Derealizācija/depersonalizācija kam ir?

Aizsāka Igora7711 

Sveiki!

Jau apmēram 4 gadus mokos ar nerealitātes sajūtu, dzīvoju kā sapnī, nevaru koncentrēties, atmiņa klibo. Medicīniski tā laikam ir derealizācija. Kam ir šādi simptomi, padalāties pieredzē, kā tiekat galā.
Esi gājis pie speciālista, kas uzstādīja tādu diagnozi? Vai pašam liekas?
Jā, biju, izrakstīja antidepresantu, teica ka ir neiroze. Šis nepatīkamais stāvoklis esot kā psihes aizsardzības mehānisms no stresa, trauksmēm, panikas lēkmēm. Kaut kā jau dzīvot var, riebīgi jau ir.
Re: Derealizācija/depersonalizācija kam ir?
18.07.2015 13:57
Ai negribu neko rakstīt, jo esmu tik daudz jau te gājis cauri un sarakstījis, un atbildes sniedza, gan cilvēki, gan zāles, manā gadījumā!!!
Re: Derealizācija/depersonalizācija kam ir?
19.07.2015 19:56
Man jau tā 2 gadus.... Smagi, nezinu kā tikt ārā no tā stāvokļa, esmu daudz ko izmēģinājis, bedīgi :(
Re: Derealizācija/depersonalizācija kam ir?
19.07.2015 21:00
Diemžēl labāk izej visam cauri, tad tu zināsi galveno ceļu! Ticība ir spēks, jautājums kam tu tici un vai vispār tu tici kautkam, es tikai tikuc tam ko jūtu!
Nu jā, jūtu līdz. Man citreiz uz dažām minūtēm sanāk tikt ārā no tā stāvokļa. It kā tad jau arī iespējams arī pavisam atgriezties pie normāla stāvoklā, hvz...
enfuego, īsti nesapratu kam iziet cauri? Vai pašam ir gadījies izkāpt no tās bedres?
Re: Derealizācija/depersonalizācija kam ir?
21.07.2015 17:41
Mocos jau gandrīz 3 gadus ar Derealizāciju/depersonalizāciju. Kā man šī kaite piemetās tā ne dienu nav pārgājusi. Mainās tikai tā, ka brīžiem izteiktāka, brīžiem vājāka. Kā tikt vaļā? Neēsmu atradusi atbildi šim jautājumam. Man ir apgrūtināti iet vienai kkur, jo šīs divas nosauktās kaites rada tik patiesu skatu dzīvei, ka liekas, ka tiešām apkārtējais ir neīsts un kādu brīdi iesprūdīšu savā galvā un ārā netikšu. Varētu teikt, ka savu ķermeni nemaz neizjūtu, sajūta, ka atrodos tikai savā galvā. Dzīves uzskati ir izkropļoti, esmu ļoti mainījusies kopš piemetās šīs lēkmes un Derealizācija/depersonalizācija. Esmu palikusi pasīva, iezvairos no izklaidēm vai garām pastaigām, līdz ar to maz komunicēju ar apkārtējiem cilvēkiem un tas viss tikai tāpēc, lai neizgrūstu sevi vidē, kas liek manai nervu sistēmai trakot. Mana māsa tika ārā no šīs bedres, man viņa tik iesaka, ka vajag kļūst pohujistiskākai un neļaut cilvēkiem kāpt uz galvas, kad viņa šīs lietas mainīja, uzlabojās veselība un tagad nelieli vd traucējumi piemetas reizi 3mēnešos un arī tik tāds vienas dienas nemiers. Esmu nedaudz pietuvojusies bedres pareizajam posmam, bet diemžēl tas vēl ir par maz. Veiksmi visiem, kas meklē ceļu, tas prasa laiku, bet ticu, ka reiz atradīs to.
Sveiki!

*Vēlos padalīties ar savu vairāk pozitīvo pieredzi šajā jautājumā. Jā, protams, tas viss šķiet bieedējoši uttt. bet pēc pieredzes varu atzīt, ka ar savām domām visu tikai paspilgtinam. Pirms diviem gadiem izdzīvoju posmu ar veģetatīvo nervu distoniju,,, tas bija mokoši un ļoti traki man, jo visas tās fiziskās sajūtas papildinājās vēl ar manām iedomām un bija pilns spektrs ar lēkmēm, kas nāca katru dienu un tā pus gadu, līdz brīdim kamēr izdomāju ka tā vairs negribu dzīvot un sāku ar sevi nopietni strādāt. Tas par veģ.dist.
*Bet kas saistīts ar šo tēmu, to sāku izjust nesen, kā citi raksta- tieši tā arī ir, sajūta kā pilnīgā pasakā! Nelielās devās, tas pat ir ok, jo palīdz jūtīgiem un emocionāliem cilvēkiem netvert visu tik fatāli un nopietni,,, tieši tās lietas, situācijas, kas satrauc un neliekas pieņemamas. Par cik jau kopš bērnības māku pārslēgties uz pusmeditatīvu stāvokli, šis man nebija pārsteigums, vienīgi tās fiziskās izpausmes mēdz būt spilgtākas. Un jā, bija posms ar satraukumiem pirms tam, pēc kura sākās šis, jo iekšēji bija sajūta, ka vēlos abstrahēties no tā visa,,, nu un tā arī notika :D Bet mācos no tā atslēgties/ pārslēgties vai kā labāk pateikt- atgriezties ralitātē.
*Man ir pāris "instrumenti", kurus izmantoju ikdienā, kas man palīdz atgriezties realitātē, viens no jaudīgākajiem ir - nododos radošām aktivitātēm, ļoti patīk un ir palīdzējusi gleznošana!! Pilnīgi brīva ļaušanās sajūtām + Mandalas, ļoooti jaudīgs instruments- dzīvības zieds ( kaut tā izkrāsošana) -
https://www.google.lv/search?q=flower+of+life+png&biw=1920&bih=979&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0CAYQ_AUoAWoVChMIt_7u1-jwxgIVJL1yCh35DwAI#imgrc=_C1S9C3TdXD3eM%3A

No sirds iesaku pievērsties tām lietām, kuras sagādā prieku! Atrast nodarbes, kas iedvesmo un patīk- kā hobiju, dzīvesveidu. Satikt cilvēkus, kuri liek pasmaidīt un iedvesmo! Vairāk klausīt savai sirdij, iemācīties pieklusināt prātu. Ik pa reizei iziet no ierastās komforta zonas un ļaut sev pārvarēt kādas bailes un fobijas. Veģetatīvā distonija man iemācīja ticēt sev, mīlēt un pieņemt sevi tādu kāda esmu,,,, depersonalizācija, derealizācija- liek man atcerēties par to, kas man sagādā prieku un vispār to, ka dzīvot ir baaaigi forši un vajag vairāk priecāties! :)

Lai izdodas! Pasmaidam! :)
Re: Derealizācija/depersonalizācija kam ir?
01.08.2015 21:25
Da es te visam esmu gājis cauri, narkotikas, alkohols, nervu problēmas, ģimenes problēmas, zāles ar tačku, es jau visam esmu izgājis cauri, un samierinos ar to kas ir, jo ja runā ka katram ir sava nākotne, tad jau sanāk, kad, dari ko gribi, tu būsi kur esi, kautgan es tam nepiekrītu. Un arī pats neticu izārstēšanai. Bet zemapziņā ir cerība palikusi, tas man liek celties un cīnīties, jo ja neko nedarīsi, būs galīgais pizdec, tici man!!!!
Re: Derealizācija/depersonalizācija kam ir?
01.08.2015 21:29
oi, takš nav jēgas to visu pļūtīt,
1) ģimenes ārsts
2) neirologs
3) psighologs
4) psihoterapists
5) Psihiatrs
6) Zāles un samierināšanās!
7) Ticība ir spēks un izārstēšanās, jautājums kam tu tici?
enfuego

no 1) līdz 6) viss ir iziets, jēgas nulle. Par ticību runājot ir tā ka neticu pilnīgi nekam. Arī pašam sev, atmiņas nav, runāšana neiet ne ar vienu, jo ir sajūta ka pazudis vārdu krājums,rēķināšana bez kalkulatora neiet, nekas neiet, darbā arī neviens neņem. Tas viss uzdzen vel lielākas bailes un ir apburtais loks. Ko darīt, hvz...
Re: Derealizācija/depersonalizācija kam ir?
19.08.2015 04:24
Tad tev atliek tuvinieku palīdzība tev un tev no sirds un dvēseles cik vari palīdzi viņiem, jā ja tā godīgi tev ir žopa, bet ir variants pa miskastēm ložņāt, vai ubagot, tākā maizei nopelnīsi, vai taisi otro grupu būs kautkāda nauda. Ko es tev vēl varu pateikt, pēdējais ir to'4na variants kautkam ir jānotic, es ticēju Dievam, un visa ticība joprojām ir pazudusi, bet mēģināšu atkal un atkal un atkal un visu laiku, beigās pamzām kautkāds rezultāts būs, manā gadījuma ira, bet es no sava karuseļa netieku ārā, tāpēc nēsmu īsti konkrēts, jo mani vai es pats sevi mētāju no viena stūra šajā dzīvē uz otru, un tad atkal viss no sākuma!!! Mani depresiju noņem darbs un nauda. Kā naudas nav tā jūtos nekam nevajadzīgs un nepilnvērtīgs, jo dēļ savām kļūdām dzīvē man nākas samaksāt, jo agri vai vēlu viss nāk atpakaļ, man dzīvē bija daudz iespēju, tikai es mētājos un biju raspizdjajs jaunībā!

Uzreiz pateikšu, ja krunka rokās nav un dzīvē nēsi strādātājs, tad tev gaida bomžu nākotne!!! Un kad būsi vecs nekam nederīgs, tad sapratīsi kāpēc viss tā dzīvē iznāca, kļūdīties ir cilvēcīgi, to sauc par dzīves balansu, kādam, jādzer, jāpīpē, lai cilvēkiem rūpnīcās būtu darbs, un lai mēs saslimtu ar slimībām un pirktu zāles, tā ir nenormāla pašiznīcināšanās, izdzīvo stiprākais, vājākais atkrīt!
Kāds bija cēlonis šim stāvoklim?
Cēloņu bija daudz: pārslodze darbā, stresi, slimošana ar miega apnoe, dēļ kuras bija elpas aizturēšana miegā un krākšana, kas aizkavēja skābekļa piegādi smadzenēm. Ir uztaisīta operācija degunam un izgrieztas mandeles, elpošana atbrīvojās, miegs uzlabojās. Bet ar to nerealitātes sajūtu laikam būs jāsadzīvo, bezpalīdzīgs stāvoklis, liela aizmāršība. Pašam jau ir pierasts, bet cieš tuvinieki, kas to nesaprot. No malas laikam izskatās pēc egoisma..
Sveiki, ja kāds šo vēl lasa un ir problēmas ar depersonalizāciju, iespējams varu kā palīdzēt, jo pats esmu ticis no tās laukā bez zāļu palīdzības.
Izveidoju e-pastu, uz to arī rakstiet: depersonalizacija@gmail.com
Re: Derealizācija/depersonalizācija kam ir?
30.11.2015 14:50
Depersonalizacija - Nosūtīju epastu.
Ir kādi uzlabojumi? Daudzi no simptomiem mani arī nomoka, nevaru tikai saprast vai to ir izsaukusi depresija vai otrādi. Tas man jau no bērna kājas.
Re: Derealizācija/depersonalizācija kam ir?
19.07.2018 19:50
Susurs1111
Vai pa šiem gadiem ir bijuši kādi uzlabojumi. Tuviniekam meitai tāda pati problēma. Tikai 14 gadi un VD un nerealitātes sajūta.
Ar zālēm tas neārstējas. Dažreiz pāriet pats no sevis, bet ir tāds apburtais loks: intensīvs stress/trauma/depresija --> derealizācija un/vai depersonalizācija kā aizsargmehānisms --> papildus trauksme, ko rada biedējošais stāvoklis --> pastiprināta dp/dr utt.
Retākos gadījumos var būt arī citi cēloņi.

Angļu valodā ir pat veseli forumi un facebook grupas veltītas šai tēmai, varbūt ir vērts meitenei palasīt.

Noteikti jāizvairās no alkohola un citu substanču lietošanas.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 24 pieskaita 13?
Ziņa: