Manam dēlam jau ilgu laiku ir problēma ar nokārtošanos podā. Vienmēr ir slapjas bikses un kakā arī. Pēdējā laikā pa dienu gan bikses nav slapjas vairs, bet pieķeru, ka ir ieslēpies kaktā un spiež biksēs kaku. Pa nakti gulta ir regulāri slapja, liekam pamperus. Ar ģim. ārstu ir runāts, atbilde, ka gan jau pāriešot. Mani tas uztrauc, nezinu kā ar to cīnities, ir runāts daudz, pats nezin kāpēc tā dara, nevar uz to atbildēt...

tā nav medicīniska problēma.

jāved pie psihologa/psihoterapeita.

Tavs bērns ir autists. Ved pie psihiatra.

Viņa
Nevajag mētāties ar diagnozēm.

Bērnam pilnīgi noteikti ir nopietnas psiholoģiskas promlēmas. Diez vai paši galā tiksiet. Bērniem vislabākā ir smilšu terapija (psihoterapeits).

viņa : diez vai psihiatrs bērnam palīdzēs,tikai sados tabletes un pat neiedziļināsies tici man.. .

Manuprāt, vispirms pie pediatra, lai nosaka veselības stāvokli kā tādu- asinsainu, analīzes......, ja viss norma, tad droši vien izrakstīs kaut ko nomierinošu, tas varētu būt uz nervu pamata.
Ar autismu tam nu gan nevajadzētu būt nekādā sakarā, ja nu vienīgi jau ir uzlikta diagnoze- autisms- tad gan tas ir viennozīmīgi saistīts ar garīgo, psihoemocionālo attīstību.
Es vēl ieteiktu pameklēt kādu tantīti (ar zālītēm, tējiņām lai padakterē)!
Lai bērniņam veselība!!!

Kaut kas būs ļoti ļoti sabiedējis vai saskumdinājis bērnu. Iespējams, Tu zini, kas tas bija, bet iespējams, ka nezini (kaut kas, kas bērnaprāt, ir ļoti svarīgs, bet pieaugušajiem- nieki!). Labs psihologs/ psihoterapeits var līdzēt.

Cik gan esmu lasījis, to sauc par regresiju - bērns it kā atgriežas agrākā vecuma posmā. Tas nozīmē:

Šobrīd Vīņš Psiholoģiski Jūtas Draņķīgi!

Lūdzu, tikai neņemiet personiski - Jums jāsāk pašiem ar sevi. Pārbaudiet, vai vecāku attiecībās šajā laika posmā viss ir kārtībā. Vai veltāt viņam pietiekami daudz uzmanības? Pasvītroju - "pietiekami" no VIŅA, nevis no Jūsu vai speciālistu viedokļa. Bērni ir individuāli, vienam vajadzīgs mazāk uzmanības, otram vairāk. Maniem pirmajiem trim bērniem vajadzēja mazāk uzmanības nekā jaunākajai vienai pašai. Un tā mūsdienu pasaulē - daudzās (ja ne pat vairumā) ģimenēs ir tipiski nenovērtēta problēma!

Cik daudz uzmanības bērnam vajaga? To jāļauj izvēlēties VIŅAM. Un vismaz šobrīd ir skaidrs, ka to viņam vajag pēc iespējas vairāk. Ja kāds no vecvecākiem u.c. mēģina to saukt par lutināšanu, ziniet, ka tie ir vieni no visizplatītākajiem maldiem, kas mūsu tautā mantoti no senčiem.

Kādas pēdējā laikā ir pārmaiņas bērna dzīvesveidā? Bērnudārzs? Dzīvesvietas maiņa? Tas viss ir stress, un tik mazam Cilvēkam - LIELS stress. Atbilde ir - Mīlestība. Nevis izdabāšana (!!!) Vai esat lasījuši par bērna vecumposmu krīzēm? 6-7 gadi ir viens no grūtajiem posmiem. Nekādā gadījumā nekauniniet!!!!! Tas tikai pasliktina. Jūsu ģimenes ārstam taisnība, ka pāries - ar piebildi, ja bērna dzīvē nav kaut kā tāda, kas "pāriešanai" traucē. Jebkurā gadījumā nekaitētu atrast cēloni un kaut ko ar to darīt.

Tiešo cēloni, iespējams, varat atrast paši. Sešgadnieks pats vēl nepratīs Jums pats neko izstāstīt, tāpēc varat lietot netiešu metodi - ar rotaļu lācīti.
1) Vispirms paspēlējieties ar bērnu, lai viņš atvērtos. Jebko, kas viņam patīk.
2) Tad piedāvājiet viņam "jaunu rotaļu". Paņemiet kādu lelli vai lācīti, un izspēlējiet šo situāciju, novietojot lācīti bērna vietā. Izdomājiet pietiekami interesantu stāstiņu par to, kā lācītis dzīvo, iepinot tipiskas detaļas no Jūsu ģimenes situācijas. Tad izrādās, ka lācītis sāk taisīt biksēs.
3) Piedāvājiet bērnam daktera lomu. Lai viņš izmeklē lācīti un izstāsta, kas LĀCĪTIM kaiš - un tad nu turiet ausis vaļā.

Guntis Veiskats
Laimesskola.lv

* * * * * *
Ļaujiet sev bût laimîgiem.

Ko man darit bernam 10 un katru dienu 2×diena ir pilnas bikses vai nu kaka vai cura bet parasti abi.

Problēma kā likums lielā mērā ir neiroloģiska / psiholoģiska. Turklāt pēdējais attiecas uz visu ģimeni. Cik pēdējos gados esmu ar šo lietu nodarbojies tik vairojusies pārliecība, ka problēma skar noteiktus ģimeņu tipus.

Vēl svarīgi ir tas, vai runa ir par biksīšu smērēšanu vai pilnīgu piekakāšanu. Pēdējā variantā varētu sākt arī ar bērnu psihiatru.

Kad tas viss sākās un ko esat līdz šim darijuši lietas labā?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Es domāju, ka vecākiem jāsaved kārtībā sevi un savas attiecības, nevis jāpiedzen bērns ar tabletēm.

Runcen, vēl jau nav zināms cik tas ir nopietni. Ja ir tā, ka 10 gados visu taisa pa taisno biksēs, tad baidos, ka bez psihiatrijas neiztikt. Bet ja runa ir par klasisko aizturēšanu tad savādāk. Bet bieži vien jau ir tā, ka vecāki ir pārliecināti, ka ģimenē viss ir kārtībā, vajag tikai pareizo ārstu kas izārstē bērnu. Un kad tiek paskaidrota problēmas būtība tad bieži vien konsultācijas ar to izbeidzas.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Godīguma labad jāsaka, ka nav tā, ka vecāki vienmēr būtu vainīgi. Jo ir bērni ar hipertrofētām rūpju parisībām un būsim reālisti, ne katra ģimene var nodrošināt atraktīvu šovu 15 stundu garumā katru dienu lai bērnam nebūtu laika koncentrēties uz sevi.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Arī tiesa. Piekrītu visos punktos.

Ko man darīt man ir 10 gadi bet es kakaju un čuraju bikses man vienkārši patīk tagad arī sežu bet bikses piekakāju pirmas1h un tagad gribas čurāt bet uz toleti nejiešu čurašu biksēs


Tagad arī iečurāju

good day be

Pareizi dari. Tikai tizleņi pamet datoru un iet uz "toleti".

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Manam brālim meitai ir tādas problēmas ka piečurā bikses, un tur medicīna ir nepričom, jau izveda visas pārbaudes, tas ir psihe tieši tā runcen. Es te pa nakti klabinu te :)))

Mūsu 1.klasnieks arī sācis čurāt biksēs, pie tam skolā. Iepriekš tādas problēmas nebija, bija kakas aizturēšana, bet nu pat iet pa traku, vairs nav spēka cīnīties. Pieļauju, ka paši vecāki arī esam pie tā vainīgi, jo puika bieži vien mūs speciāli izaicina ar visādām muļķībām un agresiju pret māsu, mājdzīvnieku, diemžēl, mēs bez bļaušanas vairs nevaram iztikt, citādi nemaz neklausās. Kā lai iemācās savaldīt mieru, ja jau otro nedēļu, pietiekoši liels bērns, katru dienu pārnāk mājās ar slapjām biksēm? Runājam ar viņu, kas par lietu, atbilde -nepaspēju. Skolā prasās stundas laikā uz tualeti, regulāri, jau bija piezīme no skolotājas. Mājās nemaz tik bieži uz tualeti neiet. Skolotāja ieteica padzert brūkleņu tēju, var būt iekaisums, bet kā lai viņam dodu vairāk dzert, ja ar to pašu minimālo šķidruma daudzumu viņš nepaspēj uz tualeti. Tagad dzeram Relaxen, vai tas var palīdzēt? Ko darīt? Iet pie neirologa vai urologa?

pie psihoterapeita.

Un kas ar to kaku aizturēšanu? Ja tā turpinās tad ar lielu varbūtību nevarēs noturēt arī čuru. Jo kad ir spiediens taisnajā zarnā, tad spiež arī uz pūsli un vispār nav iespējams saprast kas un pa kuru galu iznāks.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Aiztur arī to, bet vismaz retāk sanāk smērējumi biksēs, regulāru sūtu uz tualeti, lai neaizmirstas, bet cik ilgi būs jāvaktē? Es kā mamma jau atpazīstu viņa emocijas, kad viņam vajag, bet pats viņš necenšas laicīgi aiziet. Esam ar šo tēmu bijuši pie neirologa, rezultāta nekāda :( čurāšana parādījās pēdējās nedēļās, kakāšanas problēmas bija jau agrāk.

Neirologs te ņe pri čom. Kādu slimību tad cerat atrast... Sakārtojiet mājas vidi un attiecības, tagad tas viss gāžas uz puikas psihi, kas to vairs netur.

Tēvs vispār ir?

Vispār es diezgan daudz par šo tēmu esmu te rakstijis. Esmu par šo problēmu atsevišķi diskutējis arī ar Runceni. Problēma ir gan fiziska gan psiholoģiska vienlaikus un veido tā saukto apburto loku. Tas ir kad fiziskā problēma pastiprina psiholoģisko bet psiholoģiskā fizisko. Pastāv viedoklis, ka sākotnēji tā ir psiholoģiska problēma, bet principā tā var būt sakotnēji arī fiziska. Vismaz tā nerti tas izskatās. Pārraut apburto loku var gan fiziskajā gan garīgajā apļa pusē. Bet šā kā tā, vajadzēs risināt abas problēmas. Viedokļī kā labak problēmu risināt ir dažādi un laika gaitā tie ir mainijušies. Patreiz plaši pielietotā prakse - caurejas zāles +/- neirologs, es uzskatu par ļoti neefektīvu. Runcene pārstāv tikai psihoterapijas izmantošanu šīs problēmas risināšanai. Es esmu piekritējs plašai klizmu izmantošani. Taču uz šo brīdi es uzskatu, ka psihoterapija arī ir vajadzīga. Jo kaut arī ar klizmām var efektīvi kontolēt aizturēšanu, paliek psiholoģiskais vakums, bērnam ir atņemta viņa "mīļotā mantiņa" un ir vajadzīgs to ar kaut ko aizstāt. Un jā, starp citu, pastāv viedoklis, ka šādos gadijumos psihoterapija obligāti ir vajadzīga arī vecākiem. Dažkārt pat tikai vecākiem.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Parasti jau vecāki zina, kas viņiem ģimenē par problēmām.

Ja ir tēvs, viņš noteikti pateiks. Un, ja sievai pietiks drosme dzirdēt, domāju, ka paši arī var tikt galā.

Ir bērnam pilnvērtīga ģimene ar tēvu un māti. Slimības te nemeklēju, laikam vairāk gaidīju kādu atbalstu vai ieteikumu, kā no šīs problēmas atbrīvoties. Bet izskatās, ka vai nu jums nav bērnu vai arī ir paraug bērni bez niķiem un stiķiem. Es apzinos, ka vairs netieku galā ar bērnu un viņa problēmām. Tāpēc meklēju risinājumu kamēr nav par vēlu.

Uz šo brīdi problēma ir saskarsmē ar bērnu. Es cenšos ar viņu pa labam, pavadu laiku ar viņu , kopā pildām mājas darbus, uzspēlējam spēles, tiklīdz vairs ar viņu nedarbojas, viņš kā būtu samainīts, dara visu pretēji un izaicina mūs uz kašķi. Pēc darba visi ir noguruši, nu nevaru es arī visu vakaru 100% būt ar viņu, uzmanību prasa arī māsa, kas ir jaunāka, plus jāpabaro visi, jāapčubina. Nav man dzelzs nervi, es arī noraujos, sabļaustos, protams, pēc tam pati nožēloju un aizeju izraudos, taču problēma nav atrisināta. Laikam pašai jāiet ārstēties :)

gugu

Es nezinu kam Tu veltiji to komentāru, bet lūdzu nevajag apvainoties. Es neesmu profesionāls mediķis bet ar šādu un līdzīgu problēmu risināšanu esmu nodarbojies vismaz 25 gadus. Pēdējos 10 konsultēju šeit, foruma un privātajā e-pastā. Un es varu teikt divas lietas. Pirmkārt, rezultāti šai ārstēšanai kopumā ir diezgan slikti. Otrkārt, slikti viņi ir galvenokārt tāpēc, ka vecāki nesaprot, vai nevēlas saprast problēmas būtību un nesadarbojas. Tāpēc, kā jau teicu, lūdzu neapvainoties. Tas vienkārši ir fakts.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Es nenoliedzu to, ka uzvedības korekcijai varētu lietot medikamentus. Es vienkārši esmu reālists un es saprotu, ka ne katra ģimene tādu vai citādu iemeslu dēļ var atļauties psihoterapeitu. Faktiski tādas ģimenes ir mazumā.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Es neapvainojos, bet laikam nesaņemu atbildi, ko gaidīju. Šodien iesim pie ģim. ārsta, nodosim analīzes, lai var noskaidrot vai nav kāds iekaisums, sakarā ar čurāšanu, pēc rezultāta domāsim ko darīt tālāk.

Skaidrs, nepatika ieteikums un jau gatavs aizvainojums.

Bet bērns taču paliek ar savu problēmu, vai ne? Un tas nav nekas?

Kā vispār cilvēki risina problēmas, kas radušās mājās? Daudzi dara tieši tā: vispirms runā savā starpā, ja neizdodas, ir motivācija un līdzekļi, iet pie speciālista, kas var palīdzēt.

Neirologs šeit vienkārši nav īstais.

Bet pēc cilvēku reakcijām rodas iespaids, ka viņi uzskata psihoterapeitu par tiesnesi.