Šeit esošie psihologi un dalībnieki ar interesi psiholoģijā/medicīnā - tāds dzīvību neapdraudošs jautājums (lai gan - kā uz to skatās) - kā būtu izskaidrojama reakcija pēc vispārējās narkozes - agresija? Pēc ārstu teiktā - mostoties paciente (es) ir bijusi agresīva - esot vēlējusies bēgt, esot cīnījusies pretim lai to netur, (māsiņa teica - kāvusies, bet nepaskaidroja, ko ar to domā)- tā, ka 3 cilvēkiem esot bijis jātur. Uz vienas rokas ir palicis tāds kā zilums un grūti saprast, vai tas ir bijis no šprices, vai no turēšanas. Tas viss kopā man liek uzdot jautājumus gan par notikušo, gan par sevi pašu - vai tas nozīmē, ka manī mīt kaut kāda agresija, kas varētu apdraudēt sevi un apkārtejos dzīvē? It kā ikdienā esmu mierīga un cenšos izvairīties no nesaskaņām, ļoti nepatīk strīdi un nevajadzīgi nervu uzbudinājumi. Vai šī pēc narkozes pieredze liecina kaut ko par manu zemapziņu, par ko būtu jābūt piesardzīgai? Pati no notikuša atceros ļoti miglainu sajūtu, ka it kā esmu kaut ko nogulējusi un ka man kaut kur ir bijis jāpaspēj (tā jokainā sajūta, ka tu esi iesnaudies, bet kad uzrunā, tad centies izlikties ka "ā, nē, nē, ko es nē - es negulēju, es visu dzirdēju/redzēju/sapratu") - agresiju gan neatceros, trauksmi gan.

Lai nu kā, ko ārsts var pateikt par cilvēku par šīm pēcnarkozes reakcijām un vai vispār tās var kaut kā vērtēt, ņemot vērā medikamentu iedarbību uz smadzenēm? :)

Vienkārši tāda reakcija, tas ir normāli. Citi raud,smejas, citi atkal ir agresīvi. Tāpat kā no alkohola.

Kaadu vielu izmantoja narkozei?
Ka tik nav netisham adrenalinu ieshpriceejushi.

Šāda reakcija bieži ir vērojama alkoholiķiem un narkomāniem.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Un psihiskiem slimniekiem! Vai ar citu orgānu nopietniem traucējumiem.

Adrenalīnu neviens nedod netīšām! Un kad nevajag arī NEKAD.

Adrenalīns iedarbojas tikai īslaicīgi.
Aizdomas ka narkoze dota nepareizi utml, lietojot adrenalīnu, ir murgi.

Ja būtu bijis nepareizi lietots vai nelietots ( kad vajag ) adrenalīns, efedrīns, atropīns, talamonāls un līdzīgie - neviens pēc diennakts neņurkstētu !
Tie ir ligzdiņā, morgā.

thechemist

Vielu nezinu, lai gan jautāju - jokojot atbildēja, ka "tas tāds firmas noslēpums, ir savas metodes!". Laikam biju kaitinoša paciente, kas visu laiku kaut ko jautā.. Arī pirms operācijas, kad laida kaut kādas zālītes iekšā - jautāju kas tas ir - bet tajā mirklī viss sagriezās, un aizmigu - neko neatceros. Pēc nedēļas iešu uz vizīti, atrādīt brūci, pajautāšu māsiņai, kas tas bija, kas tika iešpricēts, būs jāpameklē internetā kaut kas vairāk. Neko jau daudz tas nemaina, jo neesmu mediķis, bet ļoti interesanti šķiet tas, kā darbojas cilvēka ķermenis - internetā kaut ko par to palasītu. :)

Varbūt pielietoja ketamīnu, nezinu cik tas bieži ir sastopams mūsdienu LV medicīnā, kaut gan visdrīzāk kaut kāds nātrija tiopentāls. Pie ketamīna visādi brīnumi notiek, ne velti tā ir viena no izplatītākajām klubu narkotikām UK jauniešu vidū.

Vai ir dzīvē nācies stipri piedzerties? Es domāju, uzvedība laikā, kad esi tā piedzēries, ka nākamajā dienā neatceries, ko darīji, parāda, kādi zemapziņas līmenī ir procesi. Varbūt maldos.

bēdumāsa Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> thechemist
>
> Vielu nezinu, lai gan jautāju - jokojot
> atbildēja, ka "tas tāds firmas noslēpums, ir
> savas metodes!". Laikam biju kaitinoša paciente,
> kas visu laiku kaut ko jautā.. Arī pirms
> operācijas, kad laida kaut kādas zālītes
> iekšā - jautāju kas tas ir - bet tajā mirklī
> viss sagriezās, un aizmigu - neko neatceros.
> Pēc nedēļas iešu uz vizīti, atrādīt
> brūci, pajautāšu māsiņai, kas tas bija, kas
> tika iešpricēts, būs jāpameklē internetā
> kaut kas vairāk. Neko jau daudz tas nemaina, jo
> neesmu mediķis, bet ļoti interesanti šķiet
> tas, kā darbojas cilvēka ķermenis - internetā
> kaut ko par to palasītu. :)


Vai tad pacientam nav tiesības zināt, kādas vielas viņam ievada? Vismaz pajautāja, vai netiek lietoti kādi medikamenti, kas var nelabvēlīgi reaģēt ar narkozes līdzekli?

ku! Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Šāda reakcija bieži ir vērojama alkoholiķiem un narkomāniem.



Zini, pat nebrīnītos - rados lērums ar alkoholiķiem, apzinpos, ka esmu riska grupā pašai par tādu kļūt, lai gan līdz šim esmu turējusi sevi rokās un centusies neaizrauties ar stiprajiem dzērieniem, bet psiholoģiski apzinos, ka man velk iedzert biežāk, kā es to sev atļauju.

Par narkomāniju ir līdzīgi- apzinos, ka ja pamēģinātu vienreiz, tad momentāli varētu kļūt atkarīga - man patīk lasīt un analizēt visādus izmainītos psihes stāvokļus, dvēseliskos eksperimentus, utt, taču pagaidām aprobežojos ar meditācijām un apcerīgu literatūru- vārdu sakot - narkotikas varētu būt kaut kas tāds, kas prātu vnk "norauj" un no tā kļūtu atkarīga. Tāpēc aprobežojos ar reliģijas pētniecību - bet tas jau, kā dažs akadēmiķis to jau paspējis aprakstīt - reliģija arī var izraisīt afektu, līdzīgu kā narkotisko vielu izraisītu stāvokli.

smail Rakstīja:
-------------------------------------------------------
>Un psihiskiem slimniekiem! Vai ar citu orgānu nopietniem traucējumiem.

Un visdrīzākais ka varētu piemeklēt arī kādus simptomus, kas attiecināmi pie psihiskiem slimniekiem - kopš bērnības esmu bijusi periodiski tāda viegli bipolar, ko gan ar paškontroli un pašapzināšanās (paškontroles) attīstību esmu centusies kontrolēt, jo uzskatu tomēr, ka visas psihiskās saslimšanas rodās no kaut kādiem neatrisinātiem pārdzīvojumiem, tad nu meditēju drīzāk uz cēloņu risināšanu un izprašanu.



Nju, viens variants, ko es tā domājot esmu izpīpējusi ir tas, ka zemapziņā, iespējams, glabājās dusmas, kam ir divas izpausmes - bailes un tām, savukārt - reakcija - pašaizsardzība . Ja tā padomā, tad viss saliekās likumsakarīgi -operācija bija rekonstruktīva (lasīt plastiska), kas bija pirmais etaps (no vismaz 2iem) ceļā uz cita ārsta pieļautas kļūdas labošanu. Zemapziņā gan dusmas - par notikušo (lai gan it kā baigi jau par to necepos pie pilnā saprāta), bailes - par to, ka būs vēl ļaunāk, vai tiks pieļauta vēl kāda kļūda un pašaizsardzība - vēlme bēgt, pasargājot sevi no iespējams vēl kāda ļaunuma.

Bet laikam jau daļa taisnība katram no šeit izskanējušiem viedokļiem - pašvērtējuma trūkums, kas noved gan pie alkoholisma, gan pie narkomānijas, gan pie psihiskām saslimšanām un arī pie šādām - plastiskām operācijām laikam ir visa pamatā un mans nobijušais ego centās saglabāt savu pašcieņas drusciņu, mēģinot no tā visa aizbēgt, kad zemapziņai bija ļauta vaļa, mostoties no narkozes, pirms vēl racionālais prāts sācis savas manipulācijas. :) Ķīmiskās vielas tikai to pastiprinājušas. Laikam jau nav tā, ka kaut ko iešpricē un cilvēks kļūst agresīvs, vai kaut ko iešpircē un cilvēks kļūst laimīgs.. :D

thechemist Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Vai ir dzīvē nācies stipri piedzerties? Es domāju, uzvedība laikā, kad esi tā piedzēries, ka nākamajā dienā neatceries, ko darīji, parāda, kādi zemapziņas līmenī ir procesi.

Nē, tik ļoti laikam gan neesmu piedzērusies - alkohols vai nu nāk atpakaļ, vai no tā sāk nākt miegs. laikam vienīgā reize, kad sadzerts daudz bez aizmigšanas vai korķēšanas, kā rezultātā šo to neatcerās, asociējas ar to, ka kļuvu ļoti runīga, ne pārāk nopietna un ļoti gribēju dejot - un vienīgais, ko nevarēju atcerēties bija tas, cik daudz ir dejots, jo dejas ļoti patīk, bet savu kompleksu dēļ, skaidrā prātā - pinās kājas un esmu stīva. Šķiet ka toreiz neatcerējos nevis aiz tā, ka biju sadzērusies, bet gan tāpēc, ka vienkārši bija dejots līdz prāta zudumam. (kādreiz centos apgūt Latīņamerikas dejas :) ).

Agresija alkohola reibumā nav novērota. Drīzāk relaksejoša -muldu par Dievu, enrģijām un mūžīgo draudzību. ;)

Jā, tā ir, narkoze, alkohols utt. rāda zemapziņu, cilvēks it kā dvēseliski paliek pliks, nav virsū audzināšanas un kultūras rāmja.