Nesen nolūrēju "Īstos cilvēkus"(seasonvar ir ja interesē), iesaku paskatīties - kvalitatīvs materiāls pārdomām.
http://www.imdb.com/title/tt2180271/?ref_=nv_sr_1 https://www.youtube.com/watch?v=VKOZoAdhHso
Kā jums liekas - cik tālu līdz filma sastapsies ar realitāti kurā dzīvojam? Pārāk tālu jau nevajag būt līdz robotcilvēki sāks līst mūsu dzīvē.

No progresa neaizbēgt. Ja tiks ievēroti robotikas likumi,tad nekas nenotiks.Tos formulēja fantasts Aizeks Aizīmovs.
0 likums nekaitēt cilvēcei;
1 likums nekaitēt cilvēkam; u.t.t.



Edited 1 time(s). Last edit at 15.01.2016 17:33 by Mazdakteris1.

:))



Edited 1 time(s). Last edit at 15.01.2016 23:27 by miksa.

Katrā ziņā pētijumi šajā jomā notiek. Un tātad arī kaut kādi eksperimenti... Bet es sauktu tos nevis par biorobotiem bet par modificētiem cilvēkiem drīzāk. Jo izveidot no jauna veselu organismu pagaidām nav cilvēku spekos (un nez vai tik drīz būs), bet sačakarēt kaut ko jau esošu mēs gan varam.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Sorry, filmu neskatījos- nav iedvesmas.
Ja ir iespējams klonēt aitu Dolliju, tad ir iespējams uztaisīt arī ku! klonu :) Tik piespiest klonam domāt un uzvesties tāpat, kā domā un uzvedas ku!, būs sarežģīti. :)

Es domāju, "gaļu" varētu uztaisīt (šobrīd tiek veikti eksperimenti, kā izaudzēt laboratorijā hamburgera gaļu), bet tos mentālos procesus... Spēju analizēt, pieņemt lēmumus...



Edited 1 time(s). Last edit at 16.01.2016 16:39 by kachenite.

Kad iesu gulēt, paskatīsos kas tajos linkos.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Paskatijos vakar es tos linkus. Nūū... tā ir mākslas filma. Tas nav nopietni. Es drīzāk teiktu, ka tādas tiek veidotas kā reiz lai maldinātu cilvēkus, nevis lai rādītu reālo nākotni.

Kas attiecas uz nākotni ar robotiem, tad saprotamu iemeslu dēļ Aizeka Aizīmova pūles var sarullēt un ievietot tur kur saule neiespīd... Pirmie kurus interesē augsti tehnoloģiskie roboti ir militāristi (skatamies Boston Dynamics) un par nekaitēšanu cilvēcei tur varētu arī nediskutēt. Otrie kas maksās lielu naudu par labu robotu ir pedofīli, lai likumīgi varētu pārgulēt ar "mazgadīgo". Nu a trešie iztiks bez dārhiem robotiem noperkot nedārgu virtuves kombainu.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

^Ka tik ne arī. Drīz būs pašbraucošie auto tāka nevajag teikt ka nav iespējams. Visticamākais ka AI jeb MI jau sen ir tik to nedara zināmu lai nesāktos masu panika.

Pašbraucošs auto vēl ne tuvu nav humanoīds.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

ku! Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pašbraucošs auto vēl ne tuvu nav humanoīds.

Ir gan jo abos jāveido algoritmi kas "domā" https://www.youtube.com/watch?v=ixIoDYVfKA0

Pasaulē lielāka STM (Science-Technology-Medicine) izdevniecība Elsevier izdod žurnalu par mākslīgā intelekta (AI) pielietojumiem medicīnā:
http://www.aiimjournal.com/

AI jau tagad ir pārcilvēciskas spējas (superhuman) attēlu atpazīšana un to lieto, piem., vēža attēlu diagnostikā, kur ārstu precizitāte ir līdz 70%, bet vajadzētu lielāku:
http://imagia.com/

Cits AI piemērs pielietojumiem medicīnā, piem,, zāļu izrakstīšanā:
http://www.wired.com/2014/06/ai-healthcare/

Kopumā ņemot AI attīstās spēcīgi, viena no nozarēm ir vispārīgais mākslīgais intelekts, par ko ir interesanta Springer grāmatu sērija Atlantis Thinking Machines:
http://www.springer.com/series/10077?detailsPage=titles
Viens no sējumiem ir par radošām mašīnām:
http://www.amazon.com/Computational-Creativity-Research-Creative-Machines/dp/9462390843

Pēdējās desmitgades viena no pētījumu jomām ir t.s. Gēdeļa mašīnas - programmas, kas pašas sevi spēj pārrakstīt un uzlabot. T.i. programmu mašīnapmācīšanā nav jānotiek pēc cilvēka iniciatīvas, bet programma pati var apmācīties, evolucionēt.

Viens no AI bremzējošiem faktoriem ir tas, ka ir pārlieku liela uzticība statistiskām metodēm. Taču aizvien vairāk to vietā stājas loģiskās, ontoloģiskās un semantiskās metodes, dator-kognitīvā pētniecība. Piemēr psiholoģijas datormetodes un kognitīvā modelēšana ir apkopota:
http://www.cambridge.org/us/academic/subjects/psychology/cognition/cambridge-handbook-computational-psychology

Visplašākie pielietojumi ir kognitīvai robotikai, kuras vidū ir arī tādas nozares kā ikdienas zināšanu ieguve un reprezentācija, cilvēka afektīvo un kognitīvo spēju reproducēšana un realizēšana robotos. Rezultātus var viegli atrast Google
http://www.wired.co.uk/news/archive/2015-08/14/uncanny-valley-robot-videos

Vienkāršos cilvēkus tuvākos gados sagaida darba zaudēšana:
http://www.tvnet.lv/tehnologijas/zinatnes/583582-eksperte_15_gadu_laika_roboti_un_datori_parnems_divus_miljardus_darbvietu

Līdz ar to būs jāpieņem daudzi lēmumi. Piem., ja vērtību rada darbs, tad atalgojumu saņem darba veicējs. Ja vērtību rada tehnoloģijas, tad atalgojumu saņem tehnoloģiju, kapitāla īpašnieks. Tāda ir arī vispārēja tendence pasaulē, ka visi ienākumi tiek pārdalīti tā, ka kapitāla īpašnieki saņem aizvien lielāku ienākumu daļa nekā darbinieki saņem algās. Tā ir tendence, kuru ir novērjušias piem., ASV federālo rezervju sistēmas bankas savos pētījumos.

Tātad būs jārisina jautājums par tehnoloģiju attīstības sociālām sekām. Iespējams, ka piepildīsies Marksa tēze, ka tehnoloģiju, ražošanas līdzekļu attīstība radīs sociāli ekonomiskās virsbūves maiņu. No vēlētājiem ir atkarīgs tas, vai tas notiks mierīgā un demokrātiskā ceļā, vai arī būs turbulences, kas savulaik ir pavadījušas arī citas sociāli ekonomisko fāžu maiņas.

Ļoti interesanti. Bet kas attiecas uz pašbraucošo mašīnu "domāšanu" tad tur tomēr vairāk ir automāts ar minimālām adaptēšanās spējām. Jo reāli patreiz sasniedzamais intelekts (ko var ietilpināt mašīnas borta datorā) smagi atpaliek no intelekta pakāpes lai patiešām to varētu uzskatīt par mašīnas vadīšanu.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Kurš tad mūsdienās izmanto borta datoru. Pieslēdzas mākonim (cloud) un tajā viss ir iekšā. Komunikāciju tehnoloģijas jau tagad ir attīstītas, piem., akciju tirdzniecībā reālā laika komunikācija ir ar milisekundes precizitāti. Tā kā tā arī nav problēma.

Tiks līdz galam galā ar kvantu datoru... izdomās kā to samazināt līdz telefona izmēram un smadzenes gatavas :)
normāla kompja bits ir vai nu 0 vai 1
kvantu kompim to sauc par qbit un tas var būt 0 vai 1 vai vienlaicīgi gan 0 un 1... vai 0 un 0 vai 1 un 1.. tātad tas ir nevis if, then, else... bet gan if, then, else, maybe... :)

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

Oi, miksa, Tu laikam dzīvo paralēlaja realitātē. Vai arī kā prasti ļaudis saka, Tu jauc pirkstu ar pimpi. Akciju tirdzniecība, sorry, izdalītie sakaru kanāli u.t.t. Bet mašīnas vadīšana mākoni... Tagad? Tas ir stabs, grāvis, pretīmbraucošais un līķi. Turklāt ar komunikāciju (bezvadu) ir tāda nelāga tendence, jo vairāk lietotāju jo tā sliktāk darbojas. Kanālu noslodze, savstarpējie traucejumi un tad vēl tā Koķeļņikova teorēma...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Nūū... mašīnu vadībā, pats pats kronis šobrīd ir Nvidia Drive PX ...2.3 teraflopi!!!!!!!!!
Piemēram pats pats pats jaudīgakais Intel i7 procesors (5960X) = 354 gigaflopi ;)

Bet tas kas šobrīd ir pašos advancētakajos Tesla.. nav ne tuvu tik jaudīgs... pagaidām.
Automašīnas mākonī noteikti netiks vadītas :) Ne tuvakajā laikā... tur vajadzētu vnk mežonīgu interneta pieslēgumu.

miksa
Kā domāti " vēža attēli "? Rtg&CT&MR&USG vai audu preperāti uz stikliņiem?
Normāls patologs nevis 70% precīzi, bet no 70 stikliem visus precīzi noteiks, sevišķi ne cito bp gadījumā.
Nokrāsot jau nav dārgi, bet imūnķīmija, vajag naudu reaģentiem, apararūrai. radioloģijas diagnostiku ir tā, ka pacientiem diemžēl var būt vairākas slimības + pamatslimība ar pavadošām slimībām. Piemēram, plaušu vēzis var būt ar iekaisuma procesu apkārt, tuberkuloze kombinācijā ar parasto pneimoniju, bronhītiem, arī vēzi utt.
Nereti dod AB, skatās kā mainās izmeklējumi , bieži tad var nākamajās CT to vēzi vai tbc noteikt. Kad iekaisums mazinās, kontūras skaidrākas. Neiet, pie rtg , anamnēzes analīzes padot TBC zālītes. Ne visiem ir klepus vai skalojumos atrod. Daudziem lēnu aug. Pavisam grūti ar tuberkulomām, klasiska ir analogs lazdas riekstam, valriekstam. Kad gaļa izoperēta, tikai tad 100% skaidrs. Metastāzēm plaušu radioloģ izmekl vieglāk, pieredzējis ārsts, ja ir vecie izmekl, ar ko salīdzināt, viegli.

Nekad nebiju domājis, ka visu info sūtīs uz mākoni. Man jau likās loģiski, ka attēlu apstrādi (tēlu atpazīšanu) veic uz borta datora, bet mākoņskaitļošanai sūta datus, kur nepieciešama AI secināšana (inference), kas prasa daudz flopus. Tikai dažreiz var aizsūtīt arī kaut ko no attēliem, ja uzreiz neizdodas atpazīt uz vietas.

Tas jau izklausās realistiskāk. Bet runājot vispār par šo tehnoloģiju attīstības virzienu, tad pēc manām domām pagaidām tas viss ir wrong way un īstu mākslīgo intelektu mums neredzēt kā savas ausis bez spoguļa. Ja nu vienīgi kādu monstru izdosies uztaisīt.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Zviedri šobrīd Gēteborgā izmēģinot auto, kas brauc pats bez vadītāja.

Žils Verns 1870.g. sarakstīja fantastikas romānu par zemūdenēm "20 000 ljē pa jūras dzelmi". Tolaik zemūdenes bija nereāla fantastika.
Kad es biju maza, mums skolā bija jāmācās dzejolītis par slinko skolēnu, kurš cer, ka kādreiz būs tādas mašīnas, kas "grāvjus rok un šahu spēlē, sarunājas daudzās mēlēs". Tagad tā ir realitāte.
Gan jau viss būs, gan...

Pirms kāda gada viena datorprogramma jau pirmo reizi nokārtoja Tjūringa testu. Eksperti sarunājās ar datoru un vismaz 30% gadījumu eksperti nevarēja atšķirt datoru no cilvēka. Tiesa, dators personificēja bērnu, bet arī tas ir sasniegums.

Pašlaik AI attīstībai traucē Čērča-Tjūringa tēze un Gēdeļa teorēmas, kas nosaka limitus tam, ko var algoritmiski atrisināt un kādas teorijas izveidot. Visu pārējo problēmu risinājumiem ir nepieciešama radošā dzirksts. Tiesa, atklāts paliek jautājums, vai dators to var sasniegt? Man jau šķiet ka var. Kaut vai varbūtiska meklēšana, neironi tīkli un citas heiristiskās metodes.

Cita starpā nesen iepazinos ar affective computing pētījumiem - ka formalizēt emocijas, kā datoriem likt atpazīt un izprast cilvēku emocijas un kā pašiem datoriem emocionāli reaģēt. Tā ir plaša tēma un noder piem., rotaļlietu un viedo māju izstrādē. Speciāls panelis bija sasaukts par AI lomu psihoterapijā. Lielākā daļa jau ir izdarīta (formalizētas 22 emocijas), bet skaidrs, ka dators ar saviem resursiem spēs daudz niansētāk izprast cilvēka emocijas (kādi objekti, notikumi vai darbības tās rada) nekā paši cilvēki. Kad parādīju šos pētījumus psihoterapeitei, tad arī viņa atzina, ka tas nav šarlatānisms un tā ir nākotne.

Pat ja mums nepatiktu AI attīstība, tā tomēr ir cilvēces nepieciešamība. Datorprogrammas, sistēmas, lēmumu pieņemšana ir kļuvusi tik sarežģīta, problēmu mērogi tik lieli, ka tas kaut kādā brīdī pārsniegs cilvēka spēju robežas. Piem. pašreiz ir atšifrēti vairāk kā 100.000 proteīnu. Personalizēto zāļu izstrādei tas viss ir jāapgūst un jāspēj modelēt kompleksi.

Tātad šīs spēju robežas būs jāpārkāpj. Pašreiz labi dzīvo tikai 1 miljards cilvēku, sistēmām ir jāaug, lai visi cilvēki būtu apgādāti ar resursiem un varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Iespējams, ka tālaka attīstība nav iespējama bez sarežģītu sistēmu attīstības.

Nu lūk, pasaulē ir arī datorradošuma (computational creativity) asociācija, kas šīs lietas pēta un rīko konferences:
http://computationalcreativity.net/home/

Prestižu izdevniecību monogrāfijas par datorradošumu:
http://computationalcreativity.net/home/resources/books/

Gaidām kvantu datoru. Visu atrisinās.
Pagaidām tādas triviālākas problēmas, kad visiem rāpulīšiem attīstītajās valstīs veikli uztsisīt tās pārbaudes, kas jau teknajos gados bija ikdiena.

Nedomāju, ka kvantu dators ko atrisinās. Ja nu vienīgi nedaudz apmierinās cilvēku lielummāniju. Manam kaķim smadzenes ir kastaņa lielumā un viņas lieliski tiek galā ar uzdevumiem kas nav pa spēkam datoriem. Un nekādi teraflopi tur nebīdās. Saprotiet ko es domāju? Ideja atrisināt problēmu uz skaitļotāja ražības rēķina pēc idejas ir aplama un ved strupceļā. Ir vajadzīgs cits risinājums. Patreizējā tehnoloģija der automātu radīšanai. Tās principiāli nav domājošas mašīnas. Pat ne tarakāna līmenī. Tās ir rēķinošās mašīnas. Un zinātnieki tagad cenšas viņās apveltīt ar domāšanas spējām un sola, ka ja tās spēs ļoti, ļoti ātri rēķināt, tad no malas izskatīsies tā, it kā tās būtu gudras un domātu. Nu, Jūs sapratāt ko es gribēju teikt... Saprātam ir cits princips, cita sakne... Es nevaru sīkāk paskaidrot, jo tas lielā mērā ir intuitīvā līmenī, bet es redzu, ka patreiz jau tā ir ieguldīti iespaidīgi tehniskie resursi tajā AI bet rezultāts var teikt, ka ir praktiski nulles līmenī, ja runājam par patiesu saprātu. Nu kaut vai tajā pašā kaķa vai peles līmenī. Bet tai pat laikā skaidrs, ka tehnisko iespēju robeža patreizējai tehnoloģijai vairs nav aiz kalniem. Tas ir tāpat kā aviācija vai autotransportā. Ir skaidrs, ka mēs ar pastāvošajām tehnoloģijām nekad nenonāksim no punkta A uz punktu B 10 reizes ātrāk kā tagad. Nekad. Un arī 5 reizes ātrāk nē. 2 reizes varbūt. Nu, varbūt 2,5. Un viss. Spēja atpazīt balsi, piemeklēt pareizo atbildi un spēlēt šahu, vai spēja pāršķirot tonnām fotogrāfiju nav intelekta pazīme.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

^Padzīvosim un tad redzēsim bet neiespējams tas toč nav. Daudzas lietas kas mums tiek piedāvātas kā jaunas veikalos zinātniekiem ir "auksts ūdens".

ku!
Tu sākumā pacenties izprast, ko nozīmē kvantu dators un TAD apgalvo ;)
Pat salīdzinoši primitīvs Microsoft 150 slāņu neirotīkls ir spējīgs ne tikai atpazīt cilvēku sejas bet arī noteikt vecumu... pie kam salīdzinoši ļoti ļoti līdzīgiem rezultātiem, kā to dara cilvēks. Pie kam šo sistēmu testēja reālā darbā ar reālim cilvēkiem ikdienā. Tas strādā. Un apvienojot ar kvantu datoriku... ja to izprot kā tas strādā, tad ir skaidrs, ka protams ne tuvākajos 100 gados, bet AI nav aiz kalniem.

Nu, es pārāk nesekoju jaunumiem bet esmu lietas kursā par neironu tīkla datoriem. Taču lieta tāda, ka vismaz nesenā pagātnē šis virziens tika attīstīts tā, ka šos te neironu tīklus emulēja uz parastajiem binārajiem datoriem. Nu un tad protams uzreiz vajadzēja teraflopus lai tur kaut kas sāktu notikties. Ļoti patīkami, ja šis proces ir sācis attīstīties pareizajā virzienā. Būs jāpalasa...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Deep Residual Learning for Image Recognition - http://arxiv.org/abs/1512.03385 <--šis ir Microsoft jājamzirdziņš. --> https://msdn.microsoft.com/en-us/library/ms174941.aspx tagad uzreiz neatrodu, bet bija arī atskaite par to, ka Microsoft radīja pasu pamatīgako uz doto brīdi AI izravumu. Tā ir sacensība un tādēļ arī tas tik ļoti attīstās.

Par teraflopiem... kvantu datoru darbību tajos nemēra. Ka arī piem 30qbit kvantu dators būtu +/- līdzvērtīgs 10 teraflopiem... kas ir nereāli daudz...ja salīdzina ar normalu galda datoru. Bet tas ir tikai ekvivalents. Galvenais ieguvums šeit tomēr ir - MAYBE :) Tas atkal rada paradoksu, ka šādi datori, nav izmantojami klasiskajiem aprēķiniem, jo traucē šis MAYBE

Eiropas un ASV lielās smadzeņu pētniecības iniciatīvas:
https://www.humanbrainproject.eu/roadmap
http://www.braininitiative.nih.gov/about/index.htm

Un cita starpā veca ziņa par telomēru pagarināšanu, lai atceltu novecošanos:
https://med.stanford.edu/news/all-news/2015/01/telomere-extension-turns-back-aging-clock-in-cultured-cells.html