Tagad nomainīju truxalu pret Leponexu, bet kad izlasīju, vnk šausminos kādas sekas viņš rada. Kāds lieto šīs zāles?

lietoju jau pāris gadus. un dzīva vēl esmu. neko briesmīgu leponex nav man nodarījis. vienīgi samazinājušās sūdzības un lielāka miegainība.

Kāda deva enfuego?

Leponex rada reālu diabēta risku; tāpat ir iespējamas novirzes asinsainā.

Leponex ir vajadzīgs cilvēkiem ar šizofrēniju un bipolārajiem traucējumiem, ja nekas cits nelīdz, bet ne jau Tev, enfuego. Es Leponex lietoju ļoti sen un ļoti īsu laiku miegam, 1/8 daļu no 100mg tabletes (Krievijā ražoto versiju), un dakteres visu laiku lēkāja apkārt, ka jābeidz lietot, un teica, ka man tā drīkst būt tikai īslaicīga ātrā palīdzība. Gulēt es beidzot varēju, bet ļoti pazeminājās asinsspiediens, staigāju visu dienu kā noreibusi jau no tik mazas un it kā izgulētas devas.

Vai tad nu jau ir tik tālu, ka nekas cits nelīdz? Ir arī rāmāki neiroleptiskie līdzekļi. Senāk nebija, bet tagad taču ir.

Nu traki, bet tā ir normāla aina, ja neko nedara ar atkarībām un savu trauksmi un depresiju. Bet psihiatri jau arī ir spiesti atmest ar roku, ja neko pats nedari.

Varbūt citiem būs ko padomāt, kā ir, ja nododas tikai psihiatrijas zālēm.

Es prasīju lai dod citas lai es kautkādīgi samazinātu truxala devu jo tas jau normāli dzert 5-6 tablete. Dzeru leponexu pusi no veselas tabletes viņas ir tādas palielas tabletes. Nu man pateica ka Leponex ir ārstejošās zāles.



Edited 1 time(s). Last edit at 05.07.2014 00:34 by enfuego.

Ir tiešām citas alternatīvas,piemēram,amitriptilīns,levomepromazīns. Leponexu tikai tiešām,ja viss cits ir izmēģināts.

A kad tas Leponex īsti iedarbosies, es tā arī nesapratu, man tā pat liekas ka sliktāk paliek, no truxāla lielāka jēga!

Es nezinu, kāpēc Tev izrakstīja Leponex.

Bet Tu esi t.s. "dual diagnosis" kadrs, ja runā psihiatru žargonā: atkarīgais + depresīvais.

Un Latvijas sistēmā Tev ir ļoti mazas izredzes uz sakarīgu palīdzību. Izskatās, ka viņi Tev ir atmetuši ar roku un grūž kaut ko, lai Tu būtu mierīgs. Pats tak negribēji to Truxal. Nu i ko viņiem darīt?

Nu es jau uz dullo neņemu nekādas zāles, bet man psihiatre pati teica, ka nezinot kā palīdzēt, viņa tikai pēc savas pieredzes dod zāles. Bet izskatās, ka es viņas pieredzē esmu kautkas jauns, tāpēc viņs nezin ko izrakstīt, līdz šim brīdim esmu tikai sapratis, ka vai nu alkohols mani nogulda vai nu nomierinošie līdzekļi. Es domāju ka man beidzot būtu jāsāk kautkam tīri morāli ticēt un vispār kautkam jāizdodās dzīvē, lai es saprastu ka kautkādi panākumi un rezultāti ir tomēr. Atzīstu zāles mani noglušī, bet es cīnos tam pretī, esmu secinājis, ka ja ir saruna pa manai gaumei, tad man garastāvoklis paceļās, bet kad man nekas neiinteresē, tad esmu nekāds. Secinājums tāds, ka man ir jādara vai jātrod lietas kas man patīk un interesē. Bet dzīve ir skarba, grūti pielāgoties tam ko tu negribi darīt. Agrāk tādu problēmu nebija.

Pictu tio leponexu no vinja galigi hujova paliek. nedzersu vairs