Man jautājums, vai psihoterapeits (vai psihiatrs) var palīdzēt šādas problēmas gadījumā. Man ir OKT, kas izpaužas tajā,ka es katru rītu, pirms atstāju mājokli, daudz reižu pārbaudu, vai nogriezti krāni, nopūstas sveces, izslēgts gludeklis vai plīts. Nu tādā garā. Nekādas dg. man līdz šim nav, esmu 40 gadīga sieviete, ir bērns, precējusies neesmu. Ne ar kādu veģ. distoniju neslimoju, nodarbojos ar sportu. Miegs kārtībā. Bet mani traucē šāda uzvedība, atstājot dzīvokli pirms braukšanas uz darbu.
Šādas uzvedības cēloņus es arī zinu - jo tā ir mana vienīgā dzīvesvieta, ja kaut kas notiks, man vienkārši nav, kur iet. Tuvu radu vairs nav šajā saulē. Nu labi, drusku pārspīlēju - ir radi, tā jau nav, ka viena uz pasaules. Dzīvoklis apdrošināts. Īstenībā rakstu un pašai smiekli, bet pirmdien iešu uz darbu un sāksies tas pats. Bērns par mani smejas un saka: nu ejam tak beidzot. Interesanti, ka brīvdienās varu bizot jebkur un baiļu nav, jo es atrodos relatīvi tuvu mājai, darbadienās braucu uz Rīgu no mazpilsētas (40 km), tad bailes.
Ko šādos gadījumos ieteiktu dakteris? Cēloņus es zinu - vientulība, nedrošība, pamestība. Vai ta dr. šādus jautājumus ārstē? Zāles kaut kā dzer negribu.

Nu, ja Tu cēloņus zini, tad ķeries pie viņu novēršanas un būsi vesela.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Sii lieta meedz progreseet, psihologs un kognitiivaa terapija var paliidzeet. Vislabaakaa terapija ir diezgan drastiska - izaicinaat bailes, kas tavaa gadiijumaa noziimee atstaat dziivokli paarbaudot vai viss ir izsleegts tikai 1 reizi. Tas noziimee, ka tu izjutiisi izteiktas bailes un loti lielu veelmi skriet atpakal un paarbaudiit vai viss ir izsleegts. Terapijas meerkis ir nedariit to, iemaaciities tikt galaa ar baileem pasai, pieredzeet ka agri vai veelu bailes mazinaasies. Vienam to dariit ir pagruuti, taadeel ir nepieciesams psihologs, kas labi paarzina kognitiivo terapiju.