Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?

Aizsāka mam 

Tā nu diemžēl ir noticis, ka meitai ir šāda veida problēmas. Protams, kā jau mūsdienu advancētie tīņi, pati sev uzstādījusi depresijas diagnozi. Skumjākais, ka tā arī varētu būt.

Jautājums jums, kas tam gājuši cauri - ar ko sākt? Vieglākos gadījumos iesaka sakt ar psihologu, bet kaut kā nav ticības, ka šie speciālisti var līdzēt. Psihiatrs - diemžēl liela daļa uzreiz bliež ar smago artilēriju tur, kur tas nav nepieciešams. Kaut kā visatbilstošākie šķiet arstipsihoterapeiti.lv. Bet. Cik dzirdēts, honorāri nav mazie. Ar kādu ciparu jārēķinās? Skaidrs, ka iknedēļas seansus es nepavilkšu.

Vai arī iet standarta ceļu - pie ģ.ā. pēc nosūtījuma, lai tad nu sūta pēc saviem ieskatiem; bet atkal - vai nav tā, ka jāgaida rindā mēnešiem? Tas nederēs.

Lūdzu, padalieties ar savu pieredzi.
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
20.07.2015 13:55
Ir vēl psihoterapija.lv

arstipsihoterapeiti.lv ieteiktu ļoti, ļoti sijāt un ievākt ziņas, tur daudzi ir ar graujoši šauru med. domāšanu, bet cenas oho kur debesīs.

Nav obligāti. psihoterapeits ar ārsta pamatizglītību.

http://www.psihoterapeits-blumbergs.lv/lv/cenas

Šo iesaku, jo mazbudžeta cena, zinu arī pāris ļaužu, kas pie viņa gājuši, bet sazobe jau nu pašiem jāskatās.

Psihologs vairāk ir īstermiņa krīzes konsultants, bet švaki derēs dziļāku izmaiņu veicināšanai.
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
20.07.2015 14:00
"Vai arī iet standarta ceļu - pie ģ.ā. pēc nosūtījuma, lai tad nu sūta pēc saviem ieskatiem; bet atkal - vai nav tā, ka jāgaida rindā mēnešiem? Tas nederēs." (c)

Psihoterapija visiem ir maksas pakalpojums. Ģ. ā. pat nav jēgas iesaistīt.
Nav jau obligāti jālieto smagā artilērija. Var, piemēram, aiziet pie valsts apmaksāta psihiatra un skaidri pateikt, ka grib, piemēram, Fluanxol un Escitalopramu (ir zem dažādiem brendiem - Estan, Escitil, Elicea, Cipralex u.c.)
Fluanxol ir viegls neiroleptiķis, kas sekmīgi ordinējas tieši pie visādām depresijām, escitaloprams savukārt ir spēcīgs un efektīvs antidepresants, kas mēdz līdzēt vislabāk no selektīvajiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem.
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
20.07.2015 20:45
Pilnīgi noteikti neatbalstu iepriekšējo komentētāju.

Vispirms lai psihoterapeits izvērtē, vai tiešām ir depresija. Psihiatrija var pagaidīt, jo tā tāpat ir gana naska uz ripām, turklāt parasti pusaudžiem ir vajadzīga ģimenes terapija nevis zāles!

Antidepresants escitaloprams un neiroleptiķis fluanxols tiešām nav nekāda smagā artilērija, bet tāpat ar savām blaknēm, un ir ļoti NOPIETNI medikamenti. Lietošanu vajadzētu pamatīgi apsvērt, turklāt pusaudžiem iesaka uzmanīties tieši ar šiem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem, gan Rietumeiropā, gan Amerikās no tiem ļoti uzmanās tik jaunā vecumā.

Turklāt esmu ārstējusi depresiju ar abiem šiem medikamentiem -- ir iespējams psiholoģiskās atkarības risks + blaknes. Daudzi pacienti no escitaloprama visu dienas pirmo pusi žāvājas. Es nebiju darba nespejīga, bet bija reāli stulbi atrasties kaut kur sabiedrībā, un pusaudzis vispār var vēl vairāk iekompleksēt.

Un nav nekas psihiatram jāprasa no tā, ko kāds cits lieto un kas ir izlasīts internetā.

Tas ir vecums, kad IR iespējams izkulties BEZ medikamentiem.



Edited 2 time(s). Last edit at 20.07.2015 20:51 by Runcene.
thechemist
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
20.07.2015 22:21
Ja tā depresija ir ļoti ieilgusi un nespēj atrast cēloni, tad diemžēl parasti bez medikamentiem ir grūti ko līdzēt. Bet ar tiem medikamentiem ir tā, ka ne kurš katrs der un paiet ilgs laiks, kamēr piemeklē īsto + daudzas blaknes un tipiskie antidepresanti parasti sāk tikai strādāt pēc 2 nedēļām, bet, sākot ārstēšanu, stāvoklis var pat pamatīgi pasliktināties. Ar to ir jārēķinās.
Ja tomēr nolemjat iet pie psihiatra, tad cerams, ka viņš vairāk pastāstīs par izrakstītajām zālēm, par to, ka tās nevar strauji atmest, ja ir kādu laiciņu lietots utt. Manā pieredzē bija tā, ka vispār diezgan vieglprātīgi izrakstīja zāles, pie tam nemaz nepaskaidroja neko par tām sīkāk.
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
20.07.2015 23:37
nesaprotu tos, kuri pusaudzim iesaka lietot zāles, nepamēģinot psihoterapiju... zāles lietot paspēs vienmēr, bet tad psihoterapeitam var būt par vēlu... pati jau vairākus gadus dzīvoju uz zālēm un nožēloju to dienu, kad ar tām sastapos pirmo reizi, jo šobrīd bez zālēm vairs nemāku... bet zāles ierobežo daudzas lietas...
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
21.07.2015 14:40
Esmu gājusi cauri pusaudža depresijai. Daudz netrūka, lai padarītu sev galu. Domāju, ka manā gadījumā cēlonis bija
ilgstošas vecāku nesaskaņas+ sliktas attiecības ar mammu+ apceltā skolēna loma klasē= pašapziņa zemāka par grīdu.

Domāju, ja gadījums nav ielaists, ir vienalga, vai tas ir psihologs, vai psihoterapeits. Būtiskākais ir, vai pusaudzim ar viņu ir labs kontakts. Es pati ierobežoto finanšu dēļ esmu iztikusi gandrīz tikai ar bezmaksas psihologiem- krīzes centros, augstskolā, darba vietā, bija arī klīniskais psihologs- maģistratūras students. Pie psihologa varētu pietikt ar 4-5 līdz 15 vizītēm. Ja ir sarežģītāka situācija un vajag nopietnāku palīdzību, tad gan jāmeklē psihoterapeits.

Pusaudzim dzīvē notiek daudz dažādu pārmaiņu- bioloģiskas, jaunas sociālās lomas, pirmās attiecības, daudz emociju, hormoni arī trako... Viņam jāiemācās saprast, kas viņa dvēselē notiek un kā savu dvēseles/ dzīves kuģi stūrēt. Pie gudra psihologa vai psihoterapeita var mācīties sevi labāk saprast. Tas, ko šādās sarunās iemācās, pēc tam paliek kā garīga darba "instruments" visai turpmākai dzīvei. Iespējams, ka vecākiem arī pašiem varbūt būs jāaiziet parunāties pie (tā paša) psihologa. Jo bērnu problēmas bieži kaut kādā veidā ir saistītas ar vecākiem. Ja tā ir (un ja maks atļauj), tad labāk meklēt tieši ģimenes terapeitu.

Psihiatru un zāles var paspēt izmēģināt, ja sarunas nepalīdzēs. Tās darbojas līdzīgi, kā ugunsdzēšamais aparāts ar putām- uzpūš virsū putu cepurīti tur, kur deg, bet nepainteresējas, kāpēc aizdegās. Tikko putu vairs nav- deg atkal. Zem putu cepurītes reizē ar bēdām paliek arī citas jaukas emocijas...
Iesaku aizvest meitēnu pie dr. Valdas Kabuces ļermantova ielas filiālē, viņa zinās, ko iesākt. ārstē ļoti nopietni un kārtīgi.
Psihoterapiju kā pirmo izvēli,zāles tikai tad ja tā nepalīdz.
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
23.07.2015 13:44
alexis Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Iesaku aizvest meitēnu pie dr. Valdas Kabuces
> ļermantova ielas filiālē, viņa zinās, ko
> iesākt. ārstē ļoti nopietni un kārtīgi.

Ļermontova ielā nepieņem nepilngadīgos, un minētā persona, es atvainojos, galīgi nav izvēle pusaudža depresijai. Nē un vēlreiz nē valsts psihiatrus bērnam, pat ja Gaiļezerā, kur pieņem nepilngadīgos. Sasmērēs tikai papīrus. Ja vien ir iespējams... Pietiek ar vienu gājienu pie valsts psihiatra, lai nokļūtu reģistrā. Pusaudzim tas var atstāt dažādas sekas uz mūžu, kaut depresija vai kas nu tas tur ir, varbūt sen būs pārgājusi. Ne visi cilvēki prot par sevi pastāvēt uzreiz, un kāds to var izmantot.

Valsts psihiatrija ir ok cilvēkiem ar smagām psihiskām slimībām un invaliditāti, bet ne jauniešiem un bērniem, ja vien viņiem arī nav smagās slimības, jo to gadījumā zāles reizēm ir ļoti dārgas, un valsts psihiatrs ir tiesīgs tās izrakstīt ar atlaidi vai pilnībā kompensētas.

Tāpat valsts psihiatrija, manuprāt, netraucē pieaugušiem nobriedušiem cilvēkiem, kas māk par sevi pastāvēt un ir jau sevi iepazinuši, bet bērnam visas tās padarīšanas un sistēma kā tāda var būt ļoti nomācoša, kad viņam tāpat ir tradicionālās tipiskās pusaudža problēmas + vēl kaut kādas emocionālas u.c. grūtības. Turklāt psihiatri mēdz uzreiz grābt pēc recepšu čupas, bet nejēdz ieteikt psihoterapeitu. Un tā notiek joprojām. Labam psihiatram nav jāgrūž uzreiz ripas, ja depresijas iemesls nav zināms. Viņam nav jāspēlē arī psihoterapeits, bet jāzina savas un psihoterapeita robežas.

Turklāt ar bērnu psihiatriem visā pasaulē valsts sistēmā ir ļoti švaki, lai neteiktu, ka pilnīgā trubā, jo neviens negrib strādāt tik baisi smagu darbu ar mazu rezultātu.



Edited 2 time(s). Last edit at 23.07.2015 14:12 by Runcene.
Runcene,
kāpēc Tev nepatīk minētā daktere?
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
23.07.2015 18:41
alexi, Runcene jau uzrakstīja, kāpēc viņai nepatīk Tavs variants.
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
23.07.2015 21:17
Var uztaisīt elektorencefalogrāfiju, varbūt ir sākusies smadzeņu pelēkas vielas izzušana! Zāles tiešām atstāt kā pēdējās, jo jaunietei taču vel daudz jāmācās un zāles var traucēt mācīties.

Prieks, ka atkal viena latviešu ģimene dabūs izbaudīt psihoterapijas (ne)pieejamību šajā valstī. Pat ja izdosies viņiem sagrabināt naudu psihoterapijai, var atklāties, ka veseļošanos traucē naudas trūkums. Piem., sporta zāles apmeklējums vien prasa 30-35 EUR mēnesī vismaz. Un arī citi prieki nav par velti. Bezmaksas klaiņošana pa mežu ne vienmēr ir terapijas galvenais elements. Novēlu šai ģimenei līdz galam izbaudīt savus balsojumus par labējām nacionāļu partijām. Lai izbaida savas izvēles sekas vispilnīgākā mērā! Varbūt tad iegūs dažu labu atziņu turpmākai dzīvei un vēlēšanām.



Edited 1 time(s). Last edit at 23.07.2015 21:17 by miksa.
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
23.07.2015 23:30
miksa, šeit cilvēki nāk pēc palīdzības un dalās savā pieredzē, kas citu var celt, nevis gremdēt.

