Sveicināti! Bieži vien internetā vai žurnālu rakstos varam lasīt, ja cilvēkiem ir problēmas attiecībās ar citiem cilvēkiem, problēmas ar pašapziņu, tad viņiem tiek ieteikts apmeklēt psihoterapeitu, iet taču pie speciālista utml. Es arī pirms vairākiem gadiem, kad man bija diezgan pamatīgas problēmas, meklēju palīdzību pie psihoterapeita. Bet rezultātā tieši pretēji iedzīvojos jaunos kompleksos, kļuvu sasaistīta. Tas bija tāāds aplauziens. Es biju gatava, ka man psihoterapija nepalīdzēs. Bet es nebiju gaidījusi, ka no psihoterapijas paliks sliktāk. Bet kādam taču psihoterapeiti ir palīdzejuši? Katrreiz, kad kādam cilvēkam iesaka apmeklēt taču psihoterapeitu, jūtos diezgan dīvaini. Kas ir tas, ko es neesmu sapratusi?
Sieviete, 49, 161, 65

Tu vsp neko neesi sapratusi... pat ne to, ka cilvēki ir dažādi un psihoterapeitu ir jāpiemeklē

Principā no psihoterapijas var palikt sliktāk, it sevišķi, kad grūst ilūzijas, jo tas nav pašlepnumam glaimojoši. Tādā brīdi nez vai vajadzētu mesties prom, kaut vai tāpēc, ka līdz tam ir maksāta nauda, un tātad nekad neuzzināsi, līdz kam nonāci un kas būtu sevī vai savā domāšanā jāmaina.

Bet kopumā, lai ietu uz psihoterapiju, tiešām vispirms ir svarīgi atrast cilvēku, kurš patīk. Nu jā, tā vienkārši.

Psihoterapija nav kāds nomierinošs medikaments, tas ir kā treniņš sportā, kur psihoterapeits ir treneris.

Citreiz gan atklāsmes ir iepriecinošas, bet tad jau slikti nepaliek. Var palikt slikti arī tad, ja ir mīļa slimība, upura loma vai kādas citas mazas riebeklībiņas. Jo kā gan dzīvosi bez tām... Bet tās savukārt grauj veselību un citādi traucē dzīvi... Nu tad ir jāizdara izvēle, un tāpēc ir svarīgi, lai psihoterapeits būtu "savs" cilvēks. Ne visas pārmaiņas ir vieglas, un ir labi, ja var to veikšanai saņemt emocionālu atbalstu, ko psihoterapeiti vienmēr sniedz.

Psihoterapija ne vienmēr ir mierinoša, tā var būt arī izaicinoša.

Psihoterapeits mēģina ielīst tavā galvā un tad pārņemt pār tevi kontroli un tu esi pakļauts viņam!

Murdziņš un rēgi, enfiņ :D

haha :) Forša diena ārā ieslēdzu muzāānu un klausos 90 gadu hītus, sīkie ārā viss ir forši! Šodien jānokrāso 100 olas varbūt griezsties pie psihoterapeita pēc padoma? :)



Edited 1 time(s). Last edit at 19.04.2014 17:08 by enfuego.

Man ir līdzīga pieredze autores rakstītajam. Tā arī nesapratu, vai neatradu savu īsto terapeitu vai kā, bet, cik esmu bijusi pie dažādiem ārstiem, nekā labāk palicis nav. Iespējams, kā Runcene norādīja, ir grūti pašai izkāpt laukā no tās upura lomas..