Sveiki!
Vai tā varētu būt veģitatīvā distonija un kā ar viņu cīnīties?
Leta tāda ka citu dienu es jūtos ideāli, bet citas dienas(biežāk) galīgi švaki, vienkārši nenokā pārņem nenormāls satraukums, neko vairāk negribas, gribas tikai aiztikt galvu ar rokām un nervozēt, staigāt no vienas vietas uz otru, liekas ka galva uzsprāgs, viuslaiku tik domāju ka paliks vēl trakāk un trakāk, ka varu nomirt vai kaut kas tajā galvā pārplīst, trīs reizes es biju uz slimnīcu kad bija ļoti traki, tur viekārši iepotēja nomierinošas zāles un pret assinspiedienu kaut kādas ripas iedeva, vēl laida vēnā kaut ko no kā palika ļoti karsti... Visu laiku kad biju slimnīcā asinsspiediens bija augsts, esmu arī bijis pie Neirologa, taisīja MR un neko neatklāja, izrakstīja padzert zāles Pramistar un vitamīnus nerviem. Vēl taisīju asinsanalīzes, arī neko neatrada, visi ārsti saka ka man vis ir kārtība, taču man visu laiku ir slikti. Nesaprotu no kā, vai tā var būt tā distonija, un kā tad es viņu varu uzveikt, ja man nekas nepalīdz un esmu itkā vesels ? :(
V 19gadi.

Kad Tu kaut ko tādu juti pirmo reizi?

Kad tas sākās?

Nu tas sākās jau varētu teikt vasarā, tas viss sākās no tā , ka es pārdzēros un nokļuvu slimnīcā, pēctam domāju ka ja nevaru dzert, varu pīpēt zāli, arī nokļuvu slimnīcā, visās reizēs biaj asinsspiediens, tad man sākās vienkārši ikkdienā tās pašas sajūtas, itkā bailes, itkā satraukums, tagad man ir baild vispār iedzert alkoholu vai kafiju, kur nu vēl uzpīpēt zāli. Bail ka nepaliek slikti. Es arī nelietoju vairāk neko tādu, bet tikuntā, kaut ko sadomājos un satraucos un paķer tās bailes....

Vienkārši sēžu pei datora itkā viss ir ļoti labi un pēkšņi liekas ka sāk palikt sūdīgi un ar vien trakāk paliek, citreiz ātri pāriet, citreiz nepāriet, un dzeru nomierinošas tabletes vai vispār arī ar tām nevar palīdzēt.

kas Tev izraksta zāles?

kur Tu uzzināji nosaukumu "Veģetatīvā distonija"?

Nu tās zāles izrakstīja neirologs.
Vienkārši internetā rakņājos kas tas varētu būt un uzgāju par to distoniju un palasīju daudzus rakstus, itkā kaut kas līdzīgs atbilst tam kas man ir un kā jūtos.

Ok, un kādas zāles Tu lieto?

vai regulāri?

Nu man izrakstīja Pramistar, pa vienai tabletei dienā, mēnesi jādzer, nu jau kā pagājis tas mēnesis vēl 2 ripas palikušas! Un vēl vitamīnus Neurorubine. Arī pa vienai tabletei dienā. Varbūt ka nedaudz ir labāk kā mēneša sākuma, bet neesmu droš....

āa un tos Balderjānu kapsulas tad kad sākas tās sliktās sajūtas....

Ar ko Tu ikdienā nodarbojies? mācības? darbs?

Nu skaitās ka mācos, vienkārši tagad ir prakses laiks un es vēl neesmu tākā atradis, var teikt ka jau no spetembra sežu mājās, + vēl ir bail doties tajā praksē, jo bail ka nepaliek slikti un kas tad notiks ar mani, ja paliks slikti un vēl visādi miljons jautājumi jaucās pa galvu! Jo man prakse skaitās jūrā, tas ir uz ūdens vismaz 4 mēneši!

Nav visai labi tāpat vien sēdēt mājās un malties pa datoru bez satura; atrodi kādu pastāvīgu nodarbošanos (kaut vai pagaidu darbu), lai nebūtu laika domāt par visādām ķermeniskām izpausmēm.

Ja Tev tas bija no pārdzeršanās, tad vienkārši nedari to vairāk. Nedari neko tādu, kas varētu kaitēt veselībai, vismaz tai līmenī, ko apzinies.

Kusties daudz un enerģiski, tas Tavā vecumā ir nepieciešams pilnīgi obligāti, ej ārā, lai arī kāds būtu laiks, šādām problēmām labi der baseins, kontrastdušas, īsi sakot: ūdens.

Paldies par ieteikumiem, a kopumā tā vare'tu būt tā distonija? Un pret tādu jau nav zāļu vai ne? Vienkārši es nezinu, visu laiku tik domāju kas man varētu būt un pie kādiem ārstiem lai iet utt.

Ja Tev tādas izpausmes būtu tikai pēc pārdzeršanās un zāles smēķēšanas, tad varētu domāt, ka Tu vienkārši saindējies, zāle varēja būt piesūcināta ar acetonu. Vispār tā var atsist smadzenes uz mūžiem.

Bet, ja Tev tās trauksmes sajūtas ir bez visa tā, it kā bez iemesla, tad tā vairāk ir psiholoģiska, ne medicīniska lieta, to neārstē zāles. Padomju laikos tā darīja (daži dara arī tagad), bet Tu kļūsi kaut kādā mērā atkarīgs no zālēm. Šīs, kas Tev ir tagad, nav ļoti "smagas", bet nu tomēr...

Es nesaku, ka nekad un nekur nedrīkst zāles, ja ir tādas baiļu sajūtas utt., bet Tu esi ļoti jauns, tas nupat ir sācies un Tu vari to uzveikt citādi.

Varbūt ir kādas lietas, kas Tevi tiešām uztrauc dzīvē? Ja Tu baidies par 4 mēnešiem jūrā, tad tieši no kā Tu baidies?

Vislabākais būtu, ja Tu varētu izrunāties ar psihologu.

Nu skaidrs, nu es jau arī negribu palikt atkarīgs no zālēm un tā. es vienkārši gribu lai viss būtu kā agrāk un man nav ne mazākās sajēgas kā lai to izdara...
Es baidos no tā ka man var palikt slikti, un ka tur jau nebūs kas palīdz un tā, es vispār nesparotu kapēc es baidos un kāpēc man tās sajūtas pārņem, agrāk man viss bija vienalga, neparko nesatraucos.
Kur var meklēt psihologu? Psihiatrs arī ir kaut kas līdzīgs psihologam ?

Nē, psihiatrs nav līdzīgs psihologam. Psihiatrs izraksta medikamentus līdzīgi neirologam, tikai vēl stiprākus.

šeit ir viens psihologs: http://www.psihoterapeits-blumbergs.lv/lv/par-mani

psihologs runā un palīdz sevi izprast. reizēm pietiek ar to, ka Tu skaļi izrunā, kas Tevi uztrauc, tad it kā var uz visu paskatīties no malas, un bailes pāriet, jo..... (turpinājumu parasti saprot katrs pats mazliet savādāk)

Ja Tev nebūtu uznākuši tie sliktumi, Tev nebūtu bail doties jūrā?

Ja nebūtu tākā ir tagad, tad noteikti ka nebūtu bail doties, nu protams būtu neliels satraukums, un tā, jo tas kkas jauns priekš mani ir, bet nu tagad, kad es nezinu kurā brīdī man paliek slikti un kapēc vispār tas notiek, protams ka man ir bail...

vai Tu dzīvo ar vecākiem?

Dzīvoju ar mammu, nav tēva

Vai viņa zina, kā Tev iet?

Varbūt ir vērts ar viņu parunāt?

Vai viņa varētu raizēties, kad Tu aizbrauksi jūrā?

Visu zin, es domāju ka neraizētos, viņa jau saka lai es eju, ka būs labi un tā, ka vajag kaut ko jaunu, bet es saku ka man bail no tā ja tur paliks slikti.

Nu redz, tad varbūt tomēr derētu tas psihoterapeits, tas ir gandrīz tas pats, kas psihologs, tikai vēl ilgāk mācījies.

Atceries arī par baseinu (komforta līmenī), par nesēdēšanu uz vietas utt.

Es domāju, ka Tavu situāciju var atrisināt bez zālēm un to būtu vērts darīt, jaunībā domāšana ir elastīga un arī pieradums neizveidosies.

Vispirms, protams, vēl var parunāt ar mammu, varbūt viņai rodas kāda ideja, kāpēc Tev ir bail, varbūt pati kaut ko līdzīgu ir piedzīvojusi. Varbūt Tu raizējies par mammu? Tāda versija arī var būt....

Es droši nezinu, kādas ir atbildes, tās Tev būs jāatrod pašām, un tad paliks labi.

Ja gadījumā uznāk kādi sliktumi, jau tagad atceries, ka tas nav nekas bīstams, tas ir tikai uztraukums un bailes, Tu neesi slims (mūsdienās daudzi psihologi uun psihoterapeiti šo distonijas nosaukumu vispār nelieto); mēģini tad sekli neelpot un nesarīties par daudz skābekļa – no tā paliek sliktāk. Vislabāk ir elpot papīra turziņā, bet, ja tādas nav, uzliec uz krūtīm sakrustotas rokas un uzspied, lai elpošana ir lēnāka un dziļāka.

Nu paldies liels :)
Es mēģināšu darīt kaut ko, un centīšos ņemt vērā ko jūs rakstījāt.
Ceru ka tiešām pēc iespējas atrāk paliks labi.

Man arī tas pats...Tikai Tevis aprakstītie simptomi parādījās manos 22 gados. Piekrītu, Tu pārāk jauns, lai antidepresantus lietotu, bet pie speciālista Tev būtu jāpierakstās. Mani ārstē Daina Jēgere (uzsit netā, atradīsi sev tuvāko vietu Rīgā,kur šī strādā) Bet pirmajā vietā Tev ir sports,sports,sports, jo tas baigi labi izlādē negatīvo un mēģini dzīvi uztvert mierīgāk...Tikai sportu meklē tādu, kas Tev liekas interesants, lai vēl tur nav jābūt negatīvām domām.