aiz gara laika pastāstīšu savu domu gājienu šajā lietā
es arī mēģināju badošanos kā psihiskās brīvības līdzekli
filosofija bija tāda, ka ārkārtas apstākļos organisms mobilizē visus spēkus līdzekļus
noņem bremzes utt. cīnās un tā es gribēju depresiju izdabūt ārā.
i nekas nesanāca
rezultātā tā vietā lai risinātu problēmas tur darbu haltūru vai veselību nu kautko visu ko vaig
ieslēdzās pavisam cits, tjipa pazūd kauns sāc ubagoties pārdot kautko lombardā vai ja ir kāds
darbs vai bizness tad visu pa pusvelti nu neieslēdzās varonis bet otrādi.
nu veselība gan jau ka uzlabojas , badojoties sāk just kas kur ir par vainu nu sāp kur tur jāiet pie ārsta rādities
utt. atiet no badošanās vaig uzmanīgi, šakumā tikai auzu putriņu vai to udeni kur rīsi vārīti un pa druskai utt.
nu ir kristīgie gavēņi liekas ka jogoem ari bet tur ir tā ka tu neēd Dievam par godu un kad nevar izciest
visu laiku lūdz Dievu lai viņs redz cik viņš svarīgs utt. pienemu ka psiholoģiski tas strādā tā ka pēc gavēņa
tu visu mūžū atcerēsies zemabziņa ko tur meditēji badā. A ja gavē tāpat tad tev paliek galbā es gavēju a tolka nekāda atkal es
lūzers atkal tikai sliktāk un zāles aāŗī nepalīdz citiem ir darbs ģīmene mašīna vai veseļiba vai nu kas nu kuram tur iemsls utt
un sanāķ ka kodē sevi trubā.
nu tas man tā šķiet. zinu kas ir gājušī gavēni padomju jelgavā ārsta uzraudzībā un rezultās (turpmākajā dzīvē) tadspats
ka jasēž diētas ka resna tur vai kautkas tāds, bet pamatā tak ir depresija mazvērtība kas nav izārstēta tikai badā to iekodē vēl vairāķ
jo resni cilvēki ir laimīgāki par tievajiem jo viņi mīl un tiek mīlēti tāpec viņiem pofig badošanās utt.
Alternatīva lieta ko esmu mēģinājis ar reāliem panākumiem ir pretēja badošanai un tā nes rezultātu "uz sejas"
īsā laikā. Palīdz notievēt, ārstē diabētu nu noslieci uz diabētu, atjauno pašabziņu skārto gremošanu, uzlabo
passajūtu un visko tik vēl nē. Un loģīskai mehanisms ir taspats ko sākumā teicu, ka krīzes bŗīdī cilvēka organisms
mobilizē iekšējas rezerves ieslēdz pašsaglabāšnās instinktu adrenalīnus un visu ko arī smadzenes tad saka pareizi
domā +pozitīvi un neklūdās kauvai āŗsta vai zāļu izvēlē vai sazin kur vēl. Un tā zelta atslēga ir vienā kautkur redzētā
kaut kāda daktera intervijāk uram prasīja vai diabēts ir ārstējams. Viņš teica ka nav ārstējams, Ir redzēti gadījumi
kad diabēts pāriet reizē ar to ka cilvēks notievē. Nav zināms vai pēriet tāpec ka notievā notievē tāpēc ka pāriet utt.
Es šito klausījos jo no leponexa man sākās diabēta pazīmes un ārsti jau sāka skatīties uz insulīna izrakstīšanu.
No tā brīža es neesmu bijis pie ārstiem.
Un rezume. Tas intervējamais stāsīja kā var trenēt tos insulīna mehanismus fiziski...
Un tas ir uzkāpt uz kāda trenažīera vai baseinā vai kautkur fizisku slodzi un dzīt sevi līdz kamēr
nevar izturēt, un tad sākās alvenais, tad ir jāturpina "čerez ņemagu" vēl drusku.
Fiška ir tajā brīdī kad vairs nevar, kad ieslēdzas otrā elpa. Tad iedarbojas organisma rezerves.
To nevaig ilgi, vaig to iedarbināt. Lai to panāktu īstenībā vaig tikai 15 minūtes uz kautkāda velotrenazīera
un viss. Efekts ir taspats ko grib panākt ar badu. Izmainās vielmaiņa ēšanas pardumi pārstrādājas cukuri tauki
utt. Nezinu vai nevar apstāties tir sirds vai kautkas notikt to es nezinu.
Es darīju tā ka no stāvokļa ka nevarēju aizvilkties līdz veikalam, sāku iet garus gabalus
nu km 10 15oadsmit, nu aizeju tālu, atpakaļ netieku tad otro elpu un nakošajā dienā
atkal tālāk . Vienkāršī man dzelzceļš iet blakus un jebkurā brīdi var iekāpt vilcienā.
Nu kā izrādās velosipēds ir kolosālāka lieta, ar to var bŗīnumus darīt. Mainit slodzes utt.
Braucu garāķus gabalus un pirms mājām sprintu nu ka vair nevar.
Brīnumi notika, dzer daudz ūdens ēd visu ko . Pēc dažām dienām nevar piecelties kājās
viss organisms tukšš nav spēka. Galva saka ka nav pārtika pareiza, nu tad sākās šokolādes
rupjmaizes, olas gaļas un atkal nekas, kamēŗ neuzmetos uz zaļumiem, vienlaga kādiem ko tik var
apēst nevārītus. Un viss var mīt kā cukča nevis kilometriem , bet stundām dienām nu cik tik vaig.
I visas slimības pāriet. Tāds man ieteikums gavēšanas badošanās sakarā.
Es kopš bērnibas biju atbrīvots no visa fiziskā un man pēc slodzēm
palika slikti. Doimāju ka man nekas nesanāks, bet... kā izrādījās pie tā pierod un
vēlāk roda atkarība pēc fiziskas slodzes veselības negribas pipēt utt.
Nekas jauns tas nav to gadsimtiem visi saka
un negribam klausīt, rijam visādas ripas utt
Pēctam lasu ka vēža sūnas rodas jo mums skāba vide no tāķo ēdam
pelmeņūs kafiju desas nu visko, un tajā skābē iet bojā pareizās baktēŗjas
un savairojās candidās kautkādas kuras vislaiku ira tikai pareizās viņas uzvar vienmēr
a kā lai dabū sāŗmainu vidi? A jāēd zaļumi "
ir internetā tabulas kur ir tas viss. A es šito lasu un domāju ka "tu arī ieraudzīji"
jo es ar riteni braucot pats izdomāju ēst zaļumus jo citādi spēka nav izrādā ka
galva strādā un pati izzdomāja kā pareizās baktērijas ārstēt un tādā garā...
NU ta kautkā