miksa - esmu lasījis, bet nēesmu mēģinājis elektro.

fishe, ketamīnu var dabūt tikai nelegālajā tirgū, ar iespēju, ka būs blakusvielas vai vispār tas nebūs ketamīns, vai arī sadraudzējies ar kādu labu vetārstu vai arī ieguglē "ketamine clinics", bet tas ir baigi dārgi.

Ketaminu vetaptiekas var dabut.

Pats doma meginat ? Bez kadam receptem var ieiet un nopirkt ? Kada cena aptuveni ?

thechemist - Paldies par info!

Man nav izejas,jamegina ir.tagad ir uznacis saasinajums depresijai.dzeru ad jau 2 men,nekada uzlabojuma nav.es nesen tik uzgaju arzemju lapas par to ketamina terapiju.neesmu vel lidz vetaptiekai bijis.bet domaju,ka neviens vinu ta nedos.lasiju,ka iesaka orāli vinu lietot,mazas devas.ka narkotiku vinu pārdod ar nosaukumu special k,bet nu tur var ari iegrabties.

Ko cienījamā Runcene domā par šo lietu ?

Es no tā stāvu pēc iespējas tālu, jo cilvēks izmisumā var sastrādāt muļķības.

Nekādā gadījumā neriskētu kā medicīnisku līdzekli, jo ārzemēs, kur šo to pie mums aizliegtu legāli lieto, to visu tomēr vada ārsti (autismam medicīnisko marihuānu u.c.), bet pie mums, turklāt melnajā tirgū, taču nekas drošs nav pieejams.

Un te ir runājuši vairāki, kas ir lietojuši neskaidras vielas kā antidepresantu... jo cilvēks var ievilkties. Nu un tur pēc tam var ārstēties 20 gadus, ja vispār.

Ja grib lietot kaut ko ārpus Latvijas standartiem, tad jābrauc uz valsti, kur kaut kas no visa mums nepieejamā ir legāls.

Psihiatrijā vismaz ASV daudzviet ir dual diagnosis unit -- nodaļas, kur cilvēki ir ārstējuši savu psihiatriju ar sazin ko. Diezgan bezperspektīvas vietas.

Turklāt, fishe, esmu jau kaut kad jutusi cauri ekrānam, ka Tevi patiesībā traucē kaut kas tāds, ko Tu labi zini.

Netēlošu zīlnieci, bet mana sajūta neatkāpjas.



Edited 2 time(s). Last edit at 08.08.2015 23:18 by Runcene.

Protams, ka tā uz ielas jau es netaisos pirkt un lietot kaut ko.
Latvijā nav dzirdēts, ka kāds kaut ko zina par to vairāk ? USA jau kādu laiku ar to nodarbojas, kā meklē alternatīvas iespējas ārstēšanai, bet pie mums tik šaibas raksta ? :(

Runcene, ja es zinātu, tad nemocītu sevi tik ļoti jau gandrīz divus gadus :(

Manā situācijā, kad es vairs neredzu, kas man var palīdzēt, šī ziņa ir salmiņš aiz ko aizķerties.
70-80% gadījumu daudz kur avotos raksīts, ka ir pozitīvi rādītāji, ka cilvēku stāvoklis uzlabojas, tas ir nereāli daudz!
Runcene - ir vērts zvanīt kādam no saviem bijušajiem ārstiem un prasīt par ketamīnu?

Nē, ārsti sev netaisīs mēslus. Pie mums tā ir narkotika.

Daudzas sajūtas zūd vai mazinās, kad viņas pieņem, bet nezinu gan, cik tas varētu attiekties uz Tevi.

Mūsu medicīna ir vienmēr atpalikusi no līdervalstīm. Kam viņiem tādu ketamīnu, kas var dot uzlabojumus uzreiz, ja var vairākus gadus izrakstīt dažādas ripas un iekasēt piķi.

Fishe, kā Tev šobrīd izpaužas depersonalizācija?

Tā jau ir :(

Hmmm mēģnāšu pastāstīt:
1)Kad pamodies ir dulla galva.
2)Pa galvu skrien haotiskas domas non stop, griežas kaut kas, nav skaidra galva jau bijusi 2 gadus :(
3)Domas visādās - murgi,domas par pagātni,cilvēkiem, par visu, haotiski viss mainas ik sekundi.
3)Tāda sajūta ka nav kur likties, nesaproti ko darīt, dzīvo tādā iedomu mākonī.
4)Es principā varu visu izdarīt, bet tas ir caur grūtītm, jo ar šīm sajūtām nav izjūtas un tu neizjūti ko dari, jo vius laiku koncentrācija ir uz galvu, uz domām.

Cik saprotu, organisms iesledzis šo stāvokli, kad bija ilgs pārmērīgs stress un uztraukumi, tikai nezinu kā lai atslēdz viņu :)

Baigi sarezgītā pa psihika laikam....

Nu bet Tu tak nedomā, ka to Tev sakārtos kāda nezināma viela, ko Tu kaut kur nopirksi un tad lietosi. Tā var iedzīvoties tikai jaunos mēslos.

Kara laikā un pēc kara, kad bija ļoti grūti ar medicīnu un psihiatriju jau nu pavisam, cilvēkus, kam bija psihiatriskas vai psiholoģiskas problēmas (kas gan to toreiz tik dziļi pētīja), mudināja fiziski strādāt, un tas bieži ļoti labi derēja.

Agrāk slimnīcās bija saimniecības, pacientus iesaistīja darba terapijā, tagad tas viss ir iznīcis, tikai guļ uz plaukta un rij tablešu kalnus. Ārprāc :(

Ir visādas metodes, kā atjaunot normālu smadzeņu darbību, kā uzlabot garīgo veselību, taču vielas (arī medikamenti) te galīgi nav pirmie. Un es arī neticu, ka Tu nezini, no kā tas viss Tev sākās. Pilnīgi nemaz... Nē, tā nemēdz būt, ir jāatkāpjas uz to laiku, kad vēl bija labi, un jāskatās, kas notika.

Esmu runājusi ar psihiski ļoti slimiem cilvēkiem. VIŅI VISI ZINA savus cēloņus. VISI.



Edited 1 time(s). Last edit at 10.08.2015 10:55 by Runcene.

Es ceru, ka kaut kas var palīdzēt man atbrīvoties no tām sājūtām, tālāk jau zinu ko darīt, tad jau varētu pieslegt sportu, garākas pastaigas, aktivāku dzīvesveidu utt

Es esmu par 99% pārliecināts, ja es skaldītu malku katru dienu mans stāvoklis neuzlabotos, esmu mēģinājis. Es varu izstiepties vai sarauties, bet tās sajūtas nepāriet, es zinu ko runāju. Es lieliski saprotu, ka 100 cilvēki man saka, ka vajag to un to un to, es nēesmu muļķis, esmu daudzko mēģinājis, bet viss nav tik vienkārši, pastaigāsi, pavingrosi un viss pāries... :(
Es varu darīt jebko, bet tā sajūta napāriet !!!
Es nezinu, kas man par kaiti piemetusies, bet tā ir riebīga un neizturama, nezinu cik ilgi vēl izturēšu....

Es jau nēesmu teicis, ka nezinu, kāpēc tas notika :)
Es zinu visu pareizi tu saki, tikai nezinu kā šobrīd no tā lai tiek vaļā :(

Noteikti nedomāju, ka visu dienu malka jāskalda vai ka viss pāries no vingrošanas.

Bet ir situācijas, kad intuitīvi un neatlaidīgi jāmeklē kāds ceļš uz savām smadzenēm, un mērens fizisks darbs reizēm palīdz.

Turklāt saistībā ar psihi nekad nav īsu un vieglu risinājumu -- uz to gan nav gudri cerēt. Mērķis atbrīvoties tikai no simptomiem nav reāls.

Palasi blakusparaadiibas Ketaminam, tad ariii sapratiisi, kaapeec to galvenokaart lieto anesteezijaa.

Ketamīns Latvijā tieši nav narkotiku sarakstā, ārzemēs - ir. Latvijā ir recepšu zāles, lieto arī cilvēkiem, galvenokārt pie operācijām.
Mēģināts ir un antidepresanta īpašības novērojis. Pēc vienreizējas lietošanas uz nedēļu it kā ir stabilāks garastāvoklis. Mazāk jūti dziļas skumjas vai lielu prieku, ir miers. Bet pēc tam jau atkal viss lēnām paliek pa vecam.
Blaknes ir kā no alkohola - reibst galva, nelabums. Neko īpašāku nēsmu novērojis. Kā antidepresants iedarbojas ļoti nelielā daudzumā, kad vēl psihoaktīvie efekti nav izteikti, tā kā nav obligāti jābliežas ar to, ja trib izmantot kā antidepresantu.

Reizi nedēļā var, bet nu katru dienu lietot - tā būs tikai veselības sabeigšana. Ja esi tendēts uz atkarībām - patīk alkohols un smēķēt - tad ketamīnu nemēģini, būs jauna atkarība, jo tas varētu šķist pat interesantāks. Pats gan vairs nelietotu, jo nesaista blaknes - es arī tāpēc alkoholu nelietoju, kam ir manāmas līdzības ar ketamīnu, tikai tam nav psihodēliskas pieskaņas.

Pilnībā piekrītu SZxXx.
Ja izveidojas atkarība, tad vari teikt "čau" savam urīnpūslim.

Da es takš teicu kā kuram, citiem tā veselīgais dzīves veids palīdz, bet citiem jau ir par vēlu, un jārij ripas, takš samierinaties ar to un dzīve būs labāka! Kad es nedzeru emu nekāds, īgns, darbs un nauda un viss, bet kad ierauju vismaz kautkādas emocijas ira!

...nja...enfuego visas tēmas piedirsis ar vienu - rij, brālīt, rij šaibas...cic nekas nav paužams???...

...interesani palasīties gaudu dziesmas...mazohisti...paši nedzīvo un uz citiem mēģina izkratīt savas šaizes...reizēm vajag pieplakt pie kādiem pupiem un pažēlot sevi...ja tas ir akūti...ja sevis žēlošana pāriet hroniskā formā, tad...nu ja...dzīvi katrs mēs čakarējam paši, un izlīst no sūdiem var tikai pašu spēkiem...dažiem ir vajadzīgs spieķis...katrs atrod sev piemērotāko...bet gaudošana nu nemaz nepalīdz šajos gadījumos...esi nolēmis - dari...zem guloša akmens ūdens netek...

SZxXx - kur tu dabūji viņu un kādā veidā lietoji ? Kādas devas ? Nekās informācijas nekur nav.

Atkarības man nav, alkoholu nelietoju tik pat kā, dažreiz uzsmēķeju.
Njā, grūti pateikt, gribētos pamēģināt.

fishe - potams, ka nekur nebūs informācijas, kur ketamīnu dabūt. :D Ja labi meklēsi, tad atradīsi, lai gan Latvijā, cik zinu heroīnu būs vieglāk atrast kā K. Diez vai kāds te forumā publiski Tev to rakstīs.

Speciāli kā antidepresantu neesmu lietojis. Biju lasījis aprakstus par ceļošanu prātā, citās realitātēs, sapnīšiem ar aizvērtām acīm ciet, tāpēc nolēmu izmēģināt un paņemt pusgramu, kad bija iespēja. To izlietoju lēnām, dažu mēnešu laikā. Abstinences sindroma nebija, bet novēroju, ka pēc lietošanas jutos mierīgāks un nosvērtāks kādu laiku. It kā tas nebija atkarīgs no devas. Mazās devās jūties kā no alkohola, bet lielās kā smagi pārdzēries + attālinies no realitātes, zaudē telpas un laika izjūtu, sāc saplūst ar visumu.
Tā kā nav paģiru, šis te var ļoti patikt un atkarība ir psiholoģiska. Tā jau tas notiek - ja ir labi pieejams un lēti - sāc lietot arvien biežāk, jo nekādus traucējumus ar urīnpūsli nemani, viss ir kārtībā. Tie, kuriem urīnpūslis izoperēts, tie ketamīnu ir lietojuši 1-3 gramus dienā vairāk kā gadu, jo veidojas šausmīga tolerance. Tur jau vajag arī baigos līdzekļus, tāpēc vidējam latvietim tas nav pa kabatai un problēmas tik angļiem un ārzemēs ar to bijušas. Nu ja lietosi visu mūžu kaut vai daudz mazākā daudzumā, tad uz vecumu gan jau arī iedzīvosies problēmās.

Tīru labu ketaminu var vetaptieka dabut,biju aizgajis prasit,man protams vinu nedeva,ieteica palugt gimenes arstam recepti.visas vetaptiekas vins ir.

Kādā veidā lietoji ketamīnu? Cik viņš maksā aptuveni ?

Kas jauns ? :)

A Tu pats pastāsti, man daudz kas viss pa vecam.

Man viss pa vecam, nerealitātes sajūta nepazūd. Liekas jau ka esmu ar viņu sadraudzējies un pieradis. Kaut kā sanāca, ka bija ko darīt visu laiku, tad ātrāk diena paiet un tā, bet kopumā nekas priecīgs nav, nespēju atbrīvoties no tās nerealitātes sajūtas :(

Dzincha nemēģināji ketamīnu ?

Kāpēc Tevi ir ieinteresējis tieši ketamīns? Tu taču zini,vka tas ierosina dereaoizāciju? Tā ir anestēzija gan ķermenim, gan prātam. Prāts attālinās no apkārtējā, realitātes, ķermeņa, viss paliek neīsts kā videospēle un rodas ketamīna psiholoģiskais efekts.