Manām problēmām izrādās ir vēl viens oficiāls nosaukums - scopophobia, bet latviski šī fobija pat nav tulkota, jo visiem viss ir pofig. Mans skopofobijas līmenis ir 10 no 10, nevaru nekur iziet vai ieiet bez sajūtas ka visi skatās.

Tā nav tikai sajūta, bet visi patiešām skatās. Man nav bijis gadijums, ka cilvēki ietu man garām, vai es ieietu telpā ar cilvēkiem, un viņi uz mani nepaskatītos. Bet kur ir problēma?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Tā ir problēma jo esmu ļoti kautrīgs un jūtīgs kopš dzimšanas tapēc man visa dzīve ir d!rsā.

Neuztraucies, neesi vienīgais - man arī tā ir. Sociofobiķiem īpaši raksturīgs. Satraukties vajag tad, ja sāk likties, ka Tevi visi novēro.

Akdievs, man arī ir tā ir... cik jums gadu vispār? Man liekas ka tā ir rietumu "labumu" ietekme. Vecākai paaudzei nav tādu problēmu. Katram laikam savas slimības. Vecie vairāk slimo ar depresiju un šizo, alcheimeru man tā šķiet.

Man ir 33g, paliekot vecākam ir aizvien vairāk kauns ka nespēju būt normāls kaut cik vīrišķīgs cilvēks, bet tā tas ir visu mūžu un nevaru neko padarīt. Palieku krunkains bet joprojām sabiedrībā uzvedos kā piecgadīgs kautrīgs bērns vai nervu slimnieks, nezinu kā tas no malas izskatās bet ja cilvēki skatās ar riebumu tad jau labi neizskatās.

Mums vienkārši smadzenēs ir par daudz serotonīna, bet gudrie psihiatri izraksta pret SF antidepresantus, kas vēl starp serotonīna receptoru sinapses "pārpludina" ar serotonīnu, neļaujot to ķermenim dabīgi tik ātri noārdīt. Avots: http://www.medicaldaily.com/social-phobia-linked-high-levels-serotonin-time-rethink-ssris-and-other-anxiety-drugs-338608

Jā, pie SF vajag paaugstināt dopamīnerģisko neirotransmisiju. jo vairāk serotonīns, jo mazāk dopamīns.



Edited 1 time(s). Last edit at 05.03.2016 13:58 by qwerty_lv.

Tieši tā!

a kas tur slikts, ka visi skatās. Ja skatās, tas nozīmē, ka ir uz ko skatīties - paskaties, kā zvaigznes priekš to cenšās!

Ak Die' izlasīju, un izskatās, ka man arī tāda ir! Bet zini ko. Domā citādāk un padomā, kur no taviem efektiem zāļu tirgus cenšās iegalvot tev kā defektus! Es pati esmu ēšanas problēmu, komunicēšanas grūtību (ar izņēmumiem gan) un plastisko operāciju gūstā un zini ko es tev teikšu - dzīve ir par īsu, lai pataisītu no sevīm to, ko citi vēlas tevī redzēt! No kā tev ir kauns, kad uz tevi skatās? Ko tu nevari pateikt, kad Tev kkas ir jāsaka? Uzliec mīksto visam un saki, ka tajā brīdī tev nav ko teikt. Ja visi skatās, saki, ka jūties glaimots! Ja Tev ir kauns, tad saki, šī situācija Tev ir neērta, tātad - nevajadzīga!

Man bijis jāpaiet gadiem, lai saprastu, ka ja man būtu p* ko citi saka, tad būtu ietaupījusi gan nervus, gan laiku, gan naudu.. Beidziet meklēt sev problēmas, bet drīzāk meklējiet, kā variet būt noderīgi pasaulei. Nekoncentrējieties uz defektiem, neviens nekad nebūs un nevarēs būt perfekts. Necentieties būt perfekti priekš visiem. Nelasiet vikipēdiju, kur jūsu kompleksiem piemeklēs diagnozi. Nu es nevaru ar visiem būt čoms. Bet es labi saprotos ar dzīvniekiem vai spēju reanimēt nosprāgušās puķes. Un dzīvnieku patversme vai miljons pasaues palodžu ar pusmirušiem augiem tev būs pateicīgi. Esiet radoši, mīļie. Mācieties no svešām kļūdām un jūsu dzīvē laiks kļūs vēl vērtīgāks. :)

tur jau tā problēma ka tās ir manas stulbās iedomas ka visi mani vēro, un tad es palieku vēl nervozāks un visi patiešām sāk vērot, tas ir apburtais loks.

murgs Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> tur jau tā problēma ka tās ir manas stulbās
> iedomas ka visi mani vēro...

Ja jau Tu to apzinies, tātad Tu esi uz problēmas atrisinājuma ceļa. Tev tikai jātrenejas adekvāti reaģēt uz to skatīšanos.

Es nevienā brīdī nesaku, ka man patīk kad uz mani skatās un tas nesagādā nekādu neērtību. Tieši otrādāk. Man nepatīk. Bērnība ļoti nepatika bet tagad es to vienkāši paciešu. Un kad es to paciešu, tad es redzu, ka man tas izdodas un es nomierinos. Un arī tas ir apburtais loks, tikai nomierināšanās virzienā.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

man nav tādas fobijas, neko nemācēšu teikt, bet kad bija sākums man arī tā bija, bet tikai publiskās vietās, nejau 3 cilvēkiem ejot garām. Vot sociofobiju es nekad nesapratīšu, es ar visu nepatiku spēju iziet, jo tāds bij pienākums.

Tev bail iziet, jo tur lidmašīna uzkritīs, vai tieši kad uz teviskatās?

Izskatās pēc kompleksiem! Uz manīm skatās kad neguļu 2 dienas, tad man tāda problēma ir, arī nervozs un uzstraucies un panika un trauksme un žopa karoč!

vienkārši baidos no cilvēkiem un viņi man rada trauksmi.

Tā ir psihloģiskā trauma, iegūta agrā bērnībā- līdz apmēram 6 gadu vecumam.

Man ir tiesi tada pati problema,pedeja pusgada laika neizbazu degunu no majam,nevaru but kur ir daudz cilveku,jutu trauksmi,nervozeju,un tas man ir jau no skolas laikiem.tagad meginasu iet pie psihiatra,jo ir loti gruti ta dzivot.