Man ir jau pāri 40. Vienmēr esmu bijusi ļoti nomākta. Katru rītu mostos un eju ngulēt ar tādu drūmu nolemtību. bez iemesla. Jo dzīve ir normāla, oir ģimene, ar naudu un darbu viss ok. Cik sevi atceros, šī visu laiku nomāktība ir bijusi vienmēr.Tas ir tik nomācoši. Nespēju ne par ko priecāties. Esmu mēģinājusi mainīt vidi, ceļot, meklēt hobijus, fiziskas nodarbes - nekas nelīdz. Tas iekšējais melnums ir graujošs. Ja agrāk es vismaz ārēji mēģināju būt iespējami smaidīga, tad ar vecumu pat nespēju izlikties. No rītiem ceļos ar drūmumu jau atverot acis, dienu kaut kā pavadu, neko nedarot, jo nav jau īsti ko darīt. Nekad neesmu nekādas zāles dzērusi, jo domāju, ka tas vienkārši ir mans temperaments, melanholiķis. Varbūt tomēr jālieto zāles, jo šī sajūta mani grauj. Jūtos ļoti slikti, dienas rit tik bezjēdzīgi. Lasu, ka te dažādas problēmas, varbūt mana ir nieks?

es jau nu ieteiktu psihoterapeitu. domāju, ka Tev nav jāsamierinās ar šādu situāciju.

ja saki, ka visu mūžu, tad ir vērts parakt pašus dzīves sākumus; cilvēks pēc tam visu laiku dzīvo ar veco plati.

mana versija, protams, ir ļoti virspusēja, bet tomēr.



Edited 1 time(s). Last edit at 16.07.2013 13:18 by Runcene.

Ja jau tu straadaa, tad jau pa dienu tev ir ko dariit.
Es jutos taapat kaa tu - nomaaktiiba, ne par ko nespeeju priecaaties..., kaut gan es saaku lietot AD jo bija trauksme un panikas leekmes. Nenoliedzami AD paliidzeeja arii pret nomaaktiibu, bet vai ir veerts uzsaakt lietot AD tikai deel taa? varbuut veerts izmeeginaat psihoterapeitu vispirms.

Panikas lēkmes man bija jaunībā. Trauksme jau arī ir fonā, bet ne tik liela, lai uztrauktos par to. Varbūt jādzer kkas Prozac līdzīgs, kas rada labu noskaņojumu?
Kāda jēga rakt augšā dzīves sākumus? Kas aizmirsts, nav ko kustināt manuprāt. Psihoterapija diez vai palīdzēs, jo esmu to mācījusies un man tāda sajūta, ka redzu visas tehnikas un zinu, ko teiks, ko darīs psihoterapeits.
Ko sliktu dara AD?

Ej pie kāda augstākas raudzes terapeita, A. Plūmi (un citus Latvijas psihoanalītiķus) vai V. Rudzīti Tu nepārkodīsi, pie viņiem brauc kolēģi arī no ārzemēm.

Nekā ļoti slikta vai bīstama jau tajos AD nav, apmēram kā E vielas, vienīgi personības izaugsmi un attīstību tie neveicina, tikai cīnās ar sekām. Un es dodu zobu, ka katram kaut kādā dzīves fāzē ar zālēm vien var iznākt sabrukt tik un tā. Psihoterapija audzina iekšējos resursus un izturību. Zāles ir tikai spieķis. Es piekrītu teorijai, ka vislabākie rezultāti ir tad, ja metodes kombinē.

Ja nu tikai par zālēm, tad tagad ir jaunāki un labāki par Prozac.

"Kas bijis – bijis" nav nekāda labā doma, jo uz tā, kas bijis, ikviens cilvēks 100% būvē turpmāko dzīvi, uz tiem resursiem, kas viņam ir, bet varbūt apakšā galīgi nederīga grunts un purvs. Un aizmirsts jau nu nav vis it nekas, ķermenis vai psihe atceras; sūdīgi esi to terapiju mācījusies ;). Parasti jau vnk cilvēkiem ir bail feisot pagātni (tas tā ir katram), bet pagātni var savest kārtībā savā galvā un tad atstāt vismaz daļēji, daudzas lietas var saprast nu jau kā piaugušais, paskatīties uz tām citādi un palaist vaļā.

Pilnībā jau sevi neizraksi (lai gan, ja grib, var saprast ļoti daudz), bet vismaz ar nomāktību gan tiksi galā. 40 gadi, mjā, diezgan ilgi dzīvots ar to visu, es nodzīvoju 30 gadus, kad sabruku, vēl pēc tam kādu laiku šā tā lāpījos, tagad sev reizēm jautāju: kur es biju agrāk, bet nu labāk vēlāk nekā nekad.

Vēlu veiksmes.



Edited 1 time(s). Last edit at 16.07.2013 15:03 by Runcene.

Domā, es arī sabrukšu? Es domāju, ka tā arī nīkuļošu savā drūmupē. Varbūt neko nemainīt un samierināties? To psih.jau es tā drusku pamācījos, ne jau nopietni. Redzu, ka mans pieaugušais bērns tāds pats, vai tiešām to pārmanto kaut kā?

bērns bioloģiski pieskaņojas no dzimšanas mātes garastāvoklim, izdzīvošanas misija ir sākusies.

njā, nu Tev pašai domāt, var nīkuļot arī visu mūžu, bet vai Tu gribi?

domāju, ka tomēr negribi.

Man atkal vis bijan ormāli normāli domāju kad sāku intensivi mācīties pārmāciju jēgu un tagad 2. mēnesi jūtos ar atminjas traucejumiem un pazuduši visi merkji kaut kas nenormāls )= Pat padomāt nromāli nespēju 2 mēneši kā no vietas