Sveiki visiem !

Lūgums pēc palīdzības. Īsumā aprakstīšu situāciju, ļoti ceru ka kāds spēs palīdzēt.
Esmu vīrietis 28 gadus jauns. Jaunava.
Ilgstošā stresa rezultātā mani sāka vajāt deprsesija un panikas lēkmes, šobrīd ir smaga derealizācijas sajūta. Reti varu iziet ārā no mājām, tikai ja ļoti saņemas un vajag. Esmu izmisumā pats un arī radinieki. Domāju katru dienu par pašnāvību, labrāt par to nedomātu un nedarītu, ja paliktu labāk un spētu atbrivoties un šīm pretīgām sajūtām.

Ilgstoši esmu bijis nemierīgs un bijusi trauksmes sajūta, dēļ vairākiem notikumiem manā dzīvē. Saspringts darbs, pārdzīvojumi privātā dzīvē utt. Jau ilgu laiku jutu, ka kaut kas nav kārtībā ar manīm, bieži raudāju, pārdzīvoju, bet nezināju kas īsti notiek ar manīm. Vienu dienu pēc darba atnācu mājās ļoti saguris no domām un iedzēru konjaku un viss sagriezās un izjutu panikas lēkmi, sajuta ka jūku prātā, ļoti pretīgas sajūtas. Pēc tam un pirms tam pa naktīm ilgstoši negulēju. Pēc dažām dienām pats aizbraucu uz stradiņiem, jo nevarēju vairāk to sajūtu izturēt, kas notiek galvā. Daktere parunājās un noteica diagnozi somatoforma veģetatīva disfunkcija+noņēma analīzes, kuras ir labas un teica, lai meklē palīdzību pie psihologa. Nākamā dienā ar grūtībām aizgāju pie Ģimenes ārsta, kura izrakstīja nomierinošas zāles un miegazāles, bet nekas nelīdzēja. Pēc nedēļas daktere mani nosūtīja uz dzintariem. Dzintaros attieksme laba, daktere izrakstīja zāles, vismaz varu labi izgulēties, bet domas sakārtot pats nespēju. Kopš tā laika pagājuši 4 mēneši !!! Varbūt ir vērts pamēģināt citu psihiatru ? Papildus eju pie psihoterapeita 1x nedēļā. Gribu saprast, kas ar manīm notiek nervu sabrukums, izdegšanas sindroms vai kas cits ? Kur lai meklē palīdzību vēl ?
Nedaudz uzlabojās situācija pēc tā ka vēnā spricēja man Mildronātu, Paracetīnu, un Aktavegīnu(šobrīd)


Zāles ko šobrīdz dzeru ir : Paracetīns, Wenlaxor, Rispolept, Somnol

Pirms tam lietoju Rexetin, Betamax, Quetiapuine, Olanzepine, Somnol

Jau iepriekš pateicos par ieteikumiem un palīdzību.



Edited 4 time(s). Last edit at 01.03.2014 15:29 by fishe.

Ar tevi notiek, tas ka esi uzsēdināts uz zālēm.
Ja bez zālēm netiec pats galā, tad praktiski uz mūžu būsi legālais narkomāns.
Tas ir kā nostresoties un aiz bēdām nodzerties tā aizejot no problēmām.
Tā ir smaga ķīmiska atkarībā no kuras ir grūti nokāpt un sekas ir paliekošas jau no šīm pirmajām tabletēm.

Es lietoju 10gadus tabletes un izbaudīju uz sevis visu šito ārstēšanu.
Palīdzēt tev neviens nepalīdzēs. Viss ir bizness, katrs dara savu darbu un visiem ir vienalga kas ar tevi notiek. Tas ir normāli
kā darbā ko tu darīji.
Ar zālēm neviens nav izārstēts. Ar zālēm novērš tev simptomus un tu izskaties mierīgs, ka kas tevī darās ? Tāpat tu neesi
izgulējies jo zāļu miegs ir tikai ilūzija par miegu, drīzāk līdzinās smadzeņu satricinājuma izraisītai bezsamaņai.

Vienīgais ko varu ieteikt ir pašam tikt galā ar sevi. Tas ir grūti, bet vienīgis ko var darīt.

Ķimiski tas ir vienkārši
...pamazām samazinot devas, nokāpt no zālēm pilnīgi.
...lai dabūtu galvai pārtiku, ēst vismaz puskilo visādus svaigus dārzeņus
...lai izkačātu ārā mēslus no ķermeņa, vismaz pāris reizes nedēļā dabūt sviedrus uz ādas kautkā
skrienot vai minot pdāļus utt
... emocionāli ir grūtāk, galvenais ir saprast iemeslu kas parasti ir nemīlestība.. pašnāvība ir žests lai
sāpinātu tos kas tev nodarījušī pāri tā sevi uzmundrinot , ka tomēr kādam nav vienalga ka tevi snav
tātad tomēr tevi mīl kāds.
....emocionāli depresija ir neapzināta sevis iznīciņašana. Īstenībā to pašnāvību tu dari jau tagad ejot
pie psihiatriem un dzerot zāles, zemapziņā tu jūti ka sevi iznīcini. Depresijā ir tā ka te sevi vaino esi dusmīgs uz
sevi un ieslēdz neapzinātu sevis iznīcināsanu, nodzeroties ejot apzināti pie sliktiem ārstiem vai izvēloties sliktāko
pārtiku, indīgāko gaisu vai to ko tev nevaig.
varbūt tevi nodod tās vērtības kuru sistēma rūk tevī vai kas cits.
.... katrā zīnā jameklē savī iemesls dzīvot, kautvai kāds. Izdzīvot, parasti tas ir kāds pienāķums
kauvai tas ka pēc 20gadiem tev būs jaizslēdz gaisma kautkur vai jaiededz ziemsvētku eglīte Rīgā
vai vēļkaukas jāpadara dzīvē vai japaskatās kas būs pēc 50 gadiem un jauraksta grāmata vai vienalga kas..

...vari izdomāt kauko ka tu esi vajadzīgs kautkam vai kāds bez tevis tu raizies bojā vai vienlalga kas

vobščem tās tavas problēmas ira

depresiju var izārstēt pats
depresiju var izārstēt tikai pats
zāles tikai dos iespēju eksistēt bet nekad neizārstē depresiju un bez zālem tā problēma atgriežās
tātad labāķ atgriezties pie problēmas tagad nevis tērēt dzīvi dzerot zāles 10gadus un tad atgriezties turpat.

vēlvar mēģināt izmainīt vidi, tev bija labāk dzintaros nevis no zālm bet tpc ka biji citā vidē
ja tas nav iespējam izmaini kautko citu, piem ieradumus
lieto citu pārtiku citas drēbes citas pārraides skaties citu profesiju vai ko,

veselībai galvenais ir viss kas uzlabo asinspiedienu sirds ritmu asinsvadus un vitamīni minerāļi
ķirbji burkāni citroni kivi rieksti šōkolādes banaāni kāposti mellenes upenes dzērvenes brūklenes
mežrozītes vilkābeles mārrutki viss ko var iedomāties tādu... goji ogas ginko tabletes utt

asinis attŗīt no mēsliem bērzu sulas kalmes saknes bišū māšu peru piens
utt. konjaks mazās devās kautvai

:-P

tāpat tu nonarkosies pie psihiatriem
jo ir jau par vēlu
esi jau uzsēdināts , uzskaitē depresija, saksi ārdīties jo jutīsi ka esi atkarīgs,
būs maniakālā dpresija, pectam sāķsi kautko muldēt lai dabūtu kautkādas citas zāļeslai nebūtu tik slikti
tev atradīs šīzofrēniju , pēc tam ar aklo zarnu tevi vedīs uz tvaika ielu, tad tu metīsi nost zāles
un dulluma sāksi ārdīties tevi sasies vai ārī tu izdaŗis kautko un nokļusi vainu tviak ielā vai cietuma

tevi izmetīs miskastē
ja gribi piemērus :-) paprasi

Sveiks. Paldies par savu skatījumu, interesanti.
Ja lietoju tās zāles 4 mēneši tad ir cerība, ka izdosies atmest un viss bus ok?
Vai Tevi nav iespēja satikt un izrunāties?
Esmu kā izmests no laivas okeāna vidū :( help!
Es zinu un ticu, ka vēl ir iespēja visu glābt tāpēc man jārīkojas tagad un tūlīt citādi būs auzas!



Edited 1 time(s). Last edit at 01.03.2014 15:24 by fishe.

fishe Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Sveiks. Paldies par savu skatījumu, interesanti.
> Ja lietoju tās zāles 4 mēneši tad ir cerība,
> ka izdosies atmest un viss bus ok?
> Vai Tevi nav iespēja satikt un izrunāties?
> Esmu kā izmests no laivas okeāna vidū :( help!
> Es zinu un ticu, ka vēl ir iespēja visu glābt
> tāpēc man jārīkojas tagad un tūlīt citādi
> būs auzas!


nu tas mans viedoklis
es nesmu ārsts utt.
nu vienīgais ko varu teikt ka nepaļaujies neuzvienu arī uz mani PATS

psihiatriem ir viena nelaime ka viņi jau nesaka ko kas un kāpec un tu piekrīti pakļauties viņa tur pieredzei
gudrībai utt.

mierinājums, ka nrmala dpresija ir tad, kad tu 4 stundas domātu un 2 stundas rakstītu atbild un tad aŗī
neuzrakstītu... mokas kas saistītas ar zāļu lietošanu ir 10X reižū lielākas par jebkuru sodu

4 mēneši , pēc maniem secinājumiem tev 2 mēneši paies kamēr zāles izskalosies un tad tu jutīsies kā
sākumā.. šīto laiku tev būš tikpat stulbi kā tagad, ierēķini ka tajā laikā nez vai var strādāt vai kautko loģīsku darīt

pēctam tu būsi turpat kur sākumā... tāmpasām sajūtām un problēmām
nezinu kā izkulsies .... grūti būs ... pasihiatri teiks ka tev nakas nesanāks ka tikuntā beigās atgriezīsies pie viņiem
bet tā saka aŗī tabakas alkohola kino automašīnu sexa kazino vai rupjamaizes tirotāji tā ir hipnoze

tu esi hipnoze tagad un tas ir stulbākis ka tu tā aŗi uztver ko tik tev citi pasaka
arī es

tāpec centies atrast sevi un domāt pats

es tomār vēlos būt anonīms
tāpat ir ārī citi viedokļi

ja vēlies kaukkādu info atrodi kādu kas ir ēdis tās zāles parunāt vai ko
izlasi uzklausi visādus viedoklūs

es izsaku savu pieredzi tāpat kā pshiatri un citi nekādu atbildību beigās neviens
neuzņemās aŗi es ja tv nesanāks kautkas vai sanāks tikai tu pats

Sveiki!Varbut Tava gadijuma ir verts padomat par psihoterapiju.

Ja,starpcitu,varbut atrodi ko sev noderigu majas lapa-sauleszimes.lv 15. marta ir lekcija par vegetodistoniju.Lai veicas!

Psihiatrs neiemācīs sakārtot domas; ja guli labi, tad viņš savu darba daļu vismaz daļēji jau ir izdarījis, bet, ja ir tādas sūdzības kā Tev, psihoterapija nekad nebūs ātra, tas vienmēr ir laiks, Tu esi visu diezgan patālu ielaidis. Vari runāt ar terapeitu par vizītēm 2x ned. Ar psihiatru varbūt vari vēl runāt par trauksmi, jo, tai mazinoties, domas var savākt vieglāk.

Esmu lietojusi zāles gana ilgi, bet neesmu noindēta. Pati ielaidu bezmiegu apmēram gada garumā, un joprojām šo to vajag piekoriģēt ar zālēm. Manu problēmu sākums bija pasen – kad psihoterapija vēl bija švaki attīstīta un par to bija maz info.

Arī tad, kad lietoju zāles, visu laiku (paldies Dievam) esmu varējusi strādāt.

Es nepiekrītu viedoklim, ka depresiju var izārstēt pats; tieksme uz depresiju visbiežāk ir noskatīta ģimenē (Tev noteikti rados ir kāds depresīvais) vēl pilnīgi neapzinātā vecumā, un psihoterapeits palīdz to "atmācīties", bet, ja esi 28 gadus nodzīvojis ar tādu izpratni, tad tas tomēr ir diezgan ilgi. Protams, Tu esi jauns, un tad ir vieglāk kaut ko mainīt, tikai nesāc bēgt no dakteriem, pati esmu mediķis un 100% visos izvairīšanās gadījumos, ko esmu redzējusi, tas ir beidzies ar invaliditāti un pilnīgu darba nespēju.

No ārstiem nav jābaidās, psihiatri ir tikai cilvēki, ja ir kādas raizes par zālēm, tad par to jārunā pie ārsta, jo neviens iepriekš nevar pateikt, kas Tev vislabāk derēs. Tas ir psihiatrijas mīnuss.

Protams, Tavā gadījumā ir cerības tikt vaļā no zālēm, taču, ja Tu normāli negulēsi un dzīvosi depresijā, Tu grausi imunitāti un bojāsi sirdi. Un tad kādu laiku labi palīdz zāles. Es gan Tevi necenšos pierunāt, tas Tev viss jālemj kopā ar saviem dakteriem, turklāt Tu to jau esi sācis darīt, tas tikai pacietīgi jāturpina, nav tās iesnas un pat ne plaušu karsonis, depresija ir spītīgāks zvērs.

Ir cilvēki, kam varbūt tās vajag visu mūžu, bet ne visiem, to varu pateikt pilnīgi droši.

Runcen, psihoterapeits un psihiatrs vinji abi megina tevi pakljaut sev. Bet psihologs ir neitraals. Atkal iet valjaa teema par ticiibu, kam tu ticeesi, ar to tad arii saaksi aarsteeties.

Es neesmu pakļauta, meklē normālus specus.

Paldies par padomiem.
Biju aizgājis pie cita psihiatra, kura nomainīja gandrīz visas zāles, jo tās man nederot un pārāk aktivizējošas.
Pāris dienas ir slikta sajūta, bet ar cerībām, ka būs daudz labāk nākotnē.
Smagas visas šītās lietas mūsdienās....

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Es neesmu pakļauta, meklē normālus specus.


Nu tad kad tu sapratīsi kad esi, tad tu būsi vesela.
Pirmie soļi jau ir pamanāmi, nosauc vārdā savu problēmu un tad
tiec ar to galā.

Hmmm,depresijai var būt dažādi ceļoņi. Vesela rinda slimību izraisa depresiju, tāpēc pirms ķerās pie zālēm ir vispārīgi rūpīgi cilvēks jāizmeklē. Ir jau arī nomierinoši līdzekļi no augu valsts un B grupas vit. No otras puses ilstošas problēmas dzīvē nerodas ne no kā - zems pašvērtējums, upura lomas, liela atkarība no citiem un dažādi neveiksminieka domāšanas un rīcības paradumi.Vērtību, mērķu sakārtošana pa plauktiņiem - labi, teiksim, SAVS psihologs vai vienkārši pozitīvs cilvēks, ar kuru jūti pozitīvu saikni Ir vērts padomāt, kā vairot pozitīvo savā dzīvē, vispirms atceroties to laimes sajūtu, kas jau noteikti ir piedzīvota, tas arī kalpo par enkuru. Ieteiktu Eriksona hipnozi jeb jauno hipnozi, kas varētu palīdzēt pieslēgties atkal pozitīvajam. Patiesa lūgšana katru vakaru var paveikt brīnumus. Nav runa par reliģiju. Līdzīgi kā neironi savā starpā ir saistīti arī visumā pastāv šāds "neironu tīklojums", kas caurvij mūs visus, pa kuru ceļo enerģija no Visuma - mums,no mums - Visumam, no viena pie otra.....Labi, lūk ko varu izdarīt tavā labā, puisi, - palūgt par Tevi, lai Tev dzīvē viss uzlabojas!:)



Edited 1 time(s). Last edit at 26.04.2014 22:17 by frēzija.

man pamatskolas laika bija jalieto anti depresantus arii lielas depresijas del, bija baigaa deva, neatceros nosaukumu, 3 reiz diena, ja kadu reizi izlaizh tad wiss plusojas nakoshajai reizei...likaas ka es esmu piedzerusies, newareju ne padomat neko, tad wnk zales beidzu lietot un bija biezhi lomkas ka wajag tas zales naudas nebija lai pirkt un braukt pie dakteriem pec receptes taa kaa beidzu lietot un tagad wsp nezinu ko iesakt, muzhiiga depresija, aizmigt newaru a kad aizmiegu pamosties newaru...man loti pat patiktos ar kadu cilvecinju kopa pasedet parunat par wisu shito, un izraudaties, kadreiz wsmz vareju paraudat bet tgd pat paraudat wairs nesanak......

Sveiki visiem !

Griežos atkal pie Jums pēc padoma.
Beidzu lietot zāles 2 mēnešus atpakaļ, sāku strādāt citā darbā, bet nevaru nekādi atgūties, visu laiku domas par pagātni, kā lai no tā tiek vaļā ?
Esmu sapratis, ko esmu darījis nepareizi, zinu kas jāmaina, bet nevaru nekādi atgūties pēc tiem notikumiem, kas ar manīm notika.
Varbūt var kāds ieteikt kaut ko ?

Varu tikai VĒLREIZ ieteikt psihologu vai psihoterapeitu, jāsaprot, kas Tev par "arhitektūru", ka nevari atstāt bijušo.

Iespējams, ka ne sevišķi veselīga psihes struktūra.

Zāles, zāles... Mūsdienās tikai zāles ved turpat, kur agrāk: uz invaliditāti.

Vai tad Tevi pašu nemaz neinteresē, kas par cilvēku esi, negribi iepazīt savas vājās un arī stiprās puses...

Tā jau no zila gaisa neviens neko nevar pateikt, tas ir darbs pašam ar sevi, ieskats sevī, sevis revīzija, lietu mainīšana sevī. Kaut kādā mērā tas ir jādara visu mūžu, bet vispirms jātiek uz taciņas, kur tas notiek.

Tu raksti ka beidzi lietot zaales pirms 2 meenesiem, bet 6.3.2014 tu rakstiiji ka psihiatrs nomainiija gandriiz visas zaales, tas noziimee ka taas jaunaas zaales palietoji 1 nedeelu?????

Nu jā, zāļu lietošana pēc sava prāta un atmešana, kad ienāk prātā, šo lietu padara tikai ļaunāku.

Nevajag aizmirst, ka tās tomēr ir nopietnas zāles, kas intensīvi sadarbojas ar bioķīmiskajiem procesiem smadzenēs un tos ietekmē. Turklāt ķermenis pie tā pierod!!!

Bieži metīsi nost ātri bez stingras shēmas, sabeigsi sirdi.

Problēma tāda, ka man no tām zālēm bija blakusparādības, bija tik slikti, ka nezināju rīts vai vakars. Zāles atmetu palēnām nevis uzreiz, bet sapratu, ka ar zālēm tālu netikšu, kā arī vairāki cilvēki bija teikuši, ka man tās nav piemērotas. Kad esi tādā stāvoklī tad jau nezini kam ticēt, kam nē. Tagad ir daudz labāk, bet nedaudz pietrūkst pilnai laimei, netieku gala ar domām par pagātni, nevaru koncentrēties šim bīdim.
Runcene, Paldies Tev par ieteikumiem. Tur jau tā lieta, ka gribu un daudz ko esmu mainījis un sapratis, bet gribu, lai prāts aizmirst visu veco, bet nav tādas pogas, lai to izslēgtu :(
Man bija izdegšanas sindroms+noteikti vēl kaut kas un tas visu laiku pa galvu maļas. No rīta pamodies un maļas, noteikti jāvar no tā tikt vaļā, jāvar dabūt skaidru galvu.

Nu tātad tā lieta nav atrisināta. Joprojām esi dusmīgs, joprojām baidies utt. Tev pašām domāt. Ir dažas lietas, kas pašas par sevi risinās lēni.

Atkarīgs no tā, kas par lietu. Vislabāk, ja tās var ar kādu izrunāt, ar kādu pieredzējušāku uzticības personu, piemēram. Ja tādas nav, tad ar speciālistu par naudu.

Nekaitētu arī kādas teorētiskas zināšanas, kā cilvēka psihe palaiž lietas, un izpratne par to, kā tas varētu notikt tieši ar Tevi, jo katrs cilvēks ir pilnīgi citāds.

Slikti nav ne no šā, ne no tā. Visam ir iemesls.

Un kas ir pilna laime?

To pilnas laimes brīžu dzīvē nemaz nav tik daudz.

Tu agrāk rakstīji, ka ej pie psihoterapeita. Vai vēl joprojām ej? Vai šo visu viņam stāsti?

Runcene, paldies !

Pie Psihoterapeita neeju kādu laiku. Pirmais iemesls netieku vairs tajā laikā, kad gāju kad nestrādāju, jo šobrīd strādāju. Otrs iemesls, gribu dabūt skaidru galvu, lai var iet un runāties, lai saruna ir produktīva.
Pēdējās dienas daudz ko par hipnozi lasu, to vēl nēesmu mēģinājis. Vai tas man varētu palīdzēt ?
Plānoju nākamnedēļ aiziet.
Šobrīd lielākā problēma ir būt šeit un tagad, visu laiku griežas doms par pagātni, acis ciet vai vaļa :(
Mostos ar domu, kaut ātrāk pienāktu vakars, darbā protams nēesmu produktīvs, bet Paldies Dievam Priekšniecība zina par manām problēmām un man ir dots laiks...
Katru dienu ticu, ka jābūt kādai izejai no tāda stāvokļa, nēesmu es pirmais un pēdējais tāds. Pagājuši jau 7 mēneši, protams, ka ļoti grūti. Katru dienu domas par pašnāvību, esmu pat mēģinājis divas reizes ar medikamentiem, bet nav izdevies.
Man ir viss apkārt, lai izveseļotos, atbalstoša ģimene, draudzene ar ko esmu kopā 9 gadus.
Vēl viens faktors dēļ kura dzīvoju ir tāds, ka draudzene ir stāvoklī, es saprotu, ka esm viņiem vajadzīgs.
Ļoti gribu uzveikt šo depresiju vai kas tas tāds ira :)
Padalieties lūdzu ar informāciju, kā es varu sev palīdzēt, Paldies !

Ja jau ir bijusi pasnaaviibas meeginaajumi, tad ieteiktu aiziet pie laba psihiatra un tomeer meeginaat atrast zaalu kombinaaciju, kas paliidz.
Un kas notika ar tevi pirms 7 meenesiem?

Fishe, nav tā, ka psihoterapija ir neauglīga, ja lieto zāles. Kur Tu to ņēmi?

Piekrītu 123; nevienas zāles nav ideālas, kaut kādas blaknes ir visām, bet šādi dzīvot arī nez vai ir gudri, vismaz veselībai tas par labu nenāks.

Hipnozei ir īslaicīgs efekts.

123, Paldies par ieteikumu. Es izmēģināju vairākas kombinācijas, bet bija neiedomājami sūdīgi, es atvainojos par izteicienu. Es tomēr sliecos vairāk dzīvot bez zālēm, jo tie blakusefekti ir briesmīgi.
Oktobrī man uznāca kaut kāds prāta aptumsums, grūti izstāstīt, psihiatre teica, ka tā varētu būt psihoze, sajūta, ka ar Tevīm viss cauri, galvā viss sagriezās, sajūta ka esi sajucis prātā, katliņš uzvārījies, kā man psihoterapets teica. Gribēju nolēkt no TV torņa :( bet draudzene mani paspēja aizvest pie vecākiem un tad sāku šo atveselošanās ceļu. Ģimenes ārsts, Dzintari, Psihiatrs Dzintaros, Psihologs Dzintaros, veicu visas pārbaudes, EEG, magnētisko, viss ok. Nogulēju mājas uz slimības lapas pusgadu ar nerealitātes sajūtu.Tad vēl cits psihoterapeits. Šobrīd esmu pārstājis skraidīt pie visiem pēc kārtas, jo nedaudz nostabilizējās.
Bija arī panikas lēkmē vienu reizi pirms tam.
Es saprotu, no kā tas viss bija, biju sevi pārslogojis un vairāki ārējie faktori to visu pastiprināja un katliņš uzvārījās, bet šobrīd tā vairāk nav, tikai netieku no tās lentes vaļā, visu laiku griežas un gribas iegulties gultā un skatīties to lenti un domāt. Atbraucu pēc darba mājās un ieguļos dīvānā un gaidu vakaru :( un tā visu laiku.

Runcene, Paldies !

Tā noteikti bija auglīga, jo tajā brīdi vispār nezināju ko darīt un bija baigie mēsli man, tāpēc gāju vismaz runāties ar viņu, bet visu laiku bija domas, ka tas ir bijis par ko runājam, kā lai palīdz šobrīd, lai tā nebūtu. Pēdējās reizes jau runājām par vienu visu laiku, ka man jāmeklē tas pozitīvās lietas dienas laikā un jālīmē viņas kopā, lai varu normāli izdzīvot dienu, bet manā gadījumā tas nav iespējams, jo no zālem bija blakusefekti tādi, ka no mājām nevarēji iziet ārā, bet tagad tinas tie vecie notikumi.

Bet kaadas domas tevi nomoka, atkal velk kaadaa tornii uzkaapt? Bet taas divas reizes, kad meeginaaji paardozeet medikamentus, bija pirms vai peec torna?

Nē, nekur negribu kāpt vairāk, gribu normāli dzīvot un baudīt dzīvi. Man ir visi apstākļi, lai tiktu šim periodam pāri, tikai vēl nēesmu atradis līdz galam, kas man vajadzīgs. Zinu ka pats to nespēju, tāpēc vēršos pēc palīdzības, jo noteikti ir vēl kādam tāa bijis. Pirmā reize bija, kad nomainīja zāles, divas dienas sajūta bija ka sit ar elektrību kāds, aizbraucu uz viesnīcu un sadzēros miega zāles, bet pamodos no rīta un turpināju meklēt izeju. Otra reize bija kādu mēnesi atpakaļ, kad bija slikti, izdzeru visas zāles, kas bija, bet atkal pamodos, bet ļoti nāca miegs, divas dienas nogulēju un atkal turpināju meklēt izeju. Domas nomoka par pagātni, visu laiku tinas lente, ko esmu darījis, ka tas bija nepareizi utt nevaru pieslēgties līdz galam šim brīdim, liekas ka smadzenes lido kaut kur, iespējams ka tā ir tā nerealitātes sajūta vēl saglabājusies. Visu laiku piespiežu, sevi darīt kaut ko, bet vairāk visas darbības nenotiek automātiski, kā agrāk.

Runcene, iespējams, ka man īslaicīgs efekts arī palīdzētu šobrīd, vismaz uz kādu laiku sajusties labāk, sajust kā ir, tad kad tā lente netinas prātā.

Es domāju, ka Tev vajag vienkārši psihiatru, kam Tu visās niansēs jūties drošs to visu stāstīt.

Tie nav nekādi saņemšanās jautājumi.

Ja arī kāds no tiem, pie kuriem esi bijis, izraksta kaut ko, kas neder, tas nenozīmē, ka viņš ir slikts speciālists, psihiatrijā diemžēl tā ir, ka nav analīžu. Zāļu piemeklēšana ir nopietns pasākums, dažiem ne uzreiz veiksmīgs.

Pēc tā, cik ļoti Tu biji pārsvilis, Tev, manuprāt, vajag regulāru zāļu režīmu vismaz 2 gadus. Pēc tam varēs skatīties, kas īsti ar Tevi ir.

Es šitādā situācijā nevienam neieteiktu hipnozi, turklāt Tev tagad nav tikai VD, manuprāt, bet daudz nopietnāki psihiski traucējumi. Mums Latvijā ir diezgan maz un vāji hipnoterapijas praktiķi, kas neatšķir, ko viņi var pacelt un ko nevar. Varbūt mazliet pavirša kritika, bet man te ir diezgan daudz privātās sarakstes, un es nekādus labos rezultātus par hipnoterapiju neesmu dzirdējusi, vienīgi atkarību gadījumā.

Ideāls variants Tev būtu psihiatrs-psihoterapeits (sarunu psihoterapeits) vienā personā. Tie toties mums ir ļoti labi. Katru nedēļu tiekoties, varētu labi koriģēt zāles, kad tas nepieciešams.

Bet tās ir manas domas, es negrasos Tevi vai kādu citu piespiest. Vnk diezgan labi zinu gan Latvijas, gan pasaules (domāju attīstītās valstis) psihes aprūpi, metodes un rezultātus, un tas, ko iesaku (psihiatrs-psihoterapeits), Tavā gadījumā varētu būt ar viscerīgāko iznākumu.

Pašlaik Tu turpini degt. Depresija Tev ir, tas ir viennozīmīgi. Vismaz depresija, ja ne kādi nopietnāki traucējumi. Bet depresija grauj imūnsistēmu (onkoloģisko slimību risks) un jo pamatīgi arī sirdi.

Zāļu blaknes būs jāiztur, jo tikmēr zāles tomēr saved kārtībā smadzeņu haosu.

Un cerēt uz ātru rezultātu Tavā situācijā ir naivi. Smadzenes pēc šādas "pārkaršanas" atjaunojas ļoti, ļoti lēni. Tieši tāpēc tik svarīgs būtu psihoterapeits, kas palīdzētu Tev emocionāli tādā līmenī, ka Tu nemētājies šurpu turpu.

Paldies par atbildi.
Es, kad lasīju par visām šīm lietām, ļoti daudz kopīga saskatīju ar šizofrēniju, bet par to runāju ar savu psihiatru un psihoterapeitu, neviens no viņiem to nevarēja apliecināt un noraidīja. Runcene par zālēm sapratu, ka tas nav tik vienkārši, iespējams vienkārši, ka netrāpīja ar īstām.
Depresija noteikti ir, nezinu kas vēl. Iespējams netrāpīju uz sev piemērotiem psihiatriem, viens no viņiem mani pat uz Tvaika ielu sūtīja, bet ģimene atrunāja uz turieni doties. Varbūt vari ieteikt kādu speciālistu ar individuālu pieeju, nevis tādu kur rindas stāv pie kabinetiem ?
Šobrīd turos, bet saprotu, ka kaut kas ir jādara tikai nezinu kur vērsties pēc palīdzības.

Tu esi reģistrēts, atsūti man, lūdzu, PM un uzraksti, pie kā Tu gāji. Forumā vārdus laikam nebūs smuki apspriest.

Vai Tu gāji privāti vai pie valsts psihiatra?

Tavs psihoterapeits nebija arī psihiatrs?

Tad varēšu vieglāk orientēties.