Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība

Aizsāka SZxXx 

Vai mīlestība un esība intīmās attiecībās ietekmē psihiskās veselības stāvokli? Vai ietekme ir laba vai slikta? Gribētu dzirdēt citu cilvēku viedokļus un pieredzi, kāda bija šo lietu sinerģija ar jūsu veselību. Lasu vecās diskusijas, nereti šīs lietas tiek pieminētas stāstos, bet tā negatīvi - vai nu otru cilvēku nevar atrast un ir viens, vai arī otrs pastiprina smagumu vai ir pat cēlonis. Liekas, ka jābūt pretēji.
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
24.08.2015 00:04
Cik mana saprašana un redzētais, tik psihiskas vai psiholoģiskas problēmas pašas par sevi nav nekāds šķērslis nedz mīlestībai, nedz attiecībām un arī ne laulībai.

Viss atkarīgs no bērnišķīguma/brieduma pakāpes.

Citviet pasaulē, kur psiholoģiskajām konsultācijām un psihoterapijai ir daudz dziļākas un senākas saknes, veiksmīgi izveido attiecības un ģimeni pat gana slimi cilvēki (halucinācijas utt.). Palīdzība var būt vajadzīga tāpēc, ka psihiskās veselības problēmas kavē nobriešanu, un tad nekas labs nebūs.

Bet var būt ļoti nobriedis cilvēks ar šizofrēniju un ļoti bērnišķīgs ar VD.

Ja gaida no otra, lai tas būtu par mammu vai tml., tad attiecības izjūk, un tās, kas daudziem forumiešiem ir izjukušas, ir piedzīvojušas šo galu tieši tāpēc, ka cilvēki ir bijuši ar ļoti atkarīgu domāšanu, nav investējuši attiecībās, nav veicinājuši partnera izaugsmi utt. Bet nekur nav teikts, ka tas bērnišķīgais vienmēr būs tas, kam ir kādas psihiskas problēmas. Nebūt nē.

Bet tieši tā problēmas attiecībās veidojas visiem cilvēkiem.

Ir jābūt normālai, otram saprotamai komunikācijai.

Ja cilvēks ir nobriedis un viņam ir kāda psihiska kaite, viņam jābūt spējīgam tuvākajam pateikt, ka nejūtas labi, ka vajag atpūsties, par ko raizējas utt. -- kā jebkura cita saguruma gadījumā, bet cilvēki ar emocionālām problēmām ne reti cer, ka partneris uzminēs to, kā viņi jūtas.

Un tā varētu turpināt bez gala. Pirms laika iznāca runāt ar sievieti, kam no bērnības ir psihiska kaite. Tagad viņai jau cienījami gadi. Viņa bija precējusies, bet nevarēja saprast, kāpēc vīrs viņu ievieto pansionātā. Bet vīrs bija vienkārši noguris no viņas sūdzībām par to, cik viņš maz par viņu rupējas. Patiesībā viņai vajadzēja, lai vīrs viņas dzīvē ir visu laiku un dzīvo tikai viņai 24/7, un viņš no tā sabruka, bet viņa to pat nepamanīja... Un man nepalika sajūta, ka viņa kaut ko saprastu, viņā ir tikai aizvainojums.

Psihologu žargonā runājot, manuprāt, privātīpašnieciskums ir viena no trakajām sērgām, kas vajā psihiski traucētus cilvēkus un bojā viņu attiecības.

Ja cilvēks iepazīs sevi (ok, tas ir mūža darbs, bet tomēr) un sapratīs, kā viņš funkcionē, cerības uz attiecībām un ģimeni noteikti piepildīsies.
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
24.08.2015 15:46
Runcene Rakstīja:

> Viss atkarīgs no bērnišķīguma/brieduma
> pakāpes.

Jāāā!!! Principā tikai un vienīgi. Bet par cik neviens nervinieks patstāvīgi normāls būt nevar, tad nekas parasti arī nesanāk... nereti uz tādiem cilvēkiem nevar ne paļauties, ne ko plānot tālāk ! Tad nu kāda tur nākotne....
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
24.08.2015 16:04
Es savulaik pie šīs atskārsmes nonācu diezgan dīvainā kārtā -- sēžot aiz psihiatra kabineta durvīm.

Durvis plānas, un pilnīgi visu var dzirdēt, kas iekšā notiek, -- nav, kur likties. Un šausmīgi daudzi cilvēki sūdzējās par tuviniekiem, kā viņus neviens nesaprot, cik visi slikti, kā viņiem grūti utt. Dies', tas bija tik apkaunojoši. Kaut kāds grēks noteikti bija arī man, tāpēc jau es tam pievērsu uzmanību. Tad es cieši nolēmu iemācīties dziļāku apzināšanos, jo to dzirdēt bija baisi.

Un tad man nāk prātā mūžīgie kasiņi gan par psihologiem, gan psihoterapeitiem šai forumā. Neba viņi visus izārstēs, bet no infantilisma, ja grib, tā gan var tikt vaļā.

Bet ir cilvēki, kas negrib izaugt, un viņiem ir garantēti smagi pārdzīvojumi saistībā ar attiecībām. Žēl un dusmas vienlaicīgi.
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
24.08.2015 22:11
Njā, šim es izgāju cauri. Tā spītīgā sūdzēšanās cik neviens viņus nesaprot, ka nevienam nav tik slikti kā viņai - nav ilgi panesama. Jo vairāk, ja redzi, ka cilvēks pēc būtības ir gudrs, nu kā tik ilgi var turēties pie viena sviesta ko ieņēmis galvā. Tiešām žēl un dusmas... Un te ir tas pats, ka viņi negrib izaugt tālāk, viņus tās mokas apmierina, tā viņiem diemžēl ir vieglāk dzīvot.
Un sabeigt attiecības tikai pieder pie lietas - lai tālāk var sūdzēties kā dzīvē neiet, ka viņu jāžēlo, ka psihe jāārstē utt.
Man attiecības noteikti palīdz un ir tas, kāpēc es pašlaik jūtos tik labi un veseli. Jo tā ir lieta, kas atļauj būt emocionālā drošībā. Protams, ja attiecības tiek veidotas pareizi. Neviens cilvēks tik labi nesaprot mani, cik viņa, jo laika gaitā ir izveidojusies tā mums īpašā vide. Kad nedēļu esmu viens, tad esmu daudz jūtīgāks visiem faktoriem, kas ietekmē manu psihi. Vairāk ietekmējos no citiem, kas savukārt nedomā par mani tik labi, cik viņa. Tāpat arī vienatnē jūk domas un mainās garastāvoklis intensīvāk.
Tas, ka nevēlas investēt attiecībās, jau ir raksturīgs vairumā gadījumu visiem cilvēkiem, arī pilnīgi veseliem, cik esmu novērojis. Gaida visu laiku ideālo un īsto, jau gatavu un sev piemērotu cilvēku. Arī tad, kad jaunības gadi pāri. Un tad domā, kā viņiem nepaveicas un ka viss tas pretējais dzimums ir tāds un tāds...
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
24.08.2015 23:25
Prieks par Tevi ;)
SZxXx, interesanti, cik Tev gadu un cik ilgi esi kopā ar partneri, kādas kaites ir bijušas iepriekš, ja nav noslēpums.
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
25.08.2015 12:08
SZxXx Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Man attiecības noteikti palīdz un ir tas,
> kāpēc es pašlaik jūtos tik labi un veseli. Jo
> tā ir lieta, kas atļauj būt emocionālā
> drošībā. Protams, ja attiecības tiek veidotas
> pareizi. Neviens cilvēks tik labi nesaprot mani,
> cik viņa, jo laika gaitā ir izveidojusies tā
> mums īpašā vide. Kad nedēļu esmu viens, tad
> esmu daudz jūtīgāks visiem faktoriem, kas
> ietekmē manu psihi. Vairāk ietekmējos no
> citiem, kas savukārt nedomā par mani tik labi,
> cik viņa. Tāpat arī vienatnē jūk domas un
> mainās garastāvoklis intensīvāk.
> Tas, ka nevēlas investēt attiecībās, jau ir
> raksturīgs vairumā gadījumu visiem cilvēkiem,
> arī pilnīgi veseliem, cik esmu novērojis. Gaida
> visu laiku ideālo un īsto, jau gatavu un sev
> piemērotu cilvēku. Arī tad, kad jaunības gadi
> pāri. Un tad domā, kā viņiem nepaveicas un ka
> viss tas pretējais dzimums ir tāds un tāds...

Vispār mazliet piedūra mani šī tēma...gribas ierakties mazliet dziļāk.
Tev draudzene ir saskārusies ar līdzīgām problēmām kā Tev(vispār kādas Tev tās ir/bij)? Tu viņai tā atklāti saki, ka Tev tas un tas ir slikti ? Viņa to uztver kā pašsaprotamu, neko sarežģītu tajā neredz?
Un Tu pats, esi bijis stadijā kad liekas, ka nevienam nav grūtāk kā Tev un ka bez ārstiem un zālēm Tu nekad nebūsi vesels ? Tiki tam pāri ? Kā ? Kam bij jānotiek ? Un vai kādreiz tīšām bojāji savu dzīvi, apzināti darot lietas un runājot to kas apstākļiem nāks par sliktu ?
Jautājumu ir pārāk daudz. :D
Neesmu tā agrāk sūdzējies pa labi un kreisi, arī tagad nav vēlmes stāstīt par sevi. Labāk paklausos citos un cenšos tik pasviest diskusijā pozitīvu perspektīvu!
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
25.08.2015 14:20
Sanāca padaudz :D bet nu kko jau vari atbildēt :P
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
26.08.2015 15:10
Emocionālā drošība vien ir diezgan slidens ceļš.

Tās ir mātes un dēla attiecības.

Liela daļa sieviešu Latvijā ir mātes, bet vīri -- dēli. Vēl īsti nenobrieduši, un tas ir visās tautās, kur nesen bijis karš. Ja sieviete pārāk daudz vāc vīrieti, tas var apnikt. Reizēm tādās attiecībās sākas piļīšana, kas vispār ir šausmas. Ja ir otrādi, tad tas pats, jo pārlieku kontrolējošs cilvēks nav nekas patīkams.

Bet, ja to apzinās, tad ir krietni labāk. Katrs apzinātības līmenis ir ceļš uz izaugsmi, tur ir galā cerība.

Kad cilvēks nobriest, viņš vairs nevēlas nevienu vākt (nav runas par atbalstu utt., bet tieši par vākšanu), un tad otram var iznākt nepatīkams pārsteigums. Tad arī sākas tas "mani neviens nesaprot" stāsts.

Protams, tas viss ir aptuveni, jo katram pārim ir savas nianses.

No otras puses, pārī vienmēr ar laiku veidojas cieša saikne, ir zināmi atkarības elementi, kas ir neizbēgami, un tad otra trūkums vai prombūtne ir diezgan grūta. Pārim ir jābūt biedriem, draugiem, reizēm kolēģiem, pārsvarā gadījumu -- vecākiem, un visam kam citam.

Un tas, ka cilvēks kaut kādu sev neizprotamu iemeslu dēļ nespēj izveidot attiecības, bet grib, var būt iemesls depresijai, turklāt pamatīgai.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.08.2015 15:22 by Runcene.
Vai tad tas ir kas slikts, ja viens otram pilda vecāku funkcijas? Galu galā pārim ir jāveido jauna ģimene, kur jāaudzina savi bērni. Paši pāra vcāki ar laiku arī aizies taisaulē, bet emocionālās vajadzības cilvēkam paliks. Tas pats Runcenes iecienītais Rudzītis ir teicis, ka galvenā problēma, kāpēc pāri šķiras, ir, ka vīrietis nav spējīgs atjaunot ciešāko emocionālo saikni ar sievu pēc bērna zīdīšanas perioda. Lai sieviete vairāk emocionāli sasaistītos ar viņu, ne bērnu. Un tad rodas attiecības, kurā bērns funkcionē kā vīrs sievietei. Vientuļās mātes un dēla fenomens.
Bet man jau liekas, ka mainīgo lomu pozīcijas vīrs-sieva-dēls-vecāks ir pārāk nodrāzts temats psihoterapijā. Cilvēki izmanto šos jēdzienus, cenšoties aptvert kaut ko, piešķirot jēdzienus. Tik tieši viss tāpat nefunkcionē. Bet nu laulību lielākā problēma daudz kur modernajā Rietumu pasaulē ir, ka vīrs-sieva nespēj izveidot beznosacījuma mīlestību viens pret otru, kā tas ir vecākiem ar bērniem. Cenšas atrast otru jau labāku gatavu, nomainīt partneri vieglāk - ne investēt attiecībās.
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
27.08.2015 00:10
Tie divi jau var darīt, kā grib, bet, ja bērni redz/jūt attiecības, kas de facto ir incests (māte guļ ar dēlu), tad viņiem rodas visādas parafilijas.

Un kas ir beznosacījuma mīlestība? Bulšits no dāmu romāniem. Parunā ar kādu cilvēku pusmūžā, kam tai laikā parasti ir bijušas vairākas attiecības.

Un ko Tu saproti ar "investēt attiecībās"? Kad viens pret otru izjūt beznosacījuma mīlestību?

Mīlestība ir ķīmija, kas kaut kad beidzas. Pēc tam sākas citi stāsti, kur katram savi uzdevumi.
Tu stipri spried no personīgās pieredzes.
Es esmu uzaudzis vidē, kur ir normāli piedzemdēt jaunībā bērnus un saglabāt attiecības, nešķirties līdz pensijas vecumam. Abi cilvēki turpina viens par otru rūpēties un saviem bērniem. Tas tagad ir uzskatāms par ko nenormālu?
Man ļoti gribas to pēdējo murgojumu ignorēt, bet gribas arī atbildēt. Kā Tu vispār ieņēmi galvā, ka mums ir mātes-dēla attiecības? Ja ir, tad ir arī no otras puses "tēva-meitas" attiecības, bet tā ir pilnīgi visiem. Nevar būt attiecībās un par otru nerūpēties. Es pie tam esmu vienīgais naudas pelnītājs ģimenē pašlaik. Tas "māte guļ ar dēlu" un komentārs par maniem bērniem jau bija ļoti spēcīgs personīgs apvainojums. Lai gan parafīlijas, nevainīgas vai ne tik nevainīgas, arī ir gandrīz ikvienam.
Man ir ļoti žēl, ka Tev dzīvē nav paveicies ar ilgtermiņa attiecību veidošanu, bet nevajag censties iestāstīt, ka tā ir kļūda, ja kāda ģimene spēj turēties kopā visu laiku.
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
27.08.2015 15:02
Tas ir interesanti. Kā Tu zini manu pieredzi? :)

Bet es pazīstu daudz cilvēku, kam ir bijuši un ir veģetatīvi traucējumi, depresija, arī šizofrēnija. Tāds dzimtaskoks, paziņu loks un vēsture. Līdz ar to apmēram varu spriest, kas strādā un kas nē, lai attiecības būtu noturīgas, jo psiholoģiski tur abiem ir mazliet vairāk ko turēt. Nekad nav tā, ka kaut kādi dziļāki jautājumi par sevi ir tikai vienam partnerim. Un esmu gana veca arī :), lai varētu jau kaut ko secināt par vismaz trim paaudzēm.

Ne mani, ne vīra vecāki nav šķīrušies, un manai laulībai šogad aprit diezgan daudz gadu, bet ne jau par to te stāsts. Tomēr es nesaprotu Tavu akcentu uz "rūpēties viens par otru", kas dažādās izteiksmes formās atkārtojas gandrīz katrā komentārā. Vismaz es nejūtos TIK slima un vārga... :) Un vai kādam tā būtu jājūtas?

Bet labi, ka Tu šajā forumā uzsāki šo diskusiju, jo, spriežot pēc privātās sarakstes, tā interesē daudzus, tikai pārējie ļaudis laikam kautrējas vai pašlaik negrib kaut ko bilst.
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
27.08.2015 15:08
Oi, Tu ņem visu uz sevi, ko es rakstu? Ho-ho... :)

Personīgs apvainojums... :)

Traki, traki :)
Atvainojos, apskatījos, ka neizteicies tieši par mani. Tagad pats jūtos kā tas ļaunais. :)
Par savu pieredzi bijušajās attiecībās esi kādā citā diskusijā stāstījusi.
Par rūpju atkārtošanos nepievērsu uzmanību, biju domājis ikdienišķas lietas, piemēram, palīdzību darbos otram, atnes tēju utt. Rūp = ir svarīgs. Kas zina, iespējams, ir kaut kas zemapziņā vairāk, kāpēc tieši to vārdu izmantoju. Bet lai tas paliek man pašam.
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
27.08.2015 16:12
Tu aizstāvi savu ģimeni pret visādām ļaunajām, kas patiesībā ir ļoti labi :)

Bet tās diskusijas, kas ir uz naža asmens, te nekad labi nevedas, jo visi visu pārprot, ieskaitot mani :)

Un, kas attiecas uz ģimeni kā vietu, kur katram ir savs un dažāds pienesums, tad tā jau nu ir pāra darīšana, svarīgi tikai uz otra rēķina neizstiepties.

Tāpat jebkura apzināšanas ir ļoti laba lieta, kaut vai tur būtu tas vai šitas. Tāpat ir labi, ja lietas izrunā. Es bez tā vispār nevarētu dzīvot.

Es tiešām ne par vienu nerunāju konkrēti, jo es nevienu te tik labi nezinu. Un, ja arī zinātu, domāju, ka katram tomēr pašam jākuļas, ja vien viņš nelūdz tautas domas.
Man jau liekas, ka dēli drīzāk ir tie, kas sēž zem tupeles.
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
29.08.2015 17:08
Attieciibas kuraas tikai viens ir tas kas ruupeejaas un dod, bet otrs ir ciiksteetaajs, kas neko nevar un tikai nem, neizbeegami novediis pie konfliktiem un attieciibu garums buus atkariigs no deveeja pacietiibas meera.
Re: Mīlestība, attiecības un psihiskā veselība
31.08.2015 01:37
Nu man sākumā biju, tā ka ņēmu, bet est taisīju, bērnus auklēju, uz dārziņu vedu, mazgāt mazgāju, kamēr netiku skaidrībā ar savu nervu sistēmu. Bet pēc tam, kad kautkas sakārtojās, es jau daru vairāk un ir bijis pat pārsvars ar visām savām problēmām par savu sievu. Tagad esam vienādās pozīcijās ar savējo! Bet mans gadījums ir savādāk, man problēmu nebija līdz otrā bērna piedzimsānai! Esam kopā jau 7 gadus, šķīrāmies, sagājām, bija baigais karuselis. Bet neko krīze pārgāja un dzīvojam tālāk.



Edited 1 time(s). Last edit at 31.08.2015 01:39 by enfuego.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 17 pieskaita 25?
Ziņa: