Homoseksualitāte... Nezinu ko iesākt... Lūdzu palīdziet...

Aizsāka Heterogejs 

Labdien! Tas ko es rakstu, ir tiešām nopietni domāts, bez fantāzijām!
Lieta tāda, ka esmu gejs. Diemžēl, lai arī man to grūti atzīt, tomēr jā, esmu gejs, jo neko citu par sevi pašlaik pateikt nevaru, spriežot pēc tā, ko es jūtu!
Šodien biju skolā un redzu, daudz skaistus jaunus puišus un meitenes, kuriem ir attiecības, bet man diemžēl nekā tāda nav, jo es nespēju tāda vieda attiecības izveidot... Vismaz šobrīd, lai gan cerība ir vienmēr, bet nu, viegli nav...
Šodien sāku lasīt angļu valodā dažādas diskusijas, meklējot informāciju saistībā ar ''I hate being gay!'' un tad es sāku lasīt vienu geju forumu kurš ir ļoti aktīvs, tāpēc ziņu un informācijas ir ļoti daudz un lasot saistībā ar savām izjūtām, es sapratu, ka neesmu tāds vienīgais, tomēr jāsecina, ka lielākā daļa no foruma dalībniekiem raksta, ka savu seksuālo orientāciju ir apzinājušies agrā vecumā, aptuveni no 5 - 11 gadiem bija vispopulārākā atbilde, no reāliem cilvēkiem.
Es savu seksuālo orientāciju apzinājos 14, vai 15 gadu vecumā, jo iepriekš man nebija nekādu domu par to, ka es varētu būt gejs, jo es nejutu nekādu homoseksuālo tieksmi un man tiešām patika meitenes un bija pat vēlme būt ar kādu kopā, patika izrādīties meitenēm, lai tās man pievērš uzmanību, tā nu bija, bet tad... Interese par meitenēm mazinājās, bet bieži bija spontāna erekcija, ja atrados klasē kurā skolotājs ir vīrietis un man viņš patika kā skolotājs, bet erekcijas dēļ, laikam jau arī kā vīrietis, kas patiesībā arī bija tikai sākums visām šīm izjūtām. Dīvainā kārtā, homoseksuālās tieksmes es izjutu, kad sāku draudzēties ar zēniem, jo iepriekš es draudzējos tikai ar meitenēm, jo man zēni šķita pretīgi un likās, ka ir tik gejiski draudzēties ar puisi, bet nu beigu beigās, pats paliku par geju, kamēr citi puiši draudzējoties ir heteroseksuāli puiši, kuriem tagad ir meitenes, bet man pat tāda ne reizi nav bijusi.
Kā es izjūtu uzbudinājumu pret vīriešiem? Lieta ir tāda, ka šos gadus esot gejam, man ir bijis tā, ka es vēlētos tikai seksu, seksu un vēlreiz seksu un neko vairāk, ne attiecības, ne kopdzīvi, bet tikai seksu, jo nu drusku kauns rakstīt, bet mani vienkārši uzbudina vīrieša dzimumloceklis un iedomājoties par to vien, ka tas tiek ievadīts manā dibenā, vai mutē, man tas sagādā uzbudinājumu (erekciju), tomēr meitenes man vienkārši patīk, tikai es neizjūtu nekāda veida seksuālo uzbudinājumu par to. Ja domājot par seksu ar vīrieti man erekcija ir ātra vien, tad par sievieti man tā vienkārši pazūd un dzimumloceklis kļūst ...nekāds.
Priekš manis vīrietis ir tikai kā seksa objekts, ka esmu gatavs ziedot savu dibenu un muti tā dzimumloceklim, tomēr nekad nav bijusi vēlme ''dot'', bet gan tikai ''saņemt''... (ceru ka sapratāt), jo tikai domājot ka es ''saņemu'', tad tikai ir šis uzbudinājums. Vēl mani uzbudina vīrieša kājas, bet vispār kopumā kails ķermenis kā tāds, jo es it kā jūtos, ka šis ķermenis piederētu man un ka es pār to valdītu...
Vēl viena lieta, kas varbūt ir nozīmīga, ka mani uzbudina pārsvarā tikai vīrišķīgi vīrieši, kā arī vecāki par mani.
Bet es nevēlos būt gejs! Es vēlos būt heteroseksuāli orientēts, lai spētu veidot ģimeni, radīt pats savus bērnus, jo es tiešām vēlos būt kopā ar sievieti un veidot ģimeni ar bērniem, jo tas man tagad ir pats svarīgākais, kas man ir ieplānots nākotnē. Man patīk meitenes, tiešām, ieraugot skaistu meiteni es nosarkstu, patīk skatīties uz tās dibenu, krūtīm, seju un matiem, bet kaut kā šī erekcija neparādās, kā tā parādās domājot par seksu ar vīriešiem.
Ieraugot vīrieti dzīvē, kurš man patīk, nav tā, ka man uzreiz ir erekcija. Erekcija parādās tikai tad, ja iedomājos seksuālu kontaktu ar to, jo citādāk šīs erekcijas man nav.
Es zinu, ka es biju heteroseksuāls, jo es atceros, ka es jutu tieksmi pret meitenēm, bet es kaut kā neļāvos tam visam, jo neesmu tā audzināts, lai sāktu veidot attiecības esot pavisam jaunam.
Ko man iesākt? Palīdziet lūdzu kā vien spējat!
Es jau esmu pārlasījies visus tos tekstus ''Tu esi tāds piedzimis, pieņem sevi tādu kāds esi, tā ir tava būtība, u.t.t.''
Nē, es tāds neesmu piedzimis un sevi kā geju es negrasos pieņemt! Es jau sev pateicu, ka man nebūs sekss ar vīrieti un nekāda veida seksuālā tuvība. Vismaz seksuālās tieksmes es protu kontrolēt, tikai reizēm ir grūti, jo šķiet ''Nu kas tad būs, ja pamēģināšu?''. Tomēr es nevēlos šādi eksperimentēt un mēģināt, jo tas tad būtu tikai sākums tam visam, bet ja tagad sākuma nav, tad labāk, lai paliek kā ir.
Pat ja visa sabiedrība būtu super toleranta pret homoseksualitāti un homoseksuāļiem, tad es vienalga neliktos mierā, jo es vēlos būt kopā ar sievieti, radīt bērnus, bet es to nevaru izdarīt, ja man nav šāda seksuālā uzbudinājuma pret sievieti, tādejādi es nespētu viņu pilnvērtīgi seksuāli apmierināt un tādas attiecības būtu ''gals''.
Es tiešām nezinu kas ir pie vainas, bet es zinu, ka es esmu dzimis heteroseksuāls un kaut kas ir pusaudžu gados noticis, ka man ir nosliece uz homoseksualitāti, jo kā jau minēju, esmu daudz laika pavadījis meiteņu sabiedrībā.
Atceroties pirmos dzīves gadus, līdz 14 gadu vecumam, nu jāsecina, ka nekāda seksuāla tieksme vai uzmanības pievēršana pret vīrieša dzimumu man nav bijusi ne reizi. Interesēja meitenes, tagad puiši... Bet man tas nepatīk, es jūtos kā ieslodzīts. Tikai problēma ir tāda, ka es šajā stāvoklī jūtos, it kā jau būtu pieradis, bet es tomēr it kā ''pamostos'' un pasaku sev ''Nē, aizmirsti par to!''.
Es nejūtos dabiski, es jūtos, ka man būtu psihes problēmas, jo kļūstot par geju, es kļuvu arī savādāks, noslēdzos pats sevī...
Tomēr paldies Dievam, es ne reizi neesmu spēlējis ar šīm jūtām, jo nekāda veida seksuāls kontakts nav bijis ne ar vienu no dzimumiem.
Ja sieviete manā skatījumā ir kā ''ģimene'', ''mana nākotne'', ''mana laime'', tad vīrietis ir tikai ''sekss, sekss, sekss''. Tāda lūk ir šī mana lieta un es vēlos, lai tomēr mans sapnis piepildītos par ģimeni, ar sievieti un saviem bērniem! Es vēlos būt tāds, kāds es biju senāk! Ļoti, ļoti... Tikai ticība zūd, jo es nezinu, kā dzīvot, kā to visu mainīt, jo tik tiešām, šķiet, ka jau ir pierasts, bet tomēr atveru acis un saprotu, ka visa tā homoseksualitātes padarīšana nav domāta man!
Lai vai kā, esmu jaunāks par 20 gadiem, tas arī viss!
. . . Paldies . . .
Re: Homoseksualitāte... Nezinu ko iesākt... Lūdzu palīdziet...
03.09.2012 16:38
Tev būtu ļoti vēlams psihoterapeits, turklāt ātri, lai varētu ASAP tikt skaidrībā un neizniekot gadus. Iespējams, ka Tu vienkārši esi sapinies sevī. Tādos gadījumos daudzi domā, ka ir homoseksuāli. Varbūt Tu esi ļoti konservatīvi audzināts un neproti sākt attiecības.
Runcene.
Tu tiešām domā, ka es varu vēl ko mainīt? Es ļoti gribētu mainīties, tā ir mana lielākā vēlēšanās, jo es nevēlos dzīvot tā, kā izskatās šobrīd. Nē, neesmu konservatīvi audzināts, tomēr nekad nebija doma sākt attiecības ar meiteni esot jaunam, jo šķita apkaunojoši, ko gan padomās vecāki, ka man jau jaunam puisim ir meitene, tāpēc šķita tā diezgan neērti runāt par kaut kādām attiecībām, par kaut kādu seksu, jo vienmēr šķita, ka esmu tam visam par mazu un ka mani apsmies arī skolēni skolā, ka es tur skūpstos un sarokojos ar meiteni. Tā nu es kaut ko laikam palaidu garām un kļuvu ''ne tāds'', kādam vajadzētu būt.
Interesēties par seksu sāku tikai 17 gados, tā lūk.
Re: Homoseksualitāte... Nezinu ko iesākt... Lūdzu palīdziet...
03.09.2012 22:22
Tava stāsta daļa par interesi, kas saistīta ar meitenēm, un apgalvojums, ka esi gejs, ļāva domāt, ka esi apjukumā.

Jau bildu, ka psihoterapeits līdzēs izdibināt.

Tev pašam būs jātiek skaidrībā, jo es nezinu... :)
Kādā veidā psihoterapeits var man palīdzēt? Es rakstīju, ka man patīk meitenes, bet arī puiši, tikai pret puišiem seksuālais uzbudinājums ir, bet pret meitenēm nav un šī ir mana problēma, jo meitene man ir kaut kas vairāk manā skatījumā, kā tikai sekss, - kā tas man ir saistībā ar vīrišķīgiem vīriešiem un puišiem. Uz tādiem maigā tipa puišiem ''saldajiem, meitenīgajiem'' man nav nekāda uzbudinājuma, var teikt tikai riebīgums, jo tādi man nepatīk un drīzāk atbaida. Tāda sajūta, ka es gribu pārgulēt ar vīrieti kas ir mana tēva vecumā, jo vēlētos izjust to, ka kāds pār mani valda, kā pieaudzis cilvēks. Laikam padumji izklausās, bet tik tiešām kad biju domājis, ka varbūt iepazīties ar kādu puisi, tad vienmēr ir gribējies tikai ar simpātisku pieaugušu vīrieti gados, kuram ir ģimene - sieviete, un bērni. Nezinu kāpēc, bet tas mani uzbudina, īpaši heteroseksuāli vīrieši.
tač nevar tur neko izmainīt, kādas daba katram kārtis ir izdalījusi ar tādām ir jādzīvo. sadraudzējies ar kādu meiteni un seksa laikā iedomājies ka viņa ir džeks :D
šajā forumā gan nevajadzēja postēt, tūlīt saskries te visādi madi un pašapmierināti sāks ņirgāties par tevi.
Re: Homoseksualitāte... Nezinu ko iesākt... Lūdzu palīdziet...
04.09.2012 00:13
Heterogejam

Varbūt Tev noder palasīt kādu grāmatu par psiholoģiju un ieklausīties sevī, vai tas uzrunā. Bet forumā Tu vari rakstīt niansēs daudz un dikti, bet mēs jau neesam psihes speciālisti.

Psihoterapeiti palīdz iepazīt sevi un mainīt to, ko var, un pieņemt to, ko nevar.

Nu ok, ka Tev patīk tādi vīrieši... katram savs.
Par kādām dabas kārtīm iet runa? Es jau rakstīju, ka man no sākuma viss bija kārtībā, nu līdz 14 gadiem tiešām man patika un uzbudināja meitenes. Es nesaprotu, kā tas ir iespējams, ka seksuālais uzbudinājums pret meitenēm man pārgāja pret puišiem.
Turklāt, nu šis seksuālais uzbudinājums pašā sākumā nebija tāds ''uz katru kuru puisi'', bet gan vienkārši spontāna erekcija, pat nedomājot ne par neko. Tad viss sākās ar skolotāju skolā un tad nu tas bija tas sākums tam. Nezinu, es domāju, ka varbūt pats to neapzināti esmu pieļāvis, jo nu, reāli 16 gadu vecumā man bija tā, ka jau seksuālais uzbudinājums parādījās domās par vīrieša dzimumu, jo iepriekš tikai tā pa retam, kaut vai pret to pašu klasesbiedru - draugu, ar kuru draudzējos, bet kurš kā puisis nekādā veidā nepiesaistīja.
Jāpiebilst, ka 14-16 gadiem, es pat īsti riktīgi neapzinājos savu seksuālo orientāciju, jo es nedomāju par puišiem un erekcijai uzmanību, tāpēc 16 gados bija jau vairāk izjūtama seksuāla tieksme pret vīrieša dzimumu un šodien jau esot vecākam, man šis seksuālais uzbudinājums ir ļoti ātrs, ka atliek vien iedomāties par seksu ar vīrieti.
Domājot par skaistu meiteni, tās augumu, ir tā, ka es nosarkstu, man patīk, jūtu tādas patīkamas tirpas dzimumloceklī, bet nu, kaut kā tā erekcija neparādās, kaut kas tā kā neaiziet līdz smadzenēm un netiek dots signāls. Es uzskatu, ka to var mainīt, jo es biju heteroseksuāls, to nu es gan labi atceros. Bet es vienmēr kaut ko gaidīju, neielaidu nevienu savā dzīvē, veidot attiecības ar meiteni man šķita ''maucīgi'', jo likās pārāk ātri un bija neērti, ka ko padomās citi, ka man ir jaunam puisim sekss ar meiteni.
Ja es domāju par dzīvi kopā ar vīrieti, tad es nekādā veidā neredzu tādām attiecībām nākotni, jo dzīvot ar cilvēku tikai dēļ seksa, nu tas nav nopietni, jo tā varu būt tikai tāds, kurš maina seksa partnerus un uzvedos kā vīriešu kārtas ''mauka''.
Runcene.
Es ļoti labi saprotu to, bet ir vieglāk, tici man ir vieglāk, ka es uzrakstu un padalos savā stāstā, jo varbūt ir kāds, kuram ir līdzīga situācija un ir kāds, kurš zina, ko ieteikt, kas var palīdzēt.
Varat man ieteikt kādu labu grāmatu? Tik tiešām labu grāmatu! Būtu jauki!
tu tač rakstīji ka tev uz meitenēm nekad nav stāvējis, vai nē? man slinkums meklēt tavā garajā rakstā. bet ja nekad nav uz meitenēm tad arī nekad nebūs, es būtu gatavs derēt uz miljons lašiem ja man viņi būtu. un neviens terapeits nevar izmainīt to ko daba ir noteikusi. atnāc pēc 5 gadiem un pastāsti.
Ja slinkums, tad nu lai tad ir slinkums, jo no jauna rakstīt arī nevēlos.
Re: Homoseksualitāte... Nezinu ko iesākt... Lūdzu palīdziet...
04.09.2012 10:52
Ir jau ok, dažreiz rakstot (un vispār tā notiek bieži) domas sakārtojas, bet vienkārši gribēju pateikt, ka Tava situācija nav bezcerīga, jo ir kas var palīdzēt labāk.
Es ļoti ceru, ka tā. Es tagad atceros, kā man skolā patika viena meitene un vienā citā es man liekas pat biju iemīlējies, gribēju veidot attiecības, būt kopā un patika uz viņu skatīties, tomēr nebija nekad drosmes pie kādas meitenes pieiet un kaut kur uzlūgt, parunāt, u.t.t., jo biju kautrīgs, bailīgs. Beigu beigās kaut ko gaidot un kautrējoties, es kļuvu par geju. Domāju, ka pats to kaut kādā mērā pieļāvu, jo bija vienalga par nākotni, šķita ''visam savs laiks'', tikai gadiem ejot, vienmēr kaut kādas attiecības, simpātijas pret meitenēm, tika atliktas uz nākotni.
Vairs nevienam nav ko rakstīt? Būtu interesanti, bet ja nav, tad nav.
Es atcerējos, ka vēl kaut kādos pavisam jaunos gados, es biju seksuāli uzbudināts domājot par vienu no meitenēm kura man patika, ka es ejot gulēt, domāju kā es kopā ar viņu, nodarbojamies ar seksu, lai redzētu šādus sapņus un es jutos forši. Uz daudzām meitenēm man ir bijis seksuālais uzbudinājums, tāpēc, es neticu tam, ka par homoseksuālu piedzimst, jo tādā gadījumā, kas ir mans gadījums? Sākumā tā, beigās jau citādāk? Kaut kas nesaprotams, ko es nespēju saprast.
Re: Homoseksualitāte... Nezinu ko iesākt... Lūdzu palīdziet...
05.09.2012 18:17
Palasi kaut ko par Kinseja skalu (Kinsey).

Lielākā daļa cilvēku ir kaut kur starp diviem poliem; ir viedoklis, ka neviens tāds vai citāds nepiedzimst, bet agrīni izveidojas (apmēram līdz 18 mēnešiem); tas, kur katrs atrodas, ir pašam jāatklāj, nu apmēram kā Tev.
Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Palasi kaut ko par Kinseja skalu (Kinsey).
>
> Lielākā daļa cilvēku ir kaut kur starp diviem
> poliem; ir viedoklis, ka neviens tāds vai citāds
> nepiedzimst, bet agrīni izveidojas (apmēram
> līdz 18 mēnešiem); tas, kur katrs atrodas, ir
> pašam jāatklāj, nu apmēram kā Tev.

Runcen tev tak krievu virsnieks kautko teica :-)
vispār es nesaprotu ko tāds cilvēks kā tu te dari :-(

varbūt noriskēt un tēmas autoram palīdzēs šitāds links par krievu visniekiem
deptētiem Rucenes paziņam, tādi ir slimi

neticu ka tēmas autoram ir problēmas tās ir iedomātas manuprāt
problēmas ir tiem kas kā suņi iekož kādam un paliek traki tā ari tie kam ir vara sāk ari varot
visu kas kustās bet psiholoģiskā pamatā tam ir zūdošas potences nojausma, kad bez sarkanās zvaigznes
un ienaidnieka tēla vairs ,,,, nu vobšcem vara ir seksuāla novirze

http://www.youtube.com/watch?v=GdFbJHi6h0E&feature=related

es nezinu kā tas ietekmēs tēmas autoru
moska atklāk kavinjs ir vesels

tas no tv raidījuma, cerams ka nesaputroshu kautkādas psihiatru smalkumus
Heterogejs Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vairs nevienam nav ko rakstīt? Būtu interesanti,
> bet ja nav, tad nav.
> Es atcerējos, ka vēl kaut kādos pavisam jaunos
> gados, es biju seksuāli uzbudināts domājot par
> vienu no meitenēm kura man patika, ka es ejot
> gulēt, domāju kā es kopā ar viņu,
> nodarbojamies ar seksu, lai redzētu šādus
> sapņus un es jutos forši. Uz daudzām meitenēm
> man ir bijis seksuālais uzbudinājums, tāpēc,
> es neticu tam, ka par homoseksuālu piedzimst, jo
> tādā gadījumā, kas ir mans gadījums? Sākumā
> tā, beigās jau citādāk? Kaut kas nesaprotams,
> ko es nespēju saprast.

nu man ir stāstits ka pēc kontakta normālajam kas kāds palūdza .... tas normālais aŗi sāka
grimt purvā... a varbūt tas saistits nevis ar domāsanu bet tīri ķermeņa škidrumu apmaiņu
tjipa metenēm aŗi ta esot ... parasti ŗūdītas salas iemītnieces citai praisa vai esi skūpsītjusies ar
sievieti tas ir kautkas svarīgs tjipa...

tāpat sātana rituālos prestatā kristīgajiem ēd maizi ar ... nu izdalījumiem
pieburšanā izmanto mr pie kafijas upurim utt..

bet psihiatri jau aŗī ir cilvēki
neticu ka te ar $$$ un tabletēm kautko var līdzēt tikai kā pie pūšļotājam vārdos līdz pēdējam
kamēr kādu kapeiku izspiest var... tas tak vienīgais iztikas līdzeklis... hipnoze

neirozītes pārslodzītes utt
Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ir jau ok, dažreiz rakstot (un vispār tā notiek
> bieži) domas sakārtojas, bet vienkārši
> gribēju pateikt, ka Tava situācija nav
> bezcerīga, jo ir kas var palīdzēt labāk.


ko tu te muldi piedod
tu kauko loģīsku vai pateikt

ka tu nonāci pie domas ka situācija nav bezcerīga, tev ir kāda informācija tu rpētījumi pieredze loģīka
vai tikai no pirksta izzīdi vai cik visss būs labi, dos ceŗibu cilvēkam drīz sauksi lai nāk pulciņa
uz trankvilļiem ....

tev kautkāda sakrība iztekumos un darbībās ir?
te trakie loģiskāk runā ka tu... tev tikai ir labvēlīgs tonis
kas dzīvē dauzītiem liek justies ka kāds snidz palīdzīgu roku, bet tas ir apmāns
ar to pašu tu grūd cilvēkus bezdibenī jo viņi tic tev kas pati neko nerubī

piedod
Pirmkārt, dodies parunāt ar speciālistu, kas palīdzēs salikt pa plauktiņiem domas un jūtas.
Otrkārt, ir arī biseksualitāte, ne tikai homoseksualitāte vai heteroseksualitāte. Tāpēc neuztraucies tik ļoti par to, ka vienlaicīgi vēlies attiecības un ģimeni ar sievieti, bet sexu ar vīrieti. Tev jātiek galā ar sevis radītajiem šķēršļiem, jāizprot sevi un tad sapratīsi, ko vēlies un kas tev būs labākais.
Gribētos tevi nomierināt nedaudz, jo tu ļoti streso par to. Es saprotu, ka tas ir stress, bet tomēr ņem palīgā loģiku... Atrodi saprotošu sievieti, kas tev šķiet pievilcīga un dēļ kuras tu sarksti.. Un palūdz, lai viņa reāli tevi mēģina uzbudināt. Lai izģērbjas, ļauj tev viņu apskatīt un glāstīt.. Tad zināsi, vai erekcija ir vai nav dēļ sievietes. Otrs-atrodi kādu saprotošu geju vai biseksuāli, kurš piekrīt tam pašam-izģērbjas, ļauj tev skatīties, glāstīt.. Noteikti tas nederēs pirms psihologa, bet pēctam, ja tomēr nezini, ko iesākt, vnk pamēģini. (Nevis iestājies intīmās attiecībās un pārguli (var sekas būt visādas), bet vnk paguli blakus kailai sievietei un kailam vīrietim). Tas varētu ļaut tev pašam saprast, ko tu vēlies. Biseksualitāte nav nekas briesmīgs-ja sieviete spēs tevi uzbudināt un vīrietis tāpat, tad vnk tevi saista abi dzimumi.
Seko atka pāris lietas:
Pirmkārt, tev jānoskaidro, vai tevi uzbudina sieviete un sievietes ķermenis reāli. Tad zināsi, vai spej veidot seksuālu kontaktu ar sievieti.
Otrkārt, tev jāsaprot pašam, ka nav nekas briesmīgs būt kopā ar vīrieti vairāk kā tikai gultā. Saprotu, ka tevi uzbudina vīrieša ķermenis, ka vēlies sexu ar vīrieti, bet neko vairāk nespēj iedomāties. Tad nu mēģini iedomāties kopdzīvi. Iedomāties, ka viss nebeigtos ar sexu. Un nesaki nē tikai tāpēc, ka CITI zinās, ka esi gejs. Spried pēc savām izjūtām.
PIRMAIS IR PSIHOLOGS!!!!
Neesmu liels forumu rakstītājs, bet nevaru neuzrakstīt, ja zinu, ka pastāv iespēja, ka manis rakstītais varbūt var palīdzēt.
Tātad varu dot padomu no dzīves nevis teorētisku spriedelēšanu no malas. Man ir 20+ gadi un mana situācija ir 99% analoga tavai- sākumā līdz pusaudža vecumam tīrs hetero, pēc tam pretējā virzienā ar lielu nevēlēšanos, ka tā ir. Man netīkas gari rakstīt un stāstīt savu stāstu, kas tpt ir praktiski tāds pats kā tavs. Tāpēc uzreiz padoms- nerunā kā būtu ja būtu, atrodi vienkārši meiteni un izmēģini. Kad pienāks jums sekss, tad redzēsi, kas būs. Ja draugs celsies, tad tikai uz priekšu, dari kas darāms. Ja necelsies, tad protams kauns būs, bet meitenei sastāsti, ka tev pēdējā laikā baigie stresi, uztraukumi, bezmiegs, noguris un tpc tā, lai viņa ar sapratni pieiet (kādreiz var arī pamelot). Man tavas problēmas ir bijušas un viņas nepazūd pilnībā, taču vismaz esmu pārliecinājies ne vienu reizi vien ar ne vienu vien meiteni, ka varu veidot ģimeni un arī gultā apmierināt meiteni kā pienākas un tas man ļauj justies labi un nesatraukties par šīm problēmām. Un arī mazāk gribas domāt par seksu ar savu dzimumu, ja ir meitene blakus. Bet kamēr tev nav meitene, tikmēr tajās reizēs, kad uznāk tik liels uzbudinājums, ka esi jau gatavs spert soli nost no ceļa, roka palīdzēs, pēc tās vairs negribas neko vismaz kādu brīdi un pat ir doma- "wtf kā man kaut ko tādu vispār varēja gribēties" :)
Re: Homoseksualitāte... Nezinu ko iesākt... Lūdzu palīdziet...
22.09.2012 00:29
h5

Labs padoms. Gribu piebilst vēl to, ka nav nereāli atrast meiteni kas to visu sapratīs un palīdzēs. Galvenais... nepazaudēt pareizos orientierus. Tad vienmēr var atgriezties atpakaļ uz pareizā ceļa...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
ku! Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> h5
>
> Labs padoms. Gribu piebilst vēl to, ka nav
> nereāli atrast meiteni kas to visu sapratīs un
> palīdzēs. Galvenais... nepazaudēt pareizos
> orientierus. Tad vienmēr var atgriezties atpakaļ
> uz pareizā ceļa...


īštenība ja meitene par naudu nekrofīlam var notēlot līķī tad kāpēc
lai viņa nenotēlotu vīrieti galu galā

ir tak arī bikšainas sievietes galu galā
h5, neko muļķīgāku ieteikt nevarēji kā iztikt ar roku, lai ''nenoietu no ceļa''... Te iederās kārtīgs un spēcīgs FACEPALM, jo tu neesi psihologs un nevari ieteikt apjukušam cilvēkam ''izvēlēties'' palikt heteroseksuālam. Tā vnk NAV izvēle. Un viņam nāksies iemācīties pieņemt svi tādu, kāds viņš ir, nvis tagad gadiem sevi apspiest, kā to māca 1 džeks forumā un tad pēc gadiem 20 sēdēt un rīt tabletes dēļ nervu sabrukuma, jo tīri reāli gadiem ilgi i sevi mocījis. Tas noteikti NAV pareizais ceļš uz laimi.
ir tak tadi sexologi kaukādi
galu galā padomju laikos tak visus pirms armijas pārbaudīja vai nav geji
un tas īstenība ir vienkārši un nesāpigi

sexologs vai ka tur sexsopatalogs parunas kauko tur pakustinas i nepamanisi
un tev tad pateiks tu esi tas vai sitas var arstet vai nevar

tikai neparaksties uz tabljetkam tjipa ADepresanti manliekx ka ta ir viena no psihiatrijas nozarem
un arsenala ari tas pasas indes ira

nezinu ko tur filosofet, ja cilveki dzivo viena dzimuma vide tad tikunta sak noslanjoties par dzimumiem lenam
dazādas kultūras un dazādi viskas ira... galu galā to ko tik nedara indieši un ko tik nedara azerbadzanji
un vai vinji ir slimi vai ari vai vinjus nevar izarstet no ezelishu mocisanas

nez vai kads psihologs tev atbildes
Ilona, te nav runa par homoseksuāla cilvēka ierobežošanas mēģinājumu. Ja palaidi garām, tad cilvēks ir bijis heteroseksuāls un tikai vēlāk nonācis šajā situācijā. Tāpat kā saslimt ar kaut ko. Cik tas ir nopietni, to zin un sajūt tikai viņš pats. Un es nedevu padomu apspiest sevi. Es devu padomu izmēģināt ar meiteni attiecības, bet līdz tam paciesties. Ja ar meiteni tiešām nav labi kopā esot un nekā nesanāk, tad visss skaidrs. Ja sanāk, tad arī risinājums gatavs. Arī psihologs ir tikai cilvēks no malas, kurš nevar pateikt- esi vai neesi gejs. To puisis pateiks pats pamēģinot. Bet pirmajam mēģinājumam jābūt ar meiteni, tāpēc līdz tam padoms par roku. Jo arī heteroseksuālam cilvēkam var rasties orientācijas novirzes pēc seksuāla kontakta ar savu dzimumu, piemēram, cilvēkiem, kas bērnībā vai vēlāk tikuši seksuāli izmantoti.
Pat precēts vīrietis, kas visu mūžu sevi apspiedis, var vnk pārtraukt sevi apspest un atzīt, ka ir gejs. Protams, ka mūsdienu stresaino vecāku laikā daudziem viedoklis ir uzspiests. Uzspiests tas, kādam ir jābūt vīrietim, kam jāpatīk, ko jāgrib u.t.t. Un tikai ap 20 gadiem, kad pārceļas prom, cilvēks sāk domāt ar savu galvu un just visu pats. Cilvēkam ir problēmas, bet tu ieteici iztikt ar roku, ja ''gribās niet no ceļa'' (proti, pārgulēt ar vīrieti). Es pat negribu ieslīgt garās diskusijās par k.ko tik muļķīgu.....
Re: Homoseksualitāte... Nezinu ko iesākt... Lūdzu palīdziet...
28.09.2012 16:33
Hmm? Bet ja ir divas iespējas, iztikt ar roku un nenoiet no ceļa vai noiet no ceļa un pamēģināt ar vīrieti. Tad Tu iesaki, ka labāk ir noiet no ceļa. Tā sanāk.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv
Ilona, kaut ko esi palaidusi garām. Augstāk skaidri pateikts, ka agrāk viss bija kārtībā un simpātijas, dzimumtieksme bija pret pretējo dzimumu. Tās nevar būt bijušas uzspiestas, ja ir pa īstam. Tālāk ir jāmeklē risinājums.

Un nevari dot padomu vai apstrīdēt cita padomu tēmā, kura Tev ir sveša.

Un atkārtošu- "rokas palīdzību" neieteicu visam mūžam, bet līdz iespējai izmēģināt būt ar meiteni, līz ar to kāds sakars tam ar sevis apspiešanu uz visu dzīvi?
man uz doto bridi ir loti lidzigi. Var teikt ta pat, tikai man erekcija uz sievietem ari ir, tikai bridi kad viss jadara peksni pazud. Un pat viss notiek maigojamies, jau gatavojos darbībai, viss notiek, bet tiklīdz kā bikses nost tā pazūd. Un tad ir kauns, kas neliek runāt un tādā veidā attiecības neturpinās.Ir bijis tikai oralais, un ari tad kad ballejos. Un ar vien vairak piekeru sevi pie domas ka veletos pameginat ar viiriti tikai intereses pec. Bet pec tam saprotu -ne negribu (censos sev prata likt tadas domas kas attaisnojas uz sen neizjusto seksualu apmierinajumu) . Vel kas man liek domat ka esmu gejs (bet loti ceru ka ne)
-1kārt ļoti patīk šādi cilvēki, geji, lesbietes, kā cilvēki. (es viņus nediskriminēju, bet padaru tieši priekš sevis pat tīkamākus.
-2kārt esmu jau tāds ļoti jauks .
-3kārt lai sāktu intīmo dzīvi man vajag mīlestību, uzticību,. (dīvaini ir tas ka sākot tikties ar sievieti pārsvarā ir otrādāk, ka es vēlos vēl nedaudz nogaidīt un tā)
Jā, lieta ir ļoti sarežģīta, bet, manuprāt risināma. Es ļoti labi Tevi saprotu. Tici man! Tu īstenībā varētu veidot ģimeni, būtu bērni utt., bet galvenais ir, lai Tu būtu laimīgs. Man ir jautājums- vai Tu kādam esi teici, ka Tev patīk puiši, ka esi gejs?! Ja nē, tad pavisam iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ Tu nespēj sevi pieņemt tādu, kāds esi. Es ieteiktu izstāstīt kādam tuviniekam, draugam taisnību par sevi. Redzēsi, ka viss kļūs daudz gaišāks, jo zinu no savas pieredzes. Saprotu, ka Tavs vecums ir zem 20, tāpēc esmu pārliecinats, ka seksuālo orientāciju vairs nav iespējams mainīt. Tu vari tikai iemācīties ar to sadzīvot un būt laimīgs :)
Autors:

Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 18 pieskaita 12?
Ziņa: