Nezinu kāpēc turpināt? Ikdiena ir visbiežāk agonija. Dažas dienas paciešamas. Varbūt viena diena mēnesī patīkama, parasti gan tikai ja šmiga ir klātesoša.

Atbilde protams ir skaidra- mīkstais, gribi karies, gribi nē, da kam vispār pis tavas problēmas?

Nu jā, pateikšu godīgi- man arī nepis jūsu pārējo problēmas.

Kam vispārt šitādi forumi ir derīgi?

Runcene? varbūt tu zini?

Kam derīgi? Nu Tu taču pats redzi. Lai uzdotu Runcenei jautājumu :) Bet es uzreiz varu pateikt, ka neatbalstu cīnīšanos par pašnāvniekiem. Ja Tu jūti, ka Tev te nav vieta, tad dari kas jādara un nepis citiem prātu. No atturēta pašnāvnieka tāpat nekāda jēga nav un viņš ir slogs sabiedrībai.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Jurčik, es domāju, ka forumi vairāk der informācijai, Tev derētu piezvanīt uz "Skalbes" krīzes tālruni un parunāt, kas uz sirds: 6 7222922. Ir forumi angļu valodā, kur sēž dežurējošie moderatori un ir gatavi gari runāt, bet šeit tā nav.

Bet citādi laikam ir jāārstējas no atkarības un jāsaprot, ko Tu ar alkoholu apklāj. Jātiek pie saknes un jārok vaļā. Dzīve ir viena (ok, lai kāds tic pārdzimšanai, ja grib), un tikai no Tevis atkarīgs, ko Tu ar to dari.

Neba nu kāds cits no malas nosaka cilvēka jēgu. Ak, dies... Sabiedrība mūs audzina, un neba kāds ir labāks par citu.

Es sakni jau sen esmu izracis tāpēc jau arī dzeru. Lai ātrāk to apraktu.

jurčiks Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Atbilde protams ir skaidra- mīkstais, gribi
> karies, gribi nē, da kam vispār pis tavas
> problēmas?

Neteikšu, ka katram garāmgājējam būtu jālien caur adatas aci, lai palīdzētu... bet, ja kādam ir tāda atbilde, to noteikti vajag ignorēt, tas nav dzīvotspējīgs homo sapiens sabiedrības modelis. Ja grib baigi iedziļināties to var izsekot līdz vienam tādam tipāžam vārdā Staļins. Šī aizdomība pret līdzcilvēku, dzēlīgums un noraidošā attieksme LV varbūt nav tādā akūtā līmenī kā, teiksim, Krievijā, taču tik un tā raksturo visas post-totalitārisma valstis. Citiem vārdiem: kad visa sabiedrība ir tikusi traumatizēta (arī it kā mentāli veselais segments), viņu atbildes (it īpaši kaut ko tik anti-sociālu kā "karies ja gribi") vajag uztvert ar lielu devu kritikas.

Kāpēc cilvēki ir izpalīdzīgi piemēram Rietumvalstīs, tam īstenībā pamatā ir pašlabums, kultivējot vidi kur cilvēki palīdz viens otram šie cilvēki nodrošina , ka gadījumā, ja viņiem būs ārkārtas situācija, kāds viņiem palīdzēs.

Man pēdējā laikā kļūst arvien izteiktākas depresīvas tendences, garīgais it kā ir OK, bet es ielaižu pat vis basic-ākos pienākumus, bet tad man dažreiz ir tādas izteikti "tumšas epizodes" sajūta līdzīga kā saslimstot ar gripu, kad reāli gribas vienkārši aizmigt, lai nebūtu jājūt tas "tumšais" garastāvoklis.

Ja tev tāda "tumša epizode" ir nonstopā, es ieteiktu pēc iespējas drīzāk vērsties pie psihiatra un skaidri un gaiši viņam/-ai pateikt, ka tas ir diezgan akūti. Varbūt pamēģini rpnc.lv, paprasi vai nevar ārpus kārtas aiziet, vajadzētu būt bez maksas, tu varētu arī mēģināt kādu stundiņu vai divas pasēdēt pie kabineta un varbūt tikt, ja kāds pieraksts neatnāk (viņiem tā notiekot diezgan bieži.)

Atklātības labad jāpiebilst, ka man pašam neiet ar tiem psihiatriem nemaz tik gludi, biju uz to RPNC skatījās uz mani kā uz citplanētieti nosūtīja uz potenciālu stacionāro ārstēšanu, bet manas sūdzības arī nav tik akūtas, nezinu kaut kāds iedzimts optimisms, es nesagaidu ka kāds cits izņemot mani pašu var man palīdzēt, gribēju gan lai man izraksta kādu nekaitīgu antidepresantu manām trauksmes, OCD un pieaugošo depresīvo noslieču sūdzībām, bet nekā skatījās kā uz nezin ko... (Vispār gribēju uzsākt topiku par šo.)

Tā kā skaties ar tādu reāli nomāktu attieksmi potenciāla ārstēšana varētu iet daudz raitāk nekā man ar manu nenopietno attieksmi un "optimismu".

Lietotaajv, paldies par viedokli! Bet viena lietu tev vēl dzīvē nāksies saprast- psihiatri ir idioti. Viņi ne sūda nezin. Tas ir zemākais līmenis- prātiņa nepietika, lai kļūtu par ārstu- nu i esi tagad psihiatrs.

@jurčiks, atbildot arī uz postu otrā pavedienā, tas var atšķirties no valsts uz valsti, bet, cik zinu, pārsvarā ir tā, ka psihiatriem ir zāļu izrakstīšanas privilēģijas, psihologiem/psihoterapeitiem savukārt nav. Kā jau pieminēju, man radies iespaids, ka psihiatri LV ļoti izteikti dublējas kā psihoterapeiti. Un jebkurš, kam ir zāļu izrakstīšanas privilēģijas tehniski skaitās ārsts, daļēji es tev piekrītu (varbūt ne tik rupjā veidā, lol), ka viņi nevar zināt 100%, kur ir problēmas būtība (neviens nav perfekts), bet ja tu spēj komunicēt savu problēmu pietiekami skaidri, akūtākos gadījumos, es domāju, viņi noteikti var palīdzēt.

Tu noteikti šeit pilnīgas anonimitātes apstākļos varētu nopostot jebkādu situāciju kurai tu vēlies trešās puses ("psihoanalītisku") viedokli, varbūt no Runcenes? Man droši vien vajadzētu atturēties, jo mans amatieru psihoterapijas piegājiens ir ļoti vulgārs, kas varētu būt neadekvāti.

Suicidāla ideācija nav gluži normāla un būtu steidzami jāadresē, kā jau teicu RPNC, piemēram, Veldres ielas filiālē, ja ir ar mieru pagaidīt, pastāv potenciāla iespēja tikt jebkuru dienu kad tu aizej (ja kāds no pierakstiem ir izdomājis nenākt), viņi varētu uzklausīt no psihoanalītiska viedokļa un, iespējams, akūtākā gadījumā piedāvāt kādu farmakoloģisku "iejaukšanos".

Rietumu pasaulē visi psihiatri agrāk mācījās arī talk therapy; tie ir psihiatrijas paši sākumi, laiks, kad zāļu vēl nebija. Tagad viņi to praktizē mazāk, jo sociālie darbinieki un psihologi pēc psihoterapijas studijām spēj piedāvāt līdzvērtīgus pakalpojumus par zemāku cenu. Psihoterapijas studijas kopā ar pamatizglītību viņiem izmaksā lētāk nekā ārstiem – līdz ar to arī lētāks pakalpojums. Tai pašā ASV ļoti lielu daļu maksājuma sedz apdrošināšana, un apdrošināšana grib maksāt pēc iespējas mazāk. Tā nu daudzi psihiatri paliek tikai par zāļu dakteriem un strādā pēc konveijera principa, līdzīgi kā mūsu valsts sistēma, bet tur viņi to dara tikai savas lielās pensijas un dzīves līmeņa noturēšanas dēļ. Daudzi ar to nav mierā, bet tomēr izvēlas šo kompromisu.

Mums tas it bieži vēl ir apvienots vienā personā, jo ir tikai brīvais tirgus, un daudzi cilvēki grib two in one, lai nav jāiet pie diviem un vēl diviem jāmaksā. Bet arī šeit ir vērojama zināmā tendence, tikai pretēja: psihoterapeiti-psihiatri pamazām paliek tikai par psihoterapeitiem, jo tā savam darbam saredz lielāku jēgu un labākus rezultātus.

Zāļu arī kļūst arvien vairāk, un jābūt baigam ķenerim, lai saglabātu labu līmeni abās profesijās.

Jurčika sakarā savas domas jau paudu, bet, ja ir tik liela aizsardzība ("viņi ne sūda nezina"), tad grūti ko teikt. Varbūt tas ir apmēram tas pats, kas sacīt: viņi ne sūda nezina, cik ļoti esmu cietis... iesaistīties otra cilvēka atkarības spirālē ir smagi un enerģiju paņemoši, kaut tad, ja tas ir vienkāršs līdzcilvēka amatieriskais līmenis.

Šajā forumā izskan pārāk daudz vispārinājumu, kam ir ļoti minimāla saistība ar realitāti. Labu doku var atrast, tikai atrašana vienmēr ir laiks. Apmēram tas pats, kas atrast labu, kvalitatīvu preci par adekvātu cenu. Tas arī gandrīz vienmēr būs zināms laiks, ja vien neuzspīd kāda īpaša veiksme.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Rietumu pasaulē visi psihiatri agrāk mācījās
> arī talk therapy; tie ir psihiatrijas paši
> sākumi, laiks, kad zāļu vēl nebija. Tagad
> viņi to praktizē mazāk, jo sociālie darbinieki
> un psihologi pēc psihoterapijas studijām spēj
> piedāvāt līdzvērtīgus pakalpojumus par
> zemāku cenu. Psihoterapijas studijas kopā ar
> pamatizglītību viņiem izmaksā lētāk nekā
> ārstiem – līdz ar to arī lētāks
> pakalpojums. Tai pašā ASV ļoti lielu daļu
> maksājuma sedz apdrošināšana, un
> apdrošināšana grib maksāt pēc iespējas
> mazāk. Tā nu daudzi psihiatri paliek tikai par
> zāļu dakteriem un strādā pēc konveijera
> principa, līdzīgi kā mūsu valsts sistēma, bet
> tur viņi to dara tikai savas lielās pensijas un
> dzīves līmeņa noturēšanas dēļ. Daudzi ar to
> nav mierā, bet tomēr izvēlas šo kompromisu.


Runcene, es tev ieteiktu pastudēt kā psihiatri vēsturiski kļuva par "ārstiem". Kādi bija viņu argumenti un fakti. Kā izveidojās visas neirotransmiteru disbalansa herņas un viss kaut kas tamlīdzīgs. Kā ķimikālijas tika ieviestas plašā patēriņā. Ja psihiatrs ir "ārsts", tad tik pat lab arī krutkas tirgotājs. (es ceru tev pietiek prāta nelasīt oficiālās mājaslapas)

Arī par psihoterapiju tev maz sajēgas.

Vai tu vienkārši jūties labi tēlojot šeit sevi kā kaut kādu pihguru īsti neko nesajēdzot par tēmām, kurā runā?

Da ko es te vispār runāju, laikam esmu galīgi stulbs. Lai kaut ko analizētu sev apkārt, vispirms ir jāsaprot sūdu čupa kurā pats esi līdz kaklam iemēzsts. Runene, kancel mai kveštion.

Naivi, bērnišķīgi, bet kaut kāda cerība bija taij laikos. Kur tā izkūpēja?



Tagad? Shprehen zie engelish? No worries, shprehen or not, anyways we will fuck you all in the ass and all of your little dumb nation and you will be even thakful for that...

Sincerely yours: Israel, United States of America, European Union.