kliniska diagnoze

Aizsāka kristuks 

kliniska diagnoze
03.07.2015 21:32
Sveiki
Lūdzu palīdziet tikt skaidrībā kā Latvijā tiek noteiktas klīniskās diagnozes?
Proti, kâdi novētojumi jāveic, lai uzstādītu diagnozi F50.2?
Vai pietiek,ka viena tante teica?
Re: kliniska diagnoze
04.07.2015 09:20
Jā, pietiek. Ne tikai Latvijā, bet psihatrijā tā ir visur pasaulē, jo nav jau nekādu analīžu vai izmeklējumu, kas var kā līdzēt dg. noteikšanā.

Kas attiecas uz F 50.2, tad bulīmija vai nu ir, vai nav, tur maz var sajaukt. Pati izlasi kritērijus, kam jābūt -- kaut vikipēdijā vai tml. vietā.
Re: kliniska diagnoze
04.07.2015 14:07
Rucenei jau ira,tāpēc viņa visu zina...
Re: kliniska diagnoze
04.07.2015 22:55
Diagnozes man ir jau uzstādītas 10, kura ir īstā to nekad precīzi nenoteiks ārsti tikai 90% var tikai pēc pacienta simptomiem un pieredzes pateikt aptuveno diagnozi, tāpēc ir tik daudz simptomi, tāpēc ir tik daudz F diagnozes jo no 1000 simptomiem nav iespējams pateikt simptrocentīgo diagnozi, ja būtu 100% diagnoze, tad jau sen būtu iedotas pareizās zāles. Es eksperimenta trusītis jau biju, un sapratu, ka pašam ir jājūt kādas zāles der un neder, tas ārsti psihenē dod tev zāles pēc viņu ieskatiem un simptomiem, bet reāli viņi nezina īsto recepti tikai, kā jau teicu var psihenē tevi nostabilizēt, bet izārstēt nevar, kamēr tu esi psihenē ir labi, bet kā izej ārā ir slikti daudziem, teiksim, man tā psihene vairs nav vajadzīga, jo esmu aprijis zāles un izanalizējis kuras der, un kuras nē, nesen Antidepresantus mēģināju palietot, lai nebūtu depresija, bet sapratu, ka AD, tevi padarīs uz pohujismu, ka tu bez naudas vai ar naudu domāsi optimistiski, tas ir baigais apmāns. Es tagad domāju rēāli, ka ir jāceļās un jāiet tālāk, kautvai lieto zāles, man uz tām zālēm ko lietoju jau ir pofig, es nostrādāju 12, stundas un aizmiegu bez zālēm, trauksmes vairs nav nekā nav, tikai miega problēmas palikušās, es pat brīnos kā no šiem sūdiem izlīdu ārā, jo man bija tādā pakaļā. Bet darbs nauda un mērķis izārstē lielāko daļu psihiskos simptomus. Psihiatrija būs mūžīga analīze, jo viņi tavā galvā nevar ielīst un izjust, ko pacients jūt, tikai to par ko pacients sūdzās, psihiatrijā, psihiski slimie cilvēki, būs vienmēr eksperimenta trusīši. Jā es saprotu viņi varbūt grib izārstēt. Psihoterapeits atkal mēģina ielīst tavā galvā un tevi macīt, kā dzīvot, manā gadījumā nepatīk, ka kautkāds, psihoterapists, man sāks skalot smadzenes. Lai vai kā man arī ir savi uzskati, un jebkuram cilvēkam tādi ir, bet tad kad cilvēks vairs netic sev tad viņš sāk meklēt, cilvēku kurš zinās, kā tev dzīvot. Ja tev nav savi principi un uzskati, tad tiešām tev ir domāts psihoterapeits, kam tu klausīsi un rikosies pēc viņa plāna, diemžēl psihoterapeits manā gadījumā neder. Diagnozi šeit forumā es arī varu uzstādīt pēc simptomiem :) Man pēdējā diagnoze ir šizoptiskie traucējumi :) Kautgan šizoptiskie traucējumi nenozīmē, ka tev ir divas personības, katrs cilvēks ir indivīts, un ar savām domām(egoisms, aprēķins, izdzīvošana) tad jau sanāk tur arī var iekļaut šizofrēniju, personības dubultošanos :)

Runcene saprata par ko iet runa :) Runcen skaties mani pa TV Svētdien 12. datumā, dziesmu svētku noslēguma konkursā, mana 5 gadīgā meita dejos estrādē, un es noslēgumā, iešu pa gajienā ar savu Inčukalna novadu, es domāju ka tu mani atpazīsi tautas tērpā :) :)
Re: kliniska diagnoze
28.07.2015 21:44
Visiem, kas slimo, ir cerības, ka tiks pie veselības un risinājums meklējams molekuālārā līmenī. Par depresiju ir interesanti raksti: http://www.molecularbrain.com/content/pdf/1756-6606-3-8.pdf
http://www.cns.atr.jp/~kawato/Ppdf/System%20Biology_Ogasawara.pdf

Un ir vismaz divi vērtīgi žurnāli:
Molecular Brain http://www.molecularbrain.com/
Molecular Psychiatry http://www.nature.com/mp/index.html

Ir arī precīzākas diagnostikas metodes:
http://www.cell.com/current-biology/pdf/S0960-9822(15)00322-X.pdf

Katru nedēļu tiek apzinātas jaunas molekulas un atrasta to vieta proteīnu tīklos:
http://www.rcsb.org/pdb/home/home.do

Tas viss pamazām tiek apvienots ar Computational Biology http://journals.plos.org/ploscompbiol/ - visi procesi pamatām tiek modelēti. Nākamais solis ir procesu simulācija, kas dod iespēju pētīt atbildes reakciju uz dažādām intervencēm un visbeidzot visu var kontrolēt, var veikt mēķtiecīgu, fokusētu intervenci, kurā jebkādi ļaunie blakusefekti ir paredzēti un samazināti. Pašreizējā medicīna, kas darbojas makrolīmenī, pēc gadiem liksies šarlatānisms, tas pats kas homeopātija un dziedniecība mūsdienās.

Tas viss ir ļoti interesanti, tas ir vajadzīgs cilvēkiem. Dažreiz liekas, ka būtu jauki tajā visā piedalīties un ja LV kāds ar šīm lietam nodarbojas, tad varētu tiem palīdzēt, piem., ar open source programmatūras adaptāciju vai papildinājumiem (piem,. molekulārās dinamikas simulācijām).



Edited 2 time(s). Last edit at 28.07.2015 21:52 by miksa.
Re: kliniska diagnoze
29.07.2015 20:14
Iepriekš aprakstītā ir bottom-up pieeja, taču, protams, ir nepieciešama arī top-down pieeja. Kaut vai lai integrētu psihoterapiju (piem., psihoanalīzi) ar molekulāro medicīnu.

Makro-līmenī secināšanas (reasoning) modeļi ir visai labi izpētīti. Vispirms tie attiecas uz normāliem kognitīviem procesiem un jau tagad epistēmiskās loģikas modelē zināšanas (pašrefleksiju), citas modalās loģikas attiecas uz ticību un darbībām, deontiskās loģikas modelē pienākumu un atļaujas, koriģējamās (defeasible) loģikas modelē normu hierarhiju, adaptīvās (t.sk. nemonotonās) loģikas modelē secināšanu no nepilnīgām vai kļūdainām premisām, varbūtiskās loģikas darbojas ar premisām un secinājumiem, kuriem ir piekārtota varbūtība. Ir centieni apvienot šīs daudzas loģikas un ar to nodarbojas gan universālā, gan kategoriskā loģika.

Makro līmenī tiek pētīti aŗī abnormāli kognitīvie procesi, skat. piem., šizofrēnijas pacientu domāšanas formalizāciju http://link.springer.com/chapter/10.1007%2F0-387-28898-8_8#page-1 Šādi pētījumi ar laiku kļūs tikai aktuālāki, jo servisa robotiem būs nepieciešams izprast pacientu domāšanu, lai ar tiem spētu veiksmīgi sadarboties.

Viegli redzēt, ka marko līmeņa secināšana pati par sevi ir izmantojama terapijā. Var viegli iedomāties psihoterapijas procesu, kura pacienti raksta dienasgrāmatu, atstāsta lasīto vai atbild uz anketām un viņu atbildes analizē datorprogramma, kas spēj identificēt tās pacienta izmantoto loģiku semantikas un premisas, kuras pacienti izmanto visbiežāk un kas arī visvairāk atšķiras no vesela cilvēka spriešanas paradumiem.

Loģikas saiti ar molekulāriem procesiem smadzenēs nodrošina connection science - zinātne, kas pēta neironu tīklu izmantošanu loģiskā secināšanā, simbolisko zināšanu ievadi un izgūšanu no neironu tīkliem. Neironu tīkli pēc būtības ir analoga sistēma (tos ar zināmu tuvinājumu var simulēt digitāli), kas it kā ir pretēja digitālajai pieejai. Taču konekcionisms analogo un digitālo pieeju apvieno, pēdējo pārskatu skat. http://www.aaai.org/ocs/index.php/SSS/SSS15/paper/viewFile/10281/10029

Neironu tīklu un smadzeņu simulācijas lielākais projekts ir Eiropā https://www.humanbrainproject.eu/ un tas palīdzēs izprast makro līmeņa secināšanas saistību ar neironu dinamiku mirkolīmenī. Un tad paliek tikai viens solis neironu procesu sasitībai ar molekulāriem procesiem. Tātad jau vistuvākajā laikā paveras iespēja pētīt, kā halucinācijas, uztveres vai domāšanas problēmas saistās ar molekulāriem procesiem, paveras iespēja identificēt molekulu kopas, kas ir atbildīgas par domāšanas īpatnībām. Tāpat paveras iespēja domāšanas īpatnības saistīt ar DNS, kontrolējo gēnu ekspresiju ar kompleksām ķīmiskām vielām var ārstēt garīgās slimības.

Medicīnas molekulārā pieeja, skaitļošanas metožu izmantošana dod iespēju meklēt tieši tās ķīmiskās vielas, kas regulē gēnu ekspresiju un proteīnu tīklus. Skaidrs ir arī tas, ka šo ķīmisko vielu dažādībai jābūt ārkārtīgi lielai, lai uz pacientu orientētās zāles atbilstu tieši pacienta genomam un viņā izveidojušamies ķīmiskiem procesiem. Taču izrādās, ka šīs zāles, balstoties uz automātiski secinātām īpašībām, var mēģināt sintezēt arī automātiski. Ilustratīvi piemēri šai pieejai ir http://ceur-ws.org/Vol-1101/paper3.pdf un http://www.nature.com/news/organic-synthesis-the-robo-chemist-1.15661

Tātad molekulārā ģenētika un patiesi personalizēta medicīna, jo sevišķi jau garīgās veselības aprūpes jomā, nav nekāda utopija, bet tuvāko gadu jautājums.

Par šo vajadzētu runāt biežāk. Gan tāpēc, ka tas dod pacientiem jaunu cerību dzīvot, gan arī tāpēc, ka sabiedrībai jāapzinās, ka katrs ieguldījums zinātnē tuvina cilvēci labāki, drošākai un veselākai pasaulei.

Tūlītēji ir divi secinājumi.

Pirmkārt. Nepieciešams atbalsīt kreisu politiku, jo tieši kreisās spārna partijas sniedz lielāku atbalstu zinātnei. To pierāda gan demokrātu valdīšanas gadi ASV (Obamas smart infrastructure projekti), gan zinātnes finansējum līmenis sociāldemokrātiskās Ziemeļvalstīs. Arī Latvijā Saskaņas programma ir virzīta uz attīstītu valsti. Latvijas labējo pieeja ir noziegums, tāpat kā noziegums bija labējā Junkera Eiropas atbalsta programma, kas no zinātnes ietvarprogrammas nozaga līdzekļus.

Otrkārt. Pašiem slimajiem ļaudīm vajadzētu pavērt vairāk iespējas piedalīties zāļu un terapijas izstrādē. Piem., daudzi zinātnes projekti ir atkarīgi no atklātā koda programmatūras. Pacientie varētu apgūt prasmes attīstīt šos projektus, aktīvi darboties tajos. Tiem būtu iespēja redzēt sava darba jēgu un arī praktiski tuvināt brīdi, kad medicīnas tehnoloģijas būt kļuvušas pietiekami attīstītas fokusētai un sekmīgai terapijai.

Cerams, ka Latvijai un Latvijas cilvēkiem viss šis neies secen.
Re: kliniska diagnoze
29.07.2015 20:40
Saskaņa man galīgi nepatīk, bet zināms sakarīgs domājiens Tev, miksa, noteikti ir :) Un Tu ļoti labi raksti.

Bet, ja par tēmu, tad esmu redzējusi gana daudz valsts psihiatrijas, un tur jebkāda pacienta iesaiste jau būtu ģēnija iznāciens.

Vienīgais man bail, ka visi līdzšinējie sasniegumi neirozinātnē neaizskrien pie militāristiem.
Re: kliniska diagnoze
30.07.2015 00:01
Jebkādi zinātnes sasniegumi parasti vispirms aizskrien pie militāristiem...
Re: kliniska diagnoze
30.07.2015 00:09
Vēl man liekas, ka visi tie pētījumi "pa lielam" psihiatrijā tāpat neko neatrisinās. Tagad liekas, ka tikko atbildēs uz šiem jautājumiem, tā "pasaule kļūs labāka un skaistāka". Pēc kāda laika atklāsies, ka problēma tāpat pastāv- cilvēka prāts ir pārāk neizdibināms, cilvēki ir pārāk daudzveidīgi, dzīve ir pārāk daudzveidīga, lai ar to vienkārši spēlētos pat vislabākā datorprogramma un loģika.

Es gribēju teikt, ka tik un tā cilvēkam būs "jārok pašam", lai novaldītu savu prātu, pieredzi un emocijas, sakausētu to vienā, SEV derīgā komplektā.
Ir naivi domāt, ka pēc gadiem 10 atnāks "pavārs" ar datorprogrammu un cilvēka vietā pārvārīs visu viņa "smadzeņpoda" saturu. Turklāt izdarīs to tā, lai rezultātā dabūtu to, ko cilvis pats grib.



Edited 2 time(s). Last edit at 30.07.2015 00:13 by kachenite.
Re: kliniska diagnoze
30.07.2015 11:46
Biju domājusi par to, lai pētījumi tomēr dotu kādu labumu arī cilvēkiem, kam ir visādas veselības problēmas, bet militārisms ir spējīgs maksāt daudz, daudz vairāk, un tāpēc viņiem lietās, kas saistītas ar psihi, ir daudz lielāks progress. Un neirozinātne, piemēram, nav tikai psihiatrija. Tas ir zinātņu kopums. Tas ir arī miksas jautājums, vai valdības atvēlēs naudu zinātnei, kas uzreiz neatmaksājas, bet kas ir ieguldījums cilvēkos.

Pirmsvalodas vecumā gūtās neirozes dažkārt nepadodas nekam, ne urbšanai, ne medikamentiem. Pašlaik psihiatrijā ir absolūts klusums, ko darīt ar zāļu rezistentām neirozēm un depresijām. Viena lieta ir tā, ka zālēm ir blaknes ar sekām, bet otra -- ka zāļu vispār nav. Bet šeit mēs tos cilvēkus redzam ļoti reti.

Dažas reizes esmu ar tādiem runājusi. Izskatās, ka vecāki ir atņēmuši gandrīz visus resursus, pirms viņi vēl pat ir dzimuši, -- vecāki, kuri paši ir diezgan tukši. Ir palicis kaut kas ļoti mazs, jo cilvēki vēl tomēr ir dzīvi. Mātes atpakaļvelkošā arhetipiskā dzemde, ar ko tie joprojām saistīti un kas grib tos paturēt sevī iekšā, viņiem neļauj iziet no pašnāvības domām. Daudzi tādi ir bērnnamnieki un visādi atradeņi bez vēstures, kur vispār nav pamata, uz kā urbt. Ar jau esošajām iespējām viņiem varētu palīdzēt ilgstoša atrašanās slimnīcā ar tur notiekošu regulāru un intensīvu psihoterapiju, kamēr aizķer vienu, mazu stīdziņu, kur atrodas kaut viens mazs resursiņš, bet tas arī speciālistam būtu titānisks darbs, jo parastam cilvēkam izskatās, ka tur absolūti nekā nav. Tomēr mūslaikos tā ir utopija arī bagātākās zemēs, jo neviens par to negrib maksāt. Nav droši zināms, vai viņš būs strādātājs. Cilvēkam pašam naudas, protams, nav, un tās ir stāsta beigas.

Tāpēc jebkura "bottom-up" jeb "outside-in" pieeja, kas attīstītos un būtu lētāka, būtu tikai ieguvums.

Gandrīz visi, kas te raksta, ir ar daudz lielākiem resursiem, bet tāpat daļai ir šausmīgi daudz pazaudēts un palaists vējā, kad nebija vēl tik daudz resursu, cik vēlāk tomēr ir izdevies iegūt. Tad ir vajadzīgs piedošanas laiks sev un process, ko angliski sauc par recovery, bet tas viss var notikt tikai tad, ja ir atrasts kaut neliels pavediens.

Es, protams, nezinu, cik tas ir reāli, bet reāli ir tas, ka ir tukša niša.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 20 pieskaita 21?
Ziņa: