Sevis graizīšana, sev sāpju nodarīšana - vai kādam vēl tas ir aktuāli? Kā ar to tieciet galā? Kāpēc vispār sākāt?

Katram cilvēkam ir savi iemesli, tas nav tik vienkārši.

Vai esi apmeklējusi psihologu/psihoterapeitu, varbūt domājusi par to? Viņš/viņa palīdzētu Tev saprast, kas notiek tieši ar Tevi.

Susi un kāpēc tu to dari?
man viss sākās ar apsēstību, ka tas ir jādara, kas mani nomocīja vairākus gadus šī uzmācīgā ideja līdz es to izdarīju jo vairs nespēju izturēt. pirmoreiz to izdarīju dzērumā un biju sajūsmā.
zinu tas skan slimi.
tagad vairs tā nedaru, jo man šķiet, ka tas padara mani citu acīs par slimu, par ko kompleksojos. lai gan gadās, ka lielās sirdssāpēs centos pārgriezt vēnas ar mērķi nomirt.
oh no par to runājot atkal sāk uzmākties tā doma- vajag to darīt... :X

Es apmekleeju psihiatru, vinjsh man iesaka tajos briizhos dzert pusi Lorafen
Kaa secinaaju, man nepaliidz, naakamajaa viziitee pateikshu. Es saaku graiziities pavisam nesen un lai aizgainjaatu savu vainas apzinju, lai attiiriitos.

a ko man darīt ja man visu šito lasot sakas nenormāla trauksme ar tieksmi graizīties, es to negribu, bet kkas man to liek un es lietoju zāles, bet tas ka zāļu dēļ neesmu skaidrā man tikai pastiprina šīs domas

Tad Tev droši vien nevajag lasīt forumu (tas nav nekāds retums, ka te kādam paliek slikti), un būs jārunā ar psihiatru par zāļu korekciju, jo vidējā aritmētiskā gadījumā tās šādās situācijās tomēr palīdz.

Varbūt ir vērts piezvanīt uz skalbes.lv krīzes tālruni, kas sniedz palīdzību psiholoģiskā atbalsta līmenī, šis forums vairāk sniedz tikai informāciju, kur vērsties utt.

Susi, ko Tu esi izdarījusi? Par ko jūties vainīga?



Edited 1 time(s). Last edit at 20.11.2013 02:27 by kachenite.

Reiz es netīšām, muļķības dēļ, izdarīju kaut ko tāādu, kas man likās nepiedodami. Jutos vainīga par to un nebija, ar ko par to izrunāties (Man likās, ka neviens mani nesapratīs! Sajūta drraussmīga.). Es vairākus gadus sodīju sevi, darot visādas muļķības.
Ja Tu graizies tāpēc, ka jūties vainīga un aptraipīta- tabletes vainas sajūtu neizkliedē. To dara grēksūdze.
No vainas sajūtas var tikt vaļā, runājot ar cilvēku, kuram uzticies. Lūdzot piedošanu (sev? citiem?- nu Tu pati zini, kas notika?). Psihiatrs Tev var tikai iedot stiprākas zāles, tad vēl stiprākas... Meklē psihologu/ psihoterapeitu, kam vari uzticēties. Jo ātrāk sāksi šo jautājumu risināt, jo vieglāk būs tikt ar to galā. Kāmēr selfharmings vēl nav iegājis hroniskā fāzē.



Edited 2 time(s). Last edit at 20.11.2013 02:33 by kachenite.

Liels paldies kachenitei par komentāru! Vistuvāk tam, ko vēlējos izdzirdēt.

Bija aktuāli pirms kāda laika, jo tādā veidā centos nomierināties. Pārtraucu tad, kad psihoterapeite lika man sevi iedomāties sava vīra vietā, to, kā es justos, ja viņš tā darìtu un, vai es tiešām viņam novēlētu tā justies. Un tas uz mani nostrādāja daudz labāk, nekā citas metodes, ar kurām mans iepriekšējais psihoterapeits bija strādājis, jo vīrs man ir svarīgākais cilvēks pasaulē un nevēlos, lai viņam sāpētu tik traku, kā sāpētu man, ja viņš non-stopā graizītu rokas.

Kaut kā tā.
Bet katram jau ir sava metode, kas darbojas.