Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā

Aizsāka Miksis 

Šis laikam būs vairāk apcerējums nekā jautājums, bet ceru, ka noderēs arī citiem un izraisīs pārdomas un secinājumus.

Pazīstu dažus cilvēkus, kam ir nopietna depresija jau vairākus gadus. Lieto medikamentus, visādus trankvilizatorus, antidepresantus. Viens no viņiem apmeklē arī psiho... nezinu īsti, ko, -logu vai -terapeitu. Rezultāti pagaidām nav iepriecinoši.

Es pēc profesijas (un attieksmes pret dzīvi) esmu programmētājs, tāpēc man ir tāds niķis "līst citu darīšanās", lai tikai saprastu, kā un kāpēc tās "darīšanas" darbojas un kā tās var uzlabot. Vēl vairāk manu motivāciju sakāpina bezpalīdzības sajūta - tu redzi, kā cilvēks blakus mokās, lasa zāļu instrukcijas, cer uz kārtējo "brīnumu", un kārtējo reizi pieviļas... bet es nekā nevaru palīdzēt.

Kad cilvēks ir depresijā, viena no sliktajām lietām ir tas, ka viņu nekas neintersē. Vismaz tā izpaužas depresija tiem, ko es pazīstu. Es saku viņam: "Palasi kādu grāmatu" - cilvēks atbild: "Tak viņas visas ir par vienu un to pašu - vai nu par romantiku, vai par ciešanām; eh, kā tas viss apnicis..." - "Paskaties TV" - "Tur jau nekā nav ko redzēt" - "Varbūt kaut kur aizceļosim?" - "Aha, un lai es pa ceļam piecas reizes apvemjos un dabūju sirdstrieku? Nē, paldies." - "Bet tev agrāk patika strādāt dārzā, audzēt puķes, dārzeņus..." - "Nu jā, patika, bet tas paņēma tik daudz nervu - ta uznāk sausums, ta lietavas, ta kolorado vaboles - ravē, lasi nost ... nē, man pietiek." Nu jūs jau sapratāt.

Un tad nāk pats galvenais jautājums: "Bet ko tad tu gribētu darīt? Kas tevi interesētu?" un atbilde ir "Nezinu. Man nav pilnīgi nekādas intereses ne par ko, viss liekas slikts, un kad paklausos, cik slikti iet pārējiem, tad paliek vēl sliktāk..."

"Bet tu taču gribētu, lai tevi kaut kas interesē? Paskaties, citi cilvēki - iet, dara, reizēm pat šķietami bezjēdzīgas lietas, piemēram, spēlē hokeju, lauž rokas un kājas, bet vienalga turpina..." "Nu jā, es jau gribētu, lai mani arī kaut kas interesētu, taču neinteresē".

Tālāk man gribas jautāt - bet kad un kāpēc tev tas sākās? Kad bija pirmā reize utml. Taču nejautāju. Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt jau, es daļēji zinu, kāpēc tas sākās. Kāds gudrs cilvēks to jau ir pateicis šādi: "Depresija ir nevis vājuma pazīme, bet gan pazīme tam, ka cilvēks ir pārāk ilgi centies būt stiprs." Un otrkārt, man bail, ka ja sākšu pārāk rakņāties savu paziņu dvēselēs, tad sabojāšu attiecības. Un galu galā - tāpat neko nevaru palīdzēt, jo es jau neesmu nekāds psiho-specs.

Tā nu sāku pats rakties tajā psiho būšanā. Palasīju dažas grāmatiņas, paskatījos video par psihoterapiju, un biju mazliet pārsteigts, ka tas, ko man stāsta paziņas pēc psihiatra/psihoterapeita apmeklējuma, nesakrīt ar to, ko dzirdu no speciālistiem, kuri atrodami video un grāmatās un sludina dažādas metodes, ar kurām var problēmu atšķetināt zemapziņas līmenī.

Cilvēks atnāk no kārtējā psihoterapeita seansa un sāk stāstīt - "Nu nekā tur tāda nebija, mēģināja mani pārliecināt, ka vajag mainīt dzīvesveidu, ka es domāju nepareizi, ka ir jādomā savādāk ... bet es taču to visu zinu, es arī gribētu domāt labas domas un lai mani interesē dzīve, taču nu nevar sevi piespiest par kaut ko interesēties, un te nu tas psiho-ārsts man neko nespēj palīdzēt." Es domāju, ka varbūt cilvēkam vienkārši nepaveicās, jāpajautā, kā ir citiem... aprunājos ar otru - arī tas pats, jā, bija uz grupu terapiju, paskatījās uz citām nelaimes čupiņām, bija arī uz pāris individuāliem seansiem, taču nevienā nesaņēma konkrētu rīcības plānu.

Tad man radās pārdomas, ka diemžēl šajā gadījumā psiho-ārsti nespēja sniegt šiem cilvēkiem to, ko viņi visvairāk sagaidīja. Nē, ne visi vēlas "brīnumtableti", ir arī tādi, kuri vēlas kaut ko konkrētu darīt, taču ne tik milzīgu, kā pilnīgi mainīt dzīvesveidu vai dzīvesvietu - tas fiziski nav iespējams cilvēkam, kas no rīta knapi spēj piecelties, lai aizvilktos uz darbu, un pēc tam ar mokām atbrauc mājās ar autobusu. Kaut kā tak jāpelna...
Šie cilvēki gribētu, lai ārsts pasaka kādu konkrētu rīcību, kā savai zemapziņai iestāstīt to, ko apzināti jau cilvēks saprot - ka jāmaina attieksme. Taču pagaidām es neesmu sastapis nevienu cilvēku, kuram pēc vizītes pie psihoārsta būtu iedots konkrēts uzdevums, kuru šis cilvēks spēj izpildīt - kāds zemapziņas treniņš, kas pielāgots tieši šim cilvēkam ("rozā briļļu" pozitīvā domāšana un afirmācijas "es esmu super un viss ir super" nederēs).

Tātad, paskatījos Sergeja Kovaļova (Viktoroviča - nejaukt ar Vladimiroviču, Vladimirovičs ir galīgi garām, kaut kāds sava Secret izplatītājs) videoierakstus, un tur viņš slavina savu neirotransformingu, ar kuru Krievijā nodarbojas vesels institūts. Viņa video bija arī vairāki vienkārši paņēmieni, kā sazināties ar zemapiņu un mainīt to, kas tur ir nepareizi "saprogrammējies" - nu lūk, to es labi saprotu, jo esmu programmētājs. Viņa teiktais likās loģisks, kaut gan tie paņēmieni bez skaidrojuma noteikti dažiem liktos tādi dīvaini un varbūt bērnišķīgi. Mēģināšu kādu no tiem izmēģināt uz sevis, lai pārbaudītu, vai tiešām darbojas. Taču paliek jautājums - ja jau šādi paņēmieni pastāv un ja ir skaidri redzams (pat man kā nepsihologam), ka depresijas slimniekam vajag darboties ar zemapziņu, jo apzināti jau šis cilvēks tāpat zina, ka viss viņam domāšanā ir sagājis šķērsām - tad kāpēc Latvijā par tiem nezina un neizmanto katrs sevi cienošs psihioterapeits? Vai varbūt es kļūdos un ir ārsti, kuri tādus paņēmienus efektīvi lieto, tikai viņus nevar atrast vai arī viņi prasa mežonīgas samaksas?

Ko jūs par to domājat? Vai ticat, ka depresijas slimniekiem var labāk palīdzēt nevis antidepresanti, bet gan darbošanās tieši ar zemapziņu un tajā iesakņotajām problēmām? Varbūt kādam ir pozitīva vai negatīva pieredze ar kādu psihoterapeitu, kas izmanto uz zemapziņu vērstus paņēmienus, nevis tikai mēģina cilvēku loģiski "vest pie prāta"?
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
14.06.2014 22:36
"Loģiski vest pie prāta" nav psihoterapija.

To parasti dara psihologi krīzes konsultācijās vai kognitīvi biheiviorālie terapeiti, kurus dzīļu terapeiti pieklājīgi piecieš, jo šiem rezultāti pārsvarā ir īslaicīgi. Tai pašā laikā jāsaka, ka dažiem cilvēkiem pietiek ar normālu psihologu, jo ne visi iebrauc depresijas auzās tik dziļi, ka vajag zāles utt.

Bet es te nupat blakustēmā ieklāju garu atbildi Modrim ar savu stāstu, varbūt kaut kas der, šon vairāk nav noskaņojuma garām runām.
Paldies, apskatījos to tēmu - tiešām noderēja.

Tur laikam tā problēma, ka "vidējam cilvēkam", kurš nav pats pieradis rakties un meklēt, tiešām maz izpratnes par psiho lietām, un tad pēc pāris psihologu un psihiatru apmeklējuma rodas iespaids, ka tas tad arī ir viss, ko var dabūt. It īpaši, ja dzīvo kādā lauku reģionā, kur "īstu psihoterapeitu" laikam būtu neiespējami atrast, bet pierunāt depresīvu bezmiega un gremošanas problēmu nomocītu cilvēku, kuram jau ir pāri pusmūžam, kādu laiku pabraukāt uz Rīgu (ceļš turp-atpakaļ aizņemtu 5 stundas), lai aprunātos ar īstu speciālistu - tas ir gandrīz vai mission impossible...

Man pašam arī ir tā problēma, ka pieķeros citu problēmām - varbūt ne emocionāli, bet kā "uzdevumam, kas man jāatrisina". Darbā tas dod priekšrocības - ja es uzņemos kādam palīdzēt atrisināt viņa uzdevumu, tad es arī darba žurnālā (programmētājiem tāds ir) ierakstu tās stundas un attiecīgi arī vadība augšā redz, ar kādu problēmu esmu darbojies un ko esmu nopelnījis. Bet ārpus darba - nez, kas gan uzskaitīs manas "svešu problēmu risināšanas stundas" :D Un ir problēmas, kuras es laikam jau nemaz neesmu spējīgs atrisināt, taču nez kāpēc tās dzen mani azartā ... gan jau ka man arī derētu psihoterapeits, kurš palīdzētu atšķetināt - kāpēc mani tā aizrauj svešas problēmas, bet ne savējās...
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
15.06.2014 21:02
Diezgan precīzs raksturojums maniem pēdējiem 3 dzīves gadiem . Īsā versija varētu skanēt tā ka biju pieradis ka daudzas lietas var dzīvē atrisināt ar naudas esamības iespēju ,bet kad pārdevu vienu no pēdējiem īpašumiem lai būtu pa ko dzīvot , jo pēdējos 2 gadus neko neesu nopelnijis esmu nodarbojies tikai ar psihiatra apmeklējumiem un ento zāļu kombināciju mēģinājumiem ........ sāku aizdomāties. Par ārstiem runājot mans viedoklis ir ka pierasts pie standart variantiem un tie arī drošivien darbojas lielākoties . Kad es parādu savu AD utt.lietoto saraksstu pa 9 gadiem , uz mani skatās kā uz izmēģinājuma trusīti . Šobrīd lietoju tikai somnol miegam un nodarbojos ar informācijas vākšanu , un analizēšanu , skaidrs ka zāles vajadzēs ,tikai kādos apjomos un kādā rīcības plānā . Nu tā pavisam īsi raksturojot . Paldies Runcenei par informācijas sniegšanu , tā tiešām ir noderīga pat man ar 9 gadu stāžu .
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
21.06.2014 14:10
Sorry, izlasiju tikai sākumu bet gribu iespraukt savu viedokli. Sadaļas karalienei Runcenei tas droši vien nepatiks bet nu labi... Es esmu cilvēks kas neatzīst psihoterapiju un uzskatu to par viltus zinātni. Arī pret psiholoģiju izturos ļoti rezervēti. Un tāds pats viedoklis (nu varbūt ne tik kategorisks) ir manai sievai un vairākiem citiem paziņām. Te protams Runcene iebildīs ar pārbaudītiem rezultātiem un pašas dzīvi kā spilgtu piemēru. Varbūt. Nestrīdēšos, nenoliegšu. Bet tas ir atkarīgs no cilvēka. Mēs ar sievu esam no tiem kas viens otru viegli nelaižam klāt pie saviem smadzeņu podiem, nemaz nerunājot par svešiem cilvēkiem, tādiem kā psihoterapeits. Bet! Savulaik kad iepazinos ar savu sievu, šī foruma šajā sadaļā, viņai bija depresija, panikas lēkmes, viņa lietoja zāles un gāja pie psihoterapeita. Un tas viss ne nieka nepalīdzēja. Apmēram pusotra gada laikā es viņu izārstēju, ja tā var teikt. Nu, precīzi to robežu nosaukt nevar jo tas viss lēni un pamazām pārgāja un bija arī recidīvi, bet citādi bez jebkādas mistikas, šamaniskām darbībām un urķēšanos pa svešiem smadzeņu podiem. Nekadu apreibinošo medikamentu un stulbas sēdēšanas ārstu kabinetos. Tikai mierīgas, loģiskas un pamatotas sarunas, normalizēts uzturs un vitamīni. Viss. Un cilvēks atrod sevī spēku savest sevi kārtībā.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
21.06.2014 14:39
Kā gan var zināt, kas man patiks... :) Un kāda tam nozīme šai tēmā?

Dzīve atnes visu ko, dažkārt tik ļoti traģisku, pēkšņu, netaisnu un negaidītu, ka ir labi iepriekš pašam iepazīt sevi. Dzīve arī būs tā, kas pārbauda, jo šīs situācijas parāda, kas un kā – kam bija jēga, kam nebija, varēju tikt atpakaļ uz ceļa vai nevarēju. Tad jau ir vienalga, kādas kuram teorijas vai prakses.

Tēva un meitas modelis attiecībās der tikai tiem, kam tas tiešām der. Un kas tad, ja no ārpuses otra cilvēka fiziski veidotais, ne savā paša psihē uztrenētais pamats un mūris aiziet? Tā arī mēdz notikt...



Edited 1 time(s). Last edit at 21.06.2014 14:43 by Runcene.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
21.06.2014 20:42
Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tēva un meitas modelis attiecībās der tikai
> tiem, kam tas tiešām der.

Ja Tu to par manu ģimeni tad šis nav tas gadijums. Sieva ir visai patstāvīga un es pat teiktu, ka grūti ietekmējama.


> Un kas tad, ja no
> ārpuses otra cilvēka fiziski veidotais, ne savā
> paša psihē uztrenētais pamats un mūris aiziet?
> Tā arī mēdz notikt...

Kā reiz es neatbalstu šādu piegājienu un tas ko mēs sasniedzām ir viņas pašas veidots un trenēts. Es tikai parādiju pareizos "akmeņus" no kuriem to "mūri" būvēt.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
21.06.2014 21:04
Miksis Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Es saku viņam: "Palasi kādu grāmatu" - cilvēks
> atbild: "Tak viņas visas ir par vienu un to pašu
> - vai nu par romantiku, vai par ciešanām; eh,
> kā tas viss apnicis..." - "Paskaties TV" - "Tur
> jau nekā nav ko redzēt" - "Varbūt kaut kur
> aizceļosim?" - "Aha, un lai es pa ceļam piecas
> reizes apvemjos un dabūju sirdstrieku? Nē,
> paldies." - "Bet tev agrāk patika strādāt
> dārzā, audzēt puķes, dārzeņus..." - "Nu jā,
> patika, bet tas paņēma tik daudz nervu - ta
> uznāk sausums, ta lietavas, ta kolorado vaboles -
> ravē, lasi nost ... nē, man pietiek." Nu jūs
> jau sapratāt.

Bet varbūt problēma ir stereotipos? Vienkārši lielākā daļa ļaužu uzskata, ka ir jālasa grāmatas, jāskatās TV, jāceļo un ar kaut ko tādu populāru jānodarbojas. Arī es šīs lietas nedaru. Grāmatās tagas točna nav ko meklēt, TV vēl jo vairāk. Nu jau būs vairāk kā 2 gadi kopš neskatos TV jo tas ir pats stulbākais ko var darīt cilvēks. Pret ceļošanu esmu ļoti rezervēts. Nē, es nevemju un ar sirdi man viss ir kārtībā. Es pat mēdzu kaut kur uz savu roku aizbraukt. Bet vienkārši nopirkt ceļojumu uz kādu tālu zemi kur tūristus aizved kā aunu baru, manā izpratnē ir ļoti stulbi. Un ar darzniecību man riebjas nodarboties. Bet es esmu elektroniķis, datortehniķis un pamazām apgūstu web dizainu. Savā saimniecībā es esmu būvkonstruktors, celtnieks, elektriķis, santehniķis un visa cita mehāniķis :) Drusku galdniekoju un drusku ar metālapstrādi nodarbojos. Tagad arī vīndara prasmes apgūstu. Tā kā varbūt patiešām vaina ir stereotipos...?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
21.06.2014 22:12
Neapšaubu kāda cilvēka spējas tikt galā paša spēkiem, bet esmu visai skeptiska par partneru vai bērnu/vecāku savstarpējo terapeitēšanos kaut vai tāpēc, ka otrs grib, lai pirmais kaut kā mainās. Tas vairs nav līdzvērtīgi. Normāli ir, ja vecāki ved pie psihologa nepilngadīgu bērnu, bet citādi ne soli vairāk.

Vislabākā definīcija jeb robežšķirtne, manuprāt, ir un paliek nauda: vai nu no paša klienta kabatas, vai arī pakalpojumu apmaksā kāda iestāde, pašvaldība, valsts utt. Psihologs vai psihoterapeits tad nav personīgi ieinteresēts klienta lēmumos, jo viņi dzīvē nav saistīti. Pilnīgi neitrāls un savu psihi trenējis cilvēks ir daudz, daudz drošāks.

Un tieši tur var būt problēma arī tēmas autora gadījumā, jo kāpēc gan lai klausītu radiniekam; iespējams, ka tur notiek kaut kādas spēles un uz tēmas autoru kaut kas ir uzprojicēts, bet viņš to nezina, jo neprot noteikt. Un tur psiholoģija kā zinātne vismaz populārā skatījumā ir ļoti noderīga. Katram vidusskolu un augstskolu beigušajam mūsdienās par to būtu labi gūt kaut elementāru nojēgu, citādi dzīvē tādi danči var turpināties mūžīgi. Kādam ir jāatkāpjas. Ja viņš to nespēj, tad tiešām problēma ir viņam, nevis it kā "slimajam".

Ir diezgan būts ap šo jomu, lai zinātu tuvinieku darbošanās apšaubāmo raksturu, kaut šķietami tiek panākts rezultāts. Nav prāta darbs uzticēt savu psihi it kā labi domājošam "brīvprātīgajam". Gana daudz dzirdētas naivu cilvēku raudas pēc tam, jo bieži notiek kaut vai uzzināto sirdzēja vājību izmantošana.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 00:29
Uzskatu- ja manā dzīves ceļā nebūtu gadījušies 3 prātīgi psihologi, es nespētu darīt daudzas lietas, ko es tagad tomēr daru. Es nespētu strādāt darbu ar cilvēkiem (kurš man patīk un padodas).
Psihologs man palīdzēja tikt galā arī ar piekaušanas sekām. Toreiz radi un draugi atbalstīja mani gan materiāli, gan morāli, bet es jutu, ka līdz galam viņi mani nesaprot. Jutu, ka neviens no viņiem nav gatavs stiept to, kas man stāstāms.
Bez augstskolas psihologa atbalsta es būtu noslīkusi studiju parādos jau 2011.gada rudenī, jo...
Ir labi, ja paveicas ar tuviniekiem, kuri saprot un atbalsta. Ne visi tuvinieki ir gatavi un spējīgi uzklausīt "sviestu", kāds nelaimīgajiem pa galvu maisās.



Edited 1 time(s). Last edit at 23.06.2014 00:12 by kachenite.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 00:55
Žēl,ka 90.gadu otrajā pusē man nebija naudas psihoterapeitam. Lielāko tiesu vecāku audzināšanas kļūdu & 90.gadu sociālo ķibeļu seku esmu labojusi patstāvīgi, lasot psih. grāmatas- tik pa laikam bija iespēja tikt kur pie bezmaksas psih.palīdzības. Patstāvīgs "darbs ar sevi" man ir prasījis vairāk, nekā 10-15 gadus no dzīves- daudz kas dzīvē ir palaists garām. Domāju, ar psihoterapeitu es būtu sevi savākusi 1-3gados.
P.s. Man lielākoties ir bijusi darīšana ar psihologiem,ne terapeitiem- labāk psihologa palīdzība bezmaksas,nekā visp.nekas,jo nav naudas. A nauda man visp.būt nevarēja,jo ar tādu "bardaku" galvā daudz nenopelnīsi.



Edited 1 time(s). Last edit at 22.06.2014 01:02 by kachenite.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 01:36
Ok, ok, es ļoti atvainojos, ka esmu ar savām netīrajām kājām iebridis šajā sadaļa un te piecūkojis ar ķecerīgām domām par to, ka varētu iztikt bez psihoterapeitiem un psihologiem. Sorre, Jums mūs nesaprast jo Jums širmis stāv citā leņķī attiecībā pret realitāti...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 11:00
Nesaprotu, kāpēc Tev jāatvainojas, ku!? Ne visiem tā paveicas ar saprotošiem tuviniekiem un draugiem, kā Tavai sievai.
Diemžēl, mana māte brīdī,kad cerēju uz viņas morālu atbalstu, pagrūda mani vēl dziļāk. Sajūta, it kā viņa man cirvi būtu galvā ietriekusi. Ja pēc īsta cirvja ietriekšanas pierē cilvēkus liek slimnīcā un aprūpē, tad "vārdu cirvjus" neredz un prasa no cilvja tālāku sakarīgu rīcību.
Es būtu priecīga, ja ap 1995.gadu manā dzīvē būtu uzradies kāds Enģels un mani pažēlojis, savācis, atbalstījis- pēc tā daudzā visa, kas iepriekšējā gadā noticis. Tie daži,kuriem mēģināju stāstīt, kā jūtos, ātri pazuda krūmos.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 11:11
Eh, nezinu, kāpēc man taga sagribējās izklāt savu sirdi uz paklāja...?
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 12:11
Kam gan neuznāk... Kāds bija teicis, ka labāk raudāt pie psihologa [vai forumā, vai utt.] nekā smieties pie psihiatra.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 12:18
Kāpēc jāatvainojas? Tāpēc, ka šī ir Runcenes kopta un lolota sadaļa, kur visi ir pārliecināti par psihoterapijas lietderību un efektivitāti bet es nāku un pieķēzu šo svēto vietu ar domām, ka tā ir vienkārši naudas pelnīšana uz naivo rēķina.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 12:31
ku!, gan jau Tev meitenes atkal rakstīs, neķer kreņķi. Tagad Tev laikam klusais periods.

Pateicoties kachenites gatavībai dalīties, viens otrs šejienes LU students ir aizgājis pie minētās augstskolas psiholoģes, viens otrs vēl taisās. Calm down, jo tas ir pilnīgi bez maksas. Mana pašvaldība, piemēram, apmaksā 10 psihologu vizītes.

Mīļais ku!, es saprotu, ka Tu ļoti gribētu pildīt šo lomu, bet nomierinies un pieņem, ka ir citas realitātes arī.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 12:47
Runcene, Tavs vērtējums par manām interesēm ir kļūdains. Savulaik gūtos rezultātus es aprakstiju tikai piemēram, nevis reklāmai. Meitenes manā tuvumā ir gana un varētu teikt, ka priekš mana vecuma drusku par daudz. Esmu puslīdz iesakņojies laukos un saimniecība prasa laiku. Tāpēc forumam un glābšanas misijām laiks ir arvien mazāk. Da i interese īsti nav tāda.

Viens gan ko es uzskatu par savu pienākumu, tas ir vedināt cilvēkus apzināt to smalko afēru ko sauc par psihoterapiju un lieku reizi neuzķerties uz āķa.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 13:26
Es jums abiem- ku! un Runcenei par 50% piekrītu un par 50% nepiekrītu. Atstāšu jūs še uzkasīties. Ir arī svarīgākas un noderīgākas lietas, ko darīt. Dr.lv ir mana atkarība un laika zaglis.
Ja pārāk ilgi uzkavējas še forumā, var palikt slims, pirmām kārtām- ar galvu. Tad sāk parādīties fīča, ka visos apkārtējos cilvēkos meklēju, kas ar viņiem nav kārtībā. Pasaule tad izskatās slima un traka- tas nav pozitīvi.
Jālaižas projām.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 13:50
"Viens gan ko es uzskatu par savu pienākumu, tas ir vedināt cilvēkus apzināt to smalko afēru ko sauc par psihoterapiju un lieku reizi neuzķerties uz āķa." © ku!

Interesanti, kāpēc Tev tāda vajadzība, ku!

Intelektualizācijas es nepieņemu, jo neba kādu uztrauc kāda cita maks.

Esmu veca forumiete un joprojām atceros dažus Tavus, maigi sakot, divdomīgos postus. Domāju, ka Tev, vīrietim ar ļoti dīvainām interesēm par bērnu/sieviešu dzimumorgāniem, psihoterapija varētu būt ļoti kaitinoša. Tāpat Tavi centieni kaut ko bīdīt par it kā mazāk bīstamiem pedofiliem... Tā pati psiholoģija, pret kuru esi rezervēts, par to saka pietiekami bīstamas lietas. Tā kā no tās Tev noteikti ir jābaidās un no tās visi jābiedē.

Un tas nav kaut kas tāds, ko es būtu izdomājusi, bet ko Tu pats šeit savulaik (un vēl gluži nesen) esi rakstījis.

To visu ņemot vērā, es nekādi nenoliedzu tuvinieku palīdzības spēku, bet esmu ļoti, ļoti skeptiska par to, cik nesavtīgi to dari tieši Tu.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 15:13
Nu jā, saprotu, ka esmu uzkāpis uz varžacs...

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Interesanti, kāpēc Tev tāda vajadzība, ku!

Nu vai tad mazums par kādiem ideāliem kurš cīnās. Es vot par šitādiem. Ir man vairāki apsvērumi bet visvairāk sāp sirds kad cilvēciņi kam tāpat nav naudas veltīgi atdod pēdējo.



> Esmu veca forumiete un joprojām atceros dažus
> Tavus, maigi sakot, divdomīgos postus. Domāju,
> ka Tev, vīrietim ar ļoti dīvainām interesēm
> par bērnu/sieviešu dzimumorgāniem,
> psihoterapija varētu būt ļoti kaitinoša.
> Tāpat Tavi centieni kaut ko bīdīt par it kā
> mazāk bīstamiem pedofiliem... Tā pati
> psiholoģija, pret kuru esi rezervēts, par to
> saka pietiekami bīstamas lietas. Tā kā no tās
> Tev noteikti ir jābaidās un no tās visi
> jābiedē.

Nē, no psihologiem es nebaidos un citus nebiedēju. Dažkārt tie var būt pat ļoti noderīgi. Ar dažiem esmu savulaik kontaktējis bet tie ir atstājuši diezgan nožēlojamu iespaidu. Bet tas droši vien ir tāpēc, ka ne tie labākie man bija gadijušies...

Kas attiecas uz tiem maniem centieniem kaut ko bīdīt, tad mani apbēdina sabiedrībā valdošā aprobežotība un tieksme ar kādu izrēķināties neiedziļinoties.
Savulaik daudz interesējos par medicīnisko fetišu (kas neapšaubāmi nostāda mani dīvaiņu kategorijā) un arī sākums manai darbībai forumā lielā mērā bija motivēts ar fetišām interesēm. Bet es nekad neesmu realizējis nekādas ļaunprātības ne pret bērniem ne sievietēm. Es vispār esmu pret varmācību intīmajā sfērā un mani partneri fetišā var būt tikai tie kas tam apzināti piekrīt. Tāpat arī visi mani bērni ir izauguši un visiem tagad ir savi bērni un vairāk vai mazāk veiksmīgas ģimenes. Es to saku priekš tiem kas tik ļoti bija noraizējušies par manu bērnu likteni. Taču man par nožēlu tauta daudzos manos komentāros saskatija garīgas slimības vai noziedzības pazīmes. Tāpēc es labi zinu kā tas ir kad kāds tiek taisīts bez vainas vainīgs un tāpēc es esmu par lēnprātīgu attieksmi pret visādiem "nestandarta" cilvēkiem. Tā lūk īsumā...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 15:56
Gluži vai kā advokāts Aldis Gobzems, kas cīnās visiem spēkiem par grūtdieņiem...

Muļķīgi, ja kāds Tev ticēs, ku! Bet intelektualizētājs esi veiksmīgs.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 17:34
A, tagad es sapratu ko Tu domāji ar to intelektualizāciju... Nu un kā man būtu bijis jāraksta? Kaut gan man tāda sajūta, ka vienalga ko es tagad rakstītu, Tev tas nepatiktu...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 20:25
Ku!, jau pirmajā postā 21.06.2014 14:10 Tu divas reizies esi pieminējis mani, esi gana sarakstījis, ko es te daru (kaut tēma nav par mani), ko domāju vai kas man patiks. Bet es netaisnošos un neko nepaskaidrošu. Ir cilvēki, kas par citiem visu zina jau iepriekš, nu ko gan tur vairs teikt.

Ja kāds domā, ka Tu vari tikt galā ar dažādiem viņu psihiskajiem traucējumiem un psiholoģiskajām grūtībām tikpat labi kā psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs, nu lai viņš domā un dara.

Bet varbūt nebāz visur savu fetišu un to, cik tas ir normāli, – jau apnika. Kuru te interesē... Citi cilvēki parasti ar to paši tiek galā un neņemas pa forumiem, meklēdami taisnību un akceptu. Tieši tādi centieni izskatās neveseli.

Mani arī ir mēģināts stigmatizēt, daži tiešām grib varu, bet man ir vara to nedot. Ak, kungs... Par Tevi neviens neko nevar uzzināt, bet visi, kas ir bijuši pie valsts finansēta psihiatra, ir datubazē. Tur varētu fantazēt bez gala.

Un lai nu citi mani labo, bet neesmu manījusi, ka Tu pret "nestandarta" cilvēkiem būtu iecietīgs.

Forumā esi Tu, kam laiku pa laikam vajag iecietību pret Tavu fetišu, un Mad, kam vajag iecietību pret šņaucējiem :)

Tā, lūk, no mana beņķa lietas izskatās.



Edited 1 time(s). Last edit at 22.06.2014 21:10 by Runcene.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
22.06.2014 22:41
Nedaudz gaisotnes atvēsināšanai iespraukšu vēl pāris vārdus :)

ku! Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nekadu apreibinošo
> medikamentu un stulbas sēdēšanas ārstu
> kabinetos. Tikai mierīgas, loģiskas un pamatotas
> sarunas, normalizēts uzturs un vitamīni. Viss.
> Un cilvēks atrod sevī spēku savest sevi
> kārtībā.

No malas tas kāreiz izskatās, ka ku! zināmā mērā darīja to, ko dara psihologi. Turklāt droši vien darīja to stabilāk un ilgāk nekā pāris vizītes ārsta kabinetā. Tā ka ku! noliedzot psihoterapijas efektivitāti, pats zināmā mērā izmantoja tās pašas metodes :D

Šķiet, ka problēma, ka radinieki viens otram bieži vien neatklājas līdz galam. Ir tik atšķirīgi attiecību modeļi. Es pats uzaugu ģimenē, kur vecmamma bija sirsnības un atklātības iemiesojums, bet vecāki - emocionāli atturīgi, un tāpēc arī es, brālis un māsa izaugām diezgan atturīgi, kamēr mātes māsas ģimenē ir pavisam citādi - kas uz sirds, tas uz mēles, un nekādu aizvainojumu vai pārpratumu.

Ir bieži dzirdēts arī par tik emocionāli atsvešinātām attiecībām, kad radinieki sāk ķildoties par mantojumiem vai sadalās pretējās "nometnēs" dažādu iemeslu dēļ. Ņemot vērā to visu, nav brīnums, ka ir tik daudz cilvēku, kuri labprātāk atklāj sevi svešam psihoterapeitam vai pat nejaušam garāmgājējam - nekā tuviniekiem vai draugiem. Un noteikti pieļauju, ka tā var arī sākties nopietnas attiecības starp diviem sākumā svešiniekiem, kuri viens otram atklājas līdz pašiem dziļumiem. Tas, ka blakus ir cilvēks, kurš zina daudz ko no tavām iekšējām tumšākajām dzīlēm, bet vēl arvien nav tevi pametis - tas noteikti dod motivāciju un palīdz atveseļoties.

Man arī ir nācies trīs reizes pieredzēt, ka pilnīgi sveši cilvēki vilcienā vai kādā pārgājienā sāk stāstīt par sevi diezgan privātas un emocionālas lietas. Es no vienas puses esmu apjucis - nu kāpēc man to stāsta, es taču neko nevaru palīdzēt, bet no otras puses klusēju un izrādu tādu neitrālu interesi, nenosodu, nepamācu. Un ko gan es - mājās sēdošs grāmatu tārps - varētu pamācīt tādam par mani divreiz vecākam vīram, kas nez kāpēc man sadomājis uzticēt savu sakāmo. Varbūt arī tā ir kaut kādā mērā psihoterapija - pareizi klausīties? Kā tur tajā grāmatā par mazo Momo...

Par to ceļošanu un grāmatām un dārzu - šajā gadījumā tie nebija gluži stereotipi, jo pirms "viss sabojājās" tam cilvēkam tiešām patika lasīt grāmatas, es pats no bibliotēkas nesu, un arī patika ņemties pa dārzu, bieži stāstīja, cik forša sajūta esot ar basām kājām čāpot pa siltu zemi un skatīties, kā viss aug... Protams, nebija viegli to visu audzēt, taču pirms depresijas cilvēks redzēja savam darbam gaišo pusi, savukārt tagad visam redz tikai slikto pusi - grūtības, rutīnu, neveiksmes. Un kā dot cilvēkam motivāciju atkal saskatīt gaišo pusi - pagaidām nav ne jausmas.



Edited 1 time(s). Last edit at 22.06.2014 22:42 by Miksis.
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
23.06.2014 09:59
Runcene

Ir priekšlikums, beidzam kasīties. Savu fetišu es te neesmu pieminējis gadus divus vai vairāk bet vakar Tu sāki cilāt manas slepenās kaislības un nācās pieminēt to kas mani uz forumu atvilka, lai lasītāji no malas arī saprastu par ko mēs te runājam. Bet tas bija 9 gadi atpakaļ un iedomājies, cilvēki mēdz ar laiku mainīties un var tā būt, ka tas kas mani ļoti interesēja pirms 9 gadiem, tagad interesē daudz mazāk.


Miksis

Es nebiju domājis tā, ka tam cilvēkam noteikti būtu jābūt radiniekam vai tuviniekam. Jo es zinu šo problēmu ar nespēju atklāties tuviniekiem. Un tāda situācija valda arī manas sievas ģimenē. Tad kad es sāku palīdzēt savai sievai tikt "atpakaļ uz ceļa", mēs bijām tikai paziņas.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Par psihoterapijas efektivitāti un situāciju Latvijā
24.06.2014 20:04
Labi, ku! Tu esi spējīgs alternatīvs spēks psihoterapijai, bet pašlaik aizņemts ar saimniecību. Tātad cilvēkiem kaut kur nāksies griezties šā vai tā.
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 17 pieskaita 14?
Ziņa: