Jau kādu laiciņu nedzīvoju vairs viena, pie manis dzīvo jaunākais dēls, tā, ka par vientulību galīgi vairs nav jāsatraucas. Mēģināju lietot escitalopramu, bet man galīgi nederēja, kopā ar AD un ari tagad pa drusciņai lietoju fluanksolu. Vai nu sakarā ar Ad atmešanu, vai arī ar sniega nokušanu, man palika labāk. Čakli metos dārza darbos. Ir bijušas ari dienas, kad pa āru noplosijos ari 12 stundas, tad gan nākošajā dienā nespēju aktīvi padarboties, dienu atpūtos un atkal uz priekšu, bet ne vairs tik aktīvi, nu jā saasinājās arī muguras problēmas. Darbojos minimāli, kaut darba ir daudz, bet nav vairs enerģijas, bet vēlēšanās darboties ir. Šajā sakarā varu piebilst, ka ziemā biju pie astroloģes, kura pateica, ka fiziski es nemaz tik spēcīga neesot un pārslodze varot beigties bēdīgi. Es gan uz to neieciklējos, bet, kad jūtos draņķīgi kā šobrīd, tad padomāju gan drusku, kas ar to iespējamo bēdīgo beigšanos varētu būt domāts. Sevi uzskatu vēl par jaunu, būtu jāvar kalnus gāzt, kā to dariju kādreiz, nu vismaz izdarīt pusi no tā ko kādreiz, tāpēc mani ļoti satrauc, ka reizēm jūtos kā vecs grausts, kas nevar gandrīz neko. Vīrs man teica, lai netrakoju pa to dārzu, ja pēc tam negribu visu vasaru pavadīt gultā, bet iekšā jau ir vēlme darboties un ari lai apkārtne būtu skaista un sakopta. Patreiz nestrādāju, gaidiju kursus no NVA, vajadzēja sākties šodien, bet grupa nesavācās, nākošā grupa vākšoties kopā uz vasaru. Vakar man paziņa paziņoja, ka pansionātā meklē darbiniekus, piezvaniju, nez gan vai mani tur vajadzēs, tas būs tikai, ja kāds no pašreizējiem pretendentiem atteiksies. Bet vispār es pagaidām biju domājusi ar darba meklējumiem nesteigties, padarboties dārzā, pa vasaru citādi piepelnīties, sagaidīt kursus. Mani visvairāk satrauc tas, ka pašsajūtas dēļ nekādi nespēju savas vajadzības un vēlmes savienot ar iespējām. Vīrs tik skandina - Saulīt saudzē sevi, nepārstrādājies. Bet īsti jau nezinu kā bez viņa atbalsta sakarīgi tieku ar visu galā.

Tev varbūt virsnieres drusku nosēdušās,tas agri vai vēlu notiek gandrīz visiem,jo vairāk stresu,jo ātrāk.
Tas būtībā ir tas pats,ko ķiniešu medicīna sauc par vienu no energijas veidiem-nieru energiju,ko viņi neprot atjaunot,bet-var:))Vnk-ķīnieši savā medicīnā nerunā par vitamīniem,tikai par energijām.
Viena no pazīmēm ir nogurums,vēl-eozinnofīlija,alergijas.Es rudenī padzēru drusku vairāk b5 vitamīnu-pirms tam mocīja alergija un eozinofīlie bij stipri daudz,pēc tā kursiņa eozinofīlie nokrita 5reizes zemāk.
Analīzes sanāca uztaisīt neplānoti-1. reizi sakarā ar traumu,2.-sakarā ar asām sāpēm vēderā,abas reizes slimnīcā,bet rezultāti apstiprināja manu aizdomu-jo alergija nebij agrāk bijusi,un zināms nespēks arī tomēr bij,lai gan to tā grūti salīdzināt.Nu jā-bez B5 vēl dzēru C vit.
Tagad to visu atkārtoju-vakar sāku,jo negribas pakām fenkarolu dzert,tas arī dargāk un nepatīkamāk.

slota, manuprāt, Tev biku pietrūkst iekšējā dialoga ar sevi.

pa laikam ir labi apsēsties un padomāt...

cilvēkam nav vēlams durt uz priekšu tā, it kā viņš būtu uz baterijām, jo mēs neesam.

turklāt Tu raksti, kā noskrienes, un tad vispārējās veselības sadaļā raksti/sūdzies par muguras sāpēm... kur fiška? pašai taču noteikti ir skaidrs.

tas saskaņā ar manu pasaules skatījumu ;)



Edited 1 time(s). Last edit at 16.05.2013 21:47 by Runcene.

Es visu laiku nemitīgi domāju, ko darīt, kā darīt, vai darīt, kāpēc nav spēka darīt, kāpēc esmu tāda, utt.

Mugura sāpējusi jau kopš skolas laikiem, kad drusku to pabojāju mācoties par šuvēju. Šoreiz ir pilnīgi atšķirīgas, nebijušas sajūtas. Kur ir fiška? Bet ko man darīt, ja ir māja, zeme, paliela teritorija priekš pilsētas, gandrīz pushektārs, ne jau visa apstrādāta, bet tāpat būtu jāsakopj. Ir vēlēšanās lai viss būtu skaisti, acīm un sirdij tīkami. Un kaut kas kaut mazdrusciņ vismaz izaug un zied ari puķes.

Ari algots darbs būtu vajadzīgs.

Vēlmes un vajadzības ir, bet nav resursu lai to īstenotu, nav normālas veselības.

Bēdīgi, ka neesmu uz baterijām, bet vajadzētu gan:), citādi, jādzīvo nesakoptā vidē un arī trūcīgi, bet es to negribu.

Bet pirms satiku savu otro vīru, ja būtu palikusi viena, būtu pilnīgs sviests, jo psihiatrija mani bija padarijusi par dārzeni. Atkopos tikai pateicoties otrajam vīram. Viņš man pamazām lika tikt vaļā no visām zālēm, kuras tolaik lietoju daudz. Tvaicenes 20.nodaļā daktere, kura mani ārstēja, uzskatija, ka neesmu spējīga par sevi parūpēties.

Vakar biju uz pansionātu izmēģināt darbiņu, bet tur nu gan var galu dabūt. Tā ir demenču nodaļa, daļa nestaigā. Darba tik daudz, ka visu dienu vienos auļos jāpavada. Bruku var dabūt un muguru arī galīgi sabeigt. Būs vien vēl kādu laiciņu jāpavada bez darbiņa. Bēdīgi, bet fakts, ko nevar celt, to nevar nest.

Slota,Tu īpaši neklausi ko Tev kāds saka,tapēc arī rakstīt vispār pat nevienam īsti vairs negribas,jo-Tu itkā atrod iemeslus,lai jebkādus ieteikumus noraidītu vai ignorētu.Kad Tu ziemā paklausīji,Tev palika labāk,a tā-Tu nekādi nereagē uz to ko Tev kāds saka,bet-saka varbūt ļoti pareizi.
Redzi,viens savas problēmas risina un atrisina,vismaz daļēji,a cits visu laiku brauc aizvien uz leju,diez no kā tas atkarīgs?Tiem pirmajiem dzimstot starta pozīcija tik laba,ka tā garantē visu mūžu priekšrocības? Es tā nedomāju.....

slota, nomaini niku, Tavs pašreizējais ir Tevis pašu pazemojošs. Tu pati sevi noraksti, ko tad domā dzīve darīs ar Tevi?

existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> slota, nomaini niku, Tavs pašreizējais ir Tevis
> pašu pazemojošs. Tu pati sevi noraksti, ko tad
> domā dzīve darīs ar Tevi?

Jā,kautkā pat nepamanīju,dažkārt citiem to esmu teicis,šoreiz fool pateica-100% pareizi.

Neko pazemojošu savā nikā neredzu, var pieņemt, ka slota tīri slauka, bet nu katrs jau spriež pa savam.

Neesmu pamanijusi, ka visus ieteikumus noraidu. Var jau būt, ka esmu ko palaidusi garām. Piedodiet, ja tā.

Es sevi pat netaisos norakstīt tiešā nozīmē. Es jau nu zinu ko nozīmē būt norakstītai, to ar mani bija izdarijusi psihiatrija, bet pamazām ķepurojos tik uz augšu, vienkārši man būtu jātiek vēl tālāk uz priekšu. Vienkāršs piemērs - vēl pirms 5.gadiem uz psiheni braucu 4 - 5 reizes gadā, tas no 2003.gada, bet tagad slimnīcā biju pirms 2.gadiem un tad tikai tāpēc, ka daktere iedzina strupceļā, sakot, ka nedos slimības lapu, vai nu jāiet prom no darba, vai arī jābrauc uz slimnīcu, bet būtu pieticis ar nedēļas atpūtu mājās. Tā, ka es uzskatu, ka progress ir liels.

Tātad Tev, slota, tas vienkārši nav piemērots darbs. Jāmeklē cits.

Un Tu esi daudz paveikusi. Ir tā, ka psihiatri var ļoti vilkt uz leju, skumji, ka tā, bet mūsu realitāte ir mūsu realitāte. Man arī ir stāstīti daži brīnumi, bet esmu situācijā, kad nepieciešamības gadījumā ir ļoti viegi mainīt ārstu – vienkārši iet pie cita.

Lai Tev veicas cita darba meklējumos!

...slota, Shangri-La ir tepat, un tā nav jāmeklē tālu Tibetā...

http://www.youtube.com/watch?v=42kSNCmzPIs

Nu,labi,ja Tu progresē,tad ir labi.Es nedomāju,ka niks ir pazemojošs,bet-tas ko uz sevi attiecinām,tas lielā mērā piepildās,zināmā mērā-tas ir kaut kas,ar ko sevi identificējam.Bet-ja liekas,ka niks ir labs,tad ir ok,vienkārši-par sevi vajag domāt visu to labāko,par nākotni-vēl vairāk laba,tas tā,pārdomas......

Pirmais vīrs un psihiatrija mani bija nogremdējuši gandrīz pavisam. Slikti jutos gandrīz visu laiku un darboties biju spējīga ļoti reti. Vilkšanu ārā no bedres uzņēmās mans otrais vīrs. Viņam sākums bija pavisam traks ar mani.

Kādu laiku atpakaļ rakstiju, ka nav motivācijas darboties, bet nu motivācija ir ļoti spēcīgi izteikta, jo jaunākais dēliņš dzīvo pie manis. Nav jau gluži vairs mazulītis, 18.gadi manam mīļumiņam.

" Mēs upurējam savu veselību, lai nopelnītu naudu, bet pēc tam mēs upurējam naudu, lai atgūtu veselību."

Tādas rindas man atrakstija mīļotais cilvēks.


Bet ko darīt, ja naudas jau nav, lai atgūtu veselību un nav spēka arī nopelnīt. Ja ienākumu līmenis šobrīd ir tāds, ka knapi var savilkt galus. Tad vēl stress vai būs par ko nopirkt malku. Šobrīd tiek lietoti zaļumi no dārza, vēlāk jau būs vēl citas vitamīniem bagātas ēdamlietas. Bet vispār vajadzības krietni pārsniedz iespējas. Pirms gada dzīvoju krietni labāk finansiālā ziņā. Varētu jau šādas tādas haltūriņas dabūt, bet mājās darbi pāri par galvu, kurus nevaru spēt padarīt. Vīrs iesaka netrakot ar darbiem, atpūsties un izbaudīt vasaru. Es tikai nesaprotu kā tas reāli izdarāms, ja jādomā par izdzīvošanu. Mani tā knapināšanās reāli padara stresainu. Nevaru teikt, ka galīgi nav enerģijas un motivācijas, bet ne vienmēr jūtos pietiekami labi, lai darbotos. Mani tracina arī, ka lai kaut cik normāli dzīvotu, būtu jāizdara daudz vairāk nekā šobrīd fiziski spēju, nav man 100% darba spējas, tāpēc arī tika piešķirta invaliditāte. Nu sevi par invalīdu galīgi neuzskatu, bet ar to kalnu gāšanu arī ir tā kā ir.

Slota
Ziemā Tu sūdzējies par stipru nespēku,tad palīdzēja Bvitamīni.Tev derētu pierakstīt kad ir bijis kkas slikts ,ko darīji,ja palika labāk,varu derēt,ka to recepti ar alus raugu tagad nepraktizē.Bet b vitamīni neuzkrājas un stresa apstākļos vajag vairāk.

Lietoju MultI b strong, bet nu vispār vairāk iet runa par to, ka dzīve no manis prasa daudz, daudz vairāk nekā spēju, ja gribu cilvēcīgi dzīvot.



Edited 1 time(s). Last edit at 06.06.2013 10:08 by slota.

slota

Bez specifiskiem vitāmīniem (kā piemēram Multi-B Strong) vienmr vajag lietot kādu kombinēto vitamīnu, kaut ai to pašu Livol...

Un jā, dzīve tā ir iekārtota, ka vairumam cilveku lai viņi varētu cilvēcīgi dzīvot ir jādara vairāk kā viņi spēj kā rezultātā labklājībai paredzētā nauda jānovirza vselības un darbaspēju atjaunošanā. Tā teikt, apburtais loks un šā kā tā ir dirsā...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

slota

Tu sūti vīram naudu uz cietumu?

Sūtu.

ku! Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> slota
>
> Bez specifiskiem vitāmīniem (kā piemēram
> Multi-B Strong) vienmr vajag lietot kādu
> kombinēto vitamīnu, kaut ai to pašu Livol...
>
> Un jā, dzīve tā ir iekārtota, ka vairumam
> cilveku lai viņi varētu cilvēcīgi dzīvot ir
> jādara vairāk kā viņi spēj kā rezultātā
> labklājībai paredzētā nauda jānovirza
> vselības un darbaspēju atjaunošanā. Tā teikt,
> apburtais loks un šā kā tā ir dirsā...

Pilīgi piekrītu,bez tam-ja tomēr ir nogurums,tad derētu palielināt multi b strong devu,manai sievai tā bij-dzēra,vienalga nogurums,palielināja devu-nogurums pārgāja.Toreiz lietoja multi b strong. Tagad labākus.
Ja tā recepte ar alus rauga pavairošanu sanāca un nebij nekas slikts,tad cenas ziņā tas būtu daudz lētāk,bez tam-alus raugā ir visi B grupas vitamīni.
Var lietot Livol,es gan fiziski aktīviem cilvēkiem ieteiktu kko bagātāku.Un burkānus,vēl-sastādi cidonijas,upenes....tur daudz c vitamīna,bioflavonīdi.Ja zemes daudz,smilšērkšķi būtu arī labi.

kāda jēga dzert vitamīnus, lai uzlabotu veselību, ja cilvēks pats sev atrauj iztikas minimumu un atdod to kādam, kurš nedomāja, ko dara...

psihe ir stiprāka par visādām veselību uzturošām lietām. ja to apzināti čakarē, tad maz jēgas visām citām darbībām.

un, slota, varbūt Tu vēl jūties vainīga, ka dod viņam par maz?

man te viens pazīstams mācītājs stāstīja par visādiem "laulību" gadījumiem viņu draudzē, kaur cietumā sēdētāji, protams, ar lielu pateicību pieņēma viņiem sūtīto naudu un pārtiku, ko sniedza no sirds iemīlējušās sievietes, kuras pašas tāpēc dzīvoja pusbadā. kad kungi iznāca ārā, viņi vienkārši šīs dāsnās sievietes aptīrīja līdz galam, ja jau, tad jau. trīs gadījumi no kādām 8 vai 9 šādi precētām. pārējie vēl sēž.

nezinu, slota, Tava dzīve – Tava darīšana, bet tas viss izklausās pēc mazohistiska murga. Tu ar savu pensiju lepni dzīvot nevarētu, bet gan jau puslīdz pietiktu, ja vēl dārzs ir un dārza darbi iet no rokas.

bet tagad Tu vienkārši esi uztaisījusi kaut kādas absurdas līdzatkarīgas attiecības ar cietumā sēdošu cilvēku, kuru pat īsti nepazīsti un tad raksti forumā, kā Tev nepietiek naudas...

tas ir absurds. ja cilvēks cietumā ļoti grib strādāt, viņš var vērsties pie administrācijas un lūgt. ja viņš ļoti gribēs, viņam kādu risinājumu atradīs, kaut vai pārvietos uz citu cietumu, kur ir ražotne.

viņš ir valsts maizē, bet viņam vēl nav neērti rakstīt šitādas kaismīgas rindas un tai pašā laikā no Tevis naudu pieņemt. Jēziņ, viņi tur badu nemirst.

patiesībā jau bez jautāšanas bija skaidrs, ka tu viņu finansē, jo ar invaliditātes pensiju, dārzu un sociālo atbalstu var dzīvot diezgan neslikti.

kaut arī apzinos, ka viss rakstītais ir diezgan nežēlīgs, tomēr neredzu arī jēgu diskutēt, ja Tu pati sevi čakarē. ko gan Tev var citu ieteikt, kā lai Tu atver acis.

Mja...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Pirmkārt, jau pirms pirmais vīrs ar savu emocionālo teroru nenoveda līdz invaliditātei, varēju kalnus gāzt. Un kā teica psiholoģe, tad tagad fiziski nevaru vairs tik daudz padarīt tāpēc, ka manā dzīvē bijuši ļoti daudz smagi pārbaudījumi.

Otrais vīrs, kamēr dzīvojām kopā iesāka to grūto darbu, vilkt mani ārā no dziļas, dziļas bedres. Un cik pārrunājām ar psiholoģi, tad man esot jāsagaida vīrs, to viņa izsecināja pēc tā ko stāstiju par kopā pavadīto laiku.

Pamatā jau es nesūdzējos par to, ka nav naudas, bet, ka ar savu veselību nevaru nopelnīt, strādājot fizisku darbu.

Nekāda sociālā atbalsta man nav. Zeme ir padaudz, ogulāji arī ir visdažādākie, viss tas ir pozitīvi, bet zemas nodoklis ir gandrīz vienas pensijas apmērā.

Vīrs ar savu pantu labākajā gadījhumā var dabūt darbu, kur mēnesi strādājot var saņemt 8Ls, viņš jau interesējās.

Vainīga nejūtos, nav par ko.

Valsts maize ir tāda, ka palikuši tikai kauli un āda, skelets.

Nu nekas, Ls 8 arī ir nauda; man vismaz viņi nekur nemētājas.

Bet nu interesanti: viens vīrs stumj iekšā depresijā, otrs velk ārā.

Manuprāt, tas ir katra paša darbs vilkt sevi laukā, turklāt vīriem tas parasti apnīk un viņi aiziet, jo vīrietim nav tik daudz vajadzības glābt.

Tu nevari malku nopirkt, bet viņi tur cietumā līdz ES sūdzas, ja par aukstu vai karstu.

Psiholoģe teica, ka jāsagaida vīrs? Tādas lietas tak cilvēki paši izdomā, vai Tev viņš kāds bērns, vai. Es jau nesaku, ka nevajag gaidīt, tikai veselo saprātu arī nav par skādi pielikt un par sevi vairāk padomāt. Dīvainas Jums tās attiecības, viens velk ārā no depresijas, otrs pēc tam uztur kā bērnu.

Dzīvē jau ir visādi: brīžam vīrs zirgā, bet brīžam šim biznesā neiet, un sieva zirgā... nekad un neviens nav pilnīgi neatkarīgs, ja ir precējies un ir ģimene, arī neprecētiemir vecāki, brāļi un māsas, būs kāda skāde notikusi, katrs steigsies palīgā, bet nu domā ar galvu tak arī.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> kāda jēga dzert vitamīnus, lai uzlabotu
> veselību, ja cilvēks pats sev atrauj iztikas
> minimumu un atdod to kādam, kurš nedomāja, ko
> dara...
>
> psihe ir stiprāka par visādām veselību
> uzturošām lietām. ja to apzināti čakarē, tad
> maz jēgas visām citām darbībām.
>
> un, slota, varbūt Tu vēl jūties vainīga, ka
> dod viņam par maz?
>
> man te viens pazīstams mācītājs stāstīja par
> visādiem "laulību" gadījumiem viņu draudzē,
> kaur cietumā sēdētāji, protams, ar lielu
> pateicību pieņēma viņiem sūtīto naudu un
> pārtiku, ko sniedza no sirds iemīlējušās
> sievietes, kuras pašas tāpēc dzīvoja pusbadā.
> kad kungi iznāca ārā, viņi vienkārši šīs
> dāsnās sievietes aptīrīja līdz galam, ja jau,
> tad jau. trīs gadījumi no kādām 8 vai 9 šādi
> precētām. pārējie vēl sēž.
>
> nezinu, slota, Tava dzīve – Tava darīšana,
> bet tas viss izklausās pēc mazohistiska murga.
> Tu ar savu pensiju lepni dzīvot nevarētu, bet
> gan jau puslīdz pietiktu, ja vēl dārzs ir un
> dārza darbi iet no rokas.
>
> bet tagad Tu vienkārši esi uztaisījusi kaut
> kādas absurdas līdzatkarīgas attiecības ar
> cietumā sēdošu cilvēku, kuru pat īsti
> nepazīsti un tad raksti forumā, kā Tev
> nepietiek naudas...
>
> tas ir absurds. ja cilvēks cietumā ļoti grib
> strādāt, viņš var vērsties pie
> administrācijas un lūgt. ja viņš ļoti
> gribēs, viņam kādu risinājumu atradīs, kaut
> vai pārvietos uz citu cietumu, kur ir ražotne.
>
> viņš ir valsts maizē, bet viņam vēl nav
> neērti rakstīt šitādas kaismīgas rindas un
> tai pašā laikā no Tevis naudu pieņemt.
> Jēziņ, viņi tur badu nemirst.
>
> patiesībā jau bez jautāšanas bija skaidrs, ka
> tu viņu finansē, jo ar invaliditātes pensiju,
> dārzu un sociālo atbalstu var dzīvot diezgan
> neslikti.
>
> kaut arī apzinos, ka viss rakstītais ir diezgan
> nežēlīgs, tomēr neredzu arī jēgu diskutēt,
> ja Tu pati sevi čakarē. ko gan Tev var citu
> ieteikt, kā lai Tu atver acis.

Runcene,šoreiz Tev īsti nepiekrītu,lai gan vīrs varētu skatīties-kāds ir minimums ar ko varētu iztikt.Bet-pienāk gadi,kad kko jaunu attiecību ziņā uzsākt ir grūtāk,cik sapratu no slotas,tad vīru viņa mīl un gaida,nu ko gan tu neupurēsi mīļotā cilvēka laba....Te jau protams stāsts nav par veselību,bet gan-par dzīvi.Un viņu kā cilvēku var saprast.....
Tāds ieteikums slotai laikam nederēs,tomēr-ziemā nebij ne naudas,ne spēka,bet paštaisīts alus raugs palīdzēja.
Es vienīgi nesaprotu,kapēc nebraukt kkur pastrādāt.

Ar to pastrādāšanu ir tā, ka man mājās fizisks darbs ir pāri galvai, vēl kur citur fizisku darbu nevaru pavilkt. Nesaku, ka man darbu nevajag, bet gribētu ko ne tik fizisku, tādu darbu varu dabūt divās vietās uz sitiena. Šobrīd gaidu kursus no NVA. Maijā grupa nesavācās, nu jāgaida uz jūnija beigām.

bmw

attiecībās otram arī ir jāprotās, un tas liktu slotai saprast, kas ir kas.

ja viņš tikai saņem naudu un pēc tam kaismīgi žēlo slotu, cik viņai grūti, tad tas, manuprāt, nav īsti cilvēcīgi. Tu tieši tādos pašos apstākļos pieņemtu no sievas naudu, ja būtu kādā krīzē, bet tomēr ne badā, un zinātu, cik viņai tās naudas patiesībā ir? būt vai nebūt precētiem te jau ir otršķirīga lieta, un es nevaru būt nedz savedēja, nedz šķīrēja. mana komentāra mērķis nebija šķirt slotu no vīra, jo dzīvē visiem viss var gadīties, ģimenes jau arī meklā advokātus utt., bet visam ir savs mērs. un tas stāsts no vienas draudzes ir ļoti raksturīga un izplatīta lieta. cietuma kapelāni tādus spēj stāstīt no rīta līdz vakaram. zināma grūtību izturēšana arī parādītu, kāds vīrietis patiesībā ir. cilvēki ar slieksmi sēdēt cietumā cieš no atbildības sajūtas trūkuma un izmanto citu labsirdību it bieži, pretī nekā nedodot.

reāli ir tā: ja slotai nebūs naudas, viņa nenopirks malku, bet viņš tik un tā būs siltumā...

Nē,es tādā situācijā neko no sievas nepieņemtu.Bet te ir runa par slotu,ne par viņas vīru,viņš,protams,nerīkojas pareizi,bet slota daudzkārt ir teikusi cik ļoti ilgojas pēc viņa utt.Jā-nu varbūt tiešām ir jēga slotai tomēr to teikt,te gan jautājums-vai vīrs prasa jeb tā došana ir zināma mazohisma izpausme.Varbūt es kļūdījos,un ir tomēr jēga to visu apspriest.pat ļoti var būt.

Man nav ne mazākās noslieces uz mazohismu, drīzāk jau otrādi, gribas arī sev ko atļauties, palutināt sevi. Nav ne mazākās vēlēšanās knapināties. Pagājušo mēnes vīrs man teica, neskaiti man naudu kamēr nenopirksi malku, bet pagājušonedēļ jautāja vai es viņam priekš šonedēļas naudu ieskaitiju, kaut kā runājām, nemaz nebiju taisijusies skaitīt, tad nu arī ieskaitiju, kaut arī ar dusmām.