Labdien,
Sakiet lūdzu, vai dodoties pie psihiatra lai uzsāktu medikamentozu un terapeitisku ārstēšanu no depresijas šī informācija tiek izpausta tālāk? Strādāju darbā, kurā man katru gadu jāiesniedz izziņa no policijas, ka neesmu veikusi noziedzīgas darbības un no ārsta izziņa par veselību. Sakiet, vai ārstešanās no depresijas parādīsies kaut kur šajos papīros? Vai tas var ietekmēt manas darba iespējas?

Vēl viens jautājums - par antidepresantiem - vai ir iespējams veikt analīzes, lai noskaidrotu kādas ķīmiskas izmaiņas ir smadzenēs/asinīs, lai piemeklētu atbilstošus medikamentus un samazinātu neatbilstošu zāļu lietošanas risku?

Paldies.

Psihiskas saslimšanas nekādās asins analīzes noteikt nevar. Tik daudz jau nu gan vajadzētu sajēgt.

Ja Jums darbā ir noteikti kaut kādu medikamentu (apreibinošu, stimulējošu) lietošanas aizliegums, tad tas analīzēs var uzrādīties. Citādi, parastajās analīzēs nekas nebūs manāms. Tāpat problēmas var būt, ja runa ir par ieroču nēsāšanu un spectransporta vadīšanu. Jo ziņa par ārstēšanos pie psihiatra tomēr var nonakt pie ģimenes ārsta.

Runājot par otro jautājuma daļau, pagaidām nekas tāds nav iespējams un zāļu piemeklēšana notiek tīri uz dullo. Nedomāju, ka tuvākos gadu desmitos tāda iespēja parādīsies. Un ja parādīsies, tad nez vai to tūlīt kaut kā neaizliegs. Jo šāds izmeklējums dokumentāli parādītu viena cilvēka nepilnvētību attiecībā pret citiem.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Ja Tu iesi pie valsts psihiatra, tas ātri vien var uzpeldēt. Tāpēc ļaužiem, kam vajag tādas izziņas, noteikti ieteiktu iet privāti vai arī, ja ir ļoti slikti un privāto nevar atļauties, domāt par citu darbu. Bet tas tad, ja bail par sevi pastāvēt un no domas, ka kāds uzzinās, paliek slikti.

Asinsanalīzēs var noteikt tikai zāļu klātbūtni, bet tās ir ļoti dārgas, un pat pēc avārijas izraisīšanas bieži vien meklē tikai alkoholu, nu varbūt vēl benzodiazepīnus, jo ar tiem auto vadīt nedrīkst, bet par pārējo alexim ir taisnība. Psihiatrijā medikamentus nozīmē tikai vadoties pēc klīnikas (sūdzībām), un viss. Blaknes neviens nevar prognozēt, jo kaut kādas blaknes ir visiem psihotropajiem medikamentiem -- pilnīgi visiem. Jautājums, cik kurš cilvēks tās jutīs, un tad var eksperimentēt un zāles mainīt. Tā arī ir bioloģiskās psihiatrijas norma, nav citu risinājumu, ja šo jomu izvēlas. Un blaknes var tikai sajust, ir blaknes, ar kurām jāsadzīvo, jāizvēlas ieguvumi un zaudējumi, neko vairāk izdarīt nevar.

Piemēram, ir medikamenti, kas labi noņem traucējošas dzirdes u.c. halucinācijas, bet veicina svara pieaugumu. Nu tad cilvēks var izvēlēties, vai viņš iemācīsies sadzīvot ar balsīm, vai piecietīs svara pieaugumu. Pirmais bieži ir pārāk grūti.



Edited 1 time(s). Last edit at 08.10.2015 13:42 by Runcene.

Tās izziņas jau pašas nenonāk, tikai tad, kad tās pieprasa, un tur ir savs regulējums, psihiatri arī baidās no tiesām, jo ir radušās veiksmīgi funkcionējošas psihiatrijas pacientu tiesību aizstāvības organizācijas ar bezmaksas advokātiem, kas nemaz nav slikti. Teorētiski, protams, ģimenes ārsts var neko neuzzināt, jo psihiatri paši neko nesūta un nedrīkst sūtīt. Bet pacientu reģistrs psihiatrijā strādājošajiem ir viegli pieejams, un, ja kādā līmenī rodas aizdomas, var vienkārši pajautāt kādam draugam psihiatram, lai apskatās. Psihiatri teiks, ka tā nenotiek, bet es zinu, ka notiek :) Ārsti taču savā starpā ir pazīstami, un tas ir viegli nokārtojams.

Vienīgi psihiatri pirms kāda laika raudāja, ka viņiem nav pieejami citu novadu reģistri, bet tur jau atkal nav problēmas, jo vienmēr varot "kādam piezvanīt". No otras puses, to aizliedz likums.

Bet privātie parasti ar tādām muļķībām nenodarbojas, jo viņi ir brīvajā tirgū, kur nostājas klienta pusē.

ku!, bet fiziskās slimības jau arī ir nepilnības, un kurš mūsdienās ar kaut ko neslimo?

Un tēmas autorei vēl gribu pajautat: kāpēc neej pie psihoterapeita?

Protams, Runcen, bet Tu taču labi zini, ka psihiskās saslimšanas vienmēr tikušas uzskatītas par īpašām un kalpojušas par diskriminācijas iemeslu. Mūsu veselības ministrs nākamgad grib ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Un kā Tu domā, kas sekos pēc tam? Pēc tam sekos apdrošinātāju kliedziens pēc slimnieku reģistra ar diagnozēm. Cilvēku ir par daudz, viņus ir nepieciešams diskriminēt pēc jēbkādiem iespējamiem rādītājie un to tā vai citādi visu laiku cenšas izdarīt.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nu nekas, vēl nelec uz ecešām, pacientu tiesību advokāti arī vēl pabrēks, un tur liberālā Eiropa nāks palīgā :)

Tur vispār nekas tāds nav iedomājams, un nāks feministes ar savu "Eiropa mūs nesapratīs!".

Reizēm visādi spēki, visāda domāšana un lobiji var arī kaut ko jēdzīgu izdarīt.

Domāju, ka tēmas autores gadījumā nekāds juridisks vai darba zaudējuma apdraudējums nav, jo arī par to var tiesāties, ir pieļaujama vienkārša nejauša iespejamība.

Psihiatra apmeklēšana nav pielīdzināma noziegumam.

Alexis, Ku!, Runcene, paldies par atbildēm.

Runcene, izvēle par psihiatru tādēļ, ka šķiet, ka depresija ir kāda mana ķermeņa īpašība, nevis kādu apstākļu likumsakarība manā dzīvē (lai gan tas daudz ko ietekmē pēcak arī manā dzīvē) - psihiatrs, pēc tā, ko lasu internetā, darbojas ar fizioloģiski-bioloģisko procesu labošanu organismā. Lai gan no citas puses - bail, ka nenozāļo un nepaliek vēl sliktāk.

Vai psihiatri pastāv arī privātie, un vai ir iesakāms kāds konkrēts?

Jā, ir privātie, bet tas ir diezgan dārgi + medikamenti par pilnu cenu.

Sandra Pūce, piemēram, kontakti jāmeklē internetā.

Rolands Ivanovs. Viņi abi ir arī psihoterapeiti.

Nu un ja drīkst vienu mazu ieteikumu, tad varbūt tomēr ir vērts ar viņiem izrunāt dažas savas dzīves lietas, jo cilvēki bieži domā, ka tas ir tikai bioloģiski, kaut vēlāk izrādās, ka bioloģiskā komonente ir ne tik liela, kā sākumā domāts.

Redz, es sen esmu šajā forumā, man ir arī savas psihoterapijas pieredze, tāpat pieredze ar psihiatriem. Bez foruma lasu arī privātas cilvēku vēstules par visādām dvēseles grūtībām, un man, izlasot tavu pirmo postu, ir sajūta, ka Tev vismaz ir kāda mazvērtības sajūta, ko tautā sauc par kompleksiem, un tā nav bioloģiska, bet var būt par iemeslu depresijai.

Bet ok, domā pati, es tikai mazliet izteicos :)

noskumusi_diena

Ja Tu uzskati, ka problēma ir fizioloģiski-bioloģiskajos procesos, kāpēc negribi pamēģināt pārvarēt problēmu ar uztura bagātinātāju palīdzību. Tas vairāk vai mazāk nostrādā pat cilvēkiem ar psiholoģiskām problēmām.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

"Psiholoģiskās problēmas" bieži ir izdomātas, tas pirmkārt. resp., cilvēks domā, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā.

Un tādos gadījumos bieži palīdz, ja kaut ko vienkārši visu laiku bāž mutē.

Kā reiz man teica viena sieviete: "Zini, es arī biju aizrāvusies ar tiem vitamīniem, bet pārgāju uz cigaretēm. Daudz vairāk par sevi sapratu, jo pīpēšana man ir kā meditācija."

Ok, bet UB savu reizi noder, jo nervoziem cilvēkiem ir slikta gremošana, un dažas nepieciešamās vielas tiešām var trūkt.

Runcen

Es nesmēķēju, bet uzskatu, ka dzīvē daudz esmu zaudējis to nedarot. Man biži ir pietrūcis šis te meditatīvais moments. Šis te apstāšanās mirklis ar raksturīgajām veģetatīvajām reakcijām. Par veselību es šajā sakarā pilnīgi neuztraucos. Jo kāda gan nozīme garam mūžam ja tas ir tukšs. Nu, es par sevi tā īsti nevaru teikt, bet kātrā ziņa būtu gatavs to mainīt pret īsāku un piesātinātāku. Labāks protams būtu garš un piesātināts bet tā ir bagātnieku opcija. Mūža piesātiņāšanu ar intensīvu piedalīšanos vietējos kultūras pasākumos, tjipa tiem kam pāri 30 (40; 50 u.t.t.) es uzskatu par zemisku.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Un kur problēma uzsākt smēķēt? Smirdoša mute? Dzelteni zobi. Pīpētāju klepus no rītiem. Pie reizes varēs pameditēt.

Ak, ku!, man patika :)

Egle, lai nu katrs cilvēks atkarājas, kā var...

Es pati esmu uzaudzināta diezgan konservatīvā kristietībā, kas bija "pieejama" arī padomju laikos. Kopš pieaugu, pamazām esmu kļuvusi arvien nepareizāka. Nu un es zinu arī cilvēkus, kas dzīvo ilgu un labu mūžu, kaut smēķēdami. Nav tā pasaules lielākā nelaime, Pēterim Apinim vienkārši ir neiroze, uz ko nu kurš uzēdas. Viņam laikam labāk patīk antidepresanti, ko lai dara.

Es arī zinu veģetāriešus, vegānus u.c. zāledājus utt., kas ir miruši ļoti jauni, jo bijuši pilnīgi slimi ar savu pareizumu.

egle1

Tu kaut kādus ļaundabīgos pīpmaņus man te ilustrē. Mana ex sieva smēķēja, draudzene smēķēja, meita smēķē un nekādu smirdēšanu un īpašu zobu dzeltenumu neesmu manijis. Daži darba kolēģi gan tādi ir bijuši bet tā jau ir viņu darīšana. Attur tas, ka neesmu to sācis darīt savlaicīgi un neadekvāti augstās cigarešu cenas. Man "žaba zažimajet". Pietiks pa retam uzpīpēt ūdenspīpi...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Psihiatrs un konfidencialitāte? Šitās ir nesavienojamas lietas. Un vienalga vai privāts, vai neprivāts. Privātu vēl vieglāk nopirkt. Paši psihiatri atzīst, ka psihiatrija ir vien netīra un korumpēta nozare.

Lielāka daļa psihiatru strādā pēc sirdsapziņas un dara visu, kas viņu spēkos lai palīdzētu un atrastu izejas neideālajā sistēmā!

Gribētu padalīties pieredzē . Ārstējos pie dakteres Treimanes neirožu klīnikā, pēc tam arī privātpraksē un varu teikt droši ka viņa ir ļoti laba ārste. Palīdzēja man atbrīvoties no panikas lēkmēm un traknvilizatoru atkārības. Ir ļoti uzmanīga, iedziļinājās un uzklausīja.


Visiem varu ieteikt.

Ar cieņu, Sandis

Bet personības dalīšanos atstāja... Smukumam?

dina222=sandis