu vadīti un radīti, it sevišķi liberastiskie.

Es tādus vispār nelasu un neskatos.

Es ņemos, jo man miera nav.

Un kā muļķis ceru uz taisnību.

"Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks!" ... un naudai.



Edited 1 time(s). Last edit at 21.08.2016 17:53 by crucial333.

Veidenbaums zināja- whats up!

Daudziem cilvēkiem tīk uzskatīt sevi par "radības kroni", kam viss esot sarežģītāk, gudrāk, labāk, nekā dzīvniekiem. Patiesībā cilvēki ļoti maz zina par dzīvnieku pasaules attiecībām.
Maslova piramīda ir tikai viena no psihologu izdomātajām vajadzības teorijām (ir arī citas teorijas), kas mēģina sarežģītas lietas izskaidrot vienkāršā veidā. Neviens nezina, kādus kanālus- žestus, valodu, signālus- izmanto dzīvnieki, lai mācītu savus bērnus. Cik tur ir mīlestības, uzmundrinājuma, prieku, bēdu... Cik dzīvniekam ir tieksmes pēc drošības, pilna vēdera un seksa, cik- varaskāres un vēlēšanās kļūt par bara līderi?
Esmu redzējusi, kā pagalmā vienai kaķenei veiksmīgi izdodas izaudzināt 2 metienus- lielākā kaķēnu daļa izdzīvo, bet citai kaķenei bērni ir bailīgi, izdara muļķības un ātri aiziet bojā. Es nezinu, kā tās kaķenes ar saviem bērniem "sarunājas"- viņas skaļi neņaud, bet kaut kā viņas tomēr mācīja bērnus izdzīvot? Visu nevar norakstīt uz instinktiem.

Man nekādi mēdiji nav vajadzīgi, lai mācītu "dog eat dog". Aizej uz jebkuru parastu skolu, ieej parastā klasē- Tu vienmēr tur atradīsi kādu klases atstumto un apsmieto skolēnu. Vai divus skolēnus. Skarbi, bet fakts- kādam ir jābūt pirmajam un kādam- pēdējā vietā...
Tie, kas mēdz skaisti runāt par žēlsirdību, bieži no žēlsirdības profesionāli pārtiek.
___________
Nevajag sev acis mālēt ar "taisnību"- tādas nav! (Tu esi ideālists?) Var jau gaidīt, kad Tava taisnība tiks pamanīta un ņemta vērā, bet... Jebkuram cilvēkam ir savi priekšstati par taisnību un dažreiz šie priekšstati ir pilnīgi pretēji. Cīnoties par savu taisnību, es reiz dabūju zilu seju. Vēlāk, pārdomājot, es sapratu, ka tam, kurš mani sita, arī bija sava taisnība. Dīvaina, man nepieņemama, bet viņa taisnība...
Aizej 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa- krievi tur svin savas "taisnības" uzvaru. Latviešiem šajā sakarā ir citi uzskati par "taisnību".

Johans Štr Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Tagad, industriālās urbanizācijas laikmetā,
> mēs dzīvojam kā insekti. Konglomerēti
> milzīgos pūžņos, kur neviens nevienu
> nepazīst, tikai katru dienu kaut kur dodās un
> pilda savu funkciju. Atnāk mājās un pielīp pie
> sava ekrāna. Masu mēdiji skalo smadzenes.

Johan, vai Tu tā jūties?



Edited 1 time(s). Last edit at 21.08.2016 22:10 by kachenite.

Apsmiešana un pazemošana nav dabiskā atlase. Tu jauc dažādas lietas kopā. Garīgi slimu vecāku bērni apceļ savus vienaudžus. Nejau tāpēc, ka tas ir dabiski vai normāli, bet tāpēc, ka viņi ir garīgi traumēti un slimi.

Es nejaucu dažādas lietas kopā. Es vienkārši pasauli redzu savādāk. Tev pasaule tāda bēdīga izskatās.

Dabiskā atlase - izdzīvo stiprākais.

Kāds sakars apsmiešanai un pazemošanai ar stiprumu? Vai, kad otru apsmej, cilvēks kļūst stiprāks?
Tev uzbruks naktī bandīts, sadurs un atņems somiņu, organisms nespēs atkopties no dūriena - arī būs dabiskā atlase.



Edited 2 time(s). Last edit at 28.08.2016 02:53 by Synapscape.

Parasti stiprākie (gudrākie, agresīvākie) apsmej vājākos un dumjākos vai mazāk agresīvos, jūtīgākos. Nevis otrādi.



Edited 1 time(s). Last edit at 29.08.2016 18:05 by kachenite.

Es domāju pilnīgi pretēji, ka gudrie nevienu neapsmej. Pats gāju ilgu ceļu, lai iemācītos neapsmiet citus, kā arī būt iejūtīgam. Lai būtu savaldīgs, ne agresīvs. Tas nemaz nav viegli un ir jāmācās. Sanāk, ka esmu gājis ceļu uz stulbumu.

Tu esi retā sieviete, ar ko esmu runājis, kas uzskata agresiju par labu īpašību, kas mani izbrīna.



Edited 4 time(s). Last edit at 29.08.2016 20:17 by Synapscape.

Agresija ir normāla lieta, tikai kur un kad tai ļauj vaļu.

Es vienreiz bērnībā pagalmā (mēs tur bijām labs bariņš dažāda vecuma bērnu no kādām 10 cara laikā un pirmajos ulmaņlaikos celtām mūra 3-5 stāvu mājām lielā Rīgas centra iekšpagalmā) piekāvu vienu krievu skuķi, kas ļoti smalki un pazemojoši apsmēja visus (pārsvarā latviešus), kam bija līka kāja utt. Tās bailes viņas acīs... rāpulis kaut kāds. Es biju fiziski spēcīgs puicisks skuķis, pat par mani vecākiem latviešu puikām bija no viņas bail, jo viņa tiešām prata izteikties rafinēti, ielīst dvēselē. Es biju nolēmusi tam pielikt punktu, jo katru dienu kāds no viņas atrāvās.

Man pēc tam, protams, bija bail, galvenokārt politikas dēļ, jo verbāli izpaudos diezgan nacionālistiski, bet bail laikam bija arī viņai, un tāpēc nekas nesekoja.

Kaut kā nejūtu, ka tas mani turpmākajā dzīvē būtu rāvis uz regulāriem kautiņiem.

Man vienmēr ir bijusi baigā taisnīguma izjūta (jo mazāka un jaunāka, jo tā bija izteiktāka), noteikti pat saasināta, bet, kad es redzēju, kā tie mazie mūždien raudāja...

Vecākiem viņi neteica, jo kaunējās.

Bet ir tā, ka nevar nevienam iedot pa ausi, ja adrenalīns neuzvārās. Un tas, kad un kā viņš uzvārās, ir atkarīgs no cilvēka. Tur nu sevi ir jāvada.

Tagad zinu, ka viens no mūsu bariņa bija un ir gejs un transvestīts. Viņš bija bailīgāks par meitenēm. Nu i ko... cits neviens viņu neapcēla, jo mammas mājās normāli mācīja un izskaidroja, ka vājākus un jocīgākus nedrīkst aiztikt ne tā, ne citādi.

kachenitei ir pavisam sagrozīta uztvere. Paaudžu paudzēm sistemātiskas smadzeņu skalošanas veiksmīgs rezultāts. Jau no bērna kājas mēs tikām mācīti viens ar otru sevi salīdzīnāt, noriet viens otru, pildīt savu funkciju, pakļauties sistēmai un neuzdot jautājumus.

Tie, kas vislabāk tam bija piemēroti- bija "stiprākie". Sociopāti un psihopāti sanāk ir stiprākie. Jo tie ir visspējīgākie adaptēties psihiski slimai sabiedrībai un nesaredz nekādas problēmas kāpšanā pāri līķiem.

Jau ar agrokultūras sākšanos šitie parazītiskie psihopāti sāka nākt pie varas un ar industriālo revolūciju- sakās konkretākais pizģec. Pirms tam bija monarhi, tagad psihopātu vara vispār aizskrēja debesīs. Miljonu miljoniem cilvēku kļuva vienkārši par viņu lopiem, kurus vadīt kā vien iegribās. Pirmais un otrais pasaules kari! WTF? Latviski- vat ze fak? No malas skatoties- tie miljoniem pūļi lopu, kas slaktēja viens otru nost bez jebkāda iemesla, nekādi neatgādina cilvēkus.

Bet tā nav mūsu cilvēciskā daba. Tā nav nekāda dabiskā atlase. Tas ir drīzāk kā vēzis, kas pārņēmis lielāko daļu organisma. Tas ir ko psihopāti, kas ir pie varas, mums ir iemācījuši, lai mēs viņiem kalpotu. Mēs, homo sapiens, pēc dabas ģenētiski esam grupu dzīvnieki, kuri par izdīvošanu rūpējas sadarbojoties tuvā sociālā kontaktā, emocionāli un fiziski rūpējoties viens par otru, nevis graužot viens otru nost.

Ir tainība- ka mēs esam saspiesti pārāk daudzi kopā urbanizētās vidēs, cilvēku skaits vienkārši ir pārāk liels, konflikts ir neizbēgams, kāda tur empātija. Bet tas jau arī bija industriālās revolūcijas plāns. Iznīcināt lauku komūnas un padarīt cik vien var cilvēkus par vergiem pilsētās.

Bet ko tālāk ta iesākt? Ja mēs saprotam no kurienes esam nākuši, tad varbūt kādreiz sapratīsim kurp doties. Čorts viņu zin, ar šo arī savu eseju laikam beigšu.



Edited 2 time(s). Last edit at 29.08.2016 22:54 by Johans Štr.

Johan, beidz ar savu smadzeņu skalošanu! Neviens mani nav izskalojis (mani nemaz tik viegli nevar izskalot- es kritiski izturos pret visu, ko masu mediji man cenšas iebarot. Tev nav ne jausmas, ko man bērnībā mācīja, kā audzināja.) Kas tā par modi, piešķirt man nozombētā cilvēka "diagnozi"? Visi, kam uzskati ir pretēji, nekā Tev, ir ar skalotām smadzenēm?
Ja Tu nejūties iederīgs 21.gs. pilsētā, tad vai nu Tev jāmaina dzīvesvieta, vai... jāpieņem, ka dzīvo 21.gadsimtā. Nez vai Tev izdosies pārveidot 7miljardu cilvēku dzīvesveidu- žēlošanās šai sakarā ir bezjēdzīga nodarbe. Cita laikmeta dzīvošanai Tev nebūs- raudi un žēlojies, bet Tev ir "iedalīts" 21.gadsimts.

Es esmu gājusi pilnīgi pretēju ceļu, nekā Synascape. Es esmu bijusi klases apsmietais bērns un man ir bijis jāmācās aizstāvēties. Es sāku mācīties aizstāvēt sevi ap ~16 gadu vecumu. To- apsmietā bērna lomu, nekad nevar aizmirst- tas nāk līdzi visu dzīvi. Man bērnudārza vecumā mācīja, ka ar citiem bērniem ir jādalās, vājākos nedrīkst sist- viņiem sāp tāpat, kā man sāpētu, bet reālajā dzīvē viss ir otrādi, nekā bērnu pasakās.

Pasaule ir pilna ar ļaužiem, kas dzīvo pēc principa "vispirms ēdīsim tavu bulciņu, pēc tam katrs savējo". Un agresija ir ļoti noderīga lieta, ja grib aizstāvēt savu bulciņu, savu dārziņu, mājiņu un ģimeni. Un valsti.

Neviens šīs pasaules līderis- vienalga, valsts prezidents, vai nodaļas vadītājs firmā, nespētu būt par līderi, ja viņam nepiemistu kāda drusciņa agresijas un pretenziju ieņemt kādu "siltāku vietu". Savādāk cilvēki nepakļausies.

Ar agresiju es nedomāju banālu dūru vicināšanu un kaušanos,, šaušanos- ir arī agresija vārdos, žestos. Ar balsi, intonāciju liekot cilvēkiem saprast "ja tu man vēl..., tad..."



Edited 1 time(s). Last edit at 29.08.2016 23:17 by kachenite.

Redzi, katram tā pieredze ir tik citāda. Es skolā nekad neesmu bijis apcelts un laikam man ir palaimējies, bet no pirmās klases līdz pat divpadsmitajai neviens manā klasē netika pazemots un apcelts. Un sāku es savu "apmācību" padomju laikos. Es redzēju nedaudz apcelšanas paralēlklasēs, bet tie bija tikai daži gadījumi. Dzīvoju parastā Rīgas mikrorajonā.

Bet Tev ir bijis cits ceļš un tagad Tu ienīsti cilvēkus. Viņi Tev kaut ko ir atņēmuši, piesmējuši. Tu gribi dabūt atpakaļ.

Gan spēks, gan gudrība var būt dažādi. Garīgs spēks, fizisks spēks. Spēks nepadoties un spēks piedot, garīgs spēks pakļaut sev citus, spēks aizstāvēt savus uzskatus.
Fizisks spēks- ātri skriet, spēks pacelt 150kg, vai spēks pavilkt lokomotīvi?

Tas pats ar gudrību. Gudrība orientēties juridiskos likumos vai grāmatvedībā. Gudrība zināt 5 valodas, vai gudrība saprast, kā citi cilvēki jūtas, gudrība nedusmoties un gudrība zināt filozofijas pamatus...

Atšķirīga ir arī motivācija, kāpēc spēku un gudrību liek lietā... Ar ļaunu, vai ar labu mērķi? Sev vai visai sabiedrībai par labu?

Mēs, acīmredzot, katrs runājam par atšķirīgu spēku un gudrību?



Edited 1 time(s). Last edit at 29.08.2016 23:41 by kachenite.

Vispār es runāju par reālo dzīvi, ka tur agresijai nav absolūti nekādas vērtības. Tai vērtība varbūt ir tikai bērnudārzā, pamatskolā un cietumā. Neattīstu cilvēku vidē.
Reālajā dzīvē neesmu pret citiem agresīvs un pret mani arī neviens nav bijis. Neesmu redzējis, ka tā būtu cieņā, kā arī cilvēks ar agresiju ko sasniedzis (ilgtermiņā). Varbūt 18.gs, bet ne 21.gs.

Manā skolā bija daudz drausmīgu apcelšanas gadījumi. Piemēram, galvas bāšana suņu sūdos un tamlīdzīgi - absolūti iracionāli un nekāda labuma nevienam, bet uznāktu ekstrēmi apstākļi, kad jācīnās katram par savu dzīvību, tad "stiprie" būtu pavisam citi.

Izņēmuma gadījumi ir vienmēr, kā Runcenes rakstītais, bet agresijas definīcija vienmēr pieļaus iznīcību. No starpvalstu kariem līdz strīdiem mājsaimniecībā. Nav ko aizstāvēt muļķības.



Edited 4 time(s). Last edit at 30.08.2016 00:04 by Synapscape.

kachenite Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Gan spēks, gan gudrība var būt dažādi.
> Garīgs spēks, fizisks spēks. Spēks nepadoties
> un spēks piedot, garīgs spēks pakļaut sev
> citus, spēks aizstāvēt savus uzskatus.
> Fizisks spēks- ātri skriet, spēks pacelt 150kg,
> vai spēks pavilkt lokomotīvi?
>
> Tas pats ar gudrību. Gudrība orientēties
> juridiskos likumos vai grāmatvedībā. Gudrība
> zināt 5 valodas, vai gudrība saprast, kā citi
> cilvēki jūtas, gudrība nedusmoties un gudrība
> zināt filozofijas pamatus...
>
> Atšķirīga ir arī motivācija, kāpēc spēku
> un gudrību liek lietā... Ar ļaunu, vai ar labu
> mērķi? Sev vai visai sabiedrībai par labu?
>
> Mēs, acīmredzot, katrs runājam par atšķirīgu
> spēku un gudrību?


Protams, te var tikai piekrist!

Lūk par apcelšanu, kautiņiem un krievu- latviešu bērnu attiecībām 90-tajos gados Rīgas mikrorajonā- tur pavisam cita tēma. :)

Ja ej kaut kur- zini savu maršrutu, ieiesi viens pats krievu zonā- pizduļei garantēti. :) Visas zonas sadalītas pa ielām.

Ja viens pats ej, tad tik uz tuvāko veikalu uzmanīdamies, bet kaut cik droši. Gribi iet kaut kur pāris kvartālus tālāk, tad cik tev repšiki bija- slēp zeķē. Pizduļei gan dabūsi diezgan regulāri, bet parasti repšikus saglabāsi.

Un atgriezeniski arī protams- kuri krieveļi iemaldījās pie mums- dabūja pizduļei un repšikus pazaudēja. :)