Ko lai dara ka jebkur sabiedrībā liekas ka visi cilvēki skatās un tas izraisa nepatīkamas sajūtas. Es apskatos apkārt un redzu ka neviens neskatās bet vienalga tā sajūta nepamet. Piemēram ejot garām mašīnām liekas ka visās mašīnās sēž cilvēki un vēro. Apstājoties pie luksaforiem vispār zaudēju veselo saprātu, nezinu kur skatīties, cilvēki sāk skatīties kurš ar nepatiku, kurš ar nicinājumu. Kā lai pārtrauc to apburto loku. Man ir iedzimts slimīgs kautrīgums un citas problēmas. Es lieku mašīnu dārgā stāvvietā centrā lai tikai izvairītos no staigāšanas un stāvēšanas pie luksaforiem. Zinu ka šādas problēmas citiem liekas smieklīgas bet nevaru neko izdarīt un pēc tādām dienām pārņem izmisums un naktī nevaru gulēt.

Jā šitam simptomam arī ir iziets cauri, labāk pasakiet ko es nezinu!

Man sen sen atpakaļ ir licies, ka visi autobusa pasažieri uz mani skatās, kāda es slikta... :)

Ja tagad man šī sajūta parādās, tas ir simptoms, ka esmu pārgurusi no kaut kā.
Saku sev, ka visiem cilvēkiem savu domu un uztraukumu pietiek- viņiem nav laika uz mani skatīties. Visi paši par sevi domā. Priekš kam viņiem uz kacheniti blenzt?? Neesmu jau nekāds Raimonds Pauls vai Renārs Kaupers!

Jā bet varbūt esi tizls un smirdīgs, ko tad teiksi kaķenīt??? :)

sapņojiet vien, visiem popig uz jums :))

Vēl ir šausmīgi ka veikalos apsargi izturas kā gaiļi un posī uz mani, zinu ka tā ir mana vaina ka izskatos kā sakosts un aizdomīgs, bet jo vairāk viņi lupī jo lielāks man ir stress. pie kases es parasti jau esmu šoka stāvoklī bet viņi turpina urbties manī, lielākajos veikalos viņi runā pa savām rācijām par mani, tas nav izturams tapēc es parasti eju uz mazākiem veikaliem. tiešām viņi nesaprot ka zaglēni tieši otrādi ir neuzkrītoši, un elementāra pieklājība ir nelūrēt uz cilvēkiem, es zinu ka tas ir viņu darbs bet to var darīt arī neuzkrītošāk.

Man arī ir bijis tā, tanī trauksmē, karo4 maksimā apsargs lupī a es loģiski jūtos iekšēji sūdīgi un vēl apsargs liek man izskatīties aizdomīgam, karoč man bij kabatā jau nopirkts snicker batoņčiks, un mani savāca ieveda, kautkādā bukūzī, kur klapē zagļus un saka davai vikladavai što spizdil; es saku es nečivo ņepizdil, vot moi snikers, un vēl čeku parādīja, a tie jau bij gatavi man pa muti dot, tad beigās atvainojās un palaida, jo es viņiem sāku braukt virsū , ka es neko nēsmu sadzis a viņi uzskatīja ka esmu:)

Enfuego, vai tev ir progress? es cerēju ka paliekot vecākam tas pāries bet nekā, tieši otrādi paliek vēl sliktāk :( un cilvēku attieksme arī pasliktinās. acīmredzot tāds jaunietis sabiedrībai ir pieņemamāks kā trīsdesmitgadnieks.

Protams ka ir progress, es vairs ātro palīdzību nesaucu :) Ja reāli tādi kā es varu tabūt foršu sievieti, tikai tāpēc ka esmu simpātisks, bet dēļ depresijas es sevi noliedzu uz slikto pusi. Un neuzsticība nevienai sievietei, es gribētu iemīlēties patiešām uzsticīgai sievietei, jo tās sajūtas, tad kad krīzes brīdī pašķīros ar savējo, spontāni uzrādās skaista jūtīga skuķene, un mums bija viss ideāli, mēs pat dzērām kopā un neplēsāmies, man bija tāds optimisms un stimuls es dēļ viņas biju gatavs daudz ko darīt, bet tas bija tad, kad pameta mana tagadējā! Manējā ir atsitusies vairāk vīrišķīgā pusē, tā ir smaga problēma!

Daudzi teiks kā vienmēr es esmu salaga! Bet tas iestājās dzīvēs perioda posmā, nejau piedzimu salaga!!! Savā laikā to ko lielie spēcīgie un joprojām tie spēcīgie, lāpstu 12 stundas rokās nevar noturēt, a es te ar 60 kg roku tranšejas, tad kurš ir vīrietis johaidi er ārā!!!

Protams bābas teiks vīrietis ir tas kas piķi nes mājās :)



Edited 2 time(s). Last edit at 01.01.2016 14:03 by enfuego.

Bērnība neskatījies "Trumen show" ar Jim Carrey? Tādas filmas bērnus iespaido zemapziņā un visur liekas paranoja.

enfuego +1 Es ar nesaprotu kāpēc dzīvē akli jāpakļaujas kautkādiem stereotipiem ja tie ir cilvēku izdomāti nevis Dieva likumi.