Sveiki. Situācija nav no vienkāršajām, un īstenībā, kāds no jums droši vien mani nosūtīs uz sieviešu forumiem.
Es pat nezinu ko no jums gaidu. Žēlastību noteikti nē, nopēlumu arī nē, ieteikumus? Es nezinu. Varbūt, man vienkārši kļūs vieglāk, ja pateikšu to visu.

Pirms divām nedēļām vīrietis paziņoja, ka grib no manis šķirties (precējušies neesam, kopā četrus gadus). Un man šķiet, ka es nojūgšos. Man ir bipolārie, lietoju gan AD, gan trankvilizatorus, bet nepalīdz it nekas. Mēs joprojām dzīvojam kopā, mēs vienkārši neesam skāruši tēmu, kad un kādā veidā man tagad jāpazūd. Dzīvojam, ēdam kopā, guļam vienā gultā.. Vienkārši- starp mums nekā nav. Es ļoti vēlos būt ar viņu kopā. Es tiešām nezinu, ko darīt.

Apmeklēju arī psihoterapeitu, bet šobrīd tiešām šķiet, ka gribētu vienkārši pazust no zemes virsas.

es vienkārši nespēju sakravāt mantas un iet. Ir sajūta, ka amputēta ķermeņa daļa.

Nedomāju, ka Tev līdzēs sieviešu forumi. Es arī par šo forumu neesmu pārliecināts, ka tas līdzēs bet tomēr kaut kas labāks, jo te vismaz ir medicīnas cilvēki. Bet par tēmu runājot, būs vien jākravā mantiņas. Lai būtu vieglāk, pārved mantas pa daļām. Sāko ar tām kas mazāk vajadzīgas. Interesanti būtu zinat iemeslu tādai vīrieša izvēlei bet tas gan nez vai ko mainīs.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Tam ir vnk jātiek pāri.
Neko tur nepadarīs... ar varu ne vienu nenoturēs.

Ar varu mīļš nebūsi. Ja dzīvoklis pieder puisim, tad nevajag dramatizēt. Cilvēku ir daudz.Atradīsies cita mīlestība.
Šeit jārunā ar savu psihiatru.Palīdzēs noņemt asuma smeldzi.
Mēs nevaram piederēt kādam, kā manta. Ir jārēķinās ar otra sajūtām arī.
Lai veicas.

Jā, tā diemžēl arī notiek. Nu ko lai saka...

Nez vai te kāda jēga no psihiatra. Ja nu vienīgi jumts pilnīgi iet prom, bet tādā situācijā ļoti, ļoti nelaimīgi ir visi un drīkst tādi būt. Tā bieži ir kā nāves sajūta, kā beigas. Nu un tad jau neviens nesmejas.

Mēģini kuģot cauri šim procesam. Ja ir kur iet -- jo ātrāk, jo labāk.

Tā īsti jau neviens tur nevar palīdzēt, tikai atbalstīt. Ja saruna dod kādu atvieglojumu, kaut nelielu, to var risināt visādos līmeņos. Dienasgrāmata, virtuālā vide, krīzes tālruņi, psihoterapeits. Vai ir kādas draudzenes? radi?

Biju sarakstījis ziņu, bet pazuda.

Kādus medikamentus konkrēti lieto? Vai esat kārtīgi ar partneri izrunājuši, kāpēc vīrs grib škirties?

Kāda starpība kādēļ? :)
Ja šādā situācijā, kad jau dzen ārā, sāks masēt - nu kapēc... nu pastāsti... nu man vajag zināt... vēl pa muti beigas dabūs :D
Tad ir ir dupsī... tad vai nu jākļūst par labāko otro pusīti pasaulē un tādam arī jāpaliek, vai arī jāļauj visam ritēt savu gaitu.

Kamēr Jūs te tērgājat, tikmer tēmas autorei ir jau citas domas un viņa diskusijā nepiedalās.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv