bet mums bija viens pensionēts dakteris kuram dēls un meita strādā ārsti un viņam zvanījām
prasījām kā kautko izraksta vai aizved kautkur tad stāstījām ko ar mums dara viņš skaidroja
kas notiek kas labāk un reāli kapec kādas zāles kāpec kas... ko domā aŗsti ko dara utt

jo es jūtu ka jūs peldat tajā sistēmā kā buru laiva īsti neviens neko nesavelk kopā kas ir noticis un
kā to ārstē un vai viņju var rehabilitēt vai būs tā vai šitā

no filosofijas
man patīk ja ir kāds ārsts kas pasaka skaidri un gaiši kas ir noticis
ko var darīt , kas to var izdarīt un kā ir labāk, lai var pienmt lēmumu un rīkoties
max pareizi...

Nu tagad Jūsu situācija ir izgājusi ārpus psihiatrijas.

Psihiatrijā ir ļoti slikti ar citiem speciālistiem; ir ļoti samazināts finansējums, es neizplūdīšu visā, ko varētu pateikt par šo situāciju, jo tādas lietas lemj ierēdniecība...

Māsām ir vienmēr bijis kategoriski noliegts kaut ko teikt.

Jau pirms op. bijušās sirds problēmas + insults + mazkustīgums ir darījis savu.

Jums tagad jātiek klāt ārstam, lai viņš pasaka, ko un kā.

Daudz variantu tur nav, parasti to plaušu šķidrumu punktē un atsūc, bet vai paps to izturēs... ārsts var būt domīgs.

Ak dievs.Es vairs neko nesaprotu.Pašlaik cik dr. stradiņos teica tikai ar antibiotikām,visu laiku pie sistēmām.Runcene,mēs tikām klāt ārstam-pateica,ka dara ko var,vēl esot aizdomas uz kaut kādu aspireju (aizrīšanos),es nesapratu to vārdu.

Ļaudīm cienījamos gados mēdz būt aspirācijas pneimonijas, mjā, nav viegla lieta. Tas nozīmē, ka viņš varētu būt barojams mākslīgi ar trubiņu, jo nespēj norīt, nav spēka.

No kā tāda varēja rasties?Es sev tik varu uzdot jautājumu-nu kāpēc,kāpēc tā?Vairs pat neko parakstīt nevaru,cik smaga sajūta.Paldies,Runcene,par saprotami sniegto informāciju.

Nu es jau teicu: cilvēkam zūd spēki, viņš nespēj norīt, kaut kas ir iekļuvis elpošanas ceļos un izraisījis iekaisumu – tāpēc tagad dod antibiotikas, bet no tā vien neveidotos plaušu tūska, kas vēl ir tam visam klāt, cik saprotu. Plaušu tūska, vienkārši runājot, veidojas no ļoti slimas sirds un traucētas asinsrites.

Mikroinsults ir veicinājis visas veselības lejupslīdi :(



Edited 1 time(s). Last edit at 24.05.2013 22:17 by Runcene.

Runcenei-paldies tu te esi īsti savā vietā.Tavi teikumi un vārdi pat nomierina,Skaidrojums ļoti pat saprotams.Laiks rādīs visu.Paldies.

Esam mājās.No intens.terapijas taisnā ceļā uz māju.
Pirmā d/n.Ēdam pāris karotes katrā ēdienreizē,visu blenderēju. jāizdzer ir 1,5 l šķidruma,es ar karotīti knapi krūzīti pa visu dienu spēju iemānīt.Nakts murgi papiņu moka visu laiku. Nomainīja buronilu pret relanie,bet nekāds miers tāpat no tā nav.Visu nakti dīdās,kājas,rokas,vairs jau gan neceļas,jo nav spēka.
Tagad nomainīju mammu, uzliku pat mantru miegam,vairs jau nezinu kā būt.

Mīļie viedie,uz nakti dodu-haloperidol 3-5pil.,buronilu nomainīja pret relanie.Bet viņš pa nakti pilnīgi neguļ.pilnīgi. Varbūt vajag kaut ko citu. Man pat rādās,ka tas ir pilnīgi pretējs efekts.

Tas ir jau mazliet ārpus foruma kompetences, par devām vajadzētu runāt ar ārstu, jo šādiem pacientiem visi psihotropie līdzekļi ir dodami ļoti piesardzīgi. Bet ārsts zina, kur viņam tas insults ir un kāds. Tas ir svarīgi.

Bet principā haloperidols tikai uz nakti tik nemierīgam cilvēkam var būt par maz. Es runātu ar ārstu par iespēju dot šīs zāles visu dienu (3 x 5 pil.), zinu, ka līdzīgos gadījumos tā ir diezgan tradicionāla prakse. Psihiatriskajā sliimnīcā taču viņam kaut ko noteikti deva arī pa dienu.

Tā diemžēl ir situācija, kur ir koks ar diviem galiem. Ja cilvēkam sados pārāk daudz zāļu, viņš gandrīz var nespēt paēst; ja nedos, kopēji netiks galā un arī no tā uzbudinājuma ir kaut kādas ciešanas tomēr un no negulēšanas stāvoklis tikai pasliktināsies.

Visu laiku jāņem vērā, ka kaut kāda smadzeņu daļa nav apasiņota, tur valda pilnīgs haoss, un to pilnībā kompensēt diemžēl nespēj nekas.

Nez vai šis būs tas gadijums, kad psihotropie līdzekļi būtu dodami piesardzīgi...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Paldies.Jā mums haoperidols ir 3 reiz d.,pa 3pil,Un ēst negribas viņam tas tiesa,,intens. bija sistēmas,tagad mānam pa karotītei,gan šķidrumu,gan biezāku kaut ko. Es pērku visādus bērnu biezeņus.Bet negrib,negrib vairs neko.Labi ja pa dienu iemānam 100g biezo un kādi 100 šķidrumu. Un tas spēks tomēr visu nakti guļus stāvoklī locīt segu,cilāt kājas, rokas,knubināties ,

Skatos,mans pēdējais ieraksts 02.06.,papiņš 06.06. aizgāja uz mūža mājām.Beigas pat negribas atcerēties.Vēl ilgi laikam manu prātu mocīs doma vai visu izdarījām pareizi.Visu laiku domāju,ka nevajadzēja to psih.slimnīcu,bet vēl nevaru visu tā sakārtot pa plauktiņiem,un varbūt nemaz nevajag sevī radīt vainas apziņu?
Līdz pēdējam elpas vilcienam turējām papiņa rokas,tā robeža starp vienu pasauli un otru ir tik trausla.

Nekas Tavos ierakstos neliecināja, ka Tu būtu bezrūpīga meita, tieši pretēji. Visa nelaime bija insults op. laikā, tur parasti nekad nav labu seku.

Jūs neviens neesat vainīgi, ir veci cilvēki, kam labi iziet ar visām narkozēm, ir tādi, kuriem nepaveicas :(

Un to neviens iepriekš nevar zināt :(

Ja viņš visu laiku būtu bijis nemierīgs, tās arī ir ciešanas, kaut ko vajadzēja darīt, bet psihiatrija diemžēl ir ar savām robežām.

RIP Tavam papam.

Paldies.Nekad nebiju bijusi tik tuvu tam slieksnim,kad redzi,kā aiziet tuvākais cilvēks.Maniem logiem burtiski atvērās aizkari,atvērās citas durvis,ienāca citas domas,uz daudz ko skatos savādāk.

Stradaju par medmasu uk apruupes namaa. Varu pateikt kaadas zaales dod muusu vaskulaaraas demences pacientiem.Parasti uz nakti ir Simvastatin tablete, atorvastatin, senna....no riita bisoprolol, calcium carbonate, citalopram, cloptidogrel film coated tablet , lansoprazole....shim viirietimir tada pati diagnoze kaa juusu teevam...vins ir confuse mazliet...neatceras, aizmirst daudz ko, vajag paliidziibu...bet turas jau 3 gadus

Saprotu, ka mans viedoklis novēlots, tomēr, ja nu kāds meklē informāciju par šo tēmu... Mammai (53 g.) pusotru mēnesi atpakaļ notika atkārtots insults ( pirmo Gaiļezerā nekonstatēja un palaida mājās- tā arī izstaigāja uz kājām). Šobrīd vaskulārās demences pazīmes, tomēr... Slimnīcā viss izskatījās traģiski, progresēja ar katru dienu, kļuva arvien atrautāka no realitātes. Izņēmu no slimnīcas (pareizāk sakot izmeta, jo staigājot un traucējot citiem). Pārbaudīju zāles, kas slimnīcā tika dotas- mati stāvus sacēlās! Pirmās 3 nedēļas bija smagas, tomēr neskatoties uz slimnīcas ārstu viedokli, ar ģimenes ārsti izlēmām samazināt psihotropo līdzekļu devas un no dažām atteikties vispār. Šobrīd progress ir acīmredzams. Ģimenes ārste pat bija pārsteigta par tik ātru uzlabojumu.Šobrīd mamma ir adekvāts cilvēks, kuram diemžēl gan vēl ir smagas problēmas ar īslaicīgo atmiņu, tomēr ir atgriezusies loģiskā domāšana, adekvāta rīcība un normāla uzvedība. Jā, grūts ir tas laiks, kamēr cilvēks atiet no tiem smagajiem psihotropajiem līdzekļiem, tomēr pēc tam progress ir redzams ar katru dienu. Ar ģimenes ārsti nolēmām nesekot neirologa norādījumiem likt mierā smadzenes un barot ar nomierinošiem psihotropajiem līdzekļiem, bet gan tieši otrādi samazināt palēnām psihotropo līdzekļu devas (ir man tādas aizdomas, ka viņai tie vispār nav un nebija vajadzīgi) un sākt stimulēt smadzeņu darbību gan ar zālēm, gan ikdienā ar vingrinājumiem. Dod Dievs, atveseļosies! Iesaku rūpīgi izvērtēt ārstu izvēlēto ārstēšanu un meklēt citus viedokļus un iespējas. Un protams, pēc iespējas, rūpēties par mīļajiem mājās. Es arī nedēļas 2 atslēdzu gāzi, šodien pirmo reizi uzticēju vienai aiziet līdz veikalam, kas atrodas blakus mājā, un ziniet, kaut arī solīju, ka nokāpšu un atvēršu durvis (durvīm garš kods), pati izdomāja, ka jāpamēģina atstāt durvis vaļā, ja neviens no kaimiņiem neaizvērs, tad tiks atpakaļ bez manas palīdzības. Un tika! :) Tā kā ticiet saviem mīļajiem un viņu iekšējai vēlmei izveseļoties un neļaujiet iekšējo dzīves sparu nomākt ar zālēm. Zāles ir vajadzīgas, protams, bet ne jau lai cilvēku padarītu par dārzeni!

neviens to nespēj saprast, neviens, līdz neredz un neizjūt to uz savas ādas personīgi. Līdzjūtība visdziļākā.Man mamma vaskulāra demence, esmu šokā, nekāda slimnīca nepalīdz, mājās labi apstākļi, bet viņa to pārvērš par elli, vai ir jāpārkāpj pāri emocijām un jāatdod mamma kur nezin kur, vai mirt kopā? Vai to var izturēt un cik ilgi? Viņa dienā priecājas, bet no trijiem naktī kliedz, ka ir jabrauc prom. Esmu uz sabrukuma robežas, kur ir izeja....

Ir robežas, ko cilvēks var turēt.

Izeja ir iestāde, un tur nekā nevar darīt.