Dzīve ir tik draņķīga, ka es labprātāk staigāju zāļu mākonī, tāds apātisks kā lelle, kuru nekas nespēj satraukt, nevis turpinu ciest dienu no dienas.
Vai manai filozofijai te ir kādi piekritēji? Vai arī visi grib saglabāt savas kristāldzidrās smadzenes par spīti tam, ka dzīve nav tāda, kā vēlētos, un nekad arī nebūs.
Jūsu domas par šo jautājumu...

Es kādreiz gribētu uzdot šīs sadaļas sirgstošajiem jautājumu - ko jūs ēdat? Vai nav saistība starp to, ko ēdat un kā jūs jūtaties? Jums ārsts kaut kad uzdod šo jautājumu?

Mana dzīve ir tāda, kādu es to stūrēju un nekāda cita. Man ir pilna atbildība pār manu dzīvi. Ko es ar savām darbībām radu, tā arī dzīvoju. Nedzeru nekādas zāles vispār. Retu reizi ibumetīnu, ja sāp galva un retu reizi Ranigast, ja uzdod kuņģis.

Ko tu te dari egle viens?

Bet kas tev rada to draņķību un grūtumu dzīvē?

Man personīgi dzīve ir tā sarežģījusies un iegrozījusies, ka augstskola (master) nav pabeigta, darbs ir riebīgs, tajā es stāvu uz vietas un attīstības, perspektīvas nekādas, attiecību nav, mājoklis ir nolaists, ķermeņa masa ir liela un treniņi uz sevišķiem uzlabojumiem cerības neatstāj, plika pļeška taisās, mans izskats ir nejēdzīgs un emocionālā dzīve bēdīga, ikdienā kolēģiem pasaku čau un atā, vienīgās sarunas ir ar klientiem un (tagad) reizi mēnesī ar psihoterapeiti (pēc tam vakarā grūti iemigt), draugu nav, paziņu un kontaktu arī nav un tad vēl tās sirds un elpošanas problēmas, kas vienu brīdi bija uznākušas un reāli traucēja strādāt un likās, ka gals ir klāt. Smejos ļoti reti un pēdējos desmit gados laikam ir bijis maz prieka, smieklus manī rada izsmējība un sarkasms. Ja skola nav pabeigta, tad grūti iet talāk un kaut kā nokārtot pārējās dzīves daļas.

Nu grūti noticēt, ka tam visam apakšā nav kādi traucējumi. Lai gan pa īstam ir gribējis sūdzēties tikai par to, ka brīžiem uznāk apātija un bieži vien mana performance darbā ir zema. Tad liekas, ka man ir kāda depresija un vajadzētu antidepresantus. Liekas, ka normāliem, veseliem cilvēkiem iekša ir tas draivs un saprāts, kas virza viņus uz priekšu, liekas tiekties pēc labāks dzīves, pēc mājokļa, pēc attiecībām. Bet manī kaut kas no visa tā trūkst. Bailes, ka nepalieku par bomzi. Kaut kā no visa tā vajadzētu tikt vaļā. Ar apziņu, ka tas ir slikts virziens, vien nepietiek. Jābūt kaut kam, kas manī deformē apziņu. Varbūt tam ir fizioloģiskie cēloņi un tas ir šizīgums (klīniski uztveres traucējumi) un tad tas ir jāārstē - vai nu ar zālēm vai kā savādāk. Bet nevar ielaist, kā tas ir bijis visus šos gadus.

No otras puses - ar katrām zālēm man ir jābūt uzmanīgam. Ja tās traucē domāšanai vai atmiņai, tad man nav iespēju tās lietot. Man ir jāmācās, man ir jāstrādā ar galvu. Ja to es nevarēšu izdarīt, tad esmu zudis cilvēks, jo pabalsti man būs mazi un ar mazām naudām es nemācēšu izdzīvot (zāles vien jau prasa vismaz 50 EUR mēnesī).

Tā nu es nezinu. Varbūt es esmu slinks, varbūt man ir uztveres traucējumi, ka es nespēju saskatīt savas iespējas dzīvē. Bet varbūt tam visam apakšā tiešām ir depresija un šizotipiski traucējumi, kas gadiem ir krājušies un gadiem ir vilkuši mani atpakaļ. Pašreizējā kognitīvi biheivorālā terapija man laikam maz ko dod. Bija jauki parunāties, bet daudzas lietas es daru kā līdz šim. Varbūt vajag citu terapijas veidu, kurā varu atklāt tās domas un uztveres problēmas, kas manī sēž iekšā un maina manu skatu un attieksmi pret dzīvi.


Nez, ka alexis saka par mūziku? Pēdējā laikā mani aizrauj divi gabali:
Together in Electric Dreams
https://www.youtube.com/watch?v=9gyPjIxpDe4
Dziesma atgādināja par to, ka es esmu pieaudzis un varētu brīvi darīt daudz ko tādu, par ko savā bērnībā tikai varēju sapņot - braukt ar mašīnu, būt izskatīs džeks tikties ar sievietēm, utt. Bet manā situācijā šeit un tagad ļoti maz varu no tā visa ko izdarīt. Kaut vai tāpēc, ka man nav tik skaistu, tumšu un biezu matu, kā ir džekiem klipā.

Mocarta K.466 20. klavierkoncerts ar Mitsuko Uchidu
https://www.youtube.com/watch?v=yM8CFR01KwQ
Sevišķi skaista ir Romance. Allegro Assai, kas sākas 15:30. Fantastiski kā ar 5 nošu un 2 toņu motīvu var panākt tādu iespaidu un eleganci. Viss klavierkoncerts, varbūt izņemt beidzamās daļas tehniskās pasāžas, ir lielisks un orķestris ir drosmīgs un atbrīvots, bet pati soliste ir fantastiski jūtīga un emocionāli bagāta.

Varbūt alexis var biežāk youtube klausīties mūziku un justies lābāk.

Ziņkārība māc - kā alexis ir ar blaknēm. Droši vien vēders ir milzīgs, svars liels un erekcijas nekādas (sex arī nav)?

Vajag vairāk ticēt uz molekulāro medicīnu http://molmed.org/molmed



Edited 2 time(s). Last edit at 08.08.2015 13:36 by miksa.

Es domāju, ka citi tik ļoti uz tām zālēm nefokusējas. Ja jūtas slikti, tad dzer, ko uzraksta, tās nepēta un dzīvo, aizmirstot ikdienā, ka zāles dzer.

Miksa, bail pat iedomāties, kā jūties bez zālēm, jo pat tās dzerot, Tavs teksts likās šausmīgi depresīvs.
Laimīgiem cilvēkiem var arī nebūt mašīnas, naudas, attiecību un visa tā bulšita, ko pieprasa un definē kā laimi mums iemācītas bērnībā, bet viņi ir laimīgi tāpat. Par to, kā nav, nedomā, bet izbauda kas ir. Tā ir laime.

miksa Rakstīja:
-------------------------------------------------------


Pēdējā laikā
> mani aizrauj divi gabali:
> Together in Electric Dreams
> https://www.youtube.com/watch?v=9gyPjIxpDe4
> Dziesma atgādināja par to, ka es esmu pieaudzis
> un varētu brīvi darīt daudz ko tādu, par ko
> savā bērnībā tikai varēju sapņot - braukt ar
> mašīnu, būt izskatīs džeks tikties ar
> sievietēm, utt. Bet manā situācijā šeit un
> tagad ļoti maz varu no tā visa ko izdarīt. Kaut
> vai tāpēc, ka man nav tik skaistu, tumšu un
> biezu matu, kā ir džekiem klipā.


Varētu domāt, ka vīrieši, kuriem nav biezu matu, tāpēc dzīvo vientuļi, vai dzīvo ar stulbām sievietēm? Mati nosaka cilvēcīgo attiecību kvalitāti?? Plikpauri ir vientuļi? :D
Izskatīgs džeks vari būt tad, ja beigsi gaudot par to, kā Tev NAV un sāksi uzvesties tā, lai būtu tas, ko vēlies. Jo Tu pats sevi katru dienu zāģē "Man nav, man nav...!".
Sāc KAUT KO darīt, un ar laiku viss būs!

Paņem papīra lapu un uzraksti sarakstu ar ~50 punktiem:
* "Kas man IR?"
*"Kas manī ir labs?"
*"Kāpēc es esmu foršs?"
*"Kāpēc man ir paveicies?"!
Uzreiz atbildes pašas nenāks, bet padomā, lai tādu sarakstu uztaisītu! Pēc tam pārlasi, kas Tev sanācis! Noglabā sarakstu viegli pieejamā vietā un pārlasi, kad atkal sagribēsies žēloties par savu tizxlumu!



Edited 3 time(s). Last edit at 09.08.2015 15:26 by kachenite.

Zāles un samierināšanās ir risinājums!!!! Ļoti elementāra atbilde, gribi nokāpt, ja nesanāk no 5 reizēm tad samierinies, man dzīve ir normāla ar visām zālēm, galvenais nejaukt alkoholu!