Bailes, nerealitātes sajūta.

Aizsāka Susurs1111 

Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
25.10.2012 20:11
Pašā atbildība normāli būtu precīzi pildīt ārsta norādījumus,nevis izmisīgi meklēt,kas vispār palīdzēs,mums taču ministre ir ārste,bet vai tiešām visa problēma ir tikai naudas trūkums?

jekabs19@inbox.lv
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
25.10.2012 22:42
Mūsu laikmetā diemžēl lielu lomu naudu spēlē.



Edited 1 time(s). Last edit at 25.10.2012 23:39 by enfuego.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
25.10.2012 23:03
Jā,enfuego,man kādreiz viens ārsts teica-medicīna ir bizness.:)

jekabs19@inbox.lv
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
26.10.2012 14:55
Medicīnā tiešām ir uzņēmējdarbība, bizness vai sauciet, kā gribat. Ne jau velti rezidentūrā ir lieli konkursi uz ginekoloģiju, piemēram... domājiet paši.

Bet nav arī tā, ka ārsti nedara krietni vairāk, nekā viņiem dažkārt vajadzētu. Es personiski esmu saņēmusi ļoti lielu pretimnākšanu. Ir jāprot pieiet un palūgt vai kā to varētu nosaukt... krīzes gadījumos, ja nav naudas un citu iespēju. Citiem vārdiem, nevis pukstēt pie sevis, bet nokāpt no saviem augstumiem.

Joma, par kuru runājam šeit, tiešām ļoti stipri ir pašu slīcēju rokās. Tas tā ir tāpēc, ka psiholoģiskā un psihoterapeitiskā izglītība ir pilnībā par maksu un vismaz studiju kredīti kaut kā ir jāatpērk, tāpēc nekādu regulāru dāvinājumu nav un nevar būt. Šīm profesijām ir ļoti augsta pašizmaksa, lai tās vispār apgūtu.

Valsts pagaidām apmaksā psihiatriskās slimnīcas un ambulatoro psihiatru prakšu izmaksas (kas noslēguši līgumu ar valsti), bet tās naudas nav lielas un patiesībā ir paredzētas tikai ļoti slimiem cilvēkiem, resp., naudas ir ļoti, ļoti maz un sistēma ir ļoti, ļoti pārslogota ar mazu iespēju iedziļināties katra pacienta sāpē.

Tāpēc labāka un cerīgāka rezultāta sasniegšanai jauniem ļaužiem reāli ir jādomā, kā tām vizītēm nopelnīt.

Nu un vēl (jo Ivars pārmeta, ka es šausmīgi noliekot valsts dakterus). Es nenolieku valsts dakterus, drīzāk sistēmu – un, lūk, kāpēc: zinu, kāda bija valsts psihiatrija padomju laikos. Ļoti nelaipna pret pacientu vismaz; un diemžēl ir tā, ka sakarā ar jauno ārstu intensīvo emigrāciju un aiziešanu uz psihiatrijas vai psihoterapijas privātpraksēm, valsts psihiatrijā paliek strādāt kas? Ok, zinu, ka tas ir diezgan neētiski, neesmu ar tik biezu ādu, bet cilvēki šeit jautā, un ja atbildu, tad mani ir savi iemesli vienkārši ieteikt privātprakses. Viens no šiem iemesliem ir arī biežie jautājumi (vismaz reizi mēnesī), kā lai tiek nost no uzskaites... it sevišķi tas attiecas uz jauniem vīriešiem. Nu tā, skatieties paši, kā varat. Ja nav citu iespēju, tad Tvaika iela ir stipra kā mūris ar visiem saviem satelītiem... Un iespējas, ja paskatās stingrāk, reizēm var izrādīties attieksmes jautājums. Negribu un nemaksāšu, jo tas ir bizness. Ok, bet tad arī būs attiecīgs rezultāts.

Jau 90. gados vairāki psihiatri (un viņu paliek arvien vairāk) atstāja valsts psihiatrijas sistēmu, lai varētu sniegt labāku palīdzību, veltot pacientam vairāk laika. Ir tomēr atšķirība, vai tev dakteris visu pamatīgi izskaidro, iedod vizītkarti un pēc tam tu viņam vari zvanīt, ja kaut kas neštimmē ar zālēm, vai arī ja tev vienam pašam jādreb baiļu sviedros, jālasa internetā un vikipēdijā un jāprasa zāļu lietas citiem sirdzējiem, tāpat beigās nekā nesaprotot, jo vismaz Rīgā pie valsts psihiatra ir ļoti garas rindas, un “karsto” jautājumu, iespējams, varēs noskaidrot tikai pēc kādām pāris nedēļām. Nupat viena paziņa teica, ka viņai jau ceturtdien atteikts pieraksts pie dežurārsta sestdien, jo vairs nav vietu, bet dežurārsts taču ir domāts akūtām situācijām. Ok, nu pieņem jau viņi arī bez pieraksta, bet pieņemšanas beigās dakterim katra acs skatās uz savu pusi, un pacietns Anniņas vietā tiek nosaukts par Lienīti.

Tā kā, grozies kā gribi, arī pacienta interesēs ir, lai ārsts būtu nepārslogots un sasniedzams, tātad biznesā nevis pārprastā labdarībā. Un vspār ar kādiem nerviem gan jābūt pašam psihiatram, ja viņš dienā ir pieņēmis 20 kadrus, kur visiem ir kaut kādas sociālās problēmas (parādi par dzīvokli, nav ko ēst utt.) un psihiatram ir daļēji vai pilnībā jārisina arī tās.

Jebkurš doks grib saredzēt savam darbam jēgu un arī augļus, nevis cept bezjēdzīgas receptes nemotivētiem cilvēkiem. Tāpēc arī ir bizness, bizness motivē arī pircēju, bet tur kā jebkurā tirgū ir iespējamas atlaižu sistēmas, kāds varbūt noīrējis lētākas telpas utt. Vakar redzēju vienas šķirnes ābolus par Ls 0,50 un Ls 1,00 kg. Tas pats ar dokiem.

Kas attiecas uz tēmas autori, tad viņai vēl ir bezmaksas iespējas: iet pie skolas psihologa, kā arī dažas pašvaldības ar soc. nodaļas norīkojumu apmaksā dažas psihologu konsultācijas; krīzes centrā “Skalbes” vizītes cena pie psihologa un psihoterapeita ir Ls 10, tāpat eksistē bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis, bērnu psihologs bez maksas Gaiļezerā ar psihiatra norīkojumu...



Edited 2 time(s). Last edit at 26.10.2012 15:21 by Runcene.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
26.10.2012 15:50
Bet ja neviens nebūtu slimojis, tad arī neviens nebūtu iedomājies, ka ir jādomā kā izārstēt un loģiski pēc tam jau arto pelnīt naudu. Tātad gribēju teikt, ka pirmais ir pieprasījums un pēc tam ir piedāvājums.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
26.10.2012 19:26
Bet,Runcene,nu kapēc lai tie valsts apmaksātie ārsti būtu tik slikti?Skolā psihologs arī ir valsts apmaksāts,un daudzi var atļauties samaksāt par zālēm,arī knapi,kapēc viņiem vēl domāt,ka tas ārsts ir tāds......ne visai?Nu neveicinās tas cilvēkam atveseļošanos,ja viņš visu laiku domās-hmmm,bet mans ārsts taču diez vai kko saprot.Es piemēram,arī esmu saņēmis pretimnākšanu,gluži tāpat.Un tāpat esmu arī izjutis,ka ārsts ir noguris.

A, kas attiecas uz biznesu,tur man jājautā-kāda man kā klientam garantija,ka ārsts negribēs mani redzēt vēl un vēl?
Mašīnu izņemot no servisa mēs taču nesakam meistaram-uz drīzu redzēšanos,ne tā?

Lūk jautājums-ja jau ārsti ir tik pārslogoti,tad kā panākt,lai viņiem būtu mazāk darba?A varbūt ir labi,ka daudz darba,tāpat kā servisa meistaram?Detaļas ta vairāk aiziet.....
Es protams atvainojos Susurim par topikam nepiederīgām diskusijām.

jekabs19@inbox.lv
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
26.10.2012 19:46
Es arī atvainojos Susuram...

jā, grēks jau ir izdarīts.

ja par valsts darbu, tad valsts doks/mediķis grib mazāk pacientu, jo alga vienāda.

privātie teorētiski var uzāķēt, bet tad pacients izlaistu nelabu slavu pa puspagastu... vai dokam tas ir izdevīgi? domāju, ka nē. tagad ir internets, un pacienti ir nešpetni. viņi dos labu atsauksmi tikai tad, ja tiks veikli izārstēti.

un es neteicu, ka visa valsts medicīna ir slikta, psihiatrijā vienkārši valsts nav atbalstījusi virkni papildinājumu, ko vajadzētu, lai varētu palīdzēt krietni labāk, bet man izskatās, ka ļaužiem grūti saprast, par ko tieši runa, ok.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
26.10.2012 20:17
Tur jau tā lieta,Runcene,ka valsts medicīnā doks grib mazāk pacientu,kas arī ir vajadzīgs,jautājums-kas vajadzīgs,lai cilvēki mazāk slimotu?
Par uzāķēšanu-a kapēc domāt,ka doks nav gudrāks par pacientu savā nozarē?Pietiek radīt iespaidu,ka problēma sarežgīta,ārsts iejūtīgs un atsaucīgs un vispār-pamazām jau labāk paliek.Neba tik prasti kāds čakarētu pacientu,ka tas saprastu.

Tā ka valsts sistēmu es uzskatu par labāku,nu bet runājam mēs brīžiem katrs par kko citu,brīžiem domas sakrīt,bet mēs sakam-man taisnība,atbilde ir-nē,man!:))

jekabs19@inbox.lv
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
26.10.2012 20:28
Es esmu runājusies ar ļaužiem tepat Eiropā, piemēram, arī ar Amerikas ļaudīm. Un tur visu nosaka tas, ka sarežģītos gadījumos (tātad arī dārgos) viņi uzklausa vairākus viedokļus. tas arī, protams, maksā, bet, ja runa par daudziem tūkstošiem, tad tas atmaksājas. Mums varētu būt runa par simtiem.

Ja runa par izmeklējumiem, tad es, protams, neskrietu taisīt tomogrāfiju par simtiem, ja to var izdarīt valsts slimnīcā par Ls 10... nu kaut vai Ls 20. un tāpat ja valsts doks var izrakstīt zāles ar atlaidi... nē nu ir ļauži, kas iet uz glaunu klīniku, kur var uzgaidāmajā sēdēt uz zīda dīvāna... :)

bet man vnk kaitina situācija, kad vienlaicīgi doks runā ar reģistratūras māsu, pa telefonu ar savu priekšnieku, tad vēl viens pacients ir iebāzis galvu pa durvīm un vēl es tur kaut kā esmu gadījusies... un, protams, mobilais zvana visu laiku, bet to, paldies Dievam, neviens neceļ... ir privāti kantori, kur tā nenotiek... :)



Edited 1 time(s). Last edit at 26.10.2012 20:29 by Runcene.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
26.10.2012 20:48
Pacients jau nezin iepriekš,cik viņa gadījums ir sarežgīts,par izmaksām tāpat tas kļūst redzams ar laiku.

Nu,Eiropā, vismaz manuprāt,privātpraksēs ir tieši uzāķēšanas problēma,par Ameriku nav personīgas pieredzes,bet neredzu iemeslu,lai būtu savādāk.

Man vienkārši liekas,ka nevajag būt tik jūtīgai,vismaz kad manā klātbūtnē ārsts runā pa telefonu,viņš parasti atvainojas,es pa to laiku paskatos pa logu....

jekabs19@inbox.lv
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
26.10.2012 22:06
Es tā saprotu, ka tagad galvenā cīņa ir par apdrošināšanas ieviešanu. Vot tad sāksies īstā pelnīšana...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
26.10.2012 23:01
Nu ku! Tā jau ir cita opera.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
21.11.2012 17:29
Sveicinat visi!
Pilnigi saprotu Susuru1111, jo ar mani ari ta notika. Tas bija maija menesi, 1. menesi pec paragram dzemdibam. Esmu izbaudijusi to briesmigo sajutu, kad viss liekas tik nereali, un pats galvenais un trakakais, ka bailes sajukt prata. Depresija ari vel bija klat. Tikai tagad, gandriz pec pusgada, es jutos daudz maz labak, salidzinot ka bija :(
Protams, ka AD dzeru, ka ari apmekleju psihoterapiju,. Sobrid cinos ar depresijas izraisitajam sekam.
Veiksmi sev un nebaidies no tam riebigajam sajutam, pasai sakuma ari bija bail, bet pec 2 menesiem jau biju pieradusi.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
09.12.2012 23:04
Agnese26
Es gan isti nespeju pie taa pierast, jo viss tiesham liekas tik neists, ka liekas aizdomaaties, A ja nu tomer tiesham taa ir.. Labaak man ir, bet viena kkur pastaigaat tiesham nespeeju, uzreiz lielas bailes klaat un tad jau seko panikas lekme, bet ne vienmer, censos kkaa nokontroleet kad jutu, ka naak virsuu pamazaam.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
09.12.2012 23:44
Susuri,kā Tev iet? Ko dari,ko lieto,jeb neko?

jekabs19@inbox.lv
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
10.12.2012 21:12
Ivar61
Nu taa, kaa kuru briidi. Eju pie psihoterapeta, neko ipashi nelietoju. Censos dzivot taa kaa var.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
10.12.2012 23:18
Tev balti plankumi uz nagiem bij,ķirbjus derētu ēst.Negaršo?

jekabs19@inbox.lv
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
11.12.2012 15:49
Ivars61 Nu kirbji man negarso.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
11.12.2012 19:45
Nu,bet aknas,vārītas vai kaut kā savādāk pagatavotas garšo?Un rieksti?

jekabs19@inbox.lv
mad no malas
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
11.12.2012 23:33
...par ķirbjiem...man savulaik šitie putras gurķi ni un ni...virsū neskatījos...nesen nokonstatēju, ka ir vesela buntīte šķirnu, dažas no tām makten garšīgas...vijolīte uztaisa ķirbi tā, ka gatavojums mistiskā kārtā pazūd visu vēderos...galvenais - termiski aptrādāt pēc iespējas mazāk...mannas putra ar kirbi - mmmm...
...par aknām...es, par provi, no aknām taisu pastēti...salieku virces un lozberus, knipnokus, žāvetu cauraudzīti un...ehh, kas var būt labāks par šo...:)...ķēpa liela, tāpēc cenšos to darīt pa nakti...bet garšas kārpiņas pēc tam saka paldies...:)
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
24.10.2013 21:42
kas taa ir par slimiibu? man arii briiziem taa ir.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
25.11.2013 18:37
Labien susuri1111

nosolījos trešo reizi vairs nerakstīt, jo rakstītais pēkšņi pazuda no kompj,(man ir skārienjūtīga ar peli nerakstu)
Bet atbildes kuras saņēmi NAV NOPIETNAS. No šis sajūtas ir jatiek vala visiem līdzekļiem un es redzu ka nav cita ka medikamenti.Man tada ir bijusi tadēļ zinu ka tasir nopietni. Nakādi vitamīni, pulsa skaitīšana u.t.t....Tas ir muļķīgi!
Esmu pateicīga savam āstam, ka tiku no ta vaļā un ar vienkāršu med. Pierašanas nav.....Var pierast pie kompj. .ēdiena ,mūz klausīšanās itvisur u.t.t Tā kā rīkojies un negaidi, ka tā astiprināsies...Un tai var būt nopietnas sekas. Nerealitates sajūta,,,,,,,tā var būt dažāda bet NE saistīta ar BAIĻU sajūtu!....Jogi arī iziet no realitates sajutas... iziet AIZ robežas....Bet Tu vai Jūs jau neesi jogs! šī nerealitātes sajūta nav naparasta un dažkārt parādās daudziem cilvekiem...bet...tā nav saistīta ar bailēm. Man bija tāda - biju parkā, iedomājos par kādu filmu un pēkšņi....nezinu kur atrodos...redzu -parks bet kur? Labi, ka tā tūlīt pārgāja, tas bija viens mirklis... negribēju lai tas atkartojas un aizgāju pie labi zināma ārsta, man izrakstīja med., pavisam vienkāršu un tā pārgāja. Negaidi ka tas pastiprinasies un rīkojies.
Tavs neredzamais draugs
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
12.01.2014 21:45
tā ir veģetatīvā distonija, sameklē googlē, tur ir ļoti plaša informācija par to
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
12.01.2014 21:49
Taureni- Pastāstīsi tuvāk kā ārst tev palīdzēja? Kopš manas problēmas sākuma jau ir pagājis 1gads un 4mēneši un vēljoprojām cīnos ar šo problēmu, tā neatkāpjas no manis ne mirkli
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
16.01.2014 16:02
Es nezinu vai taa ir nerealitate. Bet kad izeju ara, man taluma viss sak izplust, liekas ka plust kopa, bet protams, neplust...viss tads pelecigs drums, liekas ka prieksmeti ir parak izteikti spilgti ka gruti uz tiem skatities. Lietas majas liekas takaa neistas, nevaru so sajutu paskaidrot, tada sajuta taka uz citas planetas atrastos. Un araa tada sajuta ir vienmer, staigaju, skatos apkart un man viss liekas tads divains, neists,interesanti pie vegetativas distonijas vel kadam ir lidzigas sajutas?
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
17.01.2014 17:20
pelexx, Man arī ir tas, ka visas lietas liekas dīvainas, paskatos uz tām un liekas, ka tas viss nav īsts. Man tā nerealitātes sajūta ir tāda, ka nevar saprast vai es guļu un sapņoju vai tomēr esmu nomodā. Tiešām, tā sajūta ir tāda, ka esmu sapnī. Es nezinu kā Tev, bet man no šīs sajūtas ir ļoti bail, jau vairāk kā gadu ar tām mocos un nespēju pie tām aprast, jo pie tās visas nerealitātes sajūtas nāk klāt iekšējas bailes, izmisums un stress. Varētu teikt, ka tā nerealitātes sajūta ir tāda kad esi alkahola vieglā rēbonī, taču kā jau teicu, ka līdzi nāk bailes, izmisums un stress. Tpc tas nav patīkami.
Tev tā sajūta ir 24/7 vai tikai ik pa retam? Un vai tev no tās sajūtas ir bail??
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
17.01.2014 19:39
Man itkā nerealitātes sajūta ir 24/7,bet atrodoties mājās tam tik ļoti nepieversu uzmanību, jo mājas man bija pierastas, tāda kā drošibas saliņa uz kuras baidījos mazāk. Bet pirms mēnesi sāku dzīvot kopā ar savu draugu un pārvācos uz Uk, tgd kopš pirmās dienas kad esmu prom no savām pierastajām mājām, nav bijis neviens atelpas brīdis. Atrodoties te mājās(UK) jūtos slikti,stress,bailes,galvenokārt man bail no tā,ka pieļauju domu ja nu tiešām viss nav īst vai arī to, ka esmu īstenībā mirusi, tā lkm skaitas (Derealizācija-Indivīdam reizēm rodas šaubas par visas apkārtējās vides eksistenci vai var likties, ka nedzīvie priekšmeti kļuvuši bīstami, draudoši.) PIeļauju tādu domu, jo tā nerealitātes sajūta ir tāda,kas liek tam noticēt. Taka nav vairs neviena vieta kur es varu nedaudz atspringt un liekas,ka būs nepieciešams ļoti ilgs laiks,kad savas jaunās mājas uzskatīšu par drošības saliņu, ja vispār spēšu pierast,pagaidām liekas, ka tas nesanāks. Būtu nedaudz vieglāk man te, ja draugam būtu darbs ar kuru viņš vakaros būtu mājās, bet pašlaik viņš iet jūrā,piem., uz nedēļu un jūs pat iedomāties nevarat cik man ir gruti. Itkā pagaidām dzīvojam pie viņa vecākiem, taka gluži viena es nepalieku to laiku, bet man šie cilvēki nav tuvi, tik ļoti pazīstami,lai justos droši ar viņiem, tpt viņi man liekas neīsti. Tpc, ir sajūta, ka esmu viena..
Gribēju padalīties ar to, kā man iet ar nerealitātes sajūtu, vrbt citiem tā ir savādaka. Vai kādam interesē, kā citam tas izpaužas. Bet man padaloties ar Jums paliek nedaudz vieglāk, jo man ikdienā nav ar ko izrunāties un padalīties ar citiem savās izjūtās, vienīgi tikai ar savu draugu. Kurš tā pat nezin,kā lai palīdz un nemaz negaidu, ka varētu palīdzēt. viņš var tikai atbalstīt, bet nevar palīdzēt tikt man galā ar iekšējām izjūtām un domām. Izrunāšanās palīdz tikai uz doto brīdi, bet neizkliedē problēmu pilnībā.
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
19.01.2014 18:51
Jutos pilnigi tiesi tapat kaa tu!
Oj, es vakar taa sabijos no tas sajutas ka aizskreju projam no majam, domadama ka kadu satiksu kuram izmisuma iekersos un teiksu - Ludzu palidziet!

Tgd ari jutos takaa apreibusi, taa ir psihoze kkaada...derealizacija..un jaarstejas bus ar zalem, rita iesu pie psihiatra! Labak dzersu zales, gribu tikt no sis sajutas vala!

Man sakas aizvakar, bet bija vel pirms pusgada, paslaik jaa jau 3 dienas visu laiku taa sajuta ir. Bet man plusaa majas ir izteikta spilgtuma sajuta, viss ir spilgts, acis japiever..tev ta nav?

Vrb varam privati kkaa parunat?
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
20.01.2014 17:59
Pelexxx,Man lēkmes laikā vai arī no tā, ka sabīstos no kka arī gribas vnk skriet, īpaši uz ielas ja paliek slikti. Tad man neinteresē vairs ka iskatos no malas, galvenais kkur ātri skriet, kādreiz šitā vēl kada mašīna uzskries virsū, jo apkārt notiekošo vairs neredzu un nemaz neinteresē. Taču no mājām gan ārā neskrienu, jo pats pa sevi, man ikdienā grūti iziet no mājām, iedomājoties vien, ka man jātiek no punkta A uz punktu B jau paliek slikti. Man jau sāk nākt virsū dzīves apnikums, jo visas dienas man ir vienādas, pamostos, paēdu, tad visu dienu vai nu skatos tv vai filmas, lai kaut cik novērstu domas. Sāk likties, ka dzīvei nav nekāda jēga un ja vēl šitā jāmocas gadiem, tad vispār galīgi garām.Ļoti gribu justies kā agrāk, bet es pat esmu aizmirsusi kāda ir tā sajūta. Varētu vienu dienu pamosties un aizmirst, ka tāda sajūta maz eksistē. Taču tā ir sajūta ko nevarēs aizmirst nekad.. Spilgts man nerādas, taču bieži vien viss paliek graudains..
Re: Bailes, nerealitātes sajūta.
20.01.2014 18:29
Kaut gan citreiz man saule, kas spīd logā ļoti traucē, it īpaši ja pirmstam tā saulīte nemaz nav spīdējusi, sāku justies ļoti dīvaini, nekonfortabli. Ja pareizi izteicos!
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 10 pieskaita 7?
Ziņa: