Saņēmu EEG slēdzienu, rakstīts: Smadzeņu dziļo mediālo struktūru disfunkcija.

Kkas traks ? Tas noziimee, ka tiešām man ir VD ?

Dzeru šobrīd AD Seroxat, pusiiti no riita, juutos shat tad labi, shat tad netik labi.

Paldies.

VD nav dtaada kaita ko uzraada EEG utm ... EEG viens pats vsp shaubos ka var uzstaadiit realu diagnozi.
VD piespeelee tad, kad ir izmekleets VISS un nav nekadu fiziologjisku probleemu, bet simptomi ir.

Es uzskatu, ka tie kuri seezh uz AD... nekad no VD valjaa netiks. Ar to vnk jaasamierinas un iespejams japalielina AD deva, vai japiemeklee cits preparaats, kursh palidz justies labi. Bet pa manam, tad cilvekam pasham jaamaak sevi kontroleet. Lai gan pasham ne vienmer sanaak, jo ir atsevishkji cilveki, kuri var izraisit pat agresiju.

Paldies Mateus, tava atbilde mani ļoti iepriecināja.

Vajag psihoterapiju, nevis zāles.

Zāles mūsdienās ir muļķība.

EEG Tev rāda, ka vnk smadzenes ir neaktīvas, aizmigušas, varbūt tāpēc, ka dzīve par grūtu; Tev jātrenē psihe, jāgūst briedums, nevis jātaisa vēl lielāka sedācija ar zālēm, ar laiku zaudēsi radošās spējas un paliksi par lielu pandu.

Var jau gāzt tās zāles vēl un vēl, psihiatrija tagad nevar sūdzēties par arsenāla trūkumu.

Un kā to saprast "man ir VD"?

VD ir veģetatīvi traucējumi, neba kāda briesmīga slimība, VD simptomi tikai rāda to, ka ķermenis nav mierā ar to, kā Tu dzīvo. Tev jāsaprot, kas tas ir; iepazīsi sevi, arī ātrāk spēsi kaut ko mainīt, kad VD pieklauvēs. Ja to nedarīsi, dabūsi reālas slimības. Veģetatīvi traucējumi savu reizi piesakās teju katram cilvēkam, jautājums ir par to, vai tā paliks dzīves norma.

Runcen, šitas teiciens man patīk: Paliksi par lielu pandu!

Nu ta jau arī ir... ja cilvēks pats ar sevi nestrādā, paļaujas uz ķīmiju...rezultātā ir regress un tikai

Es biju pie viena psihoterapeita, jams mani riktīg sakaitināja. Es kkā neticu, ka ar tikai runāšanu var kko izdarīt. Bet nu citādi es cenšos ēst vesel un aktīvi sportot, svaigs gaiss utt. tikai ne vienmēr izdodās tas laiks un tā..

Normāli, ka sakaitināja, psihologi un psihoterapeiti pa laikam mēdz būt arī izaicinoši; bet, ja Tu ceri ar svaigu gaisu, pareizu ēšanu un sportu vien nākt pie prāta, tad tas ir naivi :D

Tev vajag saprast, ko Tu tādu dari, kas pašam nemaz nepatīk; ēšana tajā visā ir ļoti liels sīkums. Dažreiz vajag rīkoties tieši otrādi un saprāta robežās reizēm ēst to, kas ir neveselīgs, bet garšīgs. Tāpat ne visi cilvēki var atļauties ļoti veselīgu pārtiku, bet ar VD nu galīgi nesirgst, jo ir apmierināti ar to, kas viņiem ir, un nekrīt panikā, ja kādreiz ir skarbāki laiki.

Tāpat liels un pamatīgs iemesls ir sevis nepazīšana un tādu lietu darīšana, kas Tev galīgi nav piemērotas. To arī nevarēs saprast ar zāļu dzeršanu.

Bet es arī kādreiz panikas lēkmes iedomājos ārstēt ar dīgušiem graudiem, bija tāds laiks, tāpēc šito domāšanu labi zinu, tikai rezultātu nebija :)



Edited 1 time(s). Last edit at 23.04.2014 17:47 by Runcene.

Protams, ka sakaitināja...sevišķi, ja ir ieņemts galvā ka problēmu nav un viss notiek pats par sevi. Bet patiesībā, tādas lietas NENOTIEK tāpat vien.

Manā pieredzē arī ir bijis, ka aizrādu cilvēkam par to, kas mani kaitina jau ilgtermiņā... un kas vispār, arī pēc vispār pieņemtām normām, nav korekti... sākumā sekoja nenormālas dusmas ar frāzēm, kā es to vispār atļaujos un kas es tāds esmu utt... bet vēlāk bija atvainošanās utt... es pats cenšos jebkuru aizrādījumu sagremot un analizēt...lai gan ne vienmēr sanāk... tas gan... bet jāsaprot, ka vismaz pusē gadījumu, kad kāda teiktais sanikno ...ir reāls pamats domāt, ka pateica pa tēmai. Ja vien sadusmotais nav ilgtermiņā dusmots un piem nedēļu visu mierīgi pacietis un nu ZB :D


Un es visu laiku pareizi eedu un sportoju. Tas neietekmē psihi. It nemaz.



Edited 1 time(s). Last edit at 23.04.2014 18:27 by Mateus.

Es jau tagad jūtos kā panda, 3 dienas nelietoju vairs Clonazepamu, kas mani mierinaaja veselu mēnesi, un visi simptomi atgriezušies.

Bet kā es neticu, ka parunāšanās ar psiho man tos simptomus mazinās. Šis tik taujās mani par privātām lietām, jau tas vien uzdzen stresu.

Runcene, bet tev reāli palīdz sarunas ar psihoterapeitu ?

vēl gribēju uzjautāt, vai aukstums un karstums ietekmē VD simptomus, ja es aizbrauktu uz āfriku, kur ir +30-40 grādi, tas mani ietekmeetu vai nea ?

Nē, sarunas man nepalīdz :D

Tas vispār ir unikāls teikums, ko daudzi lieto: "Neticu, ka tāda parunāšanās man palīdzēs." Protams, nē...

Palīdz tas, ja maini to, ko šajās sarunās esi ieraudzījis kā maināmu, un psihoterapeits tam sniedz emocionālu atbalstu.

Ja nevari izturēt pašlepnumam neglaimojošu sarunu (bet ne vienmēr tas ir vienīgais iemesls un ne vienmēr sarunas ir skarbas) un veidot attiecības ar terapeitu, tad sanāks vien tikai zāles, bet, kā jau teicu, gudrāku skatu uz sevi un dzīvi no tā nedabūsi.

Man tas pielēca, kad nejauši sāku ieklausīties citu pacientu sarunās (arī šeit), jo sevi no malas jau neredz :(, cik viņi apbižoti, kā viņus neviens nesaprot, cik ārsti neiejūtīgi, cik zāles dārgas, cik tas un šitas... Tas liecina par bērnišķību. Nu tad gribi vai negribi tur palikt. Kaut kas tāds sāk palīdzēt, ne jau plika saruna.

Tu ej, runā, pārvari bailes un kaunu un atkal runā, domā, vēro pasauli, analizē, vēro sevi beidzot, mēģini izprast. Tā apmēram.

Man vēl laikam jāaug, lai es saprastu. Ko es varu reāli mainīt, nu vismaz kādu piemēru, lai tas izbeigtu manus simptomus >:/
varbūt vari kādu savu piem minēt, vai tas ir tik diļi, ka to nevar izteikt, tikpat cik grūti citreiz pateikt vārdos kā jūties ?

Es jau cenšos kkā pati domāt savādāk, bet nekā. Nē nu ok, es sapratīšu, ka vaina ir, ka esmu piem kautrīga. Ar kkādām terapijām/domām šo pievarēšu, bet vai tas būs risinājums.

Kkāds sviests vienvārdsakot.

Citu pieredze Tev, manuprāt, tagad der tikai tik tālu, kā saņemties un kaut ko reālu sākt darīt. Varbūt ir vērts runāt un domāt, kāpēc Tu skrien prom un nevari saņemties sev palīdzēt. Daudzi vai pat vairums to, kas sāk meklēt psiholoģisku palīdzību, ir pārmēru kautrīgi.

Simptomi vairākiem tūkstošiem cilvēku var būt vienādi (dedzināšanas sajūta kuņģī, reiboņi, atvilnis, sirdsklauves, baiļu sajūtas), bet cēloņi citi. Psihiatrs noklausās, ko Tu saki, un izraksta zāles, bet tas ir par maz, lai Tu mainītos. Psihologu un psihoterapeitu konsultācijas ir katram savas, absolūti individuālas un privātas, nevis kaut kāda vienāda "slimības" ārstēšana kā psihiatrijā. Jā, psihiatrija palīdz, bet ne jau nobriest.Tāpēc jau psihologi un psihoterapeiti sāk sarunas par Tavu dzīvi. Tam ir jāļaujas. Viņiem taču nav kristāla bumbas, lai uzminētu, kas Tev par grūtībām.

Kā jau teicu, veģetatīvā (jeb autonomā) nervu sistēma darbojas pati par sevi, kā pati grib un reaģē uz visa veida pārslodzēm, un jebkurš cilvēks var izdarīt sev kādu kaitējumu, piemēram, kārtīgi neizguļoties, kaut kādu iemeslu dēļ sākot dzīvot mazkustīgi (dažiem tas ir kaitīgāk un pat bīstamāk nekā citiem), stresojot par kādām pēkšņām ziepēm un pārēdoties vai pietiekami nepaēdot, un, protams, ka viņam būs attiecīgie simptomi. Cilvēks, kam ir kāda pieredze sevis izpratnē, tūlīt domās, kas noticis, ko viņš nav pamanījis. Neviens jau nav tāds ģēnijs, ka spēj dzīvot absolūti perfektu dzīvi un nekad nesagrēkot pret savu veselību. Tāpat VNS reaģē uz neveselīgu domāšanu.

Ja Tev nav nekādas pieredzes un priekšstata par to, kā sevi izprast, tad, manuprāt, Tu pati neko daudz nevari mainīt. Kā Tu iedomājies to savādāko domāšanu? Tu zini, ko dari/domā aplam? Es negribu Tevi noniecināt, bet man visu laiku izklausās, ka vēl nezini un esi apjukusi. Varbūt Tu centies sevi piespiest darīt lietas, kas Tev nemaz nav vajadzīgas. Cilvēki, it sevišķi jauni, ļoti bieži grib būt kā visi, bet tas nav iespējams, tas ir tāds stulbs sabiedrības spiediens, kam nestabili cilvēki ļaujas.

Nevaru komentēt atsevišķu cilvēku stāstus, jo tas būtu ļoti negodīgi pret Tevi. Neesmu nedz profesionāle, nedz to tā pa virsu var darīt. Arī psihoterapeits nesāktu neko šitā komentēt, jo tā var izdarīt vairāk ļauna nekā laba.

Sevi nevar salīdzināt ar citiem. Cilvēki šeit bieži tā grib darīt, jo joprojām domā, ka tā ir kāda viena "slimība" (bet tā nav) vai meklē īsāko ceļu (tādu nav).

Mēs katrs esam ļoti atšķirīgi: tas jāatceras visu laiku, kad lasi kādu pieredzi.

Man arī bija bail, biju audzināta stingrā kristietībā ar ļoti lielu noliegumu un absolūtu noraidījumu pret psiholoģisko palīdzību, jo Baznīca uzskatīja, ka tas kaitē. Un kaitēja jau arī, jo es savu naudu sāku nest nevis Baznīcai, bet psihoterapeitam :D

Man vajadzēja 8 gadus, lai saņemtos, un es diemžēl ilgi pičkājos ar zālēm. Tas bija psiholoģijas un psihoterapijas sākums Latvijā, arī psihiatri bija skeptiski, bet tagad taču tā vairs nav. Tu vari būt laimīgāka, jo ir daudz informācijas, ir internets, ir grāmatas, mums te ir vesela grāmatu tēma.

Kāpēc Tev pie psihoterapeita nesākt ar stāstu, ko raksti šeit: ka esi kautrīga, ka sviests... Tam būs lielāka jēga. Atrodi tādu, kas patīk (paguglē psihoterapeitu rakstus, video, daudziem ir savas mājaslapas), un apskaties, kas notiek. Pamēģini IZJUST, kurš no viņiem Tev patīk un Tevi uzrunā. Pie tā arī būs vieglāk runāt. Varbūt ne ļoti viegli, bet vieglāk.

Piemēru kā var mainīt?
Vāji cilvēki nevar. Tiem slinkums ir stiprāks par paša gribu.
Es gan nesaku, ka es baigi stiprs, jo man ir vel daudz kur augt. Ir daudz īpašības no kurām jātiek vaļā un īpašības kuras jāattīsta.

Bija periodi, kad es nespēju paiet normali garām ātro mašīnai, jo sākās panika un bailes ka tulīt miršu ;)
Ārsti mani arī uzreiz gribēja piepičkāt ar sedatīviem un AD... es tam visam uzliku mīksto. Lai gan pamēģināju 2 ned lietot Lexotanil... bļin...NEKAD vairs ;) nah... pēc tam bija tikai sliktāk. Tiku galā pats. Karstas vannas, sports, literatūra (kāda man interesē, nevis ta ko kāds iesaka par pareizu). Ir super, ja blakus ir cilvēks kurš atbalsta, bet arī bez tā var iztikt.

Tu pa lielam atbildēji uz savu bēdu pati... beidzi lietot un SIMPTOMI atgriezās... tb zāles nerisina NEKO, bet gan nomaskē simptomus.Ir jāsakārto domas... domāšana... vēlmes... ambīcijas... mērķi... un jāstrādā ar sevi

Paldies jums par super atbildēm, šon palika kkā vieglāk :]

Mateus, es gan lasiju, ka aukstas dusha paliidz. Sak, tad jau saunā ar vērtīgi iet :/

Nez, tad kad galiig slikti, tad liekas viss po, un met iekšā kas pirmais pa rokai, domāts AD.

Redzēs, man tikai pirmie pāris mēneši ar VĢ, būs kkā jāsadraudzējās.

jāsadraudzējas.. nu tad ta ari mocīsies visu mūžu...
Tas viss ir galvā, tur arī jākārto un par aukstām dušām...man ālinģis nepalīdzēja :D
viss ir galvā

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10