Neirozhu klinika...Tvaika iela
Aizsāka spanishgirl88
Pūkaine
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 10.11.2012 13:55 |
spanishgirl88 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> es majas vienkarshi esmu vientulja, bet lai
> aizietu stradat vai atpusties ir jabrauc ar
> transportu, tas ir ka apburtais loks,
Vai Tev ir slikta sajūta, ja ej arī ar kājām? Domāju, tādā ziņā, ka ja nu izdodās dabūt darbu ar kājām aizejamā attālumā un braucamie nebūtu jāizmanto?
Kad man mājās ir galēji vientuļi (kamēr esmu viena dzīvoklī, tikmēr diezgan darbojos, jo nav traucekļu un nav tik vientuļa sajūta), nekādas atsaucības, vārdu, sarunu no apkārtējiem ,tad kā glābiņu izvēlos iet ārā. Noiet kādu palielāku gabalu. Citreiz, ja nav jau tumšs, tad eju uz mežu. Eju viena tagad.
Daudzus gadus utopiski gaidīju, kad vīrs pievienosies un tāpēc nīku. Jo biju audzināta ar attieksmi, ka ja ir vīrs, sievietei neklājās vienai iet uz pasākumiem, ārā vai ciemos. Ka tā ir necieņa pret otru. Raudāju un beidzu sev nervus jaunībā, jo nevarēju izturēt to inertumu mājās. Neskatoties uz to, ka neesmu sabiedrību vai lielas cilvēku masas hipermīloša....
Līdz vienā dienā sajutu, ka ja tā turpināsies, būs beigas... Nedaudz mainīju morāles nostāju.
Varbūt Tev arī palīdzētu tas, ka var iet ar kājām? Pie viena nav tik vientuļa sajūta, var pavērot apkārtni, cilvēkus, ir svaigs gaiss.. Vai gluži otrādi, iegrimt savās domās.
Starp citu (tas gan nav piemērs ikdienai), vienā no pēdējām reizēm, kad biju Rīgā, gāju ar kājām no Brīvdabas muzejam, līdz pašam centram, līdz autoostai. Jo ļoti ļoti vajadzēja ietaupīt naudu, lai izdarītu citu kaut ko ļoti nepieciešamu, ja reiz biju tur. Izdarīju ko vajag pa ceļam, dažas minūtes pirms autoostas pamatīgi saliju, jo starp divām lietām, sabojāt darbam lietusgāzē materiālus, vai saslapēt sevi, protams, izvēlējos sevi. :)))) Par laimi, tā bija vasara. Un tad, pa ceļam funktierēju, kā būtu, ja tā būtu mana ikdiena. Šaubījos, vai katru dienu to varētu. Bet nevis tādā aspektā, ka tālu, bet, ka kopā ceļā pavadītais laiks būtu pārāk ilgs. Bet visādi citādi, ja nebūtu smagums vēl pie rokas, man patika. Vajadzētu tikai labus apavus. Lai gan, zinādama, ka būs prāvāki attālumi kā ikdienā jāpieveic, biju uzvilkusi zābaciņus, tomēr pusceļā bija viena kāja jau noberzta asinīs un krampji sāk vilkt. Patiesībā, jau Teikā man gribējās, kaut būtu bijis velosipēds.... :)))))
Nu to izmantoju arī kā trenniņu, ja pārceltos bezizejā uz Rīgu un nebūtu (viennozīmīgi) iespējas izmantot jel kādu maksas transportlīdzekli, bet dzīvesvieta būtu tālu.
Varbūt Tu arī vari mēģināt braukt ar velosipēdu? Kā ir tādā situācijā pašsajūta?
Man, kad mājās nav laba situācija, ārs ir glābiņš. Vienīgi, cik tad ilgi var staigāt. Stundu, līdz divas. maksimums. :)
-------------------------------------------------------
> es majas vienkarshi esmu vientulja, bet lai
> aizietu stradat vai atpusties ir jabrauc ar
> transportu, tas ir ka apburtais loks,
Vai Tev ir slikta sajūta, ja ej arī ar kājām? Domāju, tādā ziņā, ka ja nu izdodās dabūt darbu ar kājām aizejamā attālumā un braucamie nebūtu jāizmanto?
Kad man mājās ir galēji vientuļi (kamēr esmu viena dzīvoklī, tikmēr diezgan darbojos, jo nav traucekļu un nav tik vientuļa sajūta), nekādas atsaucības, vārdu, sarunu no apkārtējiem ,tad kā glābiņu izvēlos iet ārā. Noiet kādu palielāku gabalu. Citreiz, ja nav jau tumšs, tad eju uz mežu. Eju viena tagad.
Daudzus gadus utopiski gaidīju, kad vīrs pievienosies un tāpēc nīku. Jo biju audzināta ar attieksmi, ka ja ir vīrs, sievietei neklājās vienai iet uz pasākumiem, ārā vai ciemos. Ka tā ir necieņa pret otru. Raudāju un beidzu sev nervus jaunībā, jo nevarēju izturēt to inertumu mājās. Neskatoties uz to, ka neesmu sabiedrību vai lielas cilvēku masas hipermīloša....
Līdz vienā dienā sajutu, ka ja tā turpināsies, būs beigas... Nedaudz mainīju morāles nostāju.
Varbūt Tev arī palīdzētu tas, ka var iet ar kājām? Pie viena nav tik vientuļa sajūta, var pavērot apkārtni, cilvēkus, ir svaigs gaiss.. Vai gluži otrādi, iegrimt savās domās.
Starp citu (tas gan nav piemērs ikdienai), vienā no pēdējām reizēm, kad biju Rīgā, gāju ar kājām no Brīvdabas muzejam, līdz pašam centram, līdz autoostai. Jo ļoti ļoti vajadzēja ietaupīt naudu, lai izdarītu citu kaut ko ļoti nepieciešamu, ja reiz biju tur. Izdarīju ko vajag pa ceļam, dažas minūtes pirms autoostas pamatīgi saliju, jo starp divām lietām, sabojāt darbam lietusgāzē materiālus, vai saslapēt sevi, protams, izvēlējos sevi. :)))) Par laimi, tā bija vasara. Un tad, pa ceļam funktierēju, kā būtu, ja tā būtu mana ikdiena. Šaubījos, vai katru dienu to varētu. Bet nevis tādā aspektā, ka tālu, bet, ka kopā ceļā pavadītais laiks būtu pārāk ilgs. Bet visādi citādi, ja nebūtu smagums vēl pie rokas, man patika. Vajadzētu tikai labus apavus. Lai gan, zinādama, ka būs prāvāki attālumi kā ikdienā jāpieveic, biju uzvilkusi zābaciņus, tomēr pusceļā bija viena kāja jau noberzta asinīs un krampji sāk vilkt. Patiesībā, jau Teikā man gribējās, kaut būtu bijis velosipēds.... :)))))
Nu to izmantoju arī kā trenniņu, ja pārceltos bezizejā uz Rīgu un nebūtu (viennozīmīgi) iespējas izmantot jel kādu maksas transportlīdzekli, bet dzīvesvieta būtu tālu.
Varbūt Tu arī vari mēģināt braukt ar velosipēdu? Kā ir tādā situācijā pašsajūta?
Man, kad mājās nav laba situācija, ārs ir glābiņš. Vienīgi, cik tad ilgi var staigāt. Stundu, līdz divas. maksimums. :)
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 10.11.2012 14:12 | Piedalās jau: 11 gadus Ieraksti: 46 |
Ar kajam esmu gajusi no Teikas lidz pat centram, citreiz to dariju pat 2 reizes diena, sportinsh labs bija...tikai man nav kur dizhi iet...draudzene tik viena un ta pati dzivo Vecmilgravi...diez vai no Purvciema aizieshu lidz turienei:)
Taja laika man bija studijas un nebija nekadas vientulibas sajutas, jo dzivoju kojas, tagad gan ir izteikta vientuliba, bet ta staigashana japamegina;)
Par darbu runajot...esmu meginajusi kaut ko atrast pie majas, bet Purvciems nav centrs, lidz ar to darba iespejas ierobezhotas...Varu tik kada Maxima vai Rimi pastradat...ja njems:)
Zinu, ka tas panikas lekmes ir man galva, bet vairs nezinu ka no vinjam tikt valja...tiesham jutu, ka aizeju jau par talu:(
Taja laika man bija studijas un nebija nekadas vientulibas sajutas, jo dzivoju kojas, tagad gan ir izteikta vientuliba, bet ta staigashana japamegina;)
Par darbu runajot...esmu meginajusi kaut ko atrast pie majas, bet Purvciems nav centrs, lidz ar to darba iespejas ierobezhotas...Varu tik kada Maxima vai Rimi pastradat...ja njems:)
Zinu, ka tas panikas lekmes ir man galva, bet vairs nezinu ka no vinjam tikt valja...tiesham jutu, ka aizeju jau par talu:(
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 10.11.2012 21:05 | Piedalās jau: 12 gadus Ieraksti: 1'495 |
Tad jau Tu dzīvo kaimiņos man.Par to paņirgšanu-vari rakstīt uz e pastu,es arī visu par sevi nestāstu,jo negribas lai visi visu lasa un atpazīst,paņirgšana gan ir tāda lieta,ko varbūt nevajadzētu tā ņemt pierē,tomēr ne jau visus tā arī gribas pasūīt.
Man šķiet,ka Maxima nesen meklēja pārdevējus,tā ka darbu tur varētu dabūt,viņiem gan agrāk bija nelāga reputācija,bet-ja trūkst darbinieku,tad diez vai čakarēs,viens paziņa kāreiz strādā Purvciema Maximā,nesūdzas.
Bet vispār Rīgā jau tagad darbu var dabūt,jo cilvēki trūkst,īpaši,ja nemeklē ar algu virs štukas,bet tādu reālāku.....
Vispār,ja godīgi,te tuvumā vēl kāds no foruma dzīvo........tā vientulība dažkārt tāda-katrs savā kaktiņā ierāvies un dikti vientuļš,ja gribi,pateikšu kurš,bet e pastā.
jekabs19@inbox.lv
Man šķiet,ka Maxima nesen meklēja pārdevējus,tā ka darbu tur varētu dabūt,viņiem gan agrāk bija nelāga reputācija,bet-ja trūkst darbinieku,tad diez vai čakarēs,viens paziņa kāreiz strādā Purvciema Maximā,nesūdzas.
Bet vispār Rīgā jau tagad darbu var dabūt,jo cilvēki trūkst,īpaši,ja nemeklē ar algu virs štukas,bet tādu reālāku.....
Vispār,ja godīgi,te tuvumā vēl kāds no foruma dzīvo........tā vientulība dažkārt tāda-katrs savā kaktiņā ierāvies un dikti vientuļš,ja gribi,pateikšu kurš,bet e pastā.
jekabs19@inbox.lv
Pūkaine
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 11.11.2012 21:21 |
spanishgirl88 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ar kajam esmu gajusi no Teikas lidz pat centram,
> citreiz to dariju pat 2 reizes diena, sportinsh
> labs bija...
Bet tad jau Tu tomēr kaut ko esi darījusi! Tas ir labi.
Man jau arī nav būtībā tāda īsta galapunkta, jo ar visām trijām draudzenēm vai kam tamlīdzīgam, esmu škirta tīri fiziski jau krietnu laiku. Jo dzīvojam dažādās vietās tagad. Un tas nav tuvu. Tās ir starpilsētu mērogs. Un katrai savas jauna sproblēmas radušās. Vienai vīrs negrib, ka draudzenes traucē, taisa tračus, viena no izmisuma, ka nav darba, zaudēja dzīvesvietu un atrodās pavisam necilvēcīgā situācijā kopā ar vīrieti...
Nu jā, bēdīgi, ka Tevi ierobežo teritorija darba ziņā. Jauki jau būtu droši vien, ja atrastu vēl kādu pastaigu biedru vai biedreni. Tad varbūt parunājoties sirsniņai paliktu vieglāk.
Man palīdzēja konkrēta plāna izstrādāšana, ko darīšu, ja atkal kas līdzīgs uznāks. Principā, iespēja domas novērst uz ko citu.Ir labi, ja kaut 50- 60 % var no tā īstenot. jo tad aiziet tālāk uz pozitīvo pusi. Kas vēl.
Pēc šīs reizes, kas man bija, apdomāju, kas man izsauca to. Un nolēmu sev definēt, ka citi tādā situācijā (lietās, par ko krenķējos), nekustinātu ne ausi, nejustos ne vainīgi , ne slikti. Un līdz ar to, viņiem ne kādas panikas nav. Jo viņi nedomā to ko es un kā es. Zināmā mērā tā iznāk tāda kā sevis apmānīšana. es nezinu, vai tas var darboties ilgtermiņā. Bet uz laiku palīdz.
Un vēl kas ir palīdzējis agrāk, kad bija diezgn traki un uzskatīju sevi par pilnīgi jukušo to lēkmju dēļ.
Situācijā, kas ir sev riskanta, ir jaizdomā rezerves variants ko darīt. Un, ja kaut kas kļust nevadām, atļaut sev īstenot citu rīcību.
Reāls piemērs no manas dzīves. Nekad tas nebija saistībā ar autobraukšanu, bet citās situācijās. Bet vienreiz, pamatīgi iestrēgu sastrēgumā uz Valdemārielas. Gribēju nokļūt jaunā vietā (Andrejsalā), bet kā cilvēks, kas dzīvo mazpilsētā, Rīgu vairāk zināju tikai kājāmgājēja pozīcijām un kontekstā ar citām vietām.
Tad nu izdomāju, ka braukšanas ziņā man jāapgūst arī tas rajons. Izprašņājot paziņas, rūdītākus soferus, ātrumā neviens neko neieteica. Ņēmu kā parasti karti, lai izpētītu kā labāk braukt. Protams, uz vietas dzīvojošiem tas var izklausīties smieklīgi... Bet man tas bija vienīgais ceļš apgūt ko jaunu un līdz ar to- jaunas iespējas.
-------------------------------------------------------
> Ar kajam esmu gajusi no Teikas lidz pat centram,
> citreiz to dariju pat 2 reizes diena, sportinsh
> labs bija...
Bet tad jau Tu tomēr kaut ko esi darījusi! Tas ir labi.
Man jau arī nav būtībā tāda īsta galapunkta, jo ar visām trijām draudzenēm vai kam tamlīdzīgam, esmu škirta tīri fiziski jau krietnu laiku. Jo dzīvojam dažādās vietās tagad. Un tas nav tuvu. Tās ir starpilsētu mērogs. Un katrai savas jauna sproblēmas radušās. Vienai vīrs negrib, ka draudzenes traucē, taisa tračus, viena no izmisuma, ka nav darba, zaudēja dzīvesvietu un atrodās pavisam necilvēcīgā situācijā kopā ar vīrieti...
Nu jā, bēdīgi, ka Tevi ierobežo teritorija darba ziņā. Jauki jau būtu droši vien, ja atrastu vēl kādu pastaigu biedru vai biedreni. Tad varbūt parunājoties sirsniņai paliktu vieglāk.
Man palīdzēja konkrēta plāna izstrādāšana, ko darīšu, ja atkal kas līdzīgs uznāks. Principā, iespēja domas novērst uz ko citu.Ir labi, ja kaut 50- 60 % var no tā īstenot. jo tad aiziet tālāk uz pozitīvo pusi. Kas vēl.
Pēc šīs reizes, kas man bija, apdomāju, kas man izsauca to. Un nolēmu sev definēt, ka citi tādā situācijā (lietās, par ko krenķējos), nekustinātu ne ausi, nejustos ne vainīgi , ne slikti. Un līdz ar to, viņiem ne kādas panikas nav. Jo viņi nedomā to ko es un kā es. Zināmā mērā tā iznāk tāda kā sevis apmānīšana. es nezinu, vai tas var darboties ilgtermiņā. Bet uz laiku palīdz.
Un vēl kas ir palīdzējis agrāk, kad bija diezgn traki un uzskatīju sevi par pilnīgi jukušo to lēkmju dēļ.
Situācijā, kas ir sev riskanta, ir jaizdomā rezerves variants ko darīt. Un, ja kaut kas kļust nevadām, atļaut sev īstenot citu rīcību.
Reāls piemērs no manas dzīves. Nekad tas nebija saistībā ar autobraukšanu, bet citās situācijās. Bet vienreiz, pamatīgi iestrēgu sastrēgumā uz Valdemārielas. Gribēju nokļūt jaunā vietā (Andrejsalā), bet kā cilvēks, kas dzīvo mazpilsētā, Rīgu vairāk zināju tikai kājāmgājēja pozīcijām un kontekstā ar citām vietām.
Tad nu izdomāju, ka braukšanas ziņā man jāapgūst arī tas rajons. Izprašņājot paziņas, rūdītākus soferus, ātrumā neviens neko neieteica. Ņēmu kā parasti karti, lai izpētītu kā labāk braukt. Protams, uz vietas dzīvojošiem tas var izklausīties smieklīgi... Bet man tas bija vienīgais ceļš apgūt ko jaunu un līdz ar to- jaunas iespējas.
Pūkaine
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 11.11.2012 21:54 |
Un notika tā... Bija vasara. Es biju korķī, vidējā rindā. Kas nekad mani īpaši nebija uztraucis. Bet...mašīna paveca, drusku pabeigta, stāvot tik ilgi uz vietas, sāk celties temperatūra ... Rādītāji jau rāda, ka kritiskajā joslā ir... No kaputa sāk kūpēt dūmi (tvaiks). Bet es esmu mašīnā, plūsma virzās uz priekšu tikai pa kādiem 2- 4 metriem, neko iesākt nevaru. Lai mašīnu neuzceptu, esmu spiesta jau tā lielajā karstumā ventilatoru nomainīt no aukstā uz silto gaisu un laist iekšā salonā. Jo tā bija vienīgā iespēja mazināt temperatūras karšanu...
Attaisu logu.... lai vieglāk.. Bet no visām pusēm papildus iekšā sāk nākt atgāzes. Tas veļ nebūtu nekas. Bet manam auto i rdefekts, ka no tās atgāzes, attaisot logu, intensīvi nāk iekšā. Tāpēc dzesēties caur logu praktiski nevar....
Bet tajā situācijā bezizeja. Iela, uz kuru man būtu jānogriežas, nav un nav vēl. Jo viss notiek ar plūsmu gliemeža ātrumā, bet ar eļlas t. kāpumu, gluži pretēji. No savas vietas laukā netieku. Šoferi sāk rādit ar rokām un gaismām, ka man auto kaut kas kūp...
Es to zinu, bet izdarīt uz doto mirkli ne ko nevaru. Līdzētu vienīgi mašīnas noslāpēšana... Ap četriem pēcpusdienā, uz Valdemārielas, sastrēgumā, vidējā joslā, brīzīem ar kādu autobusu pie sāniem. Plus vēl nedaudz stress, vai pareizi īstenošu ieceri.
Tādā situācijā nonācu tāpēc, ka manis izvēlētā iela bija nepareiza, konkrētajā kartē nebiaj vienvirzieni iekšā, tāpē cnonācu tur, kur vakadzēj vismazāk nonākt. Cerēju, ka braucot uz priekšu, gan jau Vanšu tiltu nesasniedzot, tikšu nogriezties vēl kaut kur uz Andrejsalas puses.
Nu un tajā situācijā jutu, visss. nejaukā lieta nāk klāt. Jo labi saprotu, ka noslāpēt mašīnu tādš situācijā un atstāt būtu vispār ārprāts pret pārējiem satiksmes dalībniekiem. Es tur uztaisītu arī citiem bezizeju. Un iztēlē jau redzēju, kā šoferi dūre svicinādami, kliegdami, draudēdami nāktu man klāt... Nu ka beigas...
Un sāku ģībt. Rokas sāka tirpt, sirsd skriet, izmisums, slikti no atgāzēm, karsti, viss kopā.
Domāju, ja nebūtu auto glābšanai bijis jālaiž karstais gaiss iekša, tāpat lēnām čunčinātu uz priekšu.
Es sapratu, ka būs baigā ķeza.
Kur bija risinājums? Ka es atļāvu sev izdarīt ko sev neraksturīgu.... Vienīgā doma bija, ka nenoģībstu. Bet fiziski no izvairīties varēja tikai radikāli pārkāpjot SN... Ko izvēlējos par savu glābiņu. Pirmā ideja bija nogriezties jebkurā pirmajā ielā, kas būs pa ceļam. Bet tāda iespēja neradās. Otrā ideja, štrunts par policiju un sodu, braukšu pie tuvākās iespējas (kad mīlīgs autobuss nebūs vairs šķērslis to izdarīt) uz trotuāra..... Lai ar mani dara ko grib pēc tam.
Paralēli, rasināju savu seju ar dzeramo ūdeni un gandrīz pusnemaņā domāju, kaut ātrāk tiktu malā.
Izglābos, jo tiku pie malas, mērķtiecīgi mirkšķināju, ka vajag malā, tad tiku malējā joslā, un par laimi sev, radās sānceļš, tikai ar aizliegumu iegriezties tur. Lieki piebilst, ka to vairs vērā neņēmu, novērtēju, ka pretīmplūsma nav ne kāda, tukšums un viss. Tas bija mans glābiņš. Arī racionālākais.
Vārdu sakot, tādā situācijā ir jāpieņem sevi glābjošs lēmums, kas parasti ir neraksturīgs vai nu stuācijai vai konkētajam cilvēkam.
Es toreiz lēmumu pieņēmu vadoties pēc tā, ka izdomāju, ka sliktāk par to, ka mani noķers policija, uzliks sodu, pašu aizvilks par tādu nekaunību varbūt pat uz iecirkni un auto evakuēs un naudas jau tā maz... Būs, ja noģībšu, ja mašīnai sadedzināšu līdz galam motoru, ja izcelsies aizdegšanās, ja atstāšu auto iespiestu starp visiem citiem un tamlīdzīgi.
Nu tas mani paglāba. :)))) Tādas bezizejas pārdomas.
Jāizdomā, kas var notikt un ko var darīt tajā brīdī savādāk.
Man ļoti paveicās beigās. Tur bija kaut kādas garažas, ''ķieģelis'' laikam, bet es to kā vienīgo labāko glābiņu tajā situācijā saredzēju. Noslāpēju motoru, atdzesēju mašīnu, pati izkustināju kauliņus. Un izdomāju, ka nekas taču traks nebūs, ja te pusstundu uzkavēšos. Pasākumu gan Andrejsalā nokavēju, mājās aizbraucu pa citu, mierīgāku ielu. :))) Toties uzzināju, kā un no kuras puses noteikti nevajag braukt uz Andrejsalu.... :)))) Pēc tam priecājos par to, ka visu izdarīju tā tieši. Jauna pieredze.
Varbūt Tev arī grūtā brīdī vajag iedomāties kādu netradicionālu (sev) darbību? Pilnīgi ko citu. Kaut vai to, cik smikelīgi kādam nokarās bikses piemēram... :)))
Attaisu logu.... lai vieglāk.. Bet no visām pusēm papildus iekšā sāk nākt atgāzes. Tas veļ nebūtu nekas. Bet manam auto i rdefekts, ka no tās atgāzes, attaisot logu, intensīvi nāk iekšā. Tāpēc dzesēties caur logu praktiski nevar....
Bet tajā situācijā bezizeja. Iela, uz kuru man būtu jānogriežas, nav un nav vēl. Jo viss notiek ar plūsmu gliemeža ātrumā, bet ar eļlas t. kāpumu, gluži pretēji. No savas vietas laukā netieku. Šoferi sāk rādit ar rokām un gaismām, ka man auto kaut kas kūp...
Es to zinu, bet izdarīt uz doto mirkli ne ko nevaru. Līdzētu vienīgi mašīnas noslāpēšana... Ap četriem pēcpusdienā, uz Valdemārielas, sastrēgumā, vidējā joslā, brīzīem ar kādu autobusu pie sāniem. Plus vēl nedaudz stress, vai pareizi īstenošu ieceri.
Tādā situācijā nonācu tāpēc, ka manis izvēlētā iela bija nepareiza, konkrētajā kartē nebiaj vienvirzieni iekšā, tāpē cnonācu tur, kur vakadzēj vismazāk nonākt. Cerēju, ka braucot uz priekšu, gan jau Vanšu tiltu nesasniedzot, tikšu nogriezties vēl kaut kur uz Andrejsalas puses.
Nu un tajā situācijā jutu, visss. nejaukā lieta nāk klāt. Jo labi saprotu, ka noslāpēt mašīnu tādš situācijā un atstāt būtu vispār ārprāts pret pārējiem satiksmes dalībniekiem. Es tur uztaisītu arī citiem bezizeju. Un iztēlē jau redzēju, kā šoferi dūre svicinādami, kliegdami, draudēdami nāktu man klāt... Nu ka beigas...
Un sāku ģībt. Rokas sāka tirpt, sirsd skriet, izmisums, slikti no atgāzēm, karsti, viss kopā.
Domāju, ja nebūtu auto glābšanai bijis jālaiž karstais gaiss iekša, tāpat lēnām čunčinātu uz priekšu.
Es sapratu, ka būs baigā ķeza.
Kur bija risinājums? Ka es atļāvu sev izdarīt ko sev neraksturīgu.... Vienīgā doma bija, ka nenoģībstu. Bet fiziski no izvairīties varēja tikai radikāli pārkāpjot SN... Ko izvēlējos par savu glābiņu. Pirmā ideja bija nogriezties jebkurā pirmajā ielā, kas būs pa ceļam. Bet tāda iespēja neradās. Otrā ideja, štrunts par policiju un sodu, braukšu pie tuvākās iespējas (kad mīlīgs autobuss nebūs vairs šķērslis to izdarīt) uz trotuāra..... Lai ar mani dara ko grib pēc tam.
Paralēli, rasināju savu seju ar dzeramo ūdeni un gandrīz pusnemaņā domāju, kaut ātrāk tiktu malā.
Izglābos, jo tiku pie malas, mērķtiecīgi mirkšķināju, ka vajag malā, tad tiku malējā joslā, un par laimi sev, radās sānceļš, tikai ar aizliegumu iegriezties tur. Lieki piebilst, ka to vairs vērā neņēmu, novērtēju, ka pretīmplūsma nav ne kāda, tukšums un viss. Tas bija mans glābiņš. Arī racionālākais.
Vārdu sakot, tādā situācijā ir jāpieņem sevi glābjošs lēmums, kas parasti ir neraksturīgs vai nu stuācijai vai konkētajam cilvēkam.
Es toreiz lēmumu pieņēmu vadoties pēc tā, ka izdomāju, ka sliktāk par to, ka mani noķers policija, uzliks sodu, pašu aizvilks par tādu nekaunību varbūt pat uz iecirkni un auto evakuēs un naudas jau tā maz... Būs, ja noģībšu, ja mašīnai sadedzināšu līdz galam motoru, ja izcelsies aizdegšanās, ja atstāšu auto iespiestu starp visiem citiem un tamlīdzīgi.
Nu tas mani paglāba. :)))) Tādas bezizejas pārdomas.
Jāizdomā, kas var notikt un ko var darīt tajā brīdī savādāk.
Man ļoti paveicās beigās. Tur bija kaut kādas garažas, ''ķieģelis'' laikam, bet es to kā vienīgo labāko glābiņu tajā situācijā saredzēju. Noslāpēju motoru, atdzesēju mašīnu, pati izkustināju kauliņus. Un izdomāju, ka nekas taču traks nebūs, ja te pusstundu uzkavēšos. Pasākumu gan Andrejsalā nokavēju, mājās aizbraucu pa citu, mierīgāku ielu. :))) Toties uzzināju, kā un no kuras puses noteikti nevajag braukt uz Andrejsalu.... :)))) Pēc tam priecājos par to, ka visu izdarīju tā tieši. Jauna pieredze.
Varbūt Tev arī grūtā brīdī vajag iedomāties kādu netradicionālu (sev) darbību? Pilnīgi ko citu. Kaut vai to, cik smikelīgi kādam nokarās bikses piemēram... :)))
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 11.11.2012 23:12 |
Nelasiju visu rakstīto, bet par psihslimnīcu gribas teikt sekojošo.Pašai gadījās tur pabūt dažas dienas, bet tagad atpakaļ skatoties varu teikt, ka man tās dienas asociējas ar "atvaļinājumu" galvai.Es pati palūdzu lai mani turp ieliek , jo es biju ļoti sagurusi un vienkārsi nebija kur likties.Es ar lielāko prieku visas rūpes uzliku uz vīra pleciem , un vienkārshi atpūtos no visa. Man bija depresija. Tajā dienā , kad nolēmu doties majās , jā, bija slikti, jo atkal bija jādodas "dzīvē", nekas, AD un psihoterapeits izvilka.
Jautājums Runcenei: kas ir neiroleptiķis? AD ir antidepresants, "strādā" ar seratanīnu. Kas ir neiroleptiķis? Lasīju netā , bet īsti nesapratu :(
Jautājums Runcenei: kas ir neiroleptiķis? AD ir antidepresants, "strādā" ar seratanīnu. Kas ir neiroleptiķis? Lasīju netā , bet īsti nesapratu :(
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 11.11.2012 23:55 | Piedalās jau: 13 gadus Ieraksti: 4'909 |
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 12:20 | Moderators Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 13'552 |
Neiroleptiķis jeb antipsihotiskais medikaments ir līdzeklis, ko var saukt arī par lielo trankvilizatoru.
neirotisku traucējumu/depresijas/VD gadījumos arī viņus raksta, tikai ļoti mazās devās, teiksim, ceturto vai pat astoto daļu no tā, ko saņem pacients, kam ir šizofrēnija, un viņi palīdz labāk nekā trankvilizatori (visi šitie xanaxi, leksotanili, lorafeni jeb lorazepami, klonazepami, diazepami, īsāk sakot, lielākā daļa -zepāmu...) kopā ar AD neiroleotiķi dažkārt palīdz stabilizēt garastāvokli.
trankviļus miegam var īsāku laiku, neiroleptiķus ilgāku, jo nav tāda prihvata.
biežāk neirozēm lieto fluanksol, tizercīnu (vairāk miegam), kvetiapīnu (jauns), betamaksu.
agrāk biežāk lietoja leponexu, bet nu mazāk, tās vairāk ir F 20 (šizofrēnija) zāles. reizēm pat, kad cilvēks ar depresiju iekrīzē līdz psihozei, viņam iedod veco labo haloperidolu, tas vislabāk savāc tādus stāvokļus, bet dikti jau nu ar šo neaizraujas, blaknes nepatīkamas var būt, un to vairāk dod slimnīcā.
doki skatās un mēģina, kas kuram labāk der. principā daudzi gadījumi forumā kad nevar piemeklēt zāles, cik nu mana saprašana medicīnā, tad varētu būt tie, kur bez AD vajag kādu "mazo" neiroleptiķi; laba psihiatra fiška ir izveidot veiksmīgu kokteili.
tas ir tad, ja mēs runājam tikai par ķimisku pieeju lietām.
Edited 1 time(s). Last edit at 12.11.2012 12:36 by Runcene.
neirotisku traucējumu/depresijas/VD gadījumos arī viņus raksta, tikai ļoti mazās devās, teiksim, ceturto vai pat astoto daļu no tā, ko saņem pacients, kam ir šizofrēnija, un viņi palīdz labāk nekā trankvilizatori (visi šitie xanaxi, leksotanili, lorafeni jeb lorazepami, klonazepami, diazepami, īsāk sakot, lielākā daļa -zepāmu...) kopā ar AD neiroleotiķi dažkārt palīdz stabilizēt garastāvokli.
trankviļus miegam var īsāku laiku, neiroleptiķus ilgāku, jo nav tāda prihvata.
biežāk neirozēm lieto fluanksol, tizercīnu (vairāk miegam), kvetiapīnu (jauns), betamaksu.
agrāk biežāk lietoja leponexu, bet nu mazāk, tās vairāk ir F 20 (šizofrēnija) zāles. reizēm pat, kad cilvēks ar depresiju iekrīzē līdz psihozei, viņam iedod veco labo haloperidolu, tas vislabāk savāc tādus stāvokļus, bet dikti jau nu ar šo neaizraujas, blaknes nepatīkamas var būt, un to vairāk dod slimnīcā.
doki skatās un mēģina, kas kuram labāk der. principā daudzi gadījumi forumā kad nevar piemeklēt zāles, cik nu mana saprašana medicīnā, tad varētu būt tie, kur bez AD vajag kādu "mazo" neiroleptiķi; laba psihiatra fiška ir izveidot veiksmīgu kokteili.
tas ir tad, ja mēs runājam tikai par ķimisku pieeju lietām.
Edited 1 time(s). Last edit at 12.11.2012 12:36 by Runcene.
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 15:26 | Piedalās jau: 11 gadus Ieraksti: 46 |
Pukaine...
man izklausas tas sajutas tieshi tadas pashas ka tev, kad uznak panika, saku redzet, ka sheit ir vel tadi cilveki ar lidzigiem simptomiem, tik man ta slikta duusha piemetas pat ne no ka...vienmer turu maisinju soma, ja nu kas...
Tas ir nenormalas sajutas, kad tu saproti, ka tev nav kur sprukt un vel ja esi iesprostots...:(
Bet parit dodos uz slimnicu, ceru, ka shie mani tur kaut cik uzliks uz kajam, jo neredzu nekadu citu variantu...sevi pashu dabut ara no shis bedres ir jau gandriz neiespejami...
Runcene...
ko cilveki pavadija savas dienas Tvaika iela? Veldres iela atskiras ar kaut ko no Tvaika ielas, iznjemot remontu? Es domaju, vai tur ir kadas grupu nodarbibas vai kaut kas tads..? Man sak nakt panika, jo jadodas uz nepazistamu vietu...
man izklausas tas sajutas tieshi tadas pashas ka tev, kad uznak panika, saku redzet, ka sheit ir vel tadi cilveki ar lidzigiem simptomiem, tik man ta slikta duusha piemetas pat ne no ka...vienmer turu maisinju soma, ja nu kas...
Tas ir nenormalas sajutas, kad tu saproti, ka tev nav kur sprukt un vel ja esi iesprostots...:(
Bet parit dodos uz slimnicu, ceru, ka shie mani tur kaut cik uzliks uz kajam, jo neredzu nekadu citu variantu...sevi pashu dabut ara no shis bedres ir jau gandriz neiespejami...
Runcene...
ko cilveki pavadija savas dienas Tvaika iela? Veldres iela atskiras ar kaut ko no Tvaika ielas, iznjemot remontu? Es domaju, vai tur ir kadas grupu nodarbibas vai kaut kas tads..? Man sak nakt panika, jo jadodas uz nepazistamu vietu...
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 15:33 | Moderators Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 13'552 |
cilvēki kniebās pa kaktiem, jo tā bija jauktā nodaļa, gāja staigāt, pīpēt, uz veikalu, lūrēja TV, lasīja grāmatas, ēda un gulēja, citus laida uz garākām tūrēm mājās, tad viņi sastiepa visu ko ēdamu, un visa palāta pēc tam vakarā ēda :)
viena grupu terapija bija, ko vadīja nodaļas psihiatrs. nemāku teikt, kas tur ir tagad, nedz ar''i to, kas ir veldres ielā. tur jābūt telefonam, kur piezvanīt, es domāju. Veldres ielā ir polene ar krokodilu pie telefona, bet Tu uzprasi nodaļas numuru, tā ir jauna vieta un netā vēl nemanīju.
viena grupu terapija bija, ko vadīja nodaļas psihiatrs. nemāku teikt, kas tur ir tagad, nedz ar''i to, kas ir veldres ielā. tur jābūt telefonam, kur piezvanīt, es domāju. Veldres ielā ir polene ar krokodilu pie telefona, bet Tu uzprasi nodaļas numuru, tā ir jauna vieta un netā vēl nemanīju.
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 15:44 | Piedalās jau: 11 gadus Ieraksti: 46 |
pat kniebas pa kaktiem?:D mums Neirozhu klinika neviena virishka nemaniju pie apvarshnja...:D
es sazvaniju ka tikko, kas janjem lidzi...viss, ari tualetes papirs...jutu, ka bus baiga soma...:)
bet nez kapec sho pasakumu gaidu, it ka brauktu uz kadam svinibam...tas nav labi:( cery, ka edamais ar nav janjem lidz un cik man teica, slimnica jauzturas pec sajutam...pat psihiatrs nesaka cik ilgi japaliek, ka visnh teica-min 3 nedeljas...
es sazvaniju ka tikko, kas janjem lidzi...viss, ari tualetes papirs...jutu, ka bus baiga soma...:)
bet nez kapec sho pasakumu gaidu, it ka brauktu uz kadam svinibam...tas nav labi:( cery, ka edamais ar nav janjem lidz un cik man teica, slimnica jauzturas pec sajutam...pat psihiatrs nesaka cik ilgi japaliek, ka visnh teica-min 3 nedeljas...
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 15:49 | Moderators Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 13'552 |
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 15:55 | Piedalās jau: 11 gadus Ieraksti: 46 |
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 16:02 | Moderators Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 13'552 |
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 16:05 | Piedalās jau: 11 gadus Ieraksti: 46 |
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 16:13 | Moderators Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 13'552 |
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 17:02 | Piedalās jau: 13 gadus Ieraksti: 4'909 |
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 17:30 | Moderators Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 13'552 |
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 12.11.2012 17:32 | Piedalās jau: 13 gadus Ieraksti: 4'909 |
|
Re: Neirozhu klinika...Tvaika iela 14.11.2012 09:43 |
Noteikumi: www.dr.lv neatbild par portāla lietotāju ievietotajiem komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morālās un pieklājības normas, nekurinot rasu vai sociālu naidu, neaizskart personas godu un cieņu. Komerciāla rakstura paziņojumi jāsaskaņo ar administrāciju. Lūguma neievērošanas gadījumā www.dr.lv patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju un dzēst personu aizskarošus un rupjības saturošus komentārus.
Privātuma politika | Neskaidrību gadījumā rakstiet un jautājiet: info@dr.lv