Sveiki vēlējos padalīties ar man situāciju pēdējā laikā sākās dīvainais lēkmes parādījās dīvainais izjūtas kā piemēram baiļu izjūta kā jūku prātā galvas reiboņi trauksmes sajūta ka kaut kas ar mani var notikt kaut arī atrodos mājas viss ir ok nav iemesla pat uztraukties. Svīšana un sirdsklauves biju pie ārstā pārmeklēja sirds vnk super nav nekādu problēmu. Bet pulss tāpat paātrināts sasniedz līdz 120 . spiediens kas reāli čakarē prātu 147 uz 57 brīžiem 140 lidz 80 160 uz 63 lēkā šurpu turpu. ārsti plāta rokas sakot nervi biju aizgājis pie psihiatra viņš man kaut ko konkrētu ne pateica uz rakstīja kaut kādus ripuļus no kuriem teikšu godīgi bija vēl dīvaināka sajūta((( . atkārtoti negāju pie viņa jo sapratu ka uzrakstīs citus un neticu ka kaut ko labāku(((. Un turpināju mocīties. Pagāja laiciņš šiem visiem simptomiem pie nāca klāt tas ka pēdējā laika sāku palikt dikti domīgs sēžu un sapņoju cik forši būtu tā un tā atrast piemēram jaunu darbu sāk ar kaut ko nodaroties uttt un sapņoju sava prāta. a realitātē neko nedaru pas saprotu ka esmu bez darba un jāsāk meklēt bet parādās ka nespēks nav ticības un beigās atkal vāļājos krēslā un sapņoju . un tas biedē es meloju apkārtējiem draugiem ka viss ir super bet īstenībā sēžu mājas un neko nedaru ir tāds kā bezspēks un trulums. Izliekos par ko neesmu lai tikai iepatiktos cilvēkiem ļoti bieži nezin kāpēc meloju baidos laikam palikt atstumts. Brīžiem sēdi un aizdomājis tik tālu ka apjuksti . Kas tas varētu būt un ko darīt?

Pirmkārt pārstāj lietot tos psihiatra ripuļus...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nelietoju jau mēnešus 5. vairāk uztrauc ka skaļi domāju savā galvā un sapņoju((((. nekādu skaņu un balsis es nedzirdu un halucināciju arī nav. uztraucos vairāk ka šādi domādams un sapnojot savā prātiņa neizveidoju otru pasauli un nesāku tur dzīvot. Palasot forumus visādus rakstus brīziem liekas ka to4n ar galviņju kaut kas nav kārtībā((
Alprazolamum Un Artekis 20MG bija uzrakstītie ripuļi no Artekis man spiediens nogāja uz leju sāka zvanit ausīs un nelabums nerunājot par to ka es staigāju kā idiots smaidīdams un vecāki un draugi sāka bīties prasīdami vai es kaut ko "nelietoju". Nerunājot par drebuļiem kas bija vēlāk(((. Lietoju tikai pus tableti neviss vissu pēc ārsta norādījuma. Es saprotu ka vajag lietot medikamentus bet vai nav kāda analoga . Psihiatrs pateica ka ta esot normāli un zināma reakcija negatīva var būt līdz organisms pieradīs bet ne jau 2 nedēļas ((((. Vairāk pie psihiTRA NEGĀJU jo reāli sapratu ka vinjam dikti ir pofig . Viss dīvainaikais viņš man nenosauca ko man ārstē bet uz reiz medikamenti un viss((( savos 21 es saprotu ka tas nav normāli kaut arī neesmu ārsts bet nu man liekas pacientam jāzin ko tev ārstē(((. Kā rīkotie tālāk((((((

Antidepresanti pārtrauc dot blaknes apmēram 2-3 ned. laikā vai visu laiku kaut kas mazliet ir.

Tev kāds ģimenē, kurā esi dzimis, noteikti arī ir tāds, kas īsti jaunībā nav varējis savu vietu atrast.

Vai nu meklē veidus, kā atslābt un saprast sevi pats, vai ej pie psihoterapeita, kas palīdzēs saprast, kas Tu īsti esi par putnu un ko dzīvē gribi. Ir jāiepazīst savas ēnas puses un arī stiprās puses. Tas būs dārgi, bet zāles to neizdarīs, kaut arī tās ir lētas. uz zālēm Tu kriti, jo nevari opreģeļīties, un tas rada bailes, ar laiku arvien lielākas. Psihmurgus netā nelasi.

Tavas aprakstiitaas leekmes visdriizaak bija panikas leekmes, un tad paatrinaats pulss un paaugstinaats spiediens ir tikai normaala paraadiiba. Uzsaakot lietot AD parasti ir izteiktas blaknes 1 vai 2 nedeelas, un paiet 3-4 nedeelas, lai AD saaktu iedarboties. Es piemeeram pirmaas dienas pavadiiju gultaa, tik slikti man bija.

Vairāk uztrauc tas dīvainais domas galvā un tas kas bieži aizdomājos un sākjukt realitāte ar savām domām bieži aizdomājos agrāk darbā un brīziem uz vairākām minūtēm pēc tā sekoja reiboņji un tāda ka baiļu sajūta kas sak likt skriet sirdij un beigas liekas ka kautkas nav riktīgi un tad ir garīgā autā trīc rokas svīsti ka sivēns n liekas ka sirds apstāsies un atliksi keļli . cik tas ir normāli (((

Diemžēl jā ((( diez ko liels spiediens arī no vēcāku puses ka vienīgais bērns ģimenē vissa jabūt labākam un agrāk to nesapratu ka biju sīkāks tagad ja tipa uz tevi tik likti visi šansi tev kaut kas jasasniedz un neveiksmes gadījuma tu necenties un negribēji un nedarīji visu iespējmo. Vairāk uztrauc tas ka sāku vairāk melot cilvēkiem un izlikties kas es neesmu un tā nolādēta sapņošana . Iespējams tas ir kāpēc ka vēlos tikt prom nosūdīgas realitātes un atrasties tur kur es gribētu un darīt to ko es gribētu)))) nezinu neesmu psihologs īsti nezinu bet tie reibonji stingums muskuļos un sirdsklauves ar spiediena lekāšanu melošana aidomāšanas reāli uztrauc kā arī tas ka pēdējā laika sāku attālināties no cilvēkiem . Jūtos ka 13 gadīga meitenīte kas gaužas par dzīvi :D un grib izpatikt visiem kaut arī to nekad nevarēsi izdarīt un ar to jāsamierinās . Daudz jautājumu bet atbilžu maz.

Es negribu ironizēt, jo tas viss, kad pašām jāizjūt, ir diezgan baisi, zinu tās sajūtas un visu pārējo murgu, bet šitajā forumā katrs, kurš ienāk, sāk taisni šitā: vai, mirstu, šizofrēnija...

Vīriešiem ir grūtāk runāt par to, ko viņiem tur vecāki teica vai lika, arī sabiedrības stigma, ka mamma jāciena (bet, ja viņa ko pāršāvusi pār strīpu, jau nenozīmē, ka necieni).

Perfekcionisms ir viens reāls iemesls, kas šito visu taisa.

Es neesmu zāļu fane, ja runa par jauniem cilvēkiem mūsdienās. Kādu laiku organisms to visu spēs izturēt, bet es pati esmu kaujaslaukā no 1996. gada, kad nokļuvu psihenē, jo man tas viss aizgāja līdz pilnīgam bezmiegam un tādai situācijai, kad bija ne tikai nemitīgas sirdsklauves, bet arī vemšana un nepārtraukta caureja. Līdz ar to es baisi zaudēju svaru.

Bet sākums bija precīzi tāds pats.

Es zinu, ka dažreiz cilvēkiem tas pāriet, bet es uz to necerētu. Man ir palīdzējušas gan zāles, gan tas, ka esmu izpratusi visas tās domāšanas un pasaules uztveres ilūzijas un muļķības, kas ir bijušas manā dzimtā un pēc tam manī pašā.

Dažreiz cilvēkiem iet smagi, ir karš, ir zaudējumi, un tad viņi biku noviebjās un sāk domāt visādu huiņu, bet pēcāk, ja gribi dzīvot, tas kādā paaudzē ir jāsavāc. Man rados ir kaudzēm tādu, kas šizo, runājas ar sevi, ir agresīvi, ir dumji un viss cits, ko var vēlēties.

Es domāju, ka esmu izglābusies tikai tāpēc, ka pie daktera un arī pēc tam pie psihoterapeita tomēr aizgāju. 21 gada vecumā, ja laikus ir psihoterapeits, domāju, ka nav obligāti jāuzsēžas uz zālēm, Tev vēl pats sākums.



Edited 1 time(s). Last edit at 09.01.2015 20:03 by Runcene.

Jā pirmā stadija visiem ir vienāda, pēc tam jau paliek vieglāk kamēr sapratīsi kas ar tevi notiek. Kad man sākās nervu sabrukums, es visvairāk baidījos, ka nēsmu sajucis prātā, vai nav halucinācijas kuras likās kad ir, vai runā kāds manā vietā.(galvā)

Man jau liekas ja zini problēmas iemeslu un racionāli tev izskaidro tas visu padara vieglāku manā gadījumā tās ir tā tev pazūd tās nolādētās baiļu sajūta un tu zini ar ko vajag cīnīties savādāk sākas paša diognozes uzstādīšana kas visu padar sliktāku tāpēc ka daudzām slimībām jau simptomi ir vienādi īstenība ta var būt VD bet pats vari iedomāties ka šizofrēnija un sacelt nereālu paniku. Man jau liekas ja esi slims ar šizofrēniju tu to centīsies noliegt un slēpt neviss brīvi runāt kur nu vēl ārstēties. Cilvēki uzzinot par tādām lietam tevi noraksta kā trako. Kā to izdarījā mani vecāki :D vai arī uzskata ka tu tēlo to visu (( un uzskata ka meklē aizbildinājumus((. Skaļi par to nevien negribi runāt pie tam vīrietim to uzskata par vājuma pazīmi kaut arī tas ir steriotips kaut kāds parādīties vājam beigas tas viss beidzas diezgan sūdīgi kad visu ielaiž un tad arstēšanas ir smaga un vajadzīga vēl lielāki pūliņi neka iepriekš vnk aizejot un parunājot((. Nezinu vai tas ir sākums šizo vai vēl kaut kādai slimībai vai varbūt kādam citai slimībai vēlējos uzzināt ka tas varētu būt un tad saākties ar domām aiziet pie psihiatra parrunāt un beigt savas mocības ))))

Kam tieši ))?

runājot par dzīvot dzīvot gribas un gribas kaut ko sasniegt un viss super uztrauc tās sajūtas un domas . tādu tieksmju kā mirt man bijis ja nu 2 reizes :D un tikai pēc tādām reāli sūdīgām lēkmēm ka tu nesaproti kas pie vella ar tevi notiek. Vairāk ir otrādāk baiļu sajūta ka atmetīsi ķelli vēl jauns. Mani tā doma nepamet jau 2 gadus :D viss sākas laikam pēc vecvecāku nāves kuri mira no insulta un išēmiskā insulta(( tagad katru nolādēto sūda reizi kad sākas sūda lēkmes kas mijas ar ar sirdsklauvēm svīšanu un SPIEDIENA lēkāšanu pirmā domā ir es mirstu utt :D kaut racionāli ārsts ir aizsūtīji uz visām analīzēm un tev pasaka čalīt tu vari lidot uz kosmosu un viss ok tu tomēr esi ieņēmis ka galvā ka nu būs amen :D . Diemžēl abos gadījumos es biju klāt kad kad vecvecākiem bija slikti un biju diez ko sīks un isti neizpratu to visu delu iespējams tas iesēdās atmiņās un tagad parādījās vēlāk nezinu iespējams . Bet vai tas varēja izraisīt visu pārējo iespējams) rakņājotos dziļāk bieži vien cilvēks sevi uzvelk vēl trakāk((

Ok, ok, stāsti, stāsti, kā Tev tas un šitas, bet ko Tu domā reāli darīt?

Nafig, kādas diagnozes? Ja Tu uz šitā vienritenīša brauksi, tad ir dimbā, Brīžam domāju, ka psihiatriem vajadzētu aizliegt publicēties. Nelasi gadījumā visus pasaules trako forumus? Pašam rakņāties vispār nav jēgas, jo neapzinātais mērķis ir nojūgties.

Dzīves apjukums nav slimība... ja ilgi apjūkās, tad gan var nojukt, jo visu laiku nekur neieraksties.

Reāli darīt atliek aiziet un izrunāties ar psihiatru vai psihologu manā gadījumā ar psihiatru jo mūsu lauku rajonā diemžēl psihologu nav(((. Es nepareizi izteicos nevis uzzināt diagnozi bet uzzināt vai kādam ir bijuši šādi gadījumi un ar ko r bijuši saistīti un kādi ir bijuši rezultāti ārstējoties un kā ārstējoties izmantojot mendikamentus vai bez.

Tad labāk aizej uz vietējo bodi vai pie kādas dzīvesgudras tantes vai onkuļa. Psihiatri tak nerunā ar cilvēkiem un šai ziņā nekā nevar palīdzēt, viņi māk tikai rakstīt receptes.

Tev ir problēmas ar sevi, ar dzīvi. No tā nav jāārstējas. Aizārstēs Tevi, ka taisni noiet nevarēsi.

Nu kāda velna pēc dzīves apjukumam Tev vajag ārstu, kas to visu ārstē ar zālēm un tam liek diagnozes...

Es ar no miesta, bet tas man neliedza dabūt psihoterapeitu Rīgā.

Pa retam jau pāķos gadās kāds normāls psihiatrs, bet tas ir ļoti, ļoti reti. Turklāt viņi ir pārstrādājušies ar reāli trakajiem, un viņiem nav laika par velti apspriest Tavu dzīvi, viņi kaut ko izraksta, lai fiksāk tiktu no pilsoņa vaļā, un viņus var saprast.

Bet varbūt Tu točna esi biku slims, ja domā, ka esi slims ;) Bija kaut kādas teorijas par tiem, kas netlaidīgi grib tikt pie psihiatra, kad visi normālie cilvēki no viņa bēg.

Laikam katram jādabū savi puni. Tikai pēc tam neraudi, ka būsi reģistrā un nedabūsi autovadītāja tiesības.



Edited 2 time(s). Last edit at 12.01.2015 14:08 by Runcene.

Atkal tukša biedēšana ar psihiatriju un psihiatriem. Es iesaku Tev nebaidīties no stereotipiem un psihiatrijas stigmas, ko te kultivē, bet aiziet pie ārsta un dabut kādus medikamentus, kas ikdienas dzīvi padarīs vieglāku.

Nav, nav tukša, alexi... Tev vajag – Tu ej.

Šim reāli vēl nevajag. Visiem nav šizofrēnija, ir arī citas šaizes.

Nu ja arī nomirsi... čiks un viss. No sirds vai insulta tas ir ātri ;)
Rīt ripas ir bezjēga. Pēc tam no tām arī vaļā jātiek, kas ir sūdīgāk neka sākt :D
Progress sākas tad, kad beidz sevi žēlot... jo ta visa ir sevis žēlošana... ak es nabadziņš... ak man slikti... ak es mirsu... BEIDZ žēlot sevi... un skaties uz dzīvi konstruktīvi, racionāli, analizējot notiekošo.

Un es zinu par ko runāju. No manas puses, tā nav tikai teorija. Un arī vienu otru psihologu varētu ieteikt... tikai man šķiet, ka tie ko es ieteiktu, šādam cilvēkam, radītu vēlmi nošauties, nevis sākt domāt loģiski.

A kāpēc vispar jātiek vaļā no zālem un japārtrauc tas lietot. Kas kait lietot tās visu mūžu.

Mēģini saprast, ka ir dažādas problēmas un dažādas saprašanas, lieto savas 20 šaibas dienā uz veselību, un netarkšķi te visās tēmās.

Bet Tu, lūdzu, beidz demonizeē psihiatriju forumā, kas saucas "psihiskā veselība".

Nevarēšu apmierināt Tavu lūgumu.

Vairuma forumiešu interese līdz šim ir bijusi saprast savu problēmu un to atrisināt, nelietojot medikamentus vai tos lietojot iespējami maz, kas daudziem arī ir izdevies.

Tu droši vari veidot savu forumu un tur regulēt moderatorus, bet ne šeit.

Iespējams, ka šis forums nav tas, kas Tev vajadzīgs.

Zāles palidz!!! Tie, kas to nesaprot, - paši vainīgi. Var iet barot terapeittantes un terapeitonkuļus vai vēl trakāk - nekompetentos psihologus. Viņi visi tikai priecājas par katru muļki, kas gatavs savu pēdējo centu pie viņiem nopļāpāt.
Viss. Es pateicu visu, kas man bija saknāms, un vairāk šeit nerakstīšu.

To pašu jau Tu te sludināji pirms gada tieši šitādā manierē...

Bet neuztraucies tik ļoti par citu makiem: daudzi neiet nekur un paši tiek galā, citi iet bez maksas vai maksā tik daudz, ka tas viņiem nerada globālas problēmas.

Tāpat te ir arī cilvēki, kas lieto zāles un kam tās palīdz.

Varbūt tad, ja Tu būtu gājis pie kāda "nekompetenta psihologa", Tu vismaz spētu saprast, par ko šeit ir runa. Citādi Tavas 20 ripas dienā te nevienu nepārliecina, ok, iespējams, ka bez ripām ar Tevi būtu vēl trakāk.

Es tiešām priecātos, ka Tu te nerakstītu, jo Tu nespēj uztvert diskusiju būtību un nianses.

Runcen tu man visu laiki liec saprast, kad galvenais atturēeties no pēdējā varianti, psihiatrs un tabletes. No sākuma izmēģiniet visu citu, tikai ne psihiatrs un zāles. Domā runcen man palīdzēja tas? Man nepalīdzēja tāpatās bet mēģināju visu darīt lai nenokļutu kļūtu līdz tam, nevaig nolikt psihiatriju uzreiz, es dēl zāļu eksperimentēšanas nonācu uz kājām un spēju visu maksimāli izdarīt. Kā jau sak kāda kuram tā situācija, tāpēc jau psihiātrija ir eksperimentēšana, jo rēālas 100% ārstēšanas nav ir tikai tā veida problēmu saprašana un to risinināšana.

Man bija panikas lēkmes un kas tik vēl ne.
Aizgaju pie ārstiem... it kā pie labiem ārstiem... :D
1. pateica man no steroīdiem sačakarēta sirds. Teica lai tūlīt pat metu mieru sportam un sāku izmeklēsanu un ārstēšanos (to pateica kardiologs)
2. man palika vēl sliktāk... nu jau sāku konkrēti just sirdi
3. kardioloģiskie izmeklejumi, nekādas fizioloģiskas kaites neatrada
4. man paliek vēl sliktāk :D
5. mani jau skatās i neirologi i psihiatri :D
6. man ir uztaisītas tonnām analīzes, usg, ehokardiogramma, veloergometrija, holtera monitorēšana asinis manas tur jau laikam no galvas zināja :D
7. visi kopā izdomāja, ka man ir "slēptā depresija" ;) ...izrakstīja dažādas ripas.
8. paprasīju savus analīžu un izmeklejumu rezultatus lai dotos prom... ta arī nedabūju jo kaut kur te pat esot... tepat kaut kur...nu nevar taču būt ka pazuda...

Aizgaju pie sporta ārsta - visas manas izjūtas un kaites bija pateicoties "overtraining". Viss ko vajadzēja - vitamīnu kūre un smagos dzelžus uz 2-3nedēļām nomainīt ar kardio un viengrošanu uz "turņikiem". Tas ka strauji nometu sportu, pēc kardiologa no 1. konsultatīvās poliklīnikas ieteikuma, tikai visu padarīja sliktāku, jo sirds pieradusi pie slodzes, pēkšņi palika bez tās.

Es lēni un mērķtiecīgi salaboju visu pats. Arī to ko doki paspēja man vēl vairāk sačakarēt. Ilgi. Tiešām ilgi... kādi 2 gadi laikam aizgāja. Bez ripām, bez dārgiem psihologiem un neirologiem.

Ja cilvēks visu laiku tikai žēlo sevi, sūdzās un čīkst... tad protams nesanāks...

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

Enfuego, nepamanīji, ka es nerunāju ar Tevi?

Narku lietotājam psihiatrija ir viens ceļš, pa kuru var iet. Cik tālu, to es nezinu. Visi, absolūti visi te zina, ka es pati esmu lietojusi zāles. Un lietoju arī tagad, bet man arī savulaik bija gandrīz divdesmit tablešu variants. Tagad tās ir divas vai viena.

Mūsdienās jaunam cilvēkam to nekad vairs neieteiktu kā sākuma risinājumu, jo organisms atmācās funkcionēt bez zālēm un pats tikt galā.

Visas manas atbildes bija rakstītas tēmas autoram childrenofwilde, par alexša šizofrēniju te nebija runa, viņš vienkārši sapsihojās.

Turklāt Tu, enfuego, esi klasisks double diagnosis kadrs, kad zem narkām ir vēl kaut kas jau no bērna kājas. Daudzi to atrisina arī tikai ar psihoterapeitu, es vienkārši to zinu gan no dzīves, gan no foruma.

Nu neapvainojies ka es tēmēju tieši uz tevi, jā esmu klasisks, bet es arī no kokteiļiem esmu palicis uz 1-3 tabletēm.

Es savukārt domāju, ka Tu kaut kādu ceļu sev jau esi atradis, un kas no tā, ja es kādam citam iesaku ko tādu, kas nav Tavs ceļš...

Man ar Tevi viss ir ok, mēs esam veci kadri, daudz runājuši arī privāti, un es Tev novēlu tikai to labāko.

Nu paldiesiņš tev, tas jau man izklausījās kā kompliments!

Joprojām nepatīkamā lieta ir tāda, ka es ar savu niku kautkur citur kautko ierakstu, pirmie varianti ir, šitais jau ir slimais ko jūs viņu ņemat pa pilnu prātu, visādīgi mani nodirš, kautkgan nēsmu no pasaules atpalicis tikai ir bijuši sarežģijumi ar kuriem nācās cīnīties. Un to ka esmu dumš. Principā arī man ir adekvāti viedokļi vienkārši mani neņem vērā, bet principā ja tā skatās internetā jau man jābūt būtu pie kājas, jo reāli dzīvē cilvēki zin ka man ir otrā grupa un mani uzstver kā normālu cilvēku, jo redz ka esmu pilnīgi normāls , ne vizuāli, ne psiholoģiski viņi manī nesaskata nekādas atkāpes.



Edited 1 time(s). Last edit at 16.01.2015 22:09 by enfuego.