Savulaik lasīju par šo tēmu J.Zālīša literatūru, iedvesmojos. Ļoti patika, ticēju arī viņa spējai palīdzēt. Bet kā ir ar tiem, kas tagad ar to nodarbojās? Kādi rezulāti? Tā taču nespēj aizstāt psihoterapiju? Ēriksona psihoterapija? Kāds kurš vairāk šājās lietās orientējas, varētu pastāstīt.

Zālītis savā ziņā bija ģēnijs un autodidakts kā Freids, citiem diemžēl ir jāmācās no skolotājiem.

Man šķiet, ka Latvijā pašlaik ir švaki ar hipnoterapiju. Aivis Dombrovskis ir vienīgais puslīdz bieži dzirdētais.

Bet nesaprotu, kam Tev tā. Tu negribi izprast sevi?

Hipnoterapija ir ok, ja rezultātu vajag ātri bez paša cilvēka piedalīšanās, piemēram, narkotiku lietotājam, kas pakļauj briesmām savu dzīvību, logoneirozes gadījumā, kad cilvēks varbūt pat nevar dabūt darbu u. tml.

Es te vienkārši ar Mazdakteri runājos. Šamais man iesaka ''savilkt roku dūrē'', respektīvi, sublimēt seksuālo enerģiju un vairāk virzīt to mentālā virzienā. Pats arī jūtu, ka tās enerģijas ir daudz, bet tā tiek izmētāta visādos virzienos. Netaisos kļūt par ģēniju, bet tomēr, ja ar sievietēm tagad man neiet, tad varbūt labāk maksimāli koncentrēties mācībām.

Žēl, ka laiku nevar pagriezt atpakaļ. Būtu tik fantastiski satikt šo izcilo personību.



Edited 1 time(s). Last edit at 25.03.2014 13:29 by snukers.

Ja Tu esi audzis bez tēva, Tev nav vīrieša modeļa.

Nav jau pasaule vēl mirusi. Psihoterapeits Viesturs Rudzītis Tev būtu īstais, tā pa skarbo, bet, ja var viņu izturēt, tad ir uz ceļa. Tev trūkst skarbuma, manuprāt. Mazdakteris apmēram tajā pašā virzienā velk: galu galā, ir redzējis daudz jaunu puišu.

Un tas, ko citās tēmās esi rakstījis par sievietēm, manuprāt, liecina par to, ka Tu izvēlies tādas, kas Tevi vazā aiz deguna, izmanto, nu vsp ne tās foršākās. Man darba sakarā ir iznākusi darīšana ar tādām meičām, es otrreiz neielaižos, jo tur arī dīks un izmantos vai vismaz mēģinās to darīt. Es vispār (20 un mazliet plus) ar tādām sīkajām lietas nebīdu, jo viņas tagad ir baigais disaster, arī tēva nav bijis, un visur viņu meklē. Ja saka, ka tagad jaunie vīrieši ir bērnišķīgi, tad tādas ap 20 ir vel trakāks variants.

Tai pašā laikā ir foršas jaunas meitenes arī, gudras, interesantas, diezgan pieaugušas; nekādā gadījumā nenolieku visas, bet nav mazsvarīgi tas, ko agrāk ļoti nopietni skatījās: kādi ir vecāki.

Man pietiek ar pāris pirmajiem teikumiem; ja ir tikai "es", "man", tad cauri.

Tev jājūt, ka viņai ir interese par Tevi, Tavu dzīvi, Tavām vajadzībām arī. Vīrietis tomēr ir ģimenes galva, citādi ir auzas; sievai viņš ir jāciena, nevis kā bērnam jāprasa to un šito. Viņš pats zinās, ko vajag.

Tev kaut kā jāiegūst sajēga par to, kas ir kas. Ja tikai es zinātu, kā tas darāms. Domāju, ka te Tev tiešām var palīdzēt tikai vīrietis.

Taisnība ir, skarbuma man trūkst. Tiklīdz ar naudām viss nokārtosies, varētu padomāt.

Agrāk vienkārši šis posms no randiņiem līdz attiecībām bija pārāk īss, ātri gultā un viss čiki, kā rezultātā personība nav iepazīta un tad pēc pāris mēnešiem brīnumi parādās.

Zelta vārdi - jāatrod sieviete, kurai interesēju arī es, nevis, kurai man jāskrien pakaļ. Pārāk daudz esmu lutinājis, galu galā bezmērķīgi.