"Vecās" terapijas skolas sākās agrāk, jau 80. gadu beigās. Izveidojoties neatkarībai, vairāki trimdas latvieši psihoterapeiti palīdzēja šīs skolas attīstīt, ļoti atbalstīja mācības, izmitināšanu ārzemēs utt.

KBT praktiķu starp viņiem nebija.

Mūsu valstij neinteresē psihoterapija, tā ir terapeita un klienta privāta lieta, kā iešana pie friziera vai kosmetologa; kaut gan domāju, ka ļoti daudzos gadījumos tā ir pielīdzināma neatliekamai palīdzībai (ciešanas nav mazākas!), kas medicīniskos gadījumos ir bez maksas (kaut vai nokritīsi uz ielas).

Tā nu valsts neatbalsta nedz izglītību, nedz vismaz dažas krīzes vizītes, bet bomžiem, kas dzērumā dauza galvu, taisa kaut 5 datortomogrāfijas dienā.

Cik man ir pēdējā info, tik KBT apguvei kaut kas tieši pietrūka ar finansējumu, kas arī, protams, nebija no valsts. Krīze laikam iegrieza. Un, ja būs kā tagad, kad cilvēki paši individuāli par savu naudu tuvējās ārzemēs meklē iespējas mācīties, tad tas nākotnē nebūs arī lēti; vienīgi labi ir tas, ka KBT ir samērā īsi kursi; domāju, ka kaut kas jau nu būs un jau ir.

Lūk, kur ir vismaz viena tiem, kam tiešām interesē:

http://www.lailasprakse.lv/

Šeit ir labs raksts par sociālās trauksmes psihoterapijā izmantotajām metodēm www.socialatrauksme.lv (sadaļā "terapija")

Sveiki. Man ir 33 un man ir sociālā fobija. Ikdienā komunicēt ar sev tuviem cilvēkiem un darba kolēģiem nav problēmu. Bet, piemēram aiziet uz banku, parakstīt papīrus svešu cilvēku klātbūtnē vai aiziet uz restorānu paēst vai randiņu ir reālas problēmas. Pie psihoterapeita iet netaisos, jo nepelnu tik daudz. Vai kāds no ''man līdzīgajiem'' varētu padalīties praktiskajā pieredzē, kā Jūs ikdienā ar to sadzīvojat. Kāds, kuram ir līdzīgas problēmas. Kādus pirmos soļus spērāt. Kas palīdzēja (zāles, lūdzu, nē). Kāds... help.

Jā, varu palīdzēt. Padoms ir ļoti vienkāršs - neiespringsti par to. Uz banku ir jāiet reti bet bez restorāna vispār var mierīgi iztikt. Kas attiecas uz randiņu, tad vienkārši ar cilvi pirms tam kārtīgi aprunājies par to kas Tev patīk un kas nepatīk. Un skat, varbūt i uz randiņu iet nevajadzēs. Laiks un nervi ietaupīsies.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Kur Tu uzzināji to terminu "sociālā fobija"?

Psihiatrija ar šo birkošanu ir nodarījusi ļoti lielu ļaunumu.

Var palīdzēt dienasgrāmatas rakstīšana, tā ir laba pašterapija. Mēģini definēt: kur ir bail (Tev ir vienkārši bail iet uz restorānu, banku utt.), kad tas sākās?, kādas ir Tavas fantāzijas, kas tai bankā notiks? kas restorānā? kas randiņā?

Vai Tev ir kādas versijas, kāpēc Tev tā ir?

Sieviete vai vīrietis?

Runcen! Viņam nav soc. fobija. Un ja viņam ir soc.fobija, tu gribi lai viņš vēl iet uz kursiem, īsts soc fobiķis, pat no mājas ārā nevar iziet!

Nezinu kas man ir, bet zinu vienu - visiem ir tonna ar tarakāniem
Piem man šobrīd nākas braukt ar vilcienu... 45min šajā man neizturamajā vidē... es nevaru braukt ja jāskatās pretēji braukšanas virzienam (atradu vietu ok)... man nepatik ja spiid logā saule (ari atrisināju), es ciest nevaru ja man nav kur likt kājas (ta jau te ir problēma), es ciest nevaru ja man tik tuvu atrodas daudz un sveši ļaudis (arī neizbēgams diskomforts). Bet ja vajag - ko darīt... Bankā jau viss vienkārši - kamēr esmu pie operatora, manā tuvumā ir tikai operators, rinda ir patālu un tajā gan es nesēžu jo ...ciest nevaru tik tuvu atrodoties sev svešus :D Es gan neesmu interesējies kas tas ir un tā, jo ikdienā 98% gadījumu, es visu pakārtoju tam, lai es un mana ģimene vnk labi justos.

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

Nu man arī nepatīk vilcienā(eļektričkā) kur viens otram sejā skatās, bet man ir risinājums pieliekties un skatīties uz leju!

Nepiekrītu! Tas reāli traucē. Uz banku ir jāiet, uz vēstniecību, uz uzņēmumu reģistru, uz firmas banketiem, uz vēlēšanu iecirkni, interesanti cilvēki aicina uz svētku pusdienām, uz restorāniem. Es mēģināju neiespringt ļoti daudzus gadus. Bet šogad nonācu pie secinājuma, ka mēģinot izvairīties no šīm situācijām man rodās jaunas. Dzīvē ir jāiet uz priekšu. Šī sociālā fobija apziņā liekas kā zīmogs, kas paziņo esi iemarinēts uz ilgu laiku.

To =>Runcene
Par sociālo fobiju uzzināju no Google, kaut kādā ārzemju lapā (diezgan nesen) ierakstot angļu valodā savus simptomus. Atvērās lapa heplguide.org. Tas bija baigais atklājums, ka tas nav vienkārši - beigti nervi, vai daļēji sačakarēti nervi no bērnības un, ka arī Latvijā ir šādi cilvēki.
Man šis priekšstats izveidojās ne jau tā pat vien. Reiz apmeklēju neirologu, izstāstīju viņai par saviem simptomiem un viss ko viņa man piedāvāja bija (ja pareizi atceros) magnētiskā rezonanse galvai un masāžas kurss un zāles. Šī sieviete tiešām nezināja, kas man ir. Labi, ka mana paziņa, aptiekāre, man recepti atņēma :)
Dienasgrāmata varētu būt laba lieta, varētu mēģināt, ja nebūtu slinkums.
Tur jau tā lieta, ka es zinu, ka mani ne tajā bankā ne kādā citā iestādē neviens nesitīs. Tās vienkārši ir domas, sajūtas un emocijas, ar kurām es netieku galā. Ir fakts, atnāk doma, vēl viena, tad jau rodās sajūtas, tad jau pats fiziskais ķermenis sāk reaģēt.
Sāku iet viena pati uz kafejnīcām. Nav viegli, bet ir doma, ka es sev tādejādi pierādīšu, ka manas bailes ir ilūzijas. Jāiegūst jauna, pozitīva pieredze, kas to negatīvo pieredzi izdzēstu no atmiņas.

Incha Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Dzīvē ir jāiet uz priekšu.


Nu lūk, šī ir ļoti svarīga atziņa. Un ja Tu to atzīsti, tad arī ej uz priekšu nevis visu laiku atskaties uz savu fobiju...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Man palīdzēja vienkārša taktika "darīt labāko, ko varu iedomāties". Šī nodoma spēku es atklāju, kad biju gandrīz iznīcināts, gandrīz paralizēts. Es atkopos un tas bija totāls brīnums.

Un jāiet uz priekšu, par spīti bailēm. Rīcība + jātur bilde kopā un tad jau progresu ieraudzīju. Nu un tā kā šī sakarība veiksmīgi izpildās atkal un atkal, tad es kļuvu arvien drošāks un pārliecinātāks.

Tas ir pozitīvā nodoma spēks. Zinu, citiem liekas muļķības, bet tas pavisam reāli strādā manā gadījumā. Jo labais tiek atmaksāts ar labo un nekā savādāk nevar būt - galvenais, pašam ieraudzīt un novērtēt pozitīvos notikumus savā dzīvē.

Ja Jums ilgu laiku ir grūti gājis, tad veidojas tādi kā "negatīvie iekrājumi" - tīri matemātiski neironi pierod pie neveiksmēm, un tāpēc tie dabiskā veidā "gravitējas" jeb tiecas uz jaunām neveiksmēm. Tāpēc jābūt pašiem ar sevi uzmanīgiem.

Ļoti spēcīgi palīdz, kad Jūs savus novērojumus par sevi rakstat bloga veidā, kaut vai turpat Word dokumentā. Jo domas ir visu laiku mainīgas , bet kad Jūs kaut ko uzrakstat - viss! Tas jau ir padarīts par ļoti cietu nodomu.
Esmu pārliecināts,ka dažiem to nemaz negribēsies darīt, jo tie ir Jūsu negatīvie iekrājumi, kas šo skepsi sēs.



Edited 3 time(s). Last edit at 04.10.2014 12:48 by persick.

What!!!! Matemātiski...neironi???
Lielāku murgu sen nebiju lasījis... bet nu sadaļa toč pareizā ;)

jā, matemātiski - teorija, ka viss ir eksakts un smadzenes ir kā dators - un ka nākotnē tas spēs simulēt mūsu smadzeņu modeli. Ņemam vienu neironu un varam to personificēt, cik tas ir negatīvas dabas vai pozitīvas. Jo negatīvāks tas būs, jo vairāk tas saistīsies ar citiem negatīvi lādētiem neironiem. Un tāpat ir pozitīvi orientētie neironi, kas grib tusēt ar citiem "pozitīvajiem". Un tā viņi tur kaujas smadzenēs...

Tā ir tikai mana interpretācija, nevajag par to baigi iespringt.

Diemzeel panikas izraisiitie simptomi - svisana, slikta dusa, reibonis, nerealitaates sajuuta utt.(kas nu kuram) nav iluzija, tie ir reaali. Bet katraa zinaa tava nostaaja ir pareiza, jo tie kuri izveelaas izvairiities no vietaam un situaacijaam, tikai nostiprina paarlieciibu, ka tas ir kaut kas biistams, bailes no simptomiem tikai pieaug. Es ieteiktu tev uzrakstiit taas situaacijas, kuraas tev rodas panikas simptomi un noveertee taas no 1-10, atkariibaa no taa cik stipru paniku tu izjuuti. Un tad saac treneeties situaacijaas, kuraas tu izjuuti vismazaako stresu, jo ja saaksi ar situaacijaam ar lielu stresa liimeni, ir lielaaka iespeeja, ka tu neiztureesi, taadeel saac sistemaatiski un pakaapeniski. Buutiiba ir palikt uz vietas, nebeegt, nepretoties panikas simptomiem, laut visam iet savu gaitu un buut situaacijaa tik ilgi kameer panika samazinaas vai ideaala gadiijumaa pazuud pa visam. Peec tam apbalvo sevi, pasaki kaut ko pozitiivu sev -ka tu esi malacis, ka tu esi apmierinaata ar sevi vai nopeerc kaut ko garsiigu utt. - lai gan tas var izklausiities varbuut mulkiigi, bet tas ir loti svariigs aspekts. Ja ir iespeejams, tad so treninu vareetu veikt ar kaadu kopaa, kas zin par tavaam baileem un var atbalstiit un paliidzeet iztureet siis situaacijas.

Nu tad izmantojot izdevību - pastāsti par savu teoriju, argumentiem un faktiem

=> Persick! un 123! Paldies par ieteikumiem un pieredzi! Vairākas lietas, ko rakstījāt man sasaistījās ar to, ko mana intuīcija man saka, ka tā ir pareizi. Tātad virzos pa pareizo taciņu. Īstenībā par to sevis apbalvošanu ir pareizi. Vajag sevi uzmundrināt ne tikai ar domām, bet tīri materiāli arī.
Kāds man var izstāstīt šādu lietu - no vienas puses sanāk, ka esam nenormāli egoisti, jo izejot cilvēkos uzreiz saasināti fokusējamies uz sevi, domājam kā mēs izskatamies no malas, ka mums grūti, ka apkārtējie traucē. Un no otras puses mēs sevi nemīlam tomēr. Mums jāmācās sevi pareizi mīlēt un pieņemt. Vai es pareizi domāju? ... Sanāk kopā egoists, kurš sevi nemīl. :)) :((

Nedomaaju ka tur ir liela saistiiba ar egoismu, bet gan kaa tu uztver apkaarteejo pasauli. Ir cilveeki kas ir juutiigi pret apkaarteejiem stimuliem, loti viegli sasniedz stresa liimeni un dabuu sos izteiktos simptomus. Dala cilveeku ar VD izvairaas iet uz tirdznieciibas centriem, jo taa ir vieta, kur biezi uznaak trauksme, panika. Bet tam ir izskaidrojums, jo biezi sie cilveeki uzturaas sev ierastaas, drosaas videes - maaja, kaadam darbs, tuvaakais veikals.... Un tad tirdznieciibas centrs, kur ir spilgta gaisma, daudz cilveeku, iespeejams muuzika vai troksnis un visi sie impulsi bombardee smadzenes, izdalaas adrenaliins, rodas trauksme un paraadaas simptomi, taalaak jau rodas lielaaka trauksme no simptomiem, jo liekaas tuuliit paliks slikti, pagiibsu, izvemsos (kas nu kuram), izdalaas vairaak adrenaliins un simptomi pastiprinaas un liela dala no siem cilveekiem atstaaj tirdznieciibas centru. Naakamo reizi jau doma vien, ka jaadodas uz tirdznieciibas centru, rada trauksmi un paraadaas simptomi un attiistaas bailes no panikas. Man loti paliidzeeja sis izskaidrojums, jo agraak man bija probleemas ar lielu veikalu apmekleesanu, bet tad taa vietaa, lai saaktu panikot par to, ka juutos savaadi un reibst galva, teicu sev ka tas ir tikai taadeel, ka smadzenes sanem daudz impulsus vienlaiciigi, tas mani nomierinaaja. Tagad man nesagaadaa nekaadas probleemas aizbraukt uz tirdznieciibas centru, ja vajag varu pavadiit veselu dienu tur.
Randins kafeiniicaa ir biski savaadaaka lieta, bet apaksaa arii ir negatiiva pieredze no pagaatnes un dazkaart pietiek tikai ar vienu gadiijumu, kad palika slikti, lai sii pieredze ieseestos smadzenees un cilveeks kafeiniicu, svesus cilveekus saaktu saistiit ar trauksmi un panikas leekmeem.

Domā par sevi vispirms. Tu savu enerģiju vari izlietot kā vēlies-uztraucoties par citiem ,vai veltot to sev. Labāk sāc ar sevi. Būsi sevi sakārtojis - tad pievērsīsies citiem.

Vai Veģetatīvā distonija un sociālā fobija ir radniecīgas slimības? Vai cilvēkam varētu būt abas? Vai parasti ir abas?

Radniecīgas? Nosacīti.
Vai cilvēkam varētu būt abas? Varētu.
Vai parasti ir abas? Nezinu. Man nav statistika. Bet tā kā abas ir nervu sistēmas problēmas, tad iespēja būt abām reizē manuprāt ir ļoti augsta.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nervi paši par sevīm jau ir radnieciskās slimības!

nervi paši par sevi ir tāda pati slimība kā acis, kājas, mati...