reizēm mani piemeklē miega paralīze - apziņa pamodusies,ķermenis ne, tas jau šķiet biedējoši, bet nesen bija vēl papildus nenormāli skaļš troksnis galvā/ ausīs. Es ap pl 4. naktī pamodos un, kad no jauna laidos miegā piemeklēja šīs biesmīgās sajūtas. Paalēli troksnim, tas bija, tā it kā no augsta asinspiediena aizkrīt un džingst ausis, bet dauz daudz skaļāk, dzirdēju kaut kādas balsis. Pirms tam 3 dienas biju lietojusi lexotanil. vai tam varētu būt sakars ar to? Jo ilgāku laiku nekas tāds nebija bijis.

Arī vieglās narkotikas ir narkotikas tā kā visādi gļuku mēdz būt bet par to, kas ar mums notiek miegā vēl zinātnieki strīdās...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Sveiki!

Arī es šonakt piedzīvoju miega paralīzi + panikas lēkmes. Tas bija šausmīgi... Tu nevari nevienu pasaukt, nevari tikt pēc zālēm.

Ārprāts! Vai jums arī tā mēdz būt? Un ko tas viss vispār nozīmē?

P.S. Esmu satraukusies par tuvojošos 1.septembri. Bailes, kātikšu galā ar slodzi, strādāju skolā. Varbūt tāpēc?

henna

Nemāku pareizi šo lietu nosaukt , bet kautkādas nereālas sajuūtas krišanas bezdibenī nevarēšana pakustēties uz miega/nomoda robežstāvokli ir ik pa brīdi ir jau kopš jaunības , tajā brīdi baidos , kad esmu pilnībā pamodies ok , tas parasti bija kādas 5 reizes gadā , varbūt biežāk , tas bij tad kad biju vesels . VD man 9 mēneši . Un pāšā VD krīzes posmā pirmos 4 mēnešus , tahikardija sākās tieši šjā stāvoklī starp nomodu un miegu , tas ir vainu aizmigšanas laikā ,vai rīta pusē . Tagad kad tahikardija jau pagātne, jau pāris reizes ir bijusi

nu jaa man arii ir pie satraukumiem shitas...
man bernibaa taa nebija, tas saakaas veelaak. Man ir neiroze, esmu loti nervoza, bailiiga, stresaina... par vd nezinu, nav giibshanas u.tml.

man pec shita nakti pec tam bija loti bail laisties atkal miegaa, ka neatkaartojas tas pats. bet aizmigu.
agrak kad taa bija pec tam pat nakama diena baidiijos atlaisties un iemigt un pa nakti arii.

Bet tagad censhos noskanjot sevi nebaidiities... nu ja tas atkal uznaaks tad arii paaries, pamodiisies... tas jau ir tikai dazhas sekundes...

Kad man krīze aktuālā stadijā ,arī es baidījos iet gulēt . Padienu vis daudzmaz droši ,labi , faktiski dienas labo noskaņu bojā domas par nākamo nakti

Man šādas miega paralīzes lēkmes sāka piemeklēt kaut kur no 14.gadu vecuma, nu jau 10 gadus... Tajā laikā nebija nekādas informācijas un domāju ka tie ir kaut kādi nelabie gari, lietuvēni u.tml... tas notika katru nakti un arī pa dienu kad iemigu, paralīzes ilgums 5-20 sekundes. Var atslābināties, var cīnīties, bet nekas nepalīdz tikt no šī stāvokļa ārā, ir jāgaida un tas pats atlaidīs... vēlāk kad uzzināju ka par to izsakās zinātne un neesmu vienīgā kuru tas piemeklē, kļuvu mierīgāka un ja agrāk baidījos aizmigt, tad kopš pātrstāju baidīties miega paralīze piemeklē mani daudz daudz daudz retāk, nu jau kādas pāris reizes mēnesī, citreiz pat retāk... viena lieta ko ievēroju, nekad neaizmiegu uz muguras, jo tad paralīze piemeklē 100%, lasīju arī literatūru, iesaka gulēt uz sāniem un galvenais nebaidīties, jo pirms aizmigšanas tas kaut kur nogulsnējas zemapziņā un tad negaidīti izlec miega laikā un liek pamosties paralīzes laikā. Paralīzi piedzīvo visi cilvēki miega laikā, taču normāli ir tajā laikā redzēt krāsainus sapņus un nemaz nezināt par kaut kādu paralīzi.... bet cilvēki, kas tajā brīdi pēkšni uzmostas, pāris sekundes cieš paralīzi, kamēr saprārs nomoda stāvoklī sakonektējas ar ķermeni.

man tādas 500 reizes laikam ir pavisu dzīvi bijušas paralīzes! + Elpu paralīze.



Edited 1 time(s). Last edit at 27.08.2011 20:05 by enfuego.

Lila Rakstīja:
-------------------------------------------------------
vēlāk kad uzzināju ka par to
> izsakās zinātne un neesmu vienīgā kuru tas
> piemeklē, kļuvu mierīgāka un ja agrāk
> baidījos aizmigt, tad kopš pātrstāju
> baidīties miega paralīze piemeklē mani daudz
> daudz daudz retāk, nu jau kādas pāris reizes
> mēnesī,

īpatnēji
ko saka zinātne?
man gadījās tads psihatrs
kuram pieminēju ka man kautkas līdzīgs ira
bet mani tas netraucē, galu galā veselais saprāts uzvar

viņas reakcija bija smiekli un
diagnoze šizofrēnija jebšu viņa sapinās tur papīros

īstenībā man liekās ka es pats to tekstu "miega aralīze"
izdomāju

īstenībā man bija tā mūžā, ka mani reāla paralīze nu muskuļi neklausa
kajas nekustās utt. uz glvenais nekas nesāp, vienreiz mūīžā bija tā

aizveda pie neirologierm armijas tur svarīgiem, bet es saku ka pāries lai nomierinās
mērija pētīja pārgāja..

nu civilie dakteri sajuka prātā un sāka barot ar trankviļiem
tjipa idiots kautkāds viņām miega paralīze

katrā ziņā nevaig domāt ka ir kautkādi gari vai kas
un viss... citi redz sarkanā saules rietā zīmes, citi saka ka tu jūti topašu
ko? nu ka tā nav krīze bet kautkas cits, globalas bailes

citi saka kā Ļeņins ir dzivs, bet kā viņs var būt dzīvs, ja visiem redzams ka guļ izlikts
apskatei ka ir miris.. nē ziniet dzīvs... kas tad viņa gars dzīvos mūžīgi

tu nesaproti Slesers
oooooo Zatleris
oooooo Kerkorovs
ar ko tie atšķirās no Napoliona sindroma

tie ir tēli, iztaisīti vienkārši TV
mans suns neatšķir kaimiņu Janku no viņiem
tādi paši pēc smakas

tad ko sanāk ka es vienīgais vesels visiem šiza ira


tā ka šīzu var ieraksīt katram

a kāpēc man tā tur bija ar tiem nerviem kas neviens nezina
i labi

nevienam nav pienākums zināt jo skolā to nemāca un naudu nemaksā

nedzeriet AD jo tie ir slikti
arī ... nu nevar teikt

tas, ka dzirdi skaljas/ siicoshas skanjas NAV miega paraliize, bet pavisam parastaakaa- (neapzinaata) piesleegshanaas astraalajai pasaulei

X Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> tas, ka dzirdi skaljas/ siicoshas skanjas NAV
> miega paraliize, bet pavisam parastaakaa-
> (neapzinaata) piesleegshanaas astraalajai pasaulei

saistītas ar asterēm
kuras ir zibensnovedējs ja tajā pasaulē nav ko ēst
atgriež atpakaļ

to jau izsaka pats nosaukums
PSIHATRIJA

Man ari ir miega paralize, man visas slimibas laikam jau ir :D

Kadus 10 gadus jau ir miega paralize, kermenis paliek nejutigs, es visu apkart dzirdu kas notiek + papildus vel skanas kkaadas galva, tas ilgst apmeram paris sekundes. Aizvakar guleju, nebij kermenis paralizets, bet galva kkas sarunajas, tad taka uzmodos viss ok un guleju talak, citreiz sezu dzirdu kadu latviesu muziku galva, vai sava telefona signalu...es ceru ka to pie F20 nevar pieskaitit ja taa muzika galva ir bijusi max 2 reiz dzive?

Hipoglikēmija ir stāvoklis, kas rodas, ja cilvēka glikozes jeb cukura līmenis asinīs ir zemāks par normu. Tās biežākie simptomi ir izsalkums, nervozitāte, trīce, svīšana, reibonis, miegainība vai apjukums, bet, ja to laicīgi nenovērš, tā var izraisīt pat bezsamaņu.
Maldīgi šie simptomi var šķist nenozīmīgi, jo katra hipoglikēmijas lēkme nozīmē glikozes deficītu arī smadzeņu šūnās, kas rada smadzeņu hipoksiju (skābekļa badu), smagākos gadījumos - komu. Smaga hipoglikēmija var novest pie nāves vai smadzeņu garozas neatgriezeniskiem bojājumiem. Tieši hipoglikēmijas nopietnības dēļ diabēta pacientiem ir svarīgi apzināties, kādi ir riska faktori, kas to var izsaukt.


man nacās 10 gadus dzert trankviļus
kamēr radās diabēts un tiku pie glikometra

no rītiem cukura līmenis ir ļoti zems
un visa miega paralīze

es vēl pārbaudīju, nelietoju cukuru vispār 4 dienas un šitas atkal sākas

PSIHITRI ir studenti , kas
nav spējīgi pabeigt parsto STRADIŅU universitātes kursu
tie iet uz psihiatriem lai kaut kādu diplomu sagrabinātu

ja jau man pašam nācās to problēmu atrisināt

piekam hipoglikēmija bojā smadzenes
+ trankvilizatori 10 gadus
nesaprotu kā vēl kaut kas taja galvā ir palicis

pie kam labi ar mani jau ir cauri
bet šitā rādās ka šizofrēniju dala
diabētiķiem un indē nost paņīrgājās un raksta tik āŗā trankviļūs... medicīna

iedomājieties cik cilvēki šitā ir noindēti
slimu psihiatru dēļ


piekam leponex ko baro miegam
lai personāls psihenē var izgulēties
tieši izraisa diabētu instrukcijā raksīts ka pirms to izrakstīt
ir jāpār bauda slimnieka asinis un jādara tas ik pēc kada tur laika

miskasta
šaujami nost
maitas

šaut ar zaliem zirnishiem es domaju

sitaa forsa lieta, kaadiem 1000 blakusparadiibam esu jau gaajis cauri, nekas iziesi cauri sapratisi visu.

enfuego, kā Tev iet, ko daries?

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> enfuego, kā Tev iet, ko daries?

Arī gribēju jautāt. Domāju, vai ar sievu salaba vai nē... Un kā bērniem sokas... Un, kā pa darbiem iet...

Bet tā miega paralīze, ko šeit apraksta, gan izklausās nepatīkama lieta. Nav brīnums, ka cilvēki sabīstas, es arī sabītos, ja tā būtu. Kaut ko ļoti aptuveni jutu īsu brīdi pēc narkozes vai kas tas skaitās, pēc endoskopijas, ielaižot vēnā zāles.... Nu tad bija - kā bluķis. It kā dzird apkārttrokšņus, kņadu, ko māsiņa saka, redz sienu, bet vairāk i neko.... Pakustēties nevar...

Labi, ka tā ilgi nebija jājūtas. Diez kas nav.

Kā to skaidro ārsti?

Man taaa iet http://www.dr.lv/phorum/read.php?9,429949

Priecājos, ka es neesmu viens ar savu problēmu. Man šāda sajūta uznāk ik pa 4-5 dienām pēdējo 2 mēnešu laikā. Brīnos, kad ir liels nogurums un vēlme gulēt, taču brīdī, kad tūlīt ir jāaizmieg, sāk dauzīties sirds un viss miegs pāriet, turpinās bezmiegs un mocības visas nakts garumā - brīžiem svīšana, brīžiem drebuļi, tirpst rokas, raustās kāju muskuļi.u.c.

Mani tādas sajūtas bieži mocīja agrā bērnībā. Tagad daudz retāk, parasti pilnmēness naktīs vai kad ir kādas astronomiskās aktivitātes, un piedevām komplektā bieži nāk apzinātie sapņi - tā gan ir savā ziņā patīkama parādība.

Kad bija kādi 5-6 gadi, naktīs bieži pamodos sastindzis, pa istabu vēl rāpoja "sapņu atliekas". Es kliedzu - "Palīgā, pamodiniet mani, es nevaru pakustēties!", bet balss skanēja tikai man paša galvā, un sapratu, ka es daļēji vēl esmu sapnī. Mēģināju purināt galvu - tiešām, istaba apkārt šūpojās, it kā es tiešām purinātu galvu, taču tai pat laikā apzinājos, ka īstā galva paliek nekustīga, bet kustas tikai "sapņa galva".

Pēc daudziem gadiem, kad tiku internetā, sāku meklēt, kas tas tāds ir. Jā, izbradājos pa visādām astrālām tēmām, bet galu galā paliku pie daudzmaz zinātniskiem skaidrojumiem, kurus sniedz, piemēram, pasaulē pazīstams miega stāvokļu pētnieks Stephen LaBerge.

Īsumā - miega paralīze ir normāls stāvoklis, jo tā neļauj mūsu ķermeņiem sapņa laikā kustēties. Izņēmums ir acis un dzīvībai svarīgie orgāni - sirds, plaušas - un arī seksuālās lietas sapnī reizēm aktivizējas. Kas šajā visā ir nenormāls - tas, ka apziņa negaidīti "izlec no sapņa" laikā, kad ķermenis ir vēl paralizēts. Tas var notikt dažādu iemeslu dēļ - medikamenti, stress, bailes aizmigt. Sanāk efekts - ķermenis guļ, apziņa nomodā. Dažādi astrālie pētnieki mēģina ar nolūku panākt šādu stāvokli, bet tas jau ir cits stāsts.

Nekad neēdiet pirms gulētiešanas, jo tad šādas lietas var notikt. Mani šad tad piemeklē tāds stāvoklis, jo mīlu ēst vakaros un daudz. Kad tas notiek, neliekos traucēta at all, reizēm cilvēki ar sava nezināšanas uztraucās pilngi ne par ko. Es tajā brīdī atbrīvojos un turpinu gulēt, viss, kad, tautā sauktais, "lietuvēns" prom, ceļos augšā. Kaut pirmajās reizēs arī ļoti, ļoti nepatika šī sajūta, jo nezināju, kas tas ir un centos kustēties, bet tā nevajag darīt, nav vērts.