Tavs komentārs ir pat neiederīgāks par alekša komentāru, jo viņš iesaka to, ko zina un vēl cilvēkiem to labāko, kaut dažreiz viņa un vairāku forumiešu domas atšķiras.

Lūdzu, turpmāk pieskati savu pelēko vielu, tas būs derīgāks ieguldījums.

Kasīties par politiku var pļāpu sadaļā.

Paldies par uzmanību.
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
23.07.2015 23:49
Tomēr pateikšu vēl šo, jo tēmas pieteikumā skaidri bija rakstīts, ka iknedēļas sesijas vecāki nevarēs atļauties:
Adverse mental health outcomes are 2 to 2.5
times higher among those experiencing
greatest social disadvantage compared to
those experiencing least disadvantage
(Kessler et al., 1994; Macran et al., 1996;
Gilbert & Allan, 1998; Murali & Oyebode, 2004)

tas ir http://www.mentalhealth.org.uk/content/assets/pdf/publications/starting-today-background-paper-3.pdf

Kas to lai zina, varbūt pusaudzim vajag savu dzīves telpu, privātumu, bet ģimene to nevar atļauties. Visādi var būt. Tā ir problēma, bet tā kā tajā ir ievilkta nauda, tad tā ir neatrisināma problēma.

Sorry. Vairāk centīšos nespamot, jo tas var slikti beigties.



Edited 1 time(s). Last edit at 23.07.2015 23:50 by miksa.
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
24.07.2015 00:18
Te nevienam nav nez kādi dižie edvāntidži, bet cilvēki meklē risinājumus ar to, kas ir. Tur arī tā lielākā gudrība.
mad garāmejot
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
27.07.2015 17:17
...vispār abu kaķu sugas pārstāvju ieteikumi šajā gadījumā ir pareizākie...diemžēl, bet tā ir...bija gadījums, kad saskāros ar mūsu varonīgās policijas darbību...bet tā kā man pašam labi draugi turpat vien ganījās, dabūju rokās savu lietu...JezzzzusMarja!!!...visi mani dzīves kāši tur bija smuki aprakstīti sākot no pirmās reizes, kad saskāros ar valsts pshtistiem...domāju, ka tagad ir taisni tāpat...

...iedzinusi sev galvā, ka depresija???...slikti, bet mazākais no ļaunumiem šajā gadījumā tomēr ir pslogs...vismaz sīcim nesajās galvu līdz kliņķim...nekavējoši uzsēdināt uz ripām???...mani interesē, vai ripu apoloģēti paši ir sēdējuši uz tām???...tas jau nu tiešām tikai tad, ja ir pienākusi sarkanā līnija...
ullawer
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
27.07.2015 19:58
Neatbalstu medikamentus, bet no otras puses- ja nav līdzekļu terapijai vairāku gadu garumā; tad varbūt tomēr ripas ir labāk, nekā nekas?
Pieaugušais var smelties spēku daudz kur, lasīt pašpalīdzības grāmatas un izvilkt sevi aiz matiem, bet pusaudzis to nedarīs.
Re: Psih-speciālistu pusaudzim. Kuru?
28.07.2015 11:38
ullawer Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> nav līdzekļu terapijai vairāku gadu garumā;
> tad varbūt tomēr ripas ir labāk, nekā nekas?
> Pieaugušais var smelties spēku daudz kur, lasīt
> pašpalīdzības grāmatas un izvilkt sevi aiz
> matiem, bet pusaudzis to nedarīs.

Un kā vēl darīs- ja vien gribēs! Esmu dzīvs piemērs tam. Ap 1990.g. Latvijā psihologu praktiski nebija. Man nācās domāt un meklēt pašai, un labu, gudru cilvēku atbalsts gadījās. Un es neesmu vienīgā.
Apmēram no 12-16 gadu vecuma pusaudzis sāk kritiski izvērtēt savu rīcību, uzņemties atbildību daļēji kā pieaugušais. Tajā laikā arī rodas spēja paskatīties uz sevi no malas, apsvērt dažādus uzvedības variantus. Ja jau meitene spēja internetā atrast informāciju, ka viņai ir depresija, tad spēs atrast arī pašpalīdzības literatūru.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 8 pieskaita 17?
Ziņa: