Bulīmija

Aizsāka bulimike 

Bulīmija
20.07.2014 18:22
Jau daudzus gadus slimoju ar šo slimību, kaut arī nesen uzzināju, ka tā ir bulīmija. Nekad nebiju domājusi, ka šāda ēšana un pārēšanās ir slimība, līdz saprotu, ka normāli cilvēki tā nedara.
Palasīju par bulīmiju un sapratu, kas tas ir. Tagad esmu izmisumā, jo nezinu, ko darīt. Vecākiem netaisos teikt, pie terapeitiem pa vasaru netieku. Zinu, ka turpmāk tādas lēkmes būs atkal un atkal, gribu no tā tikt vaļā, bet baidos par ārstēšanās ilgumu un visu pārējo. Katru dienu mostos ar domu, lai tik šodien nepieēstos un katru rītu ieskatos spogulī un vēroju izskata izmaiņas. Vispār spogulī skatos dienā katru brīvo brīdi. Visu laiku uztraucos par to, lai nepieņemtos svarā, tad sākas raudāšanas lēkme, izraudos, aizeju uz balkona pasēdēt, padomāt par visu, kas notiek, visādas negatīvas domas nāk prātā, nezinu, kā lai izvairās, tad nomierinos un izdomāju, ka gribu paēst, protams, kā sāku, tā nespēju beigt, pieēdos un ar vēdera sāpēm atkal pārdzīvoju un eju gulēt! Tad domāju, ka kādu brīdi jāēd veselīgi un tā arī daru, bet tas neturpinās ilgi. Parasti noraujos jau kādā 4. dienā un viss, tad ATKAL ēdu! Vienīgais + ir tas, ka es neizraisu mākslīgo vemšanu, bet es jau iepriekš lietoju caurejas zāles, kaut arī pēc tam pārstāju, jo bija bail par sekām.
Vispār, gribu atrast cilvēku, kuram arī ir šāda problēma, lai varētu cīnīties kopā, vismaz pagaidām, jo es gribu izbeigt šīs 6 gadu mocības!!
Lūdzu, rakstiet vai nu te vai man uz e-pastu bulimike@inbox.lv ! Varbūt cīnīsimies kopā, tā tomēr ir vieglāk? :)
Re: Bulīmija
20.07.2014 19:46
Bulīmija ir psihiska slimība, cilvēki, kas sirgst ar psihiskām slimībām, mēdz vilkt cits citu uz leju, un viss var sanākt daudz draņķīgāk. Ir jārunā ar vecākiem un jāmeklē palīdzība uzreiz pie speciālistiem. 6 slimošanas gadi ir ļoti ilgs laiks, un Tev būs nopietni jāārstējas, bet neviena bulīmiķe Tev nelīdzēs.

Tas, ka esi uzrakstījusi, ir labi, bet nav gudri vairāk skriet pa apkārtceļiem.

Saņemies un runā ar kādu, kas Tev var tiešām pa īstam palīdzēt.
Re: Bulīmija
20.07.2014 21:54
Šodien veikalā redzēju, šķiet, ka psiholoģisko izvarošanu apm uz šo tēmu... 2 sīkie... nu 6 un 8 gadi varētu būt. meitene un puika. Abi resni. Totāli nobaroti. Es ar ģimeni kafejnīca ēdām kad ienāca vecmamma ar šiem saviem mazbērniem. Masēja ka IR jāēd un nekur prom neies kamēr nepaēdīs. Kamēr viņa masēja un stāvēja rindā, sīkie sūca 500ml saldējuma kokteiļus. Pēc tam sākās... eklērus ar balto vai brūno pildījumu? Un ko vēl? Varbūt meduskūciņas? ...tas kas tika paņemts uz apēšanu sīkajiem, apsteidza manu spēju to visu apēst kaut vai tikai vizuāli :D

Varu derēt, ka tādi pieradīs un ta močīs arī tālāk... un ēšana būs viņu dzīves jēga.

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10
Re: Bulīmija
21.07.2014 19:55
Es jau teicu, ka vecākiem to neteikšu, man ir savi iemesli, kāpēc, es negribu, lai viņi to zina. protams, ja viss iegriezīsies vēl sliktāk, tad jau pateikšu, bet pagaidām, kad varu pati kaut ko labot, neko neteikšu. Protams, pie speciālistiem iešu, domājams, ka sākumā pie skolas speciālistiem, jo naudas man nav, lai pie privātajiem staigātu un tā, bet šobrīd pa vasaru nav, kur tikt.
Vienkārši es domāju un zinu, ka visas, kas slimo ar šo slimību baidās to teikt citiem, piemēram, par mani nezina pilnīgi neviens no maniem draugiem un ģimenes. Un vienkārši atrodot kādu cilvēku ir vieglāk, es katrā ziņā viņai neteiktu, lai labāk iet paēst, nekā parunājās vai pastāsta, kas nomāc un tā. Es domāju, ka tas būtu diezgan normāli un varētu vismaz parunāties par tām pašām problēmām ar kādu, nevis turēt to visu sevī!
Re: Bulīmija
21.07.2014 20:02
Vecvecākiem tā ir, jo izskaties apaļīgāks, tad esi paēdis un tev ir vismaz, ko ēst. Ja kārns - tad tevi nebaro.
Neteikšu, ka bērnībā man bija tik, tik, tik traki, ka es biju riktīga bumbiņa, bet arī baigi tievā nebiju. Bieži nodarbojos ar sportu, lai kaut ko mainītu, bet ēdu, protams, tāpat, tāpēc arī nekas labumā nenāca. Par bulīmiju tajā laikā vispār nedomāju, jo nekad nebiju domājusi, ka kaut kas tāds var ar mani notikt un tā.
Bet nu tagad saprotu, ka tā tas bija un jā, vēl joprojām ir un visa tā ēšana ir briesmīga. Agrāk es vispār to nekontrolēju, ledusskapji pēc pirmās dienas bija tukši, es ēdu visu, ko redzēju savā ceļā. Pēc tam jau galva kaut kā iegrozījās, ka tik daudz nedrīkst ēst un sāku nedaudz mazāk, bet tāpat nekas nemainījās, lēkmes kā bija, tā palika.

Bet varbūt tiem mazajiem ir 3. tāda veida slimība jeb aptaukošanās, kaut gan es par to neko nezinu.
Nu jā, ko gribēju pateikt, viss, ko tu tur uzskaitīji noteikti man būtu tīrais nieks, gan jau, ka pasūtītu un apēstu vēl kaut ko.
Tas nav normāli, es zinu, tāpēc arī rakstu te un meklēju kaut kādu palīdzību!
Re: Bulīmija
21.07.2014 21:46
Nu skaidrs. Te Tu protams, vari rakstīt droši, bet jārēķinās, ka cilvēki ir visādi, vairumam pašiem ir kādas problēmas.

Turēt sevī nevajag; ja lasi/raksti angliski, Tavam gadījumam ir vairāki atbalsta forumi, google noteikti var atrast. Tur būs arī domubiedri, un noteikti arī kāds, kas jau puslīdz ir ticis galā un grib palīdzēt citiem.

Ir arī Latvijas bērnu uzticības tālrunis (ja esi nepilngadīga), un tur Tev var palīdzēt saprast, kas Tevi īsti moka, jo bulīmija rodas no iekšējiem psiholoģiskiem konfliktiem. Tieša, īsta vizīte, protams, ir labāk, bet uzticības tālruņi ir vismaz kaut kāds sākums. Ja nav naudas, tas ir viens iespējamais variants.
Re: Bulīmija
22.07.2014 14:14
Es tomēr sliecos uz to, ka ja cilvēks nespēj pats ar sevi tikt galā, ir jāiet pie psihologa.
Vienīgi atrast savējo ir "pain in the ass"

Un vēl lielāks "pain" ir ja blakus esošie cilvēki, neviens to nesaprot un vēl vairāk izkompostrē smadzenes, vai izprovocē uz attiecīgo rīcību un/vai emocijām.

Savulaik (lai gan es nekad neesmu bijis īsti atkarīgais) es izdomāju, ka jāpārstāj dzert alkohols. Izdomāju dēļ tā, ka man bija šausmīgi pretīgi skatīties uz to, ka atsevišķi mani paziņas, pie katras iespējas, katrā tusiņā dzēra līdz grīdai. Ja viņus kāds nenobremzēja/nepieskatīja dzēra kamēr nauda makā, vai kamēr beidzas šmiga uz galda... man tas tik tāl derdzās, ka es nolēmu - viss... nafig... pirmais laiks bija drūms, jo lai gan mēdzu dzert ļoti reti, sajutu momentu, ka pats esmu kaut kādā mēra atkarīgs no alkohola. Un tas moments man savukārt parādīja to, ka cilvēki patiesībā reti kurš ir tiešām brīvi un neatkarīgi. Tagad es tā reizēm kaut ko iedzeru, bet piedzēries līdz tam ka nakamā dienā ir paģiras, neesmu jau 4 gadus un ta arī plānoju to lietu atstāt. Grūti sākumā bija tapēc, ka paziņas kas apkārt pārmeta - mol Tu mani necieni jo es dzeru šņabi bet Tu sulu... tiku tam pāri bet zinu, ka ne katrs tiek pari sabiedrības spiedienam.

1. solis ir problēmas pamanīšana un atzīšana
2. atrast veidu, ka to risināt.
3. risināt

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10
Re: Bulīmija
22.07.2014 20:54
Es iešu pie psihologa noteikti, jo pati stabili, ka netikšu galā, ja jau visu šo laiku netiku. Vienīgi tagad nezinu, ko iesākt, laikam būs jāvadās pēc visādiem ieteikumiem, kas internetā rakstīts, bet jau tagad saprotu, ka tas necik nepalīdzēs. Nav tik viegli kontrolēt savas ēdienreizes utt.

Man prieks, ka tev ir izdevies savu problēmu risināt, jo alkoholisms arī mūsdienās ir diezgan būtiska problēma.

Tagad vismaz es saprotu, ka man jātiek ar savu galvu kārtībā, kaut gan nevaru iedomāties, ka kādreiz es varētu domāt kaut kā savādāk, runājot par ēdienu.
Re: Bulīmija
22.07.2014 20:56
Meklēšu arī kādu forumu un tā, kur var izrunāties un dalīties ar ieteikumiem :)
Un par uzticības tālruni vēl jāsaņemās, lai kādam kaut ko tādu stāstītu, neesmu vēl īsti gatava, bet kaut kad jau būs jārīkojas.
Paldies par idejām un ieteikumiem!
Re: Bulīmija
23.07.2014 12:32
Patiesība jau tā nemaz nebija problēma :) Tā es to interpretēju. Jo arī agrāk līdz pālim dzēru labi ja reizi gadā, bet vīkendos pa 5 6 kokčikiem man bija norma. Es izdomāju, ka tas tomēr ir slikti... vot i viss
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 15 pieskaita 24?
Ziņa: