Sveiki, varbūt kādam ir bijusi pieredze vai ir info kā ārstē atkarību no psihostimulantiem? Domāju, ka tā ir psiholoģiska.
Man ir tā, ka kad tos neiedzeru man nav spēka vispār neko darīt, nav motivācijas, gribas nomirt, viss šķiet loti slikti, bet kad tos lietoju jūtos kā normāls cilvēks, vienīgais zinu, ka tas var slikti beigties, ka var sākties psihozes utml, man pa laikam ir tā, ka kaut kas nogļuči, nu piem, es runāju ar cilveku un šķiet, ka viņš tur kko rokās un tad pēkšņi skatos, ka nē utml, bet nopietni gļuki nav par laimi, kas traucēta, bet ir dzirdēts, ka var sākties paranojas utml. Vēl tas ka sāk kļūt grūti dabūt tās vielas un māc bailes kas būs kad to nebūs. Nu vēl es dzeru xanax, jo bez tā nevaru aizmigt, laikam arī ir atkarība no tā.

Varbut kāds man var ieteikt pie kā man vērsties? narkologa, psihiatra, bet lūdzu iesakiet kādu konkrētu, vienalga privātu vai valsts, bet ja narkologu, tad labak privātu.

Es kkā neticu, ka antidepresanti aizvietos to visu, cik esmu dzērusi no tiem vairāk ir blakusparādības kā slikta dūša, nespēks, miegainība, galvassāpes. varbūt ir kādi tādi, kas dod spēku? Nav jau tā, ka es katru dienu lietotu tās vielas, bet gandrīz katru dienu, dažreiz nelietoju un vnk guļu visu dienu, jo neko nespēju padarīt un varu tā visu dienu nogulēt.

Ja kādam ir pieredze varat padalīties.

Kādi konkrēti stimulanti?

Es arī saku, ka vajadzētu zinat par ko īsti ir runa. Tad varēs sākt domāt.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Negribu publiski uzskaitīt tās nelegālās vielas, šo var izlasit pilnīgi jebkurš. Nezināju, ka ir tik daudz stimulantu un tik atšķīrīgi, ka lai atbildētu uz manu jautājumu vajag specifiskus nosaukumus. Nav arī ticības, ka ja nosaukšu visu vārdā būs pēkšņi kāds padoms, ko nevarēja pateikt tāpat.
Ko dotā brīdī sanāk dabūt, to arī lietoju, neesmu ieciklējusies uz vienu konkrētu substanci, šķiet arī drošāk pa laikam pamainīt, jo organisms pierod un efekts ļoti pavājinās, ja visu laiku kaut ko vienu lieto.
Cik esmu skatijijusies te tad vairākums te lieto alkoholu, to es hroniski nelietoju, no tā man miegs nāk vēl vairāk, tāpat kā no kafijas.

Viena sieviete man reiz teica, ka ir atkarīga no pseidoefedrīna. Jautājums - ko viņai darīt? Es teicu, ka tas jau nav nekas nopietns. Pēc pāris mēnešiem viņa jau bija sākusi lietot amfetamīnu un uzdeva tādu pašu jautājumu. Tad es arī teicu, tas vēl nav tik traki, vēl var tikt galā. Metamfetamīns - lūk, tas gan. Pēc pāris mēnešiem viņa arī to bija sadabūjusi un jautāja to pašu...

Daži cilvēki ir vienkārši atkarīgi no citu palīdzības.
No kā īsti esi atkarīga Tu? Tā paša? No vēlmes visu laiku kaut ko darīt? Kāda vaina gulēt gultā? Kas Tev to iemācījis, ka vajag obligāti visu laiku darboties un būt stiprai?

Būtiski ir tas, ka atkarība kā tāda nav ārstējama. Principā un nekādi. Un ja cilvēks ir atkarību cilvēks, tad viņam tik un tā periodiski "vajag dabūt". Vienīgais daļējais risinajums ir nomainīt atkarību pret mazāk kaitīgu. Bet piemēram, ja cilvēkam nebija nauda tāpēc, ka viņš to nospēlēja vai iztērēja ripās, tad nomainot to pret it kā labu hobiju, nauda tik un tā nebūs jo visa ar lielu uzcītību tiks iztērēta hobijā.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Viņa tieši to arī grib dzirdēt. Pēc personīgās pieredzes - tās atkarības ir muļķības. It īpaši - psiholoğiskās. Kad cilvēkam gribēsies ēst, viņš aizies uz veikalu. Kad gribēsies naudu, atradīs kādu darbu.

Es domāju, ka nekā neārstē.

Nezinu sevišķi daudz cilvēku, kas tikuši galā ar atkarību no šādām vielām, bet tos, ko zinu, ir gājuši pie psihoterapeitiem, kam ir pamatizglītība narkoloģijā. Visus noteikti nezinu, bet pie tiem pieder Gunta Deģe, Venita Dāve, Velga Sudraba un Viesturs Rudzītis. Ir vēl citi arī, bet šie kaut kādā līmenī man ir zināmi un saprotami. Var pataujāt pēc citiem uzvārdiem calis.lv, sapforums.lv vai vēl kaut kur.

Sarakstu www.arstipsihoterapeiti.lv es neizvēlētos.

Nav gluži tā, ka ar atkarīgu personību nekas nav pasākams., bet tas būs nopietns psiholoģiskā treniņa process, un šie psihoterapeiti galīgi nav no čubinātajiem. Būs jārēķinās ar normālu naudas summu un darbu.

Zinu diezgan daudz ļaužu, kas atkarību no visādam nezināmām vielām ir mainījuši uz psihotropajiem medikamentiem. Rezultāti ir dažādi. Par vienu otru gribas teikt: labāk pie tā ārsta nebūtu vispar gājis, bet citam pamazām izdodas izkāpt laukā tikai ar antidepresanta palīdzību, jo tas mazina atkarīgas personības šausmīgo jūtīgumu pret visu pasauli.

Nu bet tas jūtīgums jau nemazinās un nez vai mazināsies. Pēc tam psihoterapijā vienkārši pretī jābūvē izturības siena.

Narkologs vai psihiatrs privātpraksē jau vairs neveido lielu atšķirību. Ja var maksāt, es noteiktu rekomendētu privātpraksi, bet narkologus nezināšu nosaukt, jāmeklē tīmeklī, vairākiem ir pat mazas mājaslapas.

Tikai vēlreiz jāatceras, ka prcess neko neārstē, tikai dod atelpu, nomierina, un tad jāgatavojas nākamajam posmam psihoterapijā vai jāsāk tas paralēli.

Nav katra atkarība vienāda. Jāārstē pamatstāvoklis. Jāapzina, kāpēc šīs vielas sāka lietot, gan jau bija kāds pamats un mērķis. Savādāk neredzu, kā būtu iespējams šo atkarību novērst.
Nerunājam arī par opiātiem. Cilvēks nav norakstīts. Stimulantus vairums ik pa laikam šņauc, par ikdienas lietotājiem nepaliek. Es pat tādus neesmu sastapis. Ir kas plosto kā ar alkoholu - sāk un vairākas dienas. Tad, kad beidzas pulveris, dažas dienas pa mājām nespējīgi, bet lēnām atkopjas, atrod spēkus un sāk atkal censties iziet no mājas un kaut ko darīt.
Svarīgi arī uzzināt, cik gadus sieviete jau tā lieto. Jo vairāk, jo noteikti grūtāk kaut ko mainīt.

Varēsi notriekt naudu ne tikai uz stimulantiem, bet arī uz psihoterapeitiem. ;)

No citu palidzības neesmu atkarīga, cīnos visu laiku pati saviem spēkiem.

NecroDeath Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Daži cilvēki ir vienkārši atkarīgi no citu
> palīdzības.
> No kā īsti esi atkarīga Tu? Tā paša? No
> vēlmes visu laiku kaut ko darīt? Kāda vaina
> gulēt gultā? Kas Tev to iemācījis, ka vajag
> obligāti visu laiku darboties un būt stiprai?

Nu jā, laikam tad nav jēga pagaidām mēģināt ar to cinīties, varbūt ar laiku paliks labāk un zudīs vajadzība pēc papildvielām. Jo kāda jēga lietot antidepresantus, ja efekts ne tuvu nestāv klāt.
Nav iespēja dabūt, ka ārsts izraksta legālos amfetamīnus, ko izmanto uzmanības deficita sindroma ārstēšanai? :D Jo citu risinājumu es pagaidām neredzu.
Nu nevajag teikt, ka stimulantus reti lieto, varbūt tolerances dēļ vajag kādu pārtraukumu, bet zinu cilvēku, kas pusgadu no vietas šņauca un tad sāka pa vēnu laist, labi tas nebeidzās, protams.
Smagi ir tas, ka ir tik grūti dzīvot bez tā visa, jo nav pat emociju, ir tikai tāda mokoša, drūma sajūta, kas neļauj neko darīt, un pilnīgs spēku izsikums, kas nepāriet pat ja guļu 3 dienas no vietas, gribas nomirt, bet pēc dažiem pašnāvibas mēģinājumiem sapratu, ka nomirt man ir bail un kaut kā jāizmoka tā dzive ir pagaidām, pietam, kad sašņaucos, tad viss liekas super un ļoti labi, vnk bail no sekām.

A te ir kāds, kas ir atkarīgs no kādām ripām vai opiātiem? Varat rakstīt arī privāti, gribas parunāties vnk

...vienam rāvienu dod opiāti, citam amfetamīns, trešais uzsēžās uz benzo un iet kā vells...katram individuāli...es pārsvarā sēdēju uz opiātiem...miega dievs man deva trakāku rāvienu nekā baltuha...tā ka katram individuāli..

Opiāti pārāk slideni.

kā ārstē atkarību no psihostimulantiem? Tās ir kā jautājums, kā ārstēt atkarību no ārstēšanas. Atbilde ir vienkārša un loģiska - ar neārstēšanu.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Katram tas mērķis cits. Bet es neesmu redzējis nevienu opiātu atkarīgo, kas nedzīvotu pēc emo filozofijas life sucks. Pasakat, kāpēc tad vēl cilvēki pie tiem pieķeras. No amfetamīniem vismaz var uzrakstīt doktora disertāciju divu mēnešu laikā un visi tik nobrīnās.

thechemist Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Opiāti pārāk slideni.

95% cilvēku tā domā, bet kā ir patiesībā?
Tā ir taisnība tikai tad, ja ir nosliece uz depresiju un atkarībām.
Lai cik tas jums neliktos neticami, puse opioīdu klases vielu ir recepšu medikamenti. Un kas vēl neticamāk, iedomājaties, - ir pacienti, kas ar tiem ārstējas un pēc kursa izbeigšanas nemaz dīleri nemeklē.

Opijs vispār ir ļoti sena un savulaik ļoti populāra viela kuru daudzi lietoja un nebēdāja. Ne, nu protams, ka bija blaknes bet lielākās problēmas sākās tad kad pie tā ķērās cīnītāji par apskaidrotu prātu. Kaut gan reālais motīvs visticamākais bija velme kontrolēt un pelnīt uz tā.

Cita starpā ir viedokli, ka narkotiskās vielas maina pasaules redzējumu tādā veidā kā tas nebūtu vēlams. Tjipa kaut kas saistībā ar garīgās vai paralēlās pasaules atklāšanos. Un tieši tāpēc ir tās lielās cīņas. Šīversija, kaut arī izklausās fantastikas cienīga, tomēr nav gluži zemē metama. Jo pastāv arī citas teorijas kuras apgalvo, ka mūsu pasaule ir veidota ne tā kā mēs to ikdienā redzam.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Tas varētu būt iemesls psihodēliķu aizliegšanai, bet atklāt garīgo pasauli, špricējot heroīnu, ir smieklīgi.