Labdien!
Esmu 41.gadu jauna sieviete. Esmu ļoti nelaimīga,jo nespēju cīnīties ar savām nelaimēm kuras gadu gaitā ir izveidojušās. Manī itkā dzīvo divas personības.Viena neprātīga tusētāja, kura nespēj apstāties.Otra normāla sieviete kura alkst būt mīlēta un novērtēta.Kad tusēju nešķiroju neko. Esmu azartspēļu atkarīga,lietoju alkaholu.No tā visa komplekta nākamajā dienā jūtos drausmīgi nomākta,depresīva.Liekas psihe neizturēs,sajukšu prātā,jo īstenībā tā dzīvot nevēlos.Pēc tam parādās vainas apziņa,kauns par sevi un izmisums.Bet jūtu ka esmu par vāju raksturā
lai kaut ko mainītu.Daudz kas jau ir izprovēts.Gan psihologs gadu garumā,gan anonīmā biedrība,gan pievēršanās Bībelei un Dievam. No pēdējā pasākuma manī vainas apziņa auga vēl vairāk,jutos necienīga Dieva priekšā.Un beigās neredzēju jēgu to visu turpināt,jo nogrēkojot grēkus, pēc tam darīju,turpināju to pašu.Liekos Dieva priekšā,kritusi sieviete,kurai nav piedošanas. Vēl tam visam pa vidu ir nepareizas attiecības,ar precētu vīrieti.

Kā reiz ar Dievu situācija ir vislabākā. Viņš Tevi mīl un ir piedevis. Bet ar visu pārējo ir dirsā un neizskatās necik perspektīvi...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Es domāju, ka vīriešiem ir tikai tādas problēmas, he izrādās tā nav, vot tas labi značit manas domas bišku pielabošu!

Nešausti sevi! Mēs visi grēkojam, un esam grēcīgi! Piedod sev!!! Sameklē sev labu mācītāju ar kuru vari aprunāties no sirds!
Jā, bet no tā precētā varbūt tiešām labāk tikt vaļā! No tādiem tik kreņķi un sačakarēti nervi! Turies!!

Tā precēšanās ir huiņa, jo kāda jēga solīt, to ko nemaz neizspildi, es arī zvērēju, ka līdz galam līdz nāve mūs šķirs, nefiga viss tāpatās aizgāja pa pipelēm, jo sivietēm parasti nauda izšķir visu!