Ðodien beidzot internetâ atðíîru viòa grâmatiòu, lai beigu beigâs saprastu, kas tas ir, un vai man tâ nav. Nu man ir, tas ir skaidrs, man mçdz palçkât asinsspiediens uz stresa pamata (pie parasti normâla) un pie gastrîta arî bûs vainîga veì. nervu sistçma...
Bet!!! Ko es izlasîju! Izrâdâs nav sliktuma nez labuma!

У всех исследуемых, имевших в своем прошлом все проявления ВСД и соответствующий диагноз, состояние организма и его функций было (в среднем) значительно лучше, чем у их сверстников. Это кажется странным... Но, в действительности, ничего странного в этом нет. По сути, все страдающие ВСД своими бесконечными «приступами» постоянно тренируют свой организм. Тахикардия, повышение артериального давления и прочие реакции организма, характерные для ВСД, мало чем отличаются от тех нагрузок, которым подвергают себя люди, регулярно занимающиеся собственным оздоровлением с помощью бега трусцой и гимнастики. Получается, что ВСД — это такая ежедневная «зарядка без зарядки»!

es gan bishku sho to esmu iemarineejusi... kreisais ventrikuls (kambaris) ir palielinaats... :((((( vecumdienaas jaasaak pieskatiit, bet, ja es meeriishu kaa Disease, tad man noteikti buus veel augstaaks.

Tiem lielajiem sportistiem arî kambari nepalielinâs?
Bet vispâr interesanti, kâpçc cilvçks spçj tik ïoti attîstît savas bailes un viss notiek, kad bailes parâdâs vai tikai iedomâjas par tâm (ceïas spiediens, dauzâs sirds, utt.), bet lielâkoties nespçj ðâdu iedarbîbu radît vçlamajâ virzienâ. Vai nu bailes ir viena no spçcîgâkajâm emocijâm, vai gadu tûkstoðos vislabâk uztrençtâ...



Edited 1 time(s). Last edit at 12.04.2008 21:11 by strawberry.

sanaak, ka emocijai, kurai vajadzeeja muus tikai sargaat, reizeem meedz veersties pret mums visai nelabveeliigaa formaa, sagaadaajot daudz nepatiikamu briizhu, pie tam muusdienaas jau pienjemot epideemijas apmeerus.

Labi bûtu saprast, kâ tam cilvçkam viss tur iekðâ darbojas. Nerunâjot jau par to, kâ apziòa iedarbojâs uz zemapziòu un kâ tâ palaiþ visus neapzinâtos mehânismus...Es te vçl lîdz galam neesmu izlasîjusi, knapi lîdz pusei, bet man ienâca prâtâ doma (un te laikam tas nebûs): kas tie ir par nerviem, uz ko spieþ, piemçram, mugurkaula skriemeïi, ja kaut kas ir izmainîjies, un kâ tas ietekmç veìetatîvo nervu sistçmu? Kaut kâ taèu ietekmç?

kur var internetâ palasît ðo Kurpatova grâmatiòu?
Varçtu ðonakt izlasiît.Sâp izrautais zobs un miegs arî nenâk.

http://medbookaide.ru/books/fold1002/book1304/p1.php

...ir lasîts, ka patoloìiskâ tahikardija (kas ir arî pie VD) nemaz nav tik pozitîva kâ tâ, kas pie fiziskas slodzes gûta... un tâ arî varçtu bût, neba rumpis muïíis... jo tâ ir neadekvâta situâcijai...

pasen lasiiju peetiijumu (netkariigi eksperti par militaarismu) par stresa situaacijaam.

tas raksts bija vairaak veersts uz to, lai paraadiitu muusdienu karu patieso buutiibu un atspoguljotu to, kas iisteniibaa notiek -- dazhi naudas maisi savu intrigu deelj faktiski uztaisa par invaliidiem tuukstoshiem jaunu viirieshu... liidziigi kaa to pauzh filmas 9/11 utt.

cita starpaa bija aprakstiita iedomaata kriize, kad ir jaabaidaas par savu dziiviibu, un izanalizeets, kas tobriid notiek ar cilveeka rumpi. izpausmes gluzhi kaa pie VD. tahikardija, virspuseeja elposhana, kungjis mezglaa... ja saakas uzbrukums un ir jaaizraada reaala pretestiiba, tad tas viss kompenseejas, un atieshana no notikushaa cilveeka rumpim ir veseliigaaka, bet, ja ir bijis tikai jaabaidaas bez konsekvenceem, tas ir kudii kaitiigaak.

tajaa peetiijumaa eksperti paarmeta, ka militaaristi nozaaljo karaviirus, lai vinji vareetu no shiem stresiem atjeegties un visu shito turpinaat, bet tas ir liidz vienam briidim.

cilveeki atgriezhas maajaas ar sachakareetu psihi un veseliibu, jo tagadeejos modernajos karos, kur daudz darbojas musulmanji pashnaavnieki, ir vairaak sleeptu bailju nekaa agraak, kad vnk mauca viens otram virsuu. tagad tu nezini, no kurienes briesmas naaks, un esi pastaaviigaa stresaa, kas var nodziit rumpi liidz naavei.

psihologjijas peetiijumi Amerikaa saaka ljoti strauji attiistiities tieshi peec Vjetnamas kara, kur no civilizaacijas naakushiem cilveekiem bija burtiski jaaapkauj civiliedziivotaaji, bet tie nezheeliigi un negaidiiti atriebaas. peec tam veteraani masveidaa juudzaas nost un vispaar baidiijaas doties guleet nakts murgu deelj, kaut arii nekaadas briesmas vinjiem sen vairs nedraudeeja.

es saprotu, ka liidziigi ir ar VD, jo bailes ir iedomaatas. taas reiz bija reaalas, par reaalu lietu un situaaciju, bet cilveeka rumpis ir ierakstiijis savaa atminjas kartee shiis reakcijas, un taas uzpeld briizhos, kas ir tikai mazliet radnieciigi agraak notikushajam un nepavisam vairs nav draudoshi. bet zemapzinja to visu speeciigi tur ciet.

gudri dariija muusu omes, kad beerniem peec izbiilja deva dzert cukuruudeni, nolika guleet, paseedeeja blakus, parunaajaas... peec draudiigaam situaacijaam ir nepiecieshama relakseeshanaas. jaaizraud, jaaizrunaa, nevis jaanoceert ar kjiimiju vai jaapasludina, ka nekas jau nebija, jo tad reakcija paarceljo uz zemapzinju un tur ieseezhas.



Edited 1 time(s). Last edit at 13.04.2008 13:01 by Runcene.

,,, Wrote:
-------------------------------------------------------
> ...ir lasîts, ka patoloìiskâ tahikardija (kas ir
> arî pie VD) nemaz nav tik pozitîva kâ tâ, kas pie
> fiziskas slodzes gûta... un tâ arî varçtu bût,
> neba rumpis muïíis... jo tâ ir neadekvâta
> situâcijai...


Es izlasu Kurpatovu un nopriecâjos, hâ, no mana asinsspiediena svârstîbâm nemirst! :) Bet izlasu komatu un palieku aizdomîga...Redz, kâ tâ psihe jocîgi iekârtota, sliktajam vieglâk noticçt, kâ labajam...

...savaadi, jo kopumaa jau tev ir tendence ticeet neobjektiivajam...

...nez vai organisma resursu aktivaacijaa laikaa, kad peec taa nav nekaadas vajadziibas, jebkaa var vairot veseliibu...

Strawbrry:``kas tie ir par nerviem, uz ko spieþ, piemçram, mugurkaula skriemeïi, ja kaut kas ir izmainîjies, un kâ tas ietekmç veìetatîvo nervu sistçmu? Kaut kâ taèu ietekmç?``
________________________________
Man neiroloìe teica, ka man kakla skriemelis mazliet izrotçjies, un spieþot uz veì.nervu sistçmas centru...tâpçc nâkot sliktumi virsû..bet nez vai tâ ir...tas laikam no neirologa viedokïa...

Komat, grâmatiòa tieðâm laba. Man pat ir skaidrs, ka manâm kolçgâm (mani ieskaitot, protams), tâdâ vai citâdâ veidâ parâdâs VD :-)))



Edited 1 time(s). Last edit at 13.04.2008 18:28 by strawberry.

...es nesaku, ka slikta... bet shitajaa jautaajumaa vinjam toch nav taisniiba...

Nevajag, komat, tâ..ïauj taèu cilvçkiem ticçt kaut kam... ;)

...ticeet klajaam aplamiibaam?...

Galvenais jau kaut kam ticçt, un ja vçl no tâ labi paliek!

Man neiroloìe teica, ka man kakla skriemelis mazliet izrotçjies, un spieþot uz veì.nervu sistçmas centru...tâpçc nâkot sliktumi virsû..bet nez vai tâ ir...tas laikam no neirologa viedokïa...(c)

Brasilia, es domâju, ka tâ arî var bût.
Es pati sev esmu ievçrojusi, ka man nav asinsspiediena svârstîbu, ja kuòìis ir kârtîbâ, un tad nesaspringst arî kakla muskuïi. Viss ir saistîts savâ starpâ. Iespçjams, ja piedzîvots kaut kas nepatîkamâks, tad visu procesu (ko nu kuram) jau vada bailes. Cçlonim tomçr kaut kur ir jâbût.



Edited 1 time(s). Last edit at 13.04.2008 18:47 by strawberry.

,,, Wrote:
-------------------------------------------------------
> ...ticeet klajaam aplamiibaam?...


Visgudrais Komats:-)))

...neviens kakla skriemelis nevar nospiest nevienu vegjetatiivaas nervu sisteemas centru, jo taadu centru muguras smadzenees nav...

Komat, es no medicîniskâ viedolía nezinu, bet no personiskâs pieredzes gan, ka no tiem nospiestajiem nerviem kaklâ (un ne tikai tur) kaut kâdi impulsi iet uz veìetatîvo nervu sistçmu.

;-) zinaashanu truukums neapshaubaami dod daudz iespeeju izdariit nepareizus secinaajumus par ceelonjiem un sekaam ;-)

Komat, vai tas ir zinâðanu trûkums, kas liek tev izteikt ,... hm..., jocîgas replikas, un nevis pastâstît, kâ tad tur îsti tajâ nervu sistçmâ viss notiek?
Bet labi, es lasu tâlâk...patiesîbâ tu arî par tiem nerviem nonâc pretrunâ ar viòu.

...nea, es vienkaarshi aaleejos...

Komat, nu labi, tad kïûsti beidzot nopietna:-)))

piedoshanu, bet Kurpatovs tieshaam raksta diivainiibas... taadi apgalvojumi kaa vinjam citur nekur nav atrodami. un daudzos aspektos.... man briizham rodas sajuuta, ka zeens pats nav iisti atkopies no sava nervu sabrukuma...

par vegjetatiivo jebshu autonomo nervu sisteemu var saakt ar shito vikipeedijas rakstu un turpinaat lasiit angliski, cik ir vareeshana saprast.

http://en.wikipedia.org/wiki/Autonomic_nervous_system

un veel var lasiit par somatoform disorders

...vot ja veel tiktu skaidriibaa vai ta taa ir VD vai tomeer kas cits (un visbiezhaak ir kas cits)... no taas pashas F seerijas, bet cits...

taapeec jau laikam shiem ir daudzskaitlii, un sagrupeetas...

a mums no kurienes tagadeejo F seeriju paarnjeema? Eiropas?

...zin, neatceros... man ir viens pazinja, kursh visu smalki zin- kuraa gadaa kur ko pievienoja klasifikaacijai, ko iznjeema un taa... fascineejos par vinja atminju...

Nez no kurienes pâròçma, bet F 34.5 vai kâ tur bija, arî krieviem to paðu nozîmç Latvijâ