3 mēnešus atpakaļ man sākās bezmiegs - nespēja iemigt. Dienas likās bezmērķīgas, nogurušas. Paziņa teica, ka tā tomēr varētu būt depresija. Psihiatrs apmeklēts, antidepresanti izrakstīti, izmēģināti, no katriem bija tik slikta dūša, ka ne ilgāk par 4 dienām nenoturējos. Tad tikai 1 mēnesi atpakaļ turos uz Valdoxan.
Visus šos 3 mēnešus lietoju arī miegazāles - Somnols un Imovane. Kad viens nedarbojas, ņemu otru, un tā visu laiku. Esmu jau izmisumā, protams, ka negribu sēdēt uz miega zālēm. Sākumā likās, ka tiešām būs īslaicīgi.

Dienas ritms arī štruntīgs, eju gulēt ap vieniem vai diviem, ceļos uz 12 pa dienu.

Esmu mēģinājusi samazināt miega zāles uz pusīti, reizēm iemiegu, liekas, ka jāatmet, neiedzeru, neaizmiegu, viss sākas no gala.

Valdoxan šķiet ir mazliet sācis iedarboties, jo tāda depresija, ka nevar no gultas izlīst vai pakustēties gandrīz vairs nav, bija pirms pāris dienām no zila gaisa gan. Bet tagad jau atkal labāk, liekas, ka nu varbūt iet uz labo pusi. Bet man jau vienreiz "likās" un tad atkal viss nogāja uz leju.

Es īsti nezinu, ko lai dara, jo vislielākā problēma šobrīd saistās ar nespēju iemigt un pusgulētām vai negulētām naktīm, pēc tam pa dienu esot tādā vieglā transā.

Kas notika pirms 3 mēnešiem?

Miega un dzīves režīms šitāds jau sen?

Ja godīgi, nekas īsti nenotika. Viss kā parasti. Mācību semestris bija beidzies, rudens sācies. Parādījās bezmiegs, domāju, ka varbūt no tā, ka nav tik nogurdinoša diena bez mācībām, prāts laikam nav piekusis, tāpēc nav miega. Bet izrādījās, ka depresija. Nevarēju saprast, kāpēc visu laiku nāca raudiens, motivācijas nav, nevienu aktivitāti kā mūzikas klausīšanās vai tv neinteresēja vairs. Viss likās nogurdinošs un kaitinošs. Režīms tāds turpu šurpu, bet pa lielam parasti esmu gājusi gulēt uz/līdz vieniem naktī un celties ap desmitiem. Vairs ne.. :/

Depresijai noteikti ir kāds iemesls.

Jā, bezmiegs ir diezgan izteikta depresijas pazīme, bet tas jau sekundāri -- kā sekas.

Cilveks neieslīgst depresijā no zila gaisa, un parasti jau katrs aptuveni kaut ko nojauš. Varbūt kaut kas neizdevās, kā cerēts, kaut kas ar attiecībām utt.

Lai sāktos depresija, jābūt diezgan lielam satricinājumam.

Agrāk nekad tā nav bijis?

Bioloģiskajā ģimenē visi līdzsvaroti? Psihisku traucējumu nevienam nav? Atkarības?

Nevienam navbijusi. Nekas noticis īsti nebija, vasaras beigās konstatēja izteiktu dzelzs trūkumu, kuru drīz vien izlaboju. Bet bija diezgan traki kādas pāris nedēļas kamēr ielika mani slimnīcā uz pārbaudēm. Tagad par to iedomājoties liekas, ka brīžiem tad bija līdzīgas sajūtas, bet mirkļus, līdz kamēr dzelzs tika savests kārtībā.
Attiecību ziņā gan kaut kas notika, bet jau mēnesi pēc depresijas sākumā, tā kā nebija cēlonis, bet noteikti ietekmēja uz negatīvo pusi līdz šim. Itkā vienu brīdi bija palicis labāk kādu nedēļu pirms nedēļas, bet nez kāpēc atgāja atpakaļ bezspēkā un vispār bedrē vakar vakarpusē. Diena bija ļoti laba, tad pēkšņi..
Pilnīgi un galīgi neesmu negatīvs cilvēks, bet šis mani ir mainījis konkrēti. Mani mērķi apstājušies, liekas jēga kāda. Pati skatos no malas un brīnis, kur tādas muļķības nāk prātā?!
Es gribu saprast vai ar Valdoxan var tā būt, ka itkā paliek labāk, tad pēkšņi sliktāk, tad labāk..? Vai ar visiem antidepresantiem. Saprotu, ka katram tas ir ļoti individuāli, vienkārši gribu kaut ko sakomunicēt ar tiem, kam vispārīgi ir viedoklis.

Ja es guleetu liidz 12 dienaa, tad es arii buutu nomodaa liidz dzilai naktij. Tu guli 10-11h dienaktii, tas ir vairaak nekaa nepieciesams, un ja jau tik ilgi guli, tad pienemu ka nestraadaa un seedi maajaas. No bezdarbiibiibas arii miegs pasliktinaas.

Es guļu tik ilgi, jo tikai uz rīta pusi sāku vienkārši atslēgties no noguruma un vārtīšanās. Ne jau es "guļu" visu šo laiku, es cenšos aizmigt. Protams tagad ar miega zālēm sanāk arī aizmigt, bet kā jau zināms, ar depresiju no gultas negribas ārā kāpt, tā nu es "guļu" līdz tiem 12, kad beidzot nu kaut cik saņemos sev ieskaidrot, ka es nevaru aizgulēt to depresiju prom..

Tu esi kaut kur tai karuselī iestrēgusi.

Bet antidepresanti ir dažādi, un, ja cilvēks ir tik ļoti sapinies, tie tiešām var palīdzēt.

Es tikai jūtu, ka Tu mazliet nezini, ka pie zālēm ir jāpierod. Un sākumam Tev derētu kāds benzodiazepīns vai cits nomierinošs līdzeklis paralēli.

Ļoti daudz ļaužu zāļu lietošanas sākumā ir kā slimi, ņem pat slimības lapas, jo jūtas ļoti slikti.

Un vēl Tev derētu psihoterapeits, jo tā nav, ka depresija sākas bez psiholoģiska iemesla, vienīgi tas var būt sens.

Es teiktu, ka šai situācijā steidzami vajag zāles, ar kurām Tu aizmiedz pieteikami laicīgi, bet noteikti vajadzētu risināt psiholoģisko pusi arī, jo mūsdienās ir labākas metodes par pierašanu pie zālēm.

Zopiklons un zolpidems, ko tagad lieto, tātad neder.

Ar zālēm ir savas problēmas, bet arī ilgstošs bezmiegs un depresija ļoti kaitē fiziskajai veselībai.

Varbūt Tev ir jēga palūgt dienas stacionāru Ļermontova ielā. Tas ir bez maksas. Tur strādā arī psihologs.

Šitāda vārtīšanās pa gultu ir bezjēdzīga un arī nodara postu veselībai.

Kādi antidepresanti Tev ir bijuši? vari nosaukt?

Es mēģināju Rexetin pēc psihiatra receptes, bet 4 dienas izturēju, ilgāk ne, tik slikta dūša, ka es jau pat paēst vairs nevarēju un nedz pakustēties. (Tad bija tas pats sākums, kad viss atklājās)
Tad kādu nedēļu neko, protams sadomājos, ka gan jau aties (ļoti gudri). Tad man izrakstīja laikam Ciprox vai kaut kas ar Cip.. Cipo.. es tiešām neatceros, laikam garāks nosaukums. Bet to arī pāris dienas un tik slikti. Atkal nogaidīju (vēljoprojām ļoti gudri, te mēnesis kopā aiziet mokoties). Un sāku Valdoxan kopš decembra pēdējām dienām.
Tagad neesmu bijusi pie psihiatra kopš. Mazliet baidos dzert to benzodiazepīnu, bet tas man arī ir. Atceros, ka septembrī kādas vairākas naktis pēc kārtas iedzēru, jo vienkārši miegs nenāca, bet sabijos, ka kļūstu atkarīga. Varbūt tad jau septembrī sākušies kaut kādi depresijas simptomi, bet viss tika konstatēts novembra vidū.

Tu tagad cērp sunim to asti pa daļām. Tas vienmēr ir liels čakars un sāp vairāk.

Atkarīgs ir cilvēks, personība. Tie, kam ir depresija, tādi parasti ir.

Tā nav darīšana -- vai nu lieto, vai nelieto un meklē citus ceļus, bet, ja lieto, tad pilnu kombināciju.

Kopš decembra es to saprotu, bet sākumā tas bija kaut kas ar ko nekad mūžā nebiju sastapusies, tāpēc tik muļķīgi. Tagad cenšos sakārtot domas, ko darīt tālāk. Gribu tikt galā ar to miegu, jo tas traucē pamatīgi. Antidepresantus nepārtraukšu nekādā gadījumā.

Es nesaku, ka obligāti psihotropie ir baigi labi visiem utt., un nu tik dzersim un neko nedomāsim, bet bezmiegs ir nopietns iemesls.

Un vēl -- esmu redzējusi gana daudz ļaužu, kas baidās "indēties" vai "kļūt atkarīgi" no psihotopajiem medikamentiem, bet ātri vien dabū lietot tādu "komplektu", kas viņus nobeidz daudz ātrāk, un ne jau vairs antidepresantus vai benzodiazepīnus, bet dārgus sirdslīdzekļus, visādus hormonu preparātus gan vairogdziedzerim, gan ginekoloģijai, tāpat ir astmas, hroniski bronhīti, ļoti biežas vīrusu infekcijas, visādu cēloņu izraisītas hroniskas sāpes, kas izmet no darba tirgus un cilvēka cienīgas dzīves. Turklāt AD ir samērā lēti, ar depresijas diagnozi valsts iestādē ir 50% atlaide, bet visi pārējie medikamenti maksā gana smuki. Pati esmu šim visam gājusi cauri, pēdējo reizi, kad pirku medikamentus (3 gab. -- antidepresants un divi dažādi miega līdzekļi), man tie mēnesī maksāja 7 EUR.

Indes tur ir tik daudz, cik E vielas paikā.

Lai neveidojas grandioza ķīmiska vai psiholoģiska atkarība, process jāvada pie psihoterapeita, protams, risinot visus depresijas cēloņus. Psihiatriem tam parasti nav laika, un viņi nav tam mācīti. Bet atkarības bieži ir pārspīlētas.

Gadījumi, kad šādam stāvoklim kā Tev, nevar atrast īsto AD, nemaz tik bieži nav, it sevišķi, ja runājam par mazo psihiatriju, kad cilvēks nedzīvo citā realitātē. Tad tur, protams, lūdzies vai gavē, arī ar medikamentiem problēmas būs gana lielas.

Kad Tu beidzot savedīsi kārtībā miegu, varēsi sākt normālāk domāt un stingrāk kārtot gulēšanas režīmu. Tāpat domā par aktīvu sevis nodarbināšanu, it sevišķi par fiziskām aktivitātēm. Mājas tīrīšana arī der.

Jebkurā gadījumā, ja miegu nevar sakārtot pats, tad zāles ir adekvāta izvēle. Pēc tam jau var sākt domāt par depresijas cēloņiem un kaut ko censties novērst, jo galva jau strādās.



Edited 1 time(s). Last edit at 14.02.2016 12:46 by Runcene.

Paldies par ieskatu šajā visā. Lai gan lasīts ir gana daudz, vēljoprojām saskaros ar jauniem viedokļiem, citiem ārstēšanas veidiem. Ja godīgi, nezinu atšķirības starp psihologu, psihiatru un psihoterapeitu, varbūt vari pastāstīt plašāk? Man liekas, ka cilvēks, kuru apmeklēju ir psihiatrs... neesmu pārāk zinoša šeit.
Vakarnakt iedzēru pusīti benzo un miegs nevienā acī, bet jutu, ka efekts mani parauj, bet ne pietiekoši. Sanāca, ka no vieniem līdz četriem naktī biju nomodā un sāku atslēgties pēc tam, guļu salīdzinoši normāli tajā pēčākajā periodā, bet daudz reižu pamostoties un pagrižoties. Nejutos negulējusi, bija diezgan aktīva diena, no depresijas sajūtas ne miņas, pat saskatīju prieciņus mazās lietās, kā gaišā dienā vai smukā meikapā.
Es varbūt mēģināšu veselu to benzo tableti (es nekad pilnu nosaukumu tai vielai neatceros, sorry!) un tad skatīšos, kas notiek, vai arī varbūt miegs sāk mazliet atgriezties, ja ne iemigšanā, tad kvalitātē maz maz drusciņ.

Psihiatrs parasti raksta tikai medikamentus.

Psihologs konsultē par kādu konkrētu problēmu (nevar atrast darbu, kāds nomiris utt.), palīdz savākties lielās krīzēs, dod padomus.

Psihoterapeits ņem visu Tavu situāciju dziļāk, palīdz saprast, kas Tu esi par putnu, kāds Tu esi cilvēks, Tavas vājās un stiprās puses, kas notika, kāpēc tā iekriti, kā tālāk dzīvot gudrāk, tomēr tas viss ir ilgāk, dārgāk, bet efektīvāk un paliekošāk.

Psihologs tātad vairāk konsultē, tas ir īsāk, ātrāk, psihoterapeits vairāk klausās un komentē, kā to visu redz, ļoti reti dod padomus.

Tu vari darīt visu, kā vēlies, tikai uzmanies no šarlatāniem, Latvijā tādu ir daudz. Ir arī dažas baisi dārgas psihiatrijas klīnikas, kas izģērbj cilvēkus plikus un tikai pičkā ar zālēm, bet Tev būtu labi saprast, kā Tu nonāci līdz šai situācijai.



Edited 1 time(s). Last edit at 13.03.2016 00:43 by Runcene.

Paldies, noteikti ir skaidrāk. Nē, es neizvēlos kaktu dakterus vai homeopātiju un tādas lietas. Psihologs ļoti labā amatā ir arī rados, kas vispār man pateica, kas par lietu, es pat nejautāju, bet laikam tas bija uzreiz redzams ar profesionāļa aci. Arī dotu ieteikumus par profesionāla psihoterapeita atrašanu, kā jau zinot tos īstos cilvēkus. Es vēl domāju par šo opciju, zinot, ka vajag.

Oi šodien nav garīgais, tā būtu tev padomu devis!



Edited 1 time(s). Last edit at 15.02.2016 20:56 by enfuego.

Izskatās, ka tev jau 5 gadus padoma nav. :)

123 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ja es guleetu liidz 12 dienaa, tad es arii buutu
> nomodaa liidz dzilai naktij. Tu guli 10-11h
> dienaktii, tas ir vairaak nekaa nepieciesams, un
> ja jau tik ilgi guli, tad pienemu ka nestraadaa un
> seedi maajaas. No bezdarbiibiibas arii miegs
> pasliktinaas.

Nu vispār jau ne visiem ir 5 dienu darbs no rīta līdz vakaram, dažiem ir maiņu darbs kur var gulēt kaut visu dienu kad ir brīvs, bet šķiet ka šim citātam būs taisnība.
http://mediji.darbaguru.lv/2015/09/darbs-padara-slimu-padomi-passajutas-uzlabosanai/

Cloud

Ja Tev ir cilvēks, kas Tevi zina un var kaut ko ieteikt, tad tas ir labs variants.

Ko es parasti te cenšos pateikt: bezmiegu un depresiju nevajag ielaist, pēc tam var būt problēmas ar fizisko veselību.

Lai veicas lēmumos! :)

Nezinu kam pateikties, bet neslimoju un esmu vesels, izgāju smadzeņu un intelektuālo pārbaudi, pateica, ka smadzenes strādā, un intelekts ir normas robežās, bet emocijas pārņem mani un es viņas nespēju kontrolēt! man var grūst visādas zāles, jānostabilizē sava dzīve un tad sākšu strādāt pie saknes, kāpēc un kas man izraisa to depresiju, kautgan jau ir zināms dotajā brīdī kas, kā saka step by step :)

Normāli, es tā jau 16 gadus. Atšķirība, ka ir pieradums pie visiem benzo/utml un vairs nav efekta. Atceļot neguļu vispāŗ, precīzāk 5-6 miega posmi pa 45-50min, mainu zāļu grupas tieši tāpat - mēnesi viena, tad mēnesis bezmiegs - atceļu (bezdarbs), mēnesis cita, izrotēju visu, kas pieejams, atskaitot barbiturātus - nedaudz raustos, jo var viegli atslēgt ne tikai galvu un no rītiem ir pamatīgas paģiras :(

Ja tev Valdoxan palīz, pieturies pie tā - no psih. var dabūt labu priekš ģim. ārsta, ka nekādas citas zāles nepalīdz un dabūt (manuprāt) 75% atlaidi, JO maita dārgs. Man vairs nelīz, tāpēc atmetu.

Pamēģini sakārtot miegu, skaties vai depresņaks nesāk mazināties. Tas ko tagad apraksti ir kā es jūtos katru dienu. Man palīz gulēt klausoties "komforta zonas" skaņas - grāmatas/filmas - vienalga, kas atslēgs iekšējo monologu vai nobremzēs domu skrējienu vai vismaz pārslēdz uz ko citu un es beidzot atslēgšos - doma ir, ka jābūt "no galvas zināmam materiālam, kas patīk bet nesatrauc un ir komfortabls" - reizēm guļu "klausoties" Hannibal fonā, reizēm Amber sēriju (R.Zelazny), reizēm Bafija vampīru medniece :D... Pamēģini "guided meditation" - youtube pilns ar 1h gariem iemigšanas gabaliem, ir, kam palīz - labs variants (manuprāt!!) ir šis: https://www.youtube.com/playlist?list=PLwRp13WDIrMPpCopSGM0AWQud9mHe_fl5 - ja nu palīdz, nav ķīmija :D

Vēl viens variants ir valdoxan + melatonīns (1-2mg), kas pieejams bez receptes.

Pamēģini pilnībā no alko atteikties, ja lieto - es jau 2tro gadu ne lāses un ir nedaudz labāk... vai savādāk :D

Ja tiec līdz kādai "medicīnisko kaņepju' valstij - pamēģini Indica dominant medicīnisko šķirni kāda tuva cilvēka uzraudzībā - apm 100mg (1/10g) ziedu (ja ir eļļa vai kas cits - jāpielāgo) un pavēro, kā uz tevi iedarbojas. Es pirms 4 gadiem biju Indijā un 3 nedēļas gulēju kā bēbis... bez blaknēm un ikrīta "xanax" paģirām.

Lai veicas!

Ar depresijas diagnozi atlaide ir 50%.

100% tikai šizofrēnijai.

Valdoxan ar 50% atlaidi mēnesim būs c. 20 EUR.

75% atlaidi diemžēl vairs nepiemēro.

Jau kopš seniem laikiem zināms, ka Valdoxan ir atbilde uz visām problēmām. Personīgā dzīves pieredze un psiholoģiskās traumas?- tas viss ir muļķības. Jums ir neirotrsmiteru disbalanss smadzenēs, ģenētiski iegūts jau pirms dzimšanas un lieliskais Valdoxan preparāts to visu izlabos.

Man ļoti palīdz iemigt klusa mūzika (youtube: sleep music) ieraksti un klusām skandini, labi palīdz.
Vēl viens veids kas man palīdz ir no meditācijas "atslēdz prātu" - grūti izdarāms, bet strādā..

Ja no šā nekas nenostrādā tad gan tikai ripas :/ (pats cenšos nelietot)

Vēl kas var palīdzēt pret bezmiegu ir aktīvi kustēties pa dienu, lai sakrājas nogurums un vakarā kā liecies gūltā tā krāc.. :D

Svaigs gaiss.

Manuprāt vajag šos 4 variantus izmēģināt pirms zālēm.. Aktīvs dzīvesveids, svaigs gaiss, klusa mūzika pirms gulētiešanas, mēģināt atslēgt prātu.

Ļoti laba metode ir strādāt kamēr uznāk lūziens.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Runcen ma tāda laba psihiatre uzraksta, ka šizofrēnija un zāles pa velti, bet man diagnoze ir šizoptiskie traucējumi :) Viņa tikai saka, ka šaubās par grupas pagarināšanu, bet saka, ka no viņas nemaz nevar tik viegli tikt vaļā, kautgan to vēlētos, bet finansiāli tas ir izdevīgi, ko darīt, ja tiešām ir problēmas!

Nu tad uztaisi sev kvalitatīvu un smuku šizofrēnisku paskatu.

Nopērc humpalās kādu lupatu maisu (dažās humpalās izpārdošanas dienās tādus tirgo par ļoti niecīgu naudu). Tur ir iekšā viss, kas nepieciešams klaunādei.

Uzvelc pamperu, iekakā biksēs, lai visu laiku smirdi... pārējais pēc paša fantāzijas.

Tu jau maNI PAZEMO!!!!

Neņem tik personiski manus pusnakts parupjos jokus ;)

Ir taču aņuks: Poidu hlopotaķ pensiju, hoču imeķ hujovij vid.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Neņem tik personiski manus pusnakts parupjos
> jokus ;)
>
> Ir taču aņuks: Poidu hlopotaķ pensiju, hoču
> imeķ hujovij vid.


A Latviski drīkst, es pa jaunu lai saprastu šos jokus :) :)