Manai mātei ir 70 gadi. Nenormāli bail no pērkona. Bieži vien sasien lakatu ap galvu un ielien gultā stūrī. Ja kur esmu izgājis, tad tūlīt pēc pirmā ducinājuma zvanās, ka man jānāk mājās. Pat, ja tepat pie kaimiņiem pāri ceļam esmu iegājis. Kur kaut kas metāliskāks, tā pārsedz drēbi pāri.
Es esmu mēģinājis ar labu izskaidrot, bet vienmēr viņa "gudra kā profesore" atbildēt. Pilnīgi iespaids, ka viņa to pērkonu gaida, lai varētu triumfēt - redz, es taču teicu ka pērkons būs.
Kā nāk pavasaris, tā kārtējā stenēšana par pērkonu, ka tik neuznāk, ka tik neuznāk pērkons atkal.

Man jau liekas ka tā jau nav normāla būšana. Citreiz pat esmu no darba skrējis bargā laikā mājās.

Ja jūs zinātu , kā man tas ir piegriezies! Visa dzīve paiet kā slaucējai pie govs astes. Brīžiem sajūta, ka no mājām jāpāceļas tālu prom. Bet vienu ar viņu nevar atstāt. Nav vairs 25.

Varbūt ko varat ieteikt?

Jāiet pie psihiatra. Zāles noņem fobijas. Jo kļūsti līdz atkarīgs. Vai pie psihoterapeita ar hipnozes mākslu.

Tur viņu nekādi nedabūšu. Jo tie ir tikai pilsētās.
Varbūt ir kādi bezrecepšu līdzekļi?

Pie nopietnām psiholoģiskām vainām ir tikai lielie trankvilizatori.Tos tiesīgs izrakstīt tikai psihiatrs. Ģimenes ārsts var izrakstīt miega zāles un mazos trankvilizatorus. Varbūt arī tie palīdzēs.
Te jāieņem principiāla nostāja.Jo fobija nedrīkst nostiprināt ar slēptu vēlmi piesaistīt sev mīļu cilvēku, bez tiesībām tam uz privāto dzīvi.
Lai saprāts.

Mammai vienai garlaicīgi?
Nav, ar ko parunāt, tāpēc izsauc Tevi?

Ar ko viņa vēl varētu aizpildīt prātu, lai nav laika par pērkonu un Tevi vien domāt? Varbūt, Jums pagastā ir kāds senioru klubiņš- folkloras kopa- ceļotāju grupa- pavāru klubiņš, kur var savus vienaudžus satikt? Būtu, ar ko starplaikos sazvanīties un domāt par nākošo tikšanos. Kaimiņos nav kāds vienaudzis, pie kā var aizstaigāt, par dzīvi aprunāties? Varbūt, nopērc mammai klēpja sunīti, par kuru vislaiku jārūpējas? Suņu meitene vai kaķene būs emocionāli jūtīgāka- labāk atsauksies mammas emocijām. Varbūt, izrādīsies, ka mammai suns no pērkona jāpasargā- nav laika par sevi domāt :)

Grūti jau no malas pateikt, kāda ir situācija un mammas veselība. Man idejas un varianti nāk prātā.