tā arī nesaprotu, šo diagnozi man uzstādīja tāpēc, ka tā tiešām ir... vai tāpēc, lai zāles būtu par brīvu... ikdienā jau šī diagnoze mani netraucē... vienīgi īsti negribas, lai par to uzzina darba kolēģi...
kā īsti izpaužas šizofrēnija??? varbūt kāds zina...

Šizofrēnija var izpausties 1000 dažādos veidos, tā kā uz to jautājumu droši vien šeit atbildēt neviens nevarēs. Drīzāk vari domāt no otras puses - ko esi stāstījusi ārstam par sevi, ko esi sastrādājusi tajos psiholoģiskajos testos, kas būtu varējis pagriezt ārsta domas šizofrēnijas virzienā.

Mani vispār baigi interesē to testu atšifrējumi. Tvaika ielā lika izvēlēties no bildēm, kuras sejas liekas vismazāk nepatīkamas, bet man viņi visi izskatījās kā līķi. Šausmīgi interesanti, ko no tā testa par mani var spriest.

Oj, šizofrēnija ir baigi trakā slimība.. Personību dubultošanās utt.. Tikpat labi tu dienā esi viens cilvēks, bet naktī pavisam cits.. :) Laikam daudz filmas esmu saskatījies!

Jamm, Tu tiešām esi daudz filmu saskatījies, jo šizofrēnija nav personības dubultošanās. :)

man psihiatrs pateica tā - šizofrēnija ir pagājušā gadsimta diagnoze. tādas vairāk nav.

Kā vienmēr psihiskie traucējumi, kuru slimību mēģina aizbildināties ar šizofrēniju:D

psiholoģiskie testi ir visdumjākais, uz ko var paļauties.

1.5 stundas, un šizofrēnija... lai gan psihologs dg. nenosaka, viņš tomēr var sarakstīt tādas lietas, kas velk doka domas tai virzienā. bet psihologs taču to cilvēku nekad iepriekš nav redzējis, nekā par viņu nezina.

jā, zāles ir bezsakarā dārgas, it sevišķi jaunās paaudzes antipsihotiķi jeb neiroleptiķi. tāpēc doki bieži viņu liek, bet vai Tev ir tāpēc, kas to lai zina.

bet es nebūtu piekritusi, jo ar varu diagnozi nevar noteikt, vismaz šo nē, kaut vai tāpēc, ka psihiatrijā ir daudz tādu viedokļu kā R. ārstam: nav tādas dg.

ja dg. ir uz psiholoģiskā testa pamata, tad es tādai tagad nepiekristu nemūžam.

un par to kolēģu zināšanu vai nezināšanu ir labs jautājums. nedod viņiem nekā jaust, nerunā pati, un būs viss ok.

bet tas, ka ir pacientu reģistrs, manuprāt, vispār ir prettiesiski, ja cilvēks nav pastrādājis noziegumu. bet tas ir pacientu organizāciju un lobiju darbs, kas nenotiks vienā dienā. kā Latvijā ir ar datu drošību, visiem sen zināms.

bet Latvijas psihiatrija diemžēl kā sistēma ir ļoti autoritāra, ir daži jaunie doki, kas ir ļoti mainījuši attieksmi pret pacientu, esmu bijusi patīkami pārsteigta, bet "vecie", kaut arī laipni, tomēr viņu rīcība dažkārt pauž uzskatu, ka ar pacientu īsti nav jāreķinās, jo viņš taču ir "traks". bet visur ir izņēmumi un nianses. neko negribu absolutizēt, ja nu vienīgi par psihologiem ;)

tāpēc allaž saku, ja vien var, pie valsts psihiatra labāk neiet, kur nu vēl pie psihologa tais iestādēs. pat ja viņi grib, viņi maz var mainīt, jo strādā sistēmā, kas ir tāda, kāda tā ir.



Edited 4 time(s). Last edit at 16.05.2011 16:12 by Runcene.

līdz psiholoģisko testu pildīšanai nemaz netiku... jo kad nokļuvu pie psihologa bija tik slikti, ka nespēju atbildēt pat uz pirmajiem vienkāršajiem jautājumiem... psihologa slēdziens noderēja, kad gāju komiiju grupai...
nu man neviens neprasīja vai es gribu sev tādu diagnozi, vai negribu- vienkārši tādu uzrakstīja un viss...
nu slimnīcā uzskatu ar ārstu man ļoti paveicās- jauns, saprotošs, uzklausošs... kaut gan jā- mans ārsts ir arī mans psihoterapeits... bet man patīk un citu es pat nespēju sev iedomāties...
un patiesībā dzīve jau neapstājas ar šizofrēniju vai bez... šodien biju pie rajona psihiatra- saņēmu receptes zālēm, lai mēnesi varētu no tām pārtikt... tāda savāda ir kļuvusi mana dzīve- zāles, zāles, zāles un ik pa laikam slimnīca...

ja vajag grupu, tad, protams, jo sliktāks atzinums, jo labāk... komisijas ārsts ir valsts ierēdnis un domā arī, kā taupīt valsts naudu.

bet vai pēc vienas reizes psihologs var/drīkst spriest? nez vai...

un kur tad ir tā šizofrēnija Tev, zanadaleenc?

autoagresija? par maz priekš tādas dg. psihoze arī var būt pie depresijas.

es vnk pajautātu, lai pamato.

bet ja zāles maksā ap Ls 100 un vairāk (kā te viens otrs ir minējis un kā var redzēt pēc zāļu reģistra), tad jau cita varianta nav, bet tik un tā tā ir mākslīga diagnoze.

katrs dara, kā var, bet, manuprāt, psihiatrijas zāles visiem un visur (arī privātpraksēs) vajadzēja dot bez maksas, neatkarīgi no dg., jo kāpēc tad insulīns ir par velti, bet antidepresants nav... neredzu atšķirības.

tad arī būtu lielāka skaidrība ar diagnozēm + varbūt viens otrs nenodzertos un neaizietu aiz zvaigznēm.

tai pašā laikā, var jau būt, ka ir vienalga, kāda dg. galvenais, lai var dzīvot.



Edited 1 time(s). Last edit at 16.05.2011 19:42 by Runcene.

nu jā, pamatot es neprasīju... pieņēmu, ka ārsts zina, ko dara...
nezinu, kur izpaužas šizofrēnija- nez vai nespēja pieņemt šo pasauli un tajā notiekošo, varētu būt iemesls šādai diagnozei...
bet nu jā- šobrīd mēnesī zāles izmaksā vairāk kā simt latus... un bez šīs diagnozes es to nevarētu atļauties... plus vēl divreiz nedēļā brauāju pie psihoterapeita...

Runcene, nevajag visus psihologus uzlūkot tikai caur savu pieredzi. :)
Man arī agrāk bija "skaidrs" viedoklis par viņiem, bet tieši Tvaika ielā es sapratu, ka visus vienā maisā iebāzt nevar, lai kā gribētos (jo daži tiešām ir pagrūduši neirožu un depresivitātes virzienā). Atšķirībā no ārstes, psiholoģe ar mani runāja pilnīgi normāli, un man nebija sajūta, ka tieku uzlūkota kā slima un neadekvāta.

:)

citādi jau nekā tā uzlūkošana nesanāk :)

pret mani arī neviens nekad nav izturējies kā pret slimu, vispār neatceros tādu lietu, ne par to ir stāsts.

es runāju par praksi, ka atzinumu taisa pēc 1 h un 30 min. tikšanās un ka tas it kā skaitās normāli un objektīvi...

Jā, ''kāpēc" šizofrēnijas pacients, nevar zināt savus klīniskos datus/faktus/simptomātiku, kas tiem psihiatrijas dokiem būtu tik noslēpumains slēpjams no slimnieka???

Jā, man laikam vajadzēja sākt ar to, ka arī man galu galā uzstādīja šo pašu diagnozi.
Es lieku lielas aizdomas uz tiem testa rezultātiem tāpēc, ka visa mēneša laikā, ko pavadīju psihenē, ar ārsti runāju tikai vienreiz, un tā saruna bija ne vairāk kā 40 minūtes gara. Pie psihologa es pavadīju vairāk laika, vismaz to pusotru stundu. Ārste ar mani nerunāja apgaitās, tikai uzmeta skatu un gāja tālāk blakus gultas iemītniekam jautāt, kā jūtas. Es nezinu, varbūt es to attieksmi kaut kā dramatizēju, esmu taču šizo :)), bet tiešām nemanīju, ka tiktu pielietotas jebkādas metodes manas diagnozes noskaidrošanai. Varbūt kāda māsiņa patiesībā bija spiegs un atskaitījās ārstei par visu, ko es nodaļā daru, un pēc manas uzvedības diagnoze tika izsecināta, nezinu. (Jā, man ir paranoīdā šizofrēnija. :) )
Turklāt man pēc kādām divām uzturēšanās nedēļām slimnīcā paziņoja, ka drīkstēšu doties mājās tad, kad būs bijusi tā vizīte pie psihologa (bet to man vēl divas nedēļas nācās gaidīt) - pēc tās situācijas kopumā es pieņemu, ka viņi tam psihologa atzinumam piešķir diezgan lielu nozīmi.
Bet ar zandaleenc varētu būt citādi, jo izklausās, ka ārsts ir saprotošs un pretīmnākošs. Varbūt vajag vienkārši pajautāt ārstam, kāpēc tāda diagnoze uzstādīta? Man nebija izdevības pajautāt, jo diagnozi man neatklāja pat tad, kad jautāju. To uzzināju tikai tad, kad, tikusi mājās, sagūglēju, ko nozīmē kods uz maniem papīriem.



Edited 1 time(s). Last edit at 16.05.2011 22:57 by nezinu.

Runcene, a ko Tu gribēji? 150 stundas, lai diagnosticētu? Labi vēl, ka ir 1.5. Parastie ļauži dabū diagnozi 15 minūšu laikā pie psihiatra.

eksistenciāli

un tas bieži ir tuvāk patiesībai... tais 15 min ar doku...

nezinu

kādas ripas Tu lieto un kādās devās?

zandaleenc, man šķiet, vnk kvalificējas dg. pēc zāļu shēmas. no tā arī daudz var noprast, bet nu skaidrot pacientam visu vajag, un savu vēsturi arī viņam ir tiesības redzēt.

Runcene, šobrīd es nelietoju neko. Bija pēc kārtas haloperidols, rispaxol, abilify, tur klāt arī cipralex un alprazolams, bet es vienu dienu izdomāju, ka man ir apriebies to visu dzert, vienkārši pārtraucu un pārstāju iet pie ārsta. Bet es nu jau 7 mēnešus eju pie psihoterapeita, un pašsajūta ir krietni uzlabojusies.

Bet kā tas ir - pēc zāļu shēmas - vai tas ir tā, ka izraksta zāles, un, ja palīdz, tātad diagnoze tiek uzlikta tā, kurai tās zāles ir paredzētas?

Man jau liekas, ka viena no izteiktākām šizo pazīmēm ir izteikts emocionālais vēsums, gan pret saviem tuviniekiem īpaši, un nespēja iejusties ''cita ādā''. Savu bērnu viņi vispār nejūt un ieprogrammē tam apmēram tā- tu neesi nekas, tevis vispār nav. Tomēr visprecīzākais tests, lai noteiktu, vai ar cilvēku viss kārtībā, ir- šizo slimnieki uzskata sevi par pilnīgi veseliem, pretēji kā jebkurš psihiski vesels cilvēks šad tad pašaubās par savu normālību, nu kaut vai humora pēc.

es drīzāk domāju, ka tādas šizofrēnijas tiešām nav, jo katram, kam tā noteikta, tā tik un tā ir savādāka... gastrītiem, diabētiem nav tik daudz varinatu. turklāt neviens nezina, kas īsti cilvēka galvā notiek. šī diagnoze vienkārši panāk stigmatizāciju; katrs, kas to sev pieļauj, ir bijis zemā pašcieņas kondīcijā, ko psihiatrija, protams, atbalstīja... vismaz necentās mainīt...

bioloģiskajā psihiatrijā runā par zāļu shēmām, nu, tipa, vajag tādas un tādas tik un tik daudz, lai varētu dzīvot, nu tad jau tā ir šizofrēnija... es, protams, vienkāršoju, bet apmēram tā ir.

psihoterapija un zāļu psihiatrija ir 2 dažādas pasaules. par to varētu runāt dienām. arī tā saucamā šizofrēnija nav nekāda nezināmas izcelsmes dīvaina slimība, par ko psihiatri "ir pilnīgā neziņā". nu, viņi varbūt ir, bet dzīļu psihoterapijas skolās tak sen ir loģiskas teorijas, kā veidojas t. s. šizofrēnija. un tā nu galīgi nav kaut kāda bioloģiskā mistika.

zandaleenc nav tik traka situācija, jo ārsts ir arī viņas psihoterapeits. un viņa viņam maksā, nevis abstrakta valsts, kad doks saņem algu, neatkarīgi no tā, kā un ko dara. un cilvēks pats iesaistās.

ja ņem vērā pingvīna domas, tad es zinu vienu būtni, kam papīros ir šizofrēnija, kas visu laiku visiem krīt ap kaklu un visus žēlo. emocionālo aukstumu rada un pastiprina arī zāles.



Edited 1 time(s). Last edit at 17.05.2011 18:03 by Runcene.

Šizofrēnija. Hrenofrēnija. Fufeļfrēnija. Tas ir- pilnīgi nekas. Tukša skaņa. Visas tās diagnozes ir viens glups joks, lai kaut kā saformatizētu indivīdus, kas neatbilst noteiktiem vai nu kapitālisma, sociālisma vai hren viņ zin kādiem standartiem. Ja neproti spēlēt savu sociuma lomu- tātad frēniķis, tas ir- nederīgs. Vismaz labi, ka nav senie laiki- tad vienkārši nomestu no klints vai aizvestu ar ragutiņām uz mežu. Mūsdienās tomēr ir "humānisms"- lai jau eksistē, par dzīvi tāpat to nenosauksi.



Edited 1 time(s). Last edit at 18.05.2011 15:54 by existential fool.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> :)
>
> citādi jau nekā tā uzlūkošana nesanāk :)
>
> pret mani arī neviens nekad nav izturējies kā
> pret slimu, vispār neatceros tādu lietu, ne par
> to ir stāsts.
>

īstenībā tas ir slikti, ja atklāti pasaka ka man liekas ka to neesi normāls, tad ok joks vai vienk novērojums
bet ja izturas "kā pret veselu" tas jau ir jāsaprot ka "tas ir slims un tur neko nevar darīt , labāk izlikšos, lai nedomā
un nesāk trakot"


> es runāju par praksi, ka atzinumu taisa pēc 1 h
> un 30 min. tikšanās un ka tas it kā skaitās
> normāli un objektīvi...


nu ja, jo kā tu par 1h 40 ls prasīsi

man padomījas beigās pshiatra seansa stundas otra daļa bija
pārsvarā stāsts par riepām ziemu un grūtiem laikiem
kas bija jāsaprot ka onkulim vajag riepas un tas maxa apm ... tik un tik...

un ja nesaprot var noraut tādu šizofrēiju, kā komunisma sapotētas
psihenes kura visus kam vairāk kā nekas un kas vēl smaida skaita par
potenciāliem bandītiem, jo filmās rāda ka nauda ir tiem kas zog vai šaudās

bet odīgi nopelnīt nevar bez cilvēku indēšanas

Ja nav šizofrēnijas, tad kā lai izskaidro to, ko viņi redz un jūt- haluškas, smagas aizdomas, drausmīgs naids pret savu ģimeni? Ja tā nav slimība, tad kas tas ir- nelabā iemiesojums cilvēkā? Kas sačakarē dzīves visam sev apkārt. Jā, ir psihoterapeiti, kas sakās ar terapijas palīdzību, ilgstošu, spēj to cilvēku izvest no murgiem utt, bet tur ir jāapmeklē ārsts, jāgrib ārstēties. Bet viņi jau neuzskata sevi par slimiem, bet drīzāk par mesijām...

pingvin, bet vai te nosaukumam kāda nozīme?

nu, ok, psihiatriem to vajag, sistēmai, kā saka eksistenciālis, sadalīt pa grupiņām.

bet ir jau pasaulē viedokļi, ka haluškas nevajag zāļot. es nezinu, ko domāt, bet viedokļi ir, jo viņas var būt visādas. psihoterapija palīdz viņas saprast.

svarīgi jau ir, kāds tas cilvēks ir pret Tevi kā bērnu... depresīva māte bez haluškām, kura visu laiku raud, arī nav nekāda debesu dāvana. ir cilvēki, kam no medicīnas viedokļa vispār diagnozi nepieliksi, bet visi viņu labāk redz ejam nekā nākam.

tāpat visi šie gadījumi labi beidzas tikai tad, ja cilvēks pats grib ko mainīt.

Nu, man domāt, tie nosaukumi vajadzīgi, lai klasificētu šos psih traucējumus un piemērotu atbilstošu ārstēšanu. Es nezinu, nepazīstu nevienu citu ar šādu dg, kā tā izpaužas, bet tādus kā mana mamma ir jāārstē, esmu ar visām 4 par! It īpaši ja ir ģimene, bērni. Kaut ko tādu nenovēlu piedzīvot pat savam ienaidniekam. Tagad vismaz zinu, kāpēc bija tāda bērnība, saprotu, ka visas mammas tādas nav, bet tad bija apjukums un izčakarēta pasaules uztvere, nu nezinājām, ka tā bija slimība viņai

emocionāli jau to var saprast, bet situācija, kad pēkšņi kāds izdomā, ka, piemēram, Tu esi traka un ka Tevi (personu x) vajag ārstēt piespiedu kārtā, reizēm nokrīt kā no gaisa...

piemēram, vardarbīgs vīrs sievu ar zemu pašcieņu noved līdz histērijai, samaksā privātam psihiatram, un cilvēks drīz ir rīcībnespējīgs, jo viņa ir tik sazāļota, ka tāda arī izskatās... to pašu izdara mātes ar dēliem, māsas ar māsām, par to ir daudz tiesvedību, pie tam ļoti traģisku, cilvēkam palīdzēt pēc tam ir ļoti grūti un dārgi. ES Cilvēkstiesību tiesā ir lietas, kas ir klaja vardarbība no psihiatrijas puses, kas savukārt ir notikusi radu spiediena rezultātā. es par šādu lietu eksistenci uzzināju gluži nejauši un biju, latviski sakot, uz pakaļas, cik vienkārši tas notiek.

tāpēc principā esmu par ārstēšanu, bet tikai ne piespiedu kārtā, jo tas var pilnīgi negaidot stulbā veidā vērsties pret jebkuru. daudzās valstīs psihiatrija ir ārpus katras kritikas. Latvijā sistēma arī ir autoritāra. nav normāli arī, kā pie mums mētājas ar psihiatrijas diagnozēm, ka reģistrs ir pieejams gandrīz katram, jo jebkurš darbinieks ir tikai cilvēks. par kādu var uzzināt miestā, darba devējs utt., ko cilvēks varbūt negrib. vispār jau tas attiecas uz visas Latvijas sensitīvo datu sistēmu.

psihiatri vienkārši neprot civilizēti pārliecināt, bet pārsvarā biedē, draud, utt., jo viņiem nav laika, intereses un prasmju runāt citādi, un Latvijā taču valsts finansē tikai bioloģisko psihiatriju. kad Tava mamma saslima, attieksme pret psihiatrijas pacientu bija vnk baisa, viņš bija nekas. Kāpēc lai viņa domātu, ka kaut kas ir mainījies. viņa dzīvo ar vecu info un ar savu bērnības pieredzi. bet šajā forumā jau arī pavīd tēmas, ka pacients nav informēts par dg. un iemesliem, kāpēc tā ir tāda. lai vai cik slims ir cilvēks, jebkurš tad jutīsies, ka ir padarīts nevērtīgs. daļa ļaužu būs ļoti neiecietīga pret to, ka kāds tā iebrien viņu robežās.

ap piespiedu ārstēšanu uzreiz krājas daudz problēmu. ir svarīgi, lai psihiatrija vismaz nekaitē, bet tādā režimā tas nav droši.

it bieži šādi cilvēki kā Tava mamma nemaz ģimeni un bērnus negrib, tas ir kāds sabiedrības spiediens, ka vajag utt. viņiem šāda slodze ir par daudz. nav teikts, ka zāles to atrisinās.

Tu esi izdzīvojusi, tad jau esi gana stipra. tagad varbūt jāmēģina uztvert notikušo kā izaicinājumu un jādzīvo sava dzīve. jo mazāk viņiem plijas virsū, jo labāk reizēm ir. protams, konkrēti jau nevar zināt, bet tādi ir mani pieticīgie vērojumi, jo viņi visur saskata apdraudējumu.



Edited 2 time(s). Last edit at 18.05.2011 12:38 by Runcene.

pingvins Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ja nav šizofrēnijas, tad kā lai izskaidro to,
> ko viņi redz un jūt- haluškas, smagas aizdomas,
> drausmīgs naids pret savu ģimeni?

redzi viss ir relatīvi...
jo piemēram pēc raksīta var spriest ka ģīmenei ir šausmīgs naids un aizdomas
ka viņš redz haluškas... kautgan ir otrādi īstenībā...

vienkārši ir robeža kad cilvēki nedomā reāli

piemeŗam pasaki nabagam no purčīka ka man leksusam bramzes nomainīt maksā
tik cik tev viss kas ir tavā majā... viņš uzreiz redz halļuņikus un krīt gar zemi un piesauc visu s velus
un bernus un ģimeni un kotikai lai nenojūgtos

un otrādi, pasaki bagatai vecmeitai ka man nav naudas bet bērni pienes visu ko
viņa sarkana sāks dzenāt maukas pa savu viesnīcu lai kraso matus un uzvedās ka kuturalām
metenēm pieklējas...

vienkāršī ir strīpa aiz kuras širmis aiziet... un cilvēki vairs nedomā un viņiem liekas ka ir šizofrēnija

cilvēks ir audzināts no bērnibas un ja cilvēks neiemācās runāt līzdz 14 gadu vecumam , tad viņš nekad
to neiemācīsies, tad kā var redzēt vai neredzēt halucinācjas, kad iezemietis ieruauga kuģī jūrā
vai to ka zeme nav plakana... tapēc ja kāds kautko nesaprot tad tie nav galluņīki...



Ja tā nav
> slimība, tad kas tas ir- nelabā iemiesojums
> cilvēkā? Kas sačakarē dzīves visam sev
> apkārt.

labais un nelabais ir viens un tas pats tikai no dažādām pusēm
ta ir dabiski vai atkaŗībā ... ja grib nonākt elllē sāc lietot atkaŗību veicinošas lietas
AD arī starpcitu un viss... galu galā mehānismu kā tur nonakt zina visi kautkcik
kulturāli cilvēki, kas lasa kautdrusku literatūru , bet kā tikt no turienes ārā
nezina neviens, pat psihiatri nezina kā tikt ārā no tam viņu zāļēm

Jā, ir psihoterapeiti, kas sakās ar
> terapijas palīdzību, ilgstošu, spēj to
> cilvēku izvest no murgiem utt, bet tur ir
> jāapmeklē ārsts, jāgrib ārstēties. Bet viņi
> jau neuzskata sevi par slimiem, bet drīzāk par
> mesijām...

psihoterapeiti uzskate sevi par mesijām
un kas ir murgi?
tas ir tas ko cilvēks negtrib saprast
biežī vien pat taisnība vai arī nojausta taisnība

parunā ar čīgānieti tas tu redzēsi kas ir murgi un kas nav
tas pats kas psihiatrs

Pingvins, tā jau gan nav, ka šizofrēnijas obligāta sastāvdaļa ir tuvinieku nīšana. Manam vectēvam bija šizofrēnija, kas izpaudās visai klasiski - ar halucinācijām un murgainam idejām, bet nevienā brīdī nevienam no ģimenes nebija šaubu par to, ka viņš mūs visus ļoti stipri mīl, viņš to gan teica, gan izrādīja darbos.

Es te mazliet iejaucos, jo man ļoti nepatīk, ka cilvēkus ar psihiatriskajām diagnozēm nostāda tā, it kā viņi visi būtu agresīvi un bezjūtīgi. Tā nav taisnība, kaut gan, protams, daļa no viņiem tādi ir (tāpat kā daļa veselo).

Tas ir viens no mītiem. Agresīvu un bīstamu šizofrēniķu vispār ir ļoti maz, tik pat cik starp visām citām cilvēku kategorijām, ja nu reiz mēs dalām pa kategorijām.

es tomēr domāju, ka neviens citiem bīstams cilvēks nav vesels... lai vai kā, po narodnomu runājot, tā ir zināma atsaldētības pakāpe, tikai viņus "atrod" pēc tam, kad viss jau ir noticis, bet psihiatrija mokās ap tiem, kas ir reģistrā, ēd tabletes, guļ slimnīcā, nevienu pistoli nopirkt nevar/pat netaisās un pati šo stigmatizāciju veicina, jo viņiem vajag skaitu un procentus, jo, lūk, pasaulē esot tik un tik daudz, bet Latvijā nez kāpēc mazāk.



Edited 1 time(s). Last edit at 18.05.2011 20:44 by Runcene.

Jā, es tāpat uzskatu, ar vārdu "vesels" šoreiz domāju tādu, kuram nav uzstādītas nekādas diagnozes.
Tas, ko es uzsveru, ir, ka diagnozes esamība nenozīmē, ka cilvēks ir ļauns, bezjūtīgs, agresīvs. Ļoti bieži ir pat otrādi.



Edited 1 time(s). Last edit at 18.05.2011 20:52 by nezinu.