Vai man sākt lietot Valdoxan?

Aizsāka miksa 

Vai man sākt lietot Valdoxan?
29.09.2015 21:55
PIrms aptuveni gada mani mocīja elpošanas grūtības, un kaut kāda velkošana sajūta krūtīs, biju fiziski atrofējies. Kopš tā laika esmu daudz ko mainījis - eju uz trenažieru zāli, lietoju Fluanxol (2 * 0.5 mg dienā), kā arī elpošanas zāles (Symbicort), eju pie psihoterapeita (no sākuma reizi nedēļa, tagad reizi mēnesī), brīdienās cenšos izklaidēties (veidot attiecības, tiesa, tas nesanāk, eju uz klasiskās mūzikas koncertiem, pastaigājos, kaut kur aizbraucu).

Nāk ziema, baidos, ka pagājušā gada problēmas var atsākties. Arī citus gadus man bija elpošanas grūtības un tās uznāca aukstā laikā. Pēdējā gada laikā, kad lietoju zāles un trenējos, paldies Dievam, pagaidām nekas tāds nav bijis. Arī sāpes krūtīs ir beigušās, varbūt dažreiz rodas aizdomas, ka atsāksies, bet pagaidām pēdējā gada laikā nav bijis tā, ka jāmeklē ārsta palīdzība. Tā kā programma vismaz daļēji strādā.

Tomēr problēmas paliek ar darbu (IT, programmēšana) un studijām. Neiet uz priekšu kā vajag. Darbā esmu lēnāks par citiem, uzdrošinos (vai savādāk nevaru, nezinu) strādāt ar nepilnu atdevi, lietas liekas sarežģītākas, nekā citiem, nav karjeras, stāvu uz vietas. Gandrīz vienmēr nejūtu gandarījumu par paveikto, mani biedē tas, ka nepietiekamās atdeves dēļ mani varētu atlaist un es nevarēšu atrast citu darbu. Nespēja strādāt kā nākas kavē arī labāka darba meklējumus. Strādaju bez prieka izjūtas, lai gan daudzi manā vieta priecātos par manu darbu. Studijas ir ielaistas gandrīz 10 gadu garumā (maģistra studijas, bakalaurs - citā nozarē - tika pabeigts laikā ar vidējo vērtējumu 9.5, bet tad man studiju laikā nebija jāstrādā maizes darbs. Bija mērķis strādāt zinātnē, daudz tika veltīts tam, bet bija no tā jāatsakās par labu naudas pelnīšanai - tādi bija laika toreiz). Vienmēr it kā rosos un kaut ko daru, bet nav rezultāta, neizdodas uzrakstīt nobeiguma darbu - pietrūkst labas tēmas, kur būtu gan pieejama teorija, gan dati.

Darba laikā mēdzu aizdomāties par lietām, kas man tobrīd personīgi liekas aktuālas, izdomāju vai atceros muļķīgus jokus, par kuriem pats mēdzu smaidīt, domāju ne par darbu. Mājas, kad mācos, man parasti nav tādas domu dalīšanās. Nepatīk, ka nekoncentrējos kā nākas.

Esmu neizskatīgs, attiecības faktiski nav, ir tikai gadījuma rakstura vienas reizes sakari. Dzīvē nav prieka, neprotu ar prieku smaidīt (man ir ļoti neglīt smaids, kā ņirdziens, kā dzērājam), grūtības socializēties. Varu runāt par darba lietām vai par džekiem (kas mani interesē), bet maz ir citu tematu.

Savulaik taisīju Hamiltona testu, tur man bija 18-19 punkti, kas ir aptuveni vāja depresija, psihoterapeite visu laiku man centās apgalvot, ka man ir tikai depresīvas iezīmes un šizoīda personība, bet ne depresija kā slimība. Tomēr pēdējā sesijā zāles man izrakstīja. Tad biju sūdzējies par savām darba lietām, kā arī izstāstīju, kas esmu iepazinies ar džeku, kas lieto Cypralex un ka varbūt man arī vajadzētu sakt kaut ko tādu lietot.

Grūti izdomāt, ko darīt. No vienas puses - mana dzive nav veiksmīga. Man nav bijis pietiekoši iniciatīvas, lai nobeigtu studijas, atrastu labāku darbu, izveidotu attiecības, sakārtotu māju (tagad to cenšos darīt), iespējams, ka man ir slimība un es sevi bezjēdzīgi moku un dzenu postā atsakoties no zālēm. No otras puses - ja man nav slimības, tad es lietošu Valdoxan, uzlabojumu nejutīšu un man liksies ka jāpāriet pie aizvien smagākiem AD un tad jau galu tam neredzēšu.

Kādām pazīmēm man vēl jābūt, lai es droši teiktu, ka man ir depresija? Varbūt man ir vērts aiziet uz kādu depresijas pulciņu un tur iepazīties ar citu cilvēku pieredzi un tā noteikt, vai man ir depresija, vai nav - redzot patiesi sirgstošus cilvēkus. Bet varbūt cilvēki prot noslēpt depresiju aiz smaida un patiesībā mans stāvoklis ir nopietns?

Zāles izrakstīju pirms mēneša. Vēl neesmu sācis lietot, jo 1) gribēju iziet aknu pārbaudes, kā bija norādīts instrukcijā; 2) bija izveidojušās attiecības ar vienu džeku un tas radīja prieku, tagad gan tas viss laikam iet uz beigām. Tā kā tagad būs īstais brīdis, lai zāles sāktu lietot. Tikai par to ir japieņem lēmums.

Dati: vīrietis 34 gadi / 185 cm / 123.5-124.5 kg / 14 cm



Edited 4 time(s). Last edit at 29.09.2015 22:32 by miksa.
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
30.09.2015 12:16
Es nekad nejautāju citiem, vai man sākt vai nesākt lietot zāles. Tam ir vajadzīgs paša lēmums, un tas parasti ir visprecīzākais. Tāpēc par to nevaru komentēt, jo nespēju iejusties tāda lēmāja lomā, un to arī nevajag.

Nelūdz, lai citi kontrolē Tavu dzīvi, bet Tev vispār ir tāds domāšanas mehānisms (āāā, palīdziet!!!)..

Te kaut kāda sveša tante kaut ko pateiks, un Tu tā arī darīsi? Mums katram sava dzīve, sava situācija. Zāļu dzeršana vai nedzeršana ir ļoti privāts lēmums.

Bet mazliet iesmaidīju par to, ka tagad laikam pajūk attiecības ar puisi, un varētu sākt dzert zāles.

Jaunu džeku nav iekāriens atrast?

Par pārējo es teiktu, ka darbs psihoterapijā, un viss. Kamēr iet vaļā šitie vaimanoloģijas seansi, tas vienmēr ir laiks. Tu jūties draņķīgi, un tāpēc nekas nevedas.

Mēģini definēt, ko Tu dzīvē gribi, kaut saraksti uz papīra un runā psihoterapijā.

Tev pašam ir skaidrs, kāds ir Tavs pasūtījums pie psihoterapeita, ko Tu gribi, lai viņš Tev palīdz saprast?
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
13.10.2015 19:59
Es netaisos pakļūt kāda kontrolē, vienkārši ievācu informāciju - jo vairāk cilvēku viedokļu uzzinu, jo labāk. Arī CEO tā dara, kad uzklausa savu padomi un maksā tai algu un viņi nu tiešām ir tie, kuriem nepatīk, ka viņus kāds kontrolē.

Šodien biju pie ģimenes ārstes, lai dabūtu nosūtījumu uz asinsanalīzēm aknu pārbaudei un arī ģimenes ārste teica, ka Valdoxan ir ļoti labas zāles un pat nopriecājās, ka sākšu tās lietot (viņai ir nepilni 45 gadi un viņa vienmēr ir mudinājusi mani lietot te Bromazepāmu, te kādas citas zālītes, kas uzpeldējušas saistībā ar manām problēmām).

Man savulaik bija tikai divi pasūtījumi pie psihoterapeita. Viens bija tikt vaļā no sāpēm krūtīs un tas ir noticis. Un otrs bija interese uzzināt, kā psihoterapija notiek un vai man tā palīdz. Klusībā bija aizdomas, ka man ir ļoti daudz bugu no bērnības, visādas emocionālās problēmas, utml. Viss izrādījās pārāk vienkārši, visi bugi un pagātnes pārdzīvojumi tika norakstīti kā nenozīmīgi, nebūtiski, pagātnes analīzes nebija, visa koncentrēšanās ir ko darīt šeit un tagad. Var jau būt, ka tas ir pareizi un tā tam jānotiek. Brīžiem gribētos zināt, ko citi psihoterapijā runā, vai tiešām cilvēki ir tik nevarīgi savā domāšanā, ka nevar vienu paši izdarīt secinājumus.

Attiecība par manu ideju apmeklēt depresijas grupas, psihoterapeite teica, ka no tā nebūšot jēgas. Pirmkārt tāpēc, ka nemēdzot būt grupas tikai ar depresijas slimniekiem, jo šādas grupas ātri izjūkot, cilvēki nespējot negatīvismu izturēt. Tam es varētu piekrist. Otrkārt tāpēc, ka katram depresija iestājoties un izpaužoties pilnīgi savādāk, neesot iespējams pārņemt un salīdzināt citu dzīves pieredzi ar manējo. Par to šaubos, bet cita viedokļa man nav.

Man nav sevišķa pasūtījuma par to, ko gribētu analizēt. Man ir reliģija un ticība, esmu strādājis zinātnē, zinu daudzas fundamentālās patiesības (pašam ir bijuši par tām darbi), esmu lasījis literatūru, klausījies mūziku, man nav šādu dzīves meklējumu. Pat ja meklējumi būtu, es zinātu, kurā virzienā skatīties un tā noteikti nav psihoterapija. Man nav arī pasūtījumu sirdslietās, jo tajās laiks ir vislabākās zāles un vislabākais patiesības atklājējs. Protams, ir jauki reizi mēnesi parunāt par aktuālām lietām, bet tas vairāk ir tāds atskaites punkts, kurā savilkt zaudējumus un uzvaras, nevis brīdis, kad kaut ko atklāt.

Bet tādi atklājumi man ir nepieciešami un diemžēl tos veicu pats un nevis man palīdz psihoterapeite.

Pēdējais tāds atklājums ir distīmija - slimība, kas man visticamāk arī ir. https://en.wikipedia.org/wiki/Dysthymia un http://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/dysthymia/basics/definition/con-20033879 ir tieši par mani. Man ir nogurums, bieži vien zemākas darba spējas kā citiem. Man ir ļoti zems pašvērtējums (bieži vien tiekoties ar džekiem par to arī runāju un viņi saka, ka man nevajagot sevi tā nolikt) gan par savu izskatu, gan darba spējām un droši vien tas tagad ir arī adekvāts, jo esmu zināmā mērā pamazām degradējies. Es neprotu priecāties par dzīvi, manas nepabeigtās studijas visu laiku par sevi atgādina, pēdējā laikā pat izbraucieni pa Latviju nesagādā prieku. Esmu it kā izslēdzis emocijas, lai izvairītos no pārdzīvojumiem par negatīvām emocijām manā dzīvē. Un pats galvenais. ŠĪ SLIMĪBA BIEŽI VIEN TIEK JAUKTA PAR PERSONĪBAS ĪPATNĪBĀM, taču tā patiešam ir slimība, kas maina personību un tam nav nekāda sakara ar raksturu un vai personības būtību.

Ļoti gribētos zinātu citu pieredzi, kā viņi ir tikuši galā ar distīmiju. Diemžēl distīmījas zāļu sarakstā neatrodu Valdoxan, kas galvenokārt laikam ir domāts lielajām depresijas epizodēm.

Ceru, ka lietošu zāles, saņemšos un pabeigšu studijas un tad dzīve kļūs normālāka. Citādi gali nekādas jēgas un prieka nav, ir tikai eksistence.

Man ir ļoti grūti atrast citus džekus mana izskata dēļ. Arī pašreizējais džeks, ar kuru šad un tad tiekamies (un šad un tad krāpjam viens otru), man rada aizdomas, ka viņu interesē nauda ne tik daudz es pats. Un tomēr. Pēdējās nedēļās bija brīži, kad biju gatavs noticēt, ka viņam ir labi kopā ar mani, ka viņš saņem pozitīvas emocijas un arī lietišķu informāciju, ka viņš lepojas kopā ar mani apmeklēt pasākumus, ka viņš tiešām nevar izšķirties par mani vai kādu citu džeku, ka viņam manas jūtas un rīcība var būt nozīmīga. Tik pārliecinoši man tas ir pirmo reizi dzīvē. Citiem tā ir gandrīz vai ikdiena. Arī viņš saka, ka viņam nepatīk mana neizlēmība, mana nespēja sakārtot un iekārtot manis paša dzīvi. Iespējams, ka nepabeigtās dzīves astes man tagad maksās viņa draudzību. Un, no savas rūgtās pieredzes zinu, ka kaut ko citu atrast būs neticami grūti, brīnumam būs jānotiek. Vēl viens pierādījums, ka zāles man ir vajadzīgas. Ja aknas būs kārtībā, tad tuvākās dienās sākšu lietot.



Edited 2 time(s). Last edit at 13.10.2015 20:06 by miksa.
thechemist
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
13.10.2015 20:18
No savas pieredzes esmu sapratis, ka nevajag meklēt sev slimības. Kad biju pavisam dziļā bedrē, likās ka lielākā daļa psihiatrisko slimību ir kā par mani. Pat psihiatri bieži vien uzstāda nepareizas diagnozes.
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
13.10.2015 21:19
Miksa, ir labāk, ja cilvēks zāles izjūt pats, jo viens otrs mēdz ietekmēties no citu viedokļa, bet Tu, protams, vari jautāt, gan jau kāds atbildēs.

Man vienkārši ir cits redzējums, un psihoterapija, protams, nav obligāta.

Daudzi tiešām dzīvo veiksmīgi, kad ir atraduši sev vajadzīgās zāles.
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
22.10.2015 21:42
Nu jau būs pagājusi nedēļa, kopš lietoju arī Valdoxan (Fluanxol 1mg dienā lietoju jau gandrīz gadu). Galva pamazām taisās kā spainis. Ikdiena dažbrīd liekas tāda ka asāka vai stingrāka, toties darbs (programmēšana) ir grūtāks, brīžiem var liekas, ka var sēdēt, blenzt ekrānā, laist termiņus garām un tīri labi ar to iztikt. Brīžam liekas, ka tā ir degradācija un var slikti beigties un tad ir domas par pašnāvību - labāk to visu izbeigt uzreiz, nekā piedzīvot atlaišanu no darba, nabadzību un pārējās grūtības (bērnībā, vēl vecāku maizē to gadījās piedzīvot un tas bija briesmīgi).

Esmu sev noteicis 3 kritērijus, pēc kuriem vadīšos izvērtējot zāļu efektu:

1) vai tas man palīdz darbā. Ar prātu saprotu, ka katras darbs ir ne tikai darbs šodienai, bet arī ieraksts CV, pamats labai rekomendācijai un līdz ar to nākotnei. Man par darbu vajadzētu priecāties, jo ar to atviegloju dzīvi citiem, kuriem automatizācija palīdz tikt vaļā no garlaicīga darba. Man darbu vajadzētu uztver kā izaicinājumu sacensību par to, ka es radīšu vislabāko produktu klientiem. Ar prātu saprotu, ka tam visam vajadzētu manī radīt motivāciju, emocijas, prieku un enerģiju, taču līdz šim tas nav bijis un ir kļuvis aizvien sliktāk, es it kā neticu savam prātam, racionālai motivācijai. Droši vien man kaut kas nav kārtībā ar smadzeņu ķīmiju, ka nav šī draiva. Sava ziņā var meklēt racionālu skaidrojumu tajā, ka man pārsvarā ir uzturēšanas darbi un tas bieži vien nozīmē strādāt ar samudžinātu, nedokumentētu un pretīgu kodu, kas var nogalināt katru prieku. Un tomēr - man ir jāsaņemas un jāatrod prieks pat tajā. Man ir jāspēj atrast sevī tik daudz draiva, lai novērtētu to, kas man pašreiz ir un to nepazaudētu slimības vai kā cita dēļ.

2) vai man ir enerģija, vai esmu brīvs no zemas enerģijas periodiem. Pēdējā laikā to (zemas enerģijas periodu) nav bijuši daudz, tie ir bijuši tikai izņēmumi un tas ir labi un esmu atradis arī vienu no cēloņiem - slikts un ilgstošs sex, no kura vajadzēja prast atteikties pirms tas vēl bija uzsākts. Bet droši vien smadzeņu ķīmijai arī ir sava loma;

3) vai mani ir pietiekoši daudz laimes vielu, ka es spēju atteikties no tūlītējas gratifikācijas nodarbēm, lai to vietā darītu lietas, kas svarīgas manai nākotnei - studijas gan skolā, gan savai karjerai. Iespējams, ka mani ir tik zemu laimes vielas, ka man sevis uzturēšanai vajag tūlītēju prieku, ka man vajag saņemt gandarījumu no tā, ka es daru lielus darbus. Ja manī būtu normāls laimes vielu līmenis, tad es novērtētu arī ikdienas darbu un ikdienas līmeņa uzdevumu nozīmību un tos spētu paveikt ar prieku.

Pārējā dzīvā man ir, kā ir. Bet tieši darba un studiju lietas ir tās, kurās neveiksmes vai slimības visātrāk izpaužas. Pārējā dzīvē esmu vienmēr pratis pierauties, zinu, ka naudas nekad nav bijis daudz, esmu priecīgs par mazumiņu, attiecības man ir rets brīnums, izklaide ir lieka greznība, ceļojumi ir pilnīgi lieki, tie paliek nākotnei, utt. Ja darbā viss veicas, tad tas ir pamats nākotnei un labākai dzīvei, ja neveicas, tad arī pārējā dzīve neko nedos.

Par šiem kritērjiem vēl neesmu runājis tiešā veidā ar psihoterapeiti, taču droši vien arī viņa tos atzīs par pamatotiem.

Secinājums pēc nedēļas ir skumjš. Liekas, ka spaiņa sajūta sāk traucēt un 3 kritēriji tāpat nerisinās. Vēl ceru uz to, ka ir zālēm jādod 2 nedēļu laiks, lai tās sāktu strādāt un taisni pēc nedēļas man būs psihoterapeita sesija, kurā varēšu izdarīt secinājumus un saņemt labu padomu. Taču pašlaik liekas, ka Valdoxan vajadzētu mest nost jo ātrak, jo labāk. Drusku māc šaubas, vai izturēšu nākamo nedēļu. Sāk izskatīties, ka blēņas ir visas runas par to, ka Valdoxan palīdz arī kognītīvām spējām. Manā gadījuma tas traucē. Varbūt miega trūkums. Nezinu.

Par tālāko grūti spriest. Atliek tikai minēt. Varbūt es par velti lietoju zāles un tad ir interesanti zināt, kāds ir zāļu efekts, ja tās lieto vesels cilvēks. Bet varbūt šīs nav manas zāles, varbūt man vajag ko citu un varbūt arī stiprāku. Nejēdzīgi. Zāļu pavaddokumenti runā par agomelatīna līmenis asinīs, bet asinsanalīžu sarakstā nav tāda ailīte, kas ļautu objektīvi noteikt agomelatīna līmeni.



Edited 1 time(s). Last edit at 22.10.2015 21:45 by miksa.
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
23.10.2015 23:43
Šodien bija gandrīz pat labi, darbā gandrīz ietiku flow. Ir tāds kā lielāks miers. Nezinu, vai par to priecāties, jo ne jau miers man bija vajadzīgs.
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
25.10.2015 13:57
Nav slikti (bet brīvdienās, kad nav darbs, garīgais vienmēr ir labāks, var mācīties, kalt savu dzīvi), bet pēdējas divas dienas dažreiz parādās nelielas sāpes kreisajā pusē zem krūts, tur, kur vēl ir krūšukurvis. Varbūt jau esmu paspējis ar zālēm sabeigt kādus orgānus, varbūt aknas. Zāļu aprakstā teikts, ka ik pēc 3 nedēļām ir jāpārbauda aknu darbība, noteikti to arī darīšu.

Un tomēr - ir tāda sajūta, ka mācoties, darot intelektuālu darbu, ir jāiet kā pret sienu, doma jāvelk ārā. Agrak tā nebija. Agrāk domas un idejas pašas nāca klāt. Varbūt citiem ir par daudz un tāpēc viņi lieto zāles, man it kā nebija par daudz.



Edited 1 time(s). Last edit at 25.10.2015 14:32 by miksa.
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
26.10.2015 23:08
Parasta pirmdiena - nedaudz miegs, skaidrība gandrīz OK. Nekādas atšķirības no tā perioda, kad zāles netika lietotas. Labi, ka vismaz nav sliktāk.
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
27.10.2015 19:09
Dīvaina sajūta - ar prātu apzinies, ka jābūt nogurušam, bet kaut kur iekšā ir enerģija, skaidrība varētu būt lielāka. Svētdien bija otrādi - neliela apātija, ar prātu apzinies, ka ir interesantas lietas (vijoļspēle un akvarelis), bet dari tās tikai šīs apziņas un nevis pašas patikas pēc.

Tagad sliecos uz to, ka Valdoxan lietošanu varētu tomēr turpināt (protams, ja ar aknām būs OK).



Edited 1 time(s). Last edit at 27.10.2015 19:19 by miksa.
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
31.10.2015 14:28
Trešdiena darbā bija sūdīgi - kaut kāda nespēja, uzraksi pāris vārdus un pēc tam sāc kasīties - taisīties uz guļu, apest kādu košļājamos gumiju, iet pēc kafijas vai uz tualeti, briesmīgi. Ceturtdiena bija ļoti skaidr, pie psihoterapeites, piektdiena arī gandrīz normāla, varbūt produktivitātes samazinājumu var norakstīt uz nepietiekami miegu (nepilnas 6.5 stundas ar iešanu uz tualeti naktī varbūt ir par maz).

Psihoterapeite neņēma manas sūdzības par blaknēm par pilnu, mēģināja atrast citus - sadzīviskus - izskaidrojumus. Valdoxan tādas lietas neradot. Un vispār Valdoxan ir ļoti maigas zāles. Manas sūdzības par distīmiju arī tika noraidītas, tā esot nopietna slimība, ko ārstējot slimnīcā. Lai gan wikipēdija ir rakstīts kas cits - ka daudzi piecieš šo slimību pirms vispār kontaktējas ar ārstu. Man vispār neesot neesot depresijas pa īstam, tikai kaut kādas iezīmes.

Sanāk, ka psihzāles var lietot arī tie, kuriem nav piešķirtas diagnozes. Var jau būt, ka tā. Profilaksei, dažu simptomu mazināšanai varbūt tiešam tā var darīt.

Attiecībā par 3 kritēriju izpildi:
1. Darbā tomēr ir gājis uz leju, vai arī es esmu ļāvies iet uz leju un palaidies. Kas gan lai to pasaka. Flow'ā ietikt tā pa īstam nav darbā nav gadījies (mājās mācoties ir OK). No otras puses varbūt skaidrīte ir lielāka.
2. Low energy, low moodu periodu nav bijis. Ļoti skaidri var just, kad esi noguris un būtu vajadzējis iepriekšējā naktī ilgak pagulēt, bet citādi enerģija un pat interese ir. Tas ir labi. Cerēsim, ka tā arī paliks.
3. Liekas, ka instant gratification vajadzīgs mazāk, bet vecie ieradumi pēc inerces turpinās. To, cerams, tagad varēs vieglāk mainīt,

Kopumā viss liekas it kā nedaudz, savādāk. Visa dzīve it kā sākas no jauna, vecās atmiņas, pārdzīvojumi un uzskati vairs neliekas aktuāli, un arī jaunie kaut kā neatstāj sevišķu iespaidu.

Sāk likties, ka tomēr zāles lietošu, varbūt pat ilgstoši. Galvenais, lai nebūtu low mood.
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
31.10.2015 14:46
Miksa, tu straadaa darbu,kas tev nepadodas vai vienkaarsi esi slinkis, kas meklee slimiibu, lai izskaidrotu savu neveelesanos straadaat.
miksa,
palasīju par Valdoxan, nu, es neesmu ārsts, bet izskatās parasts AD, nekādas briesmas aknām tas nevar nodarīt. Cilvēki dzer daudz stiprākas zāles gadiem un nekādus orgānus nesabeidz. Lai tas pilnībā iedarbotos, Tev ir jāpagaida pāris mēneši. Negaidi nekādus brīnumus pēc pāris nedēļām.

Tev jābeidz stresot par katru savu ieelpu un izelpu, Tu pārāk daudz analizē savas izjūtas. Ir dažādi faktori, kas ietekmē mūsu pašsajūtu, ir cilvēki, kas ir jūtīgāki pret laika maiņām, mēdz arī klejot visādi vīrusi, kurus īsti tā nevar atpazīt, bet jūties kaut kāds saguris... low energy kā Tu saki. nav jau tā, ka cilvēks katru dienu ir kā puķīte un 100% enerģijas un prieka pārpilns, bet tapēc nav jāmeklē mistiskas slimības un jāvaino AD blaknes.

Tev jābeidz arī lasīt internetā visādas muļķības un uzstādīt pašam sev diagnozes. Kamēr iedarbosies AD atrodi kaut ko, kas Tevi atsaistīs no domām par to, kā Tu katru dienu jūties. Uzstādi sev maziņus mērķus darbā un nepalaidies! Tu raksti, ka Tev laimei vajadzīgs gandarījums darbā un mācībās, bet tās ir lietas, kuras prasa ilgstošu darbu, rutīnu un nav tik viegli pamanāmas un ikdienas rutīnā bieži vien liekas nenozīmīgas. Visiem ir grūti atrast laimi ikdienā, Tu neesi vienīgais. īsumā - tā ir liela māksla saskatīt vienmuļajā dzīvē skaisto, tur ir jāpieliek lielas pūles! Ap to jau grozās visas dzīves jēga un katrs to meklē kā māk. AD ir domāti tam, lai mazinātu fiziskos simptomus, kas traucē realizēties, bet tā nav 100% panaceja, Tev pašam ir jāpieliek pūles, lai mazinātu psiholoģiskos simptomus.
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
03.11.2015 10:32
123, nevēlēšanās strādāt ir normāla. Uztraukties vajag tad ja ir vēlēšanās strādāt.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Vai man sākt lietot Valdoxan?
10.11.2015 10:22
Tas izklausās apmēram šadi, vai man sākt špricēt heroīnu!
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 15 pieskaita 19?
Ziņa